Tallinas Kaubamaja koncerns šodien noslēdza pirkšanas pārdošanas līgumu par AS ABC King 100% pārpirkšanu, kā rezultātā Kaubamaja koncerna īpašumā nonāks 9 ABC King veikali Igaunijā un Latvijā. Kopā ar februārī iegādāto apavu uzņēmumu Suurtüki Kinga-ja Nahaärid Kaubamaja apavu veikalu ķēdē tagad būs 27 veikali.

"Apavu tirdzniecība specializētos veikalos Tallinas Kaubamaja koncernam ir jauna darbības sfēra, kas līdz ar ABC King iegādi tiek būtiski papildināta," atzīmēja Tallinas Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp). "ABC King 15 gados ir izveidojis spēcīgu apavu veikalu ķēdi, kas kopā ar 5 000 veikalu ir visā Eiropā darbojošās iepirkuma grupas Ariston-Nord-West-Ring Schuh GmbH (ANWR) loceklis. Šādi jauni starptautiski apvāršņi sniedz Kaubamaja koncernam papildu prasmes un zināšanas un jaunu spēcīgu iepirkšanas kanālu, lai padarītu apavu tirdzniecību par perspektīvu un vēl ienesīgāku uzņēmējdarbības virzienu."

2008. gada 30. jūnijā, stājās spēkā pirkšanas-pārdošanas līgums, saskaņā ar kuru koncerns Tallinna Kaubamaja ir iegādājies 100% AS ABC King akciju un 100% SIA ABC King meitas kompānijas akciju.

Neskaitot informāciju, kura ir publicēta agrāk, līgumā ir iekļauta arī apavu veikalu iegāde, kurus pārvalda OÜ ABC Saare uz komercpilnvarojuma līguma pamata.

«Mēs apvienojam ABC King veikalus un februārī iegādātos Suurtüki Kinga- un Nahaärid veikalus, un šī sinerģija sekmēs izvirzītā mērķa sasniegšanu: kļūt par vadošo apavu pārdevēju Baltijas valstīs,» paziņoja Tallinna Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs Rauls Puusepps. «Pateicoties šim darījumam, Tallinna Kaubamaja iegūs kopumā 14 ABC King veikalus – 5 Tallinā, 4 citos Igaunijas reģionos un 5 Latvijā. Salīdzinot ar maijā publicēto iepriekšējo informāciju par darījumu, tagad tajā ir iekļauta arī ABC King veikalu iegāde Igaunijā ārpus Tallinas, kurus līdz šim pārvaldīja firma OÜ ABC Saare uz komercpilnvarojuma līguma pamata.»

Līdz ar tālāku patērētāju pārliecības uzlabošanos Igaunijā un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, prognozējams, ka Tallinna Kaubamaja akciju cenai ir pamats turpināt kāpumu, portālam naudaslietas.lv norāda LHV analītiķe Zane Tiltānova.

Tallinna Kaubamaja trešā ceturkšņa rezultāti sakrita ar prognozēm, un patīkamu pārsteigumu sagādāja pozitīvais lielveikalu tīkla Selver sniegums. Tallinna Kaubamaja apgrozījums trešajā ceturksnī sasniedza 100,6 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.

Selver veikalu tīkla peļņa no pamatdarbības Igaunijā sasniedza 4,5 miljonus eiro. Pavisam nesen Selver vadība paziņoja, ka Ziemassvētku nedēļā apgrozījums Selver veikalos ir bijis lielāks nekā pērn. Ir arī novērots, ka patērētāji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to var prognozēt, ka Selver darbības rezultāti Igaunijā arī ceturtajā ceturksnī būs bijuši labi.

Šā gada pirmo ceturksni Igaunijas mazumtirdzniecības milža Tallinna Kaubamaja apgrozījums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājies par 6% līdz 91,5 milj. EUR.

Tikmēr uzņēmuma zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 0,4 milj. EUR. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pirmā ceturkšņa zaudējumi Tallinna Kaubamaja bija ievērojami lielāki – 3,3 milj. Ls.

Apgrozījuma samazināšanās joprojām izdarījusi negatīvu spiedienu uz uzņēmuma darbību pirmajā ceturksnī. Kompānija aktīvi meklē veidus kā samazināt izmaksas un uzlabot efektivitāti, kas ļāvis šā gada pirmo ceturksni noslēgt ar ievērojami mazākiem zaudējumiem. Tikuši aizvērti arī kompānijai ekonomiski neizdevīgi veikali. Uzņēmuma finanšu stabilizēšanās gan esot novērota šā gada pirmā ceturkšņa otrajā pusē, teikts valdes ziņojumā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Igaunijas tirdzniecības grupa Tallinna Kaubamaja Grupp plāno nodibināt meitasuzņēmumu Latvijā Verte Auto, kas darbosies transportlīdzekļu tirdzniecības un servisa jomā, Tallinna Kaubamaja Grupp informējusi Tallinas biržu.

100% Verte Auto SIA kapitāldaļu piederēs Igaunijas uzņēmumam TKM Auto, kas savukārt pilnībā pieder Tallinna Kaubamaja Grupp.

Verte Auto valdes loceklis būs Tenu Pīrmā (Tõnu Piirmaa), kurš kopš 2013.gada ir cita TKM Auto meitasuzņēmuma Latvijā Forum Auto valdes loceklis. Verte Auto padomes locekļi būs Ārne Elleks (Aarne Õllek), Andress Jervings Andres Järving), Rauls Pūseps (Raul Puusepp) un Jiri Kūsks (Jüri Kuusk).

Tallinna Kaubamaja Grupp pamatbizeness ir mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Grupa pārvalda lielveikalu tīklu Selver, automašīnu, apavu un kosmētikas tirdzniecības uzņēmumus, kā arī darbojas apsardzes biznesā. Tallinna Kaubamaja Grupp lielākais īpašnieks ar 67% akciju ir Igaunijas investīciju kompānija NG Investeeringud, grupas akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā.

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijas lielākais mazumtirgotājs Tallinna Kaubamaja Group nopelnījis 77,4 miljonus kronu (3,5 miljonus latu). Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijas peļņa bija 14 miljoni kronu (629 tūkst. latu), ziņo BBN.

Tallinna Kaubamaja peļņas pieaugumu skaidro ar veikto kompānijas optimizāciju, kuras ietvaros samazinātas darbinieku algas un slēgti nerentablie veikali.

Mazumtirgotāja apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī bija 1,58 miljardi kronu (71 miljons latu), kas ir par 5% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tallinna Kaubamaja Group uzņēmumu grupā ietilpst Igaunijas lielveikalu tīkls Selver, KIA automašīnu tirdzniecības centri, kā arī apavu veikalu tīkls.

2008.gada pirmajā ceturksnī Latvijas patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS Baltijas Izaugsmes Grupa mātes uzņēmuma Balti Investeeringute Grupi Pank AS (BIG) kredītportfelis pieauga par 3.1 miljoniem latu (69 miljoniem igauņu kronu), ceturkšņa beigās sasniedzot 100.8 miljonus latu (2245 miljonus igauņu kronu).

Gada pirmā kvartāla laikā kopējā bilancē būtiski pieauga skaidrās naudas un ekvivalentu procents, līdz kvartāla beigām sasniedzot 22,5 miljonus latu (501.4 miljonus igauņu kronu) jeb 18% no kopējās bilances. Perioda beigās pašu kapitāls bija 23.3 miljoni latu (520 miljoni igauņu kronu), ceturkšņa laikā palielinoties par 10%.

2008.gada pirmo trīs mēnešu laikā Balti Investeeringute Grupi Pank AS organizēja divas obligāciju emisijas vietējos tirgos. Janvārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 4.2 miljoni latu (93.9 miljoni igauņu kronu) ar viena gada dzēšanas termiņu, savukārt martā – par kopējo summu 2 miljoni latu (45.3 miljoni igauņu kronu), arī ar viena gada termiņu.

«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams. Ir svarīgi vērst uzņēmuma darbību uz Igaunijas tirgu, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka un kur mēs esam darbojušies jau ilgu laiku,» norāda uzņēmuma vadība.

«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams,» sacīja A-Selver AS valdes priekšsēdētājs Andress Jervings (Andres Järving). «Selver nolēma paplašināt savu veikalu tīklu Latvijā laikā, kad neviens nespēja paredzēt krīzes radīto seku nopietnību. Mēs esam ņēmuši vērā riska faktorus, taču, tēlaini izsakoties, nav iespējams pretoties nepārvaramai varai. Vēl par agru paredzēt mūsu turpmāko darbību Latvijā, taču ir skaidrs, ka mēs plānojam slēgt visus sešus Selver veikalus Latvijā nākamo pāris nedēļu laikā. Mēs centīsimies rast vislabāko risinājumu uzņēmumam un tā akcionāriem. Mēs vēršam mūsu darbību uz iekšējo tirgu, ko mēs labi pārzinām, tādēļ mēs atvērsim vēl vienu Selver veikalu Hāpsalu (Haapsalu) nākamajā pavasarī. Selver turpinās paplašināties Igaunijā».

AS Grindeks apgrozījums 2016. gada pirmajā pusgadā bija 46,4 miljoni eiro, kas ir par 2,6 miljoniem eiro vai par 5,9% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2016. gada pirmajā pusgadā bija 4,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 1,0 milj. eiro jeb 32,4%. Bruto peļņas rentabilitāte 2016. gada pirmajā pusgadā bija 51,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9,2%. 2016. gada pirmajā pusgadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 64 pasaules valstīm kopumā par 41,5 milj. eiro, kas ir par 1,7 milj. eiro vai par 4,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2016. gada pirmajā pusgadā bija 42,5 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo pusgadu, par 3,4 milj. eiro vai 8,7%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2016. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,8 milj. eiro, kas ir par 0,3 milj. eiro vai 1,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā. Novērtējot iespējamos valūtas riskus, „Grindeks” savu darbību Vidusāzijas valstīs šī gada pirmajā pusgadā ierobežoja, tādējādi, samazinot eksporta apjomu uz šīm valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Krievijā par 25%, Uzbekistānā par 18%, Moldovā par 17% un Turkmenistānā par 15%.

Farmācijas kompānijas Grindeks apgrozījums pirmajā pusgadā bija 40,7 miljoni eiro, kas ir par 13,9 miljoniem eiro jeb par 25,5% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 2,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies par 3,1 milj eiro vai 52,5%. Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,9%. Šā gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 56 pasaules valstīm, kopumā par 38,6 miljoniem eiro, kas ir par 13 miljoniem eiro jeb par 25,2% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā.

Vairumtirdzniecības noliktavu atlikumu optimizācija un nacionālo valūtu devalvācijas risku vadība iezīmējas kā būtiska tendence galvenajos Grindeks gatavo zāļu tirgos. Šie ir svarīgākie iemesli, kas ietekmējuši apgrozījuma rādītāja samazinājumu pirmajā pusgadā. Savukārt neto peļņas rādītāja samazinājums ir skaidrojams ar ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā divos stratēģiskajos projektos. Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem sekmīgi pabeigti kardioprotektīvās vielas – GBB hidroksilāzes inhibitora ar oriģinālu struktūru – ķīmiskie un preklīniskie farmakoloģiskās efektivitātes pētījumi, kas ir nozīmīgs posms jauna medicīnas preparāta radīšanā. Otrs projekts ir medikamenta Mildronāts® reģistrācija Ķīnā, kur šobrīd tiek veikts preparāta 3. fāzes klīniskais pētījums.

Pirmo Selver veikalu Latvijā Tallinna KaubamajaGroup sāka celt šī gada martā, ziņo aripaev.ee.

Selver Latvijas veikala kopējā platība būs 8500 kvadrātmetri un tas atradīsies Ogrē, paziņojis TallinnaKaubamaja Group valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps. 1800 kvadrātmetru lielu telpu jaunajā veikalā savā starpā dalīs arī 17 citi nomnieki. Projekta kopējās investīcijas sasniegs 130 miljonus Igaunijas kronu (5.8 miljonus latu). Veikala atklāšana paredzēta šī gada decembrī.

A/s A-Selver īpašnieks ir a/s Tallinna Kaubamaja.

Šā gada pirmajā pusē AS Grindeks apgrozījums sasniedzis 43,8 miljonus eiro, kas ir par 3,1 miljonu eiro jeb par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 3,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,4 miljoniem eiro vai 14%.

Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 45%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 7%. Šā gada pirmajā pusgadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 55 pasaules valstīm kopumā par 40 miljoniem eiro, kas ir par 1,3 miljoniem eiro jeb par 4% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā bija 39,4 miljoni eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, par 4,9 miljoniem eiro jeb par 14%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā pirmajā pusgadā sasniedza 23,6 miljonus eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro jeb par 18% mazāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada pirmajā pusgadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 94,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiksmīgi īstenojot biznesa mērķus, šī gada pirmajā pusgadā BTA peļņa palielinājusies par 11,1%, sasniedzot 4,7 miljonus eiro.

Vislielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē pirmajā pusgadā sasniegts īpašuma apdrošināšanā, sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO) un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Šī gada pirmajā pusgadā īpašuma apdrošināšanā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 24,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par trīs miljoniem eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, savukārt KASKO veidā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 15 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 8,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā BTA kopumā parakstīja prēmijas 4,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 847,6 tūkstošiem eiro jeb 25,4% vairāk nekā identiskā periodā pērn.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Igaunijas lielākā mazumtirgotāja Tallinna Kaubamaja peļņa pērn bija 16,6 miljoni eiro. 2009. gadu uzņēmums noslēdza ar 12,6 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, ziņo BBN.

Strādāt ar peļņu kompānijai palīdzēja Selver veikalu tīkla veiksmīgā darbība.

Pērn pēdējā ceturksnī Tallinna Kaubamaja guva aptuveni pusi no kopējās 2010. gada peļņas. Kompānija ienākumi šajā laika periodā gada griezumā palielinājās par 5,2% līdz 108,6 miljoniem eiro.

Pie peļņas atgriezies arī Tallinna Kaubamaja piederošais veikalu tīkls Selver, kas, uzrādot ienākumu palielināšanos par 1,7%, 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, sasniedza peļņas pieaugumu par 167% līdz 11,9 miljoniem eiro.

Igaunijas mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja Grupp nolēmis neatjaunot Selver tirdzniecības tīklu Latvijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

2009.gada 8.oktobrī Tallinna Kaubamaja Grupp paziņoja, ka iesaldē meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Latvijas ekonomikas situāciju tolaik, kad tā piedzīvoja ievērojamu kritumu un veikalu rezultāti nesasniedza noteikto mērķi, skaidro uzņēmums. Līdz 2010.gada sākumam visi seši Latvijā strādājošie veikali tika slēgti un SIA Selver Latvia neveica nekādas aktivitātes.

Tagad Tallinna Kaubamaja Grupp pieņēmusi lēmumu neatsākt tirdzniecības centru darbību Latvijā, un kompānija SIA Selver Latvia tiks likvidēta. Māteskompānija apstiprinājusi likvidācijas procesu un par tās likvidatoru tiks iecelta līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Kristi Lompa. Ņemot vērā, ka jau astoņus gadus Selver Latvia nestrādāja, nekādus zaudējumus tā likvidācija mātesuzņēmumam neradīs.

No 1. oktobra Baltijas Tirgus uzturētāju programmai pievienojas Orion Securities un SEB Pank, lai veicinātu tirgus likviditāti, informē NASDAQ OMX Riga.

Orion Securities darbosies kā tirgus uzturētājs trīs uzņēmumu akcijām, savukārt SEB Pank nodrošinās tirgus likviditāti astoņu uzņēmumu akcijām, kas ir iekļautas Baltijas Oficiālajā sarakstā. AB bank Finasta, kas jau piedalās Baltijas Tirgus uzturētāju programmā, nodrošinās likviditāti vēl viena uzņēmuma akcijām.

NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programma tika uzsākta šā gada 1. jūlijā. Lai rosinātu tirgus dalībniekus iesaistīties šajā brīvprātīgajā programmā, NASDAQ OMX piedāvā atlaides standarta tirdzniecības komisijas maksām 40% apmērā. Dalībniekam, kurš nodrošina likviditāti vismaz trim akcijām, pienākas tirdzniecības maksas atlaide par visām attiecīgajā tirgū tirgotajām akcijām.

Swedbank pievienojusies Baltijas Tirgus uzturētāju programmai un uzsāk likviditātes nodrošināšanu trim Baltijas tirgū kotētajām akcijām - Tallink Grupp, Olympic Entertainment Group un Merko Ehitus, informē NASDAQ OMX Riga.

Tirgus uzturētāja uzdevums ir visu tirdzniecības sesijas laiku uzturēt pirkšanas un pārdošanas uzdevumus noteiktā apjomā un cenas robežās, tādējādi nodrošinot papildu likviditāti.

NASDAQ OMX Tallinn valdes priekšsēdētājs Rauno Kletenbergs uzsver, ka likviditātes palielināšana ir viena no biržas galvenajām prioritātēm. Līdz ar Swedbank pievienošanos Baltijas Tirgus uzturētāju programmai tagad tajā ir iesaistījušies visi aktīvākie biržu biedri. Jo vairāk būs tirgus uzturētāju dažādām akcijām, jo izdevīgākas cenas būs ieguldītājiem.

Ieguvumi investoriem ir labākas cenas un mazāks likviditātes risks, jo akciju cena tiek noteikta efektīvāk. Tirgus uzturētāji biržās kotētās akcijas padara pievilcīgākas ieguldītājiem – īpaši tiem, kuri tiecas pēc apjomīgiem ieguldījumiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.8 milj. tonnu kravu, kas ir par 9.3% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā.

2008. gada 1. pusgadā starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.0 milj. tonnas kravu – par 9.9 % vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā. 79.2% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Savukārt iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir samazinājies par 9.7% un veidoja 0.8 milj. tonnas.

2008. gada 1. pusgadā kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies - tika pārvadātas 26.2 milj. tonnu kravu, kas ir par 3.0 milj. tonnu jeb 10.3 % mazāk nekā iepriekšējā gada 1. pusgadā.

Lielāko daļu (84.3%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 22.1 milj. t kravu, kas ir par 12.1 % mazāk nekā 2007. gada 1. pusgadā.

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.