Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

16.janvārī svinīgi atklāta jaunā Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle.

Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle kopā izmaksāja 2.955 miljonus latu. 66% no kopējā finansējuma ir valsts piešķirtās mērķdotācijas, bet 34% - pašvaldības kredīts. Sporta zāles arhitekti ir Guna Pīlēna un Uldis Pīlēns, projektēja un būvēja – A/S UPB.

„Šis ir brīdis, kad vecais satiekas ar jauno,” uzrunā teica Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, raksturojot īpašo sajūtu, kas pārņēma, atrodoties jaunuzceltajā skolas korpusā, kas tagad savieno jauno sporta zāli ar daudzus gadu desmitus godam kalpojušo Valsts ģimnāzijas ēku. Gadiem ilgi Talsu Valsts ģimnāzijas (senāk – Talsu ģimnāzija un Talsu 1.vidusskola) fizkultūras stundas notika skolas aktu zālē vai ārā, vai pat skolas gaiteņos. Skolēni arī devās cauri visai pilsētai uz sporta stundām Talsu sporta namā. Dažus gadus 70-to gadu sākumā skolā esot bijusi piepūšamā sporta zāle – tas arī ir vienīgais laiks skolas vēsturē, kad skolai bijusi sava sporta zāle.

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

9.decembrī Talsu novadā viesosies Alānijas (Turcija) uzņēmēju kluba delegācija 20 cilvēku sastāvā. Tā ir pirmā tik plaša Turcijas uzņēmēju vizīte Talsu novadā.

Sarunas par iespējamo Alānijas un Talsu uzņēmēju klubu sadarbību aizsākušās šī gada vasarā, kad Talsu novadu apmeklēja Turcijas tieslietu sistēmas pārstāvji, informē Talsu pašvaldība. Šonedēļ Latvijā ierodas 19 Alānijas uzņēmēju kluba biedri un Alānijas mēra padomnieks ārējo sakaru jautājumos.

Turcijas uzņēmēji iecerējuši tikties ar Talsu novada pašvaldību un Talsu komersantu kluba valdes priekšsēdētāju Andi Araku. Tikšanās notiks Uzņēmēju sadarbības centrā Talsos. Pēc tam plānots doties uz Laumu dabas parku, lai iepazītos ar šīs vietas piedāvājumu un tiktos ar citiem Talsu komersantu kluba biedriem. Noslēgumā Alānijas uzņēmēji apmeklēs SIA Talsu mežrūpniecība Stendē un SIA Jaunalko Virbu pagastā.

Talsu novada atpazīstamības zīme ir Talsu brunča raksts jeb svītrkods, savukārt Talsu simbols ir Talsu saulīte. Lai gan šos ornamentus pašvaldība regulāri izmanto tūrisma un citās publicitātes aktivitātēs, līdz šim tie nav reģistrēti Valsts dizainparaugu reģistrā – tas nozīmē, ka novada simbolus brīvi, bez jebkāda regulējuma, varēja izmantot jebkurš.

6. novembrī saņemts pozitīvs Patentu valdes atzinums par svītrkoda un Talsu saulītes iekļaušanu dizainparaugu reģistrā un tas nozīmē, ka turpmāk novada simboli būs aizsargāti. Talsu novada kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja Linda Sūniņa pastāstīja, ka pēc patenta apstiprinājuma centrs izstrādās abu ornamentu lietošanas noteikumus, kuros būs iekļauts arī to pielietojums uzņēmējdarbības nolūkiem.

«Svītrkods un Talsu saulīte ir mūsu novada mantojums, ko mēs nedrīkstam pazaudēt. Patenta dokumentu sakārtošana ir likumsakarīgs solis, lai tas, ko jau ilgus gadus izmantojam, netiktu kopēts un nepazustu citu interpretācijas jūklī,» sacīja L. Sūniņa.

Autosports ir Latvijas finanšu situācijas spogulis, jo cilvēki šajās sacīkstēs nepiedalīsies, ja būs grūti ar naudu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Talsu rallija rīkotājs, bijušais autosportists, SIA RA Events īpašnieks Raimonds Strokšs. Šajās brīvdienās notiks jau 52. Talsu rallijs.

Fragments no intervijas

Pirms intervijas teici, ka Talsu rallijs tev ir mīļākais, jo notiek dzimtajā pilsētā. Kādas ir sajūtas pirms šīs nedēļas nogales? Vai, tavuprāt, «mājas sienas» palīdzēs vai, gluži pretēji, ir lielāka atbildības nasta?

«Mājas sienas» noteikti palīdz. Talsu rallijs ir fenomens. Es varētu noslēpt visu informāciju par tā norisi un nerakstīt nevienu vārdu, bet zinu, ka tik un tā ātruma posmi būtu pilni ar cilvēkiem. Kā to izskaidrot? Nezinu. Tas ir pavasara pirmais lielākais autosporta pasākums. Bieži dzirdu frāzi, ka Talsu rallija svētki ir līdzvērtīgi Līgo. Talsos visi ļoti mīl ralliju. Jebkurās mājās, kurās ejam prasīt, lūgt vai saskaņot, visur ir liela pretimnākšana. Talsinieki novērtē rallija vērtību, un viņiem šī ir svētku nedēļa. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām pilsētas tradīcijām, kas jāturpina.

Talsu novada domes ārkārtas sēdē tika nolemts veidot slimnīcu apvienību starp a/s Talsu slimnīca un Ventspils pilsētas pašvaldības SIA Ventspils slimnīca.

Talsu novada domes ārkārtas sēdē deputāti nolēmuši atbalstīt apvienības veidošanu ar kādu no Kurzemes slimnīcām. Talsu pašvaldība bija saņēmusi informāciju, ka apvienību veidošana varētu būt vienīgais variants, kas liktu grozīt Ministru Kabineta noteikumus, paredzot Talsos saglabāt lielāku pakalpojumu klāstu nekā plānots šobrīd.

Vairākums deputātu nobalsoja par apvienības veidošanu ar Ventspils pilsētas pašvaldības SIA Ventspils slimnīca. Tuvākajā laikā šādu lēmumu jāpieņem arī Ventspilī. Ventspils slimnīcai ir reģionālās slimnīcas statuss.

A/s Talsu slimnīca šobrīd ir trīs akcionāri – Talsu, Rojas un Dundagas novadu pašvaldības. Domju priekšsēdētāji ir akciju turētāji.

Talsu komersantu klubs, kas apvieno 41 novada uzņēmēju, jauno gadu sācis ar valdes vēlēšanām. Jau otro gadu klubu vadīs valdes priekšsēdētājs Andis Araks ( SIA Krauzers).

Valdē vēl darbosies Edmunds Demiters (SIA Jaunalko), Sandra Peimane (SIA Pure Chocolate), Āris Zapackis (a/s Talsu autotransports direktors) un Lienīte Skaraine (SIA PRO Invest). Par izpilddirektori atkārtoti apstiprināta Līga Ārberga (Talsu pilsētas dome). Komersantu klubam ir liela ietekme uz novada attīstības plānošanu, kluba biedri regulāri tiekas ar Talsu novada vadību un deputātiem. Pērn viņi tikušies ar Swedbank pārstāvjiem, kas stāstīja par makroekonomisko situāciju valstī.

Uz klubu aicināti apdrošināšanas eksperti, programmas LEADER partnerības pārstāvji, uzklausīts Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa priekšnieka Normunda Grūbja viedoklis par reformām policijas darbā un kā tās ietekmēs uzņēmējus, notikusi diskusija ar Nodarbinātības Valsts aģentūras pārstāvjiem. Talsu Komersantu kluba uzņēmēji uztur kontaktusi ar Tukuma, Ventspils, Kuldīgas, Rīgas uzņēmēju klubiem. Uzņēmēji cenšas veidot kontaktus arī ar sadarbības partneriem ārvalstīs. Pērn vairāki uzņēmēji Talsu rajona padomes delegācijas sastāvā pabija Itālijā, kur rasti kontakti arī ar Polijas Elkas pilsētas uzņēmējiem, kas pēc tam uzņemti Talsos, lai runātu par iespējamo sadarbību. Dižmāras svētku laikā uzņēmēji tikās ar Talsu novada sadraudzības partneriem no Alānijas (Turcija), Ščolkovas (Krievija), Sāremā (Igaunija), Prieņiem (Lietuva) un Sēderčepingas (Zviedrija).

SIA Elvi Grupa ir nokārtojusi saistības pret maksātnespējas procesa lietas ierosinātāju - a/s Talsu piensaimnieks.

Kā skaidro Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, SIA ELVI grupa tiešām nebija nokārtojusi saistības ar prasības iesniedzēju - AS Talsu piensaimnieks, taču veiktas divpusējas sarunas, panākta vienošanās par samaksas grafiku, panākta arī mutiska vienošanās par parāda apmaksas laiku un šobrīd saistības ir izpildītas.

Tā, ka situācija mazumtirdzniecībā ir pietiekoši saspringta, krīt patēriņš, līdz ar to arī sarūk nozares apgrozījums, arī ELVI Grupa ir veikusi dažādu procesu optimizāciju, lai panāktu ekonomiskāku saimniekošanu, strādājam pie naudas plūsmas uzlabošanas, skaidro Grigāne. Uz laiku apturēti daži projekti, kas prasīja lielas investīcijas, piemēram, jaunas veikalu IT programmas izstrādāšana, taču uzņēmuma attīstības turpinās. Ir noslēgti jauni franšīzes līgumi. Jau novembrī zīmolam ELVI pievienosies vēl vairāki franšīzes partneri un tiks atvērti jauni veikali.

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Talsu uzņēmēju delegācija iepazinās ar līdzīgu uzņēmumu darbību Talsu sadraudzības pilsētā Zviedrijā Sēderčepingā.

No 1.līdz 3.novembrim deviņi uzņēmēji no Talsu pilsētas un apkārtnes devās uz Talsu sadraudzības pilsētu Sēderčepingu Zviedrijā. Vizītē piedalījās Inguna Dombrovica (Martineeli), Kristīna Fanriciusa (Alīnas pirts), Oksana Kaija (Samniko), Ilze Mežiņa (Jaunimanta 2), Ieva Bērziņa (Janvāri), Kaspars Zvirgzdiņš (Talsu televīzija), Jurijs Zaļupe (Talsu Bio-Enerģija), Vilnis Mālmeistars (Stats) un Uģis Lauzējs (LAC Serviss), kā arī Dace Rasa un Inga Ieviņa no Talsu pilsētas domes.

Uzņēmējiem bija iespēja redzēt atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, siltumapgādes sistēmu kompāniju darbu, iepazīties ar to, kā tiek organizēts ar tūrisma biznesu saistīto uzņēmumu darbs un kā strādā ēdināšanas uzņēmumi. U.Lauzējs tikās ar metālapstrādes uzņēmumiem Sēderčepingā, lai runātu par iespējamo sadarbību nākotnē. Interesanti, ka Sēderčepingā restorāni lielākoties ir atvērti tikai vasarā - tūrisma sezonas laikā, bet ziemā strādā tikai pāris stundas vai nemaz. Citādi Sēderčepingā organizēts arī komunālās saimniecības un infrastruktūras uzturēšanas darbs - ar to pārsvarā nodarbojas pašvaldība atšķirībā no Talsiem, kur šādi darbi lielākoties nodoti privāto uzņēmumu roks, bet pašvaldība maksā par pakalpojumu un kontrolē darbu izpildi.

Talsu novadā ekspluatācijā pieņemta Daudzfunkcionālā centra otrā kārta. Līdz Jāņiem centrā darbus sāks aptuveni 20 veikali, Db.lv informējaTalsu novada pašvaldības pārstāve Ivonna Vicinska.

Daudzfunkcionālā centra projekts sadalīts vairākās kārtās. Pēc pirmās kārtas nodošanas ekspluatācijā vienā ēkas daļā darbu uzsāka mazumtirgotāja Maxima Latvija veikals Maxima XX un vairākas citas tirdzniecības vietas. Projekta otrajā kārtā iekļauts viss ēkas daļas pirmais stāvs un daļa iepretī esošās stāvvietas, skaidroja I. Vicinska.

Plānots, ka Daudzfunkcionālajā centrā no 19. jūnija būs pārstāvēti vairāki veikalu zīmoli. 2400 kvadrātmetrus aizņems tirgotājs Cenuklubs.lv, bet pārējās tirdzniecības vietas aizņems, piemēram, kosmētikas preču tirgotājs Douglas, Jāņa Rozes grāmatnīca, apavu tirgotājs Euroskor, apakšveļas tirgotājs Lauma Lingerie u.c..

Talsu novada dome piešķīrusi līdz 37 000 eiro finansējumu videonovērošanas sistēmas pilnveidošanai Talsu pilsētā, informēja Talsu novada pašvaldības komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska.

15.maija Talsu novada domes deputātu lēmums paredz 10 jaunu videonovērošanas kameru un divu videodatu uzglabāšanas iekārtu iegādi. Viena kamera atradīsies Brīvības ielā 17, netālu no izklaides vietas Cherry club, divas kameras tiks izvietotas Lielās ielas un K.Mīlenbaha ielas krustojumā, viena kamera - Celtnieku ielā 2, divas kameras - uz laukuma un ielas pie Talsu autoostas Jaunajā ielā 23, savukārt četras kameras atradīsies jaunizveidotās Talsu ezera promenādes teritorijā.

Pašvaldības policija cer, ka videonovērošanas sistēmas pilnveidošana ļaus vēl efektīvāk reaģēt iedzīvotāju drošību apdraudošās situācijās, kā arī novērst vandāļu postījumus. Talsu ezera promenādē vandāļi uzdarbojušies jau vairakkārt, nesen atkārtoti demolēts arī pilsētas skeitparks, bērnu laukums un citas izklaides vai atpūtas vietas. Pilsētā videonovērošanas kameras jau ir izvietotas vairākās sabiedriskās vietās, tostarp Talsu centrā, pie Tautas nama un Sauleskalna estrādē.

Lielākajai daļa Talsu novada deputātu balsojot «pret», tika lemts, ka Kultūras nodaļas vadītāja Ina Jurkeviča (TP) tomēr nebūs nākamā pašvaldības vadītāja.

Neilgi pēc Miervalža Krotova (ZZS) atbrīvošanas no Talsu novada pašvaldības mēra amata deputāte Juzefa Kļava mēra amatam virzīja I. Jurkeviču (TP). Balsojumā «par» I. Jurkevičas kandidatūru nobalsoja seši deputāti, «pret» - 11. Tādējādi deputātiem jauno Talsu novada pašvaldības vadītāju ievēlēt neizdevās, Db.lv skaidroja Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede.

Citas kandidatūras Talsu novada pašvaldības vadītāja amatam nav izvirzītas, un pagaidām pašvaldības darbu vadīs domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Dedzis.

Talsu novada domes ārkārtas sēdē apstiprināts Talsu novada pašvaldības budžets 2010.gadam 15,2 miljonu latu apmērā, kas atzīts par nepietiekamu pašvaldības funkciju veikšanai.

Tāpēc deputāti jau drīz plāno uzsākt darbu pie budžeta grozījumu izstrādes, informē pašvaldība. Pirmo reizi veidots budžets visam Talsu novadam un apstiprināts nepietiekamā apmērā tikai tāpēc, lai iekļautos Ministru kabineta noteiktajā termiņā - līdz 21. februārim. Pārvaldes izdevumu īpatsvars budžetā – 7,2 %. Pie pārvaldes izdevumiem plānots atalgojums un sociālās apdrošināšanas izmaksas 15 deputātiem, visu komisiju locekļiem, 48 centrālās administrācijas darbiniekiem, 54 pārvalžu

darbiniekiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, izdevumi pārvaldei ir samazinājušies vidēji par 450 tūkstošiem latu. Kredītu un līzinga procentu samaksām 2010. gadā paredzēti 3 % no visiem izdevumiem.

1.jūlijā Talsu novada domes pirmajā sēdē par Talsu novada domes priekšsēdētāju ar balsu pārsvaru ievēlēts Miervaldis Krotovs.

Talsu novada domes priekšsēdētāja vēlēšanām deputāti izvirzīja trīs kandidātus - Miervaldi Krotovu, Solvitu Ūdri, Aivaru Lācaru.

Miervaldis Krotovs novada domē ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta un līdz šim bija Lībagu pagasta padomes priekšsēdētājs, kā arī Talsu rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks. Solvita Ūdre domē ievēlēta no partijas LPP/LC saraksta un līdz šim bija Stendes pilsētas domes priekšsēdētāja, tomēr viņa savu kandidatūru priekšsēdētāja amatam atsauca. Aivars Lācarus domē ievēlēts no Tautas partijas saraksta un līdz šim bija Talsu pilsētas domes un Talsu rajona padomes priekšsēdētājs.

Aizklāti balsojot, par Talsu novada domes priekšsēdētāju ar 11 balsīm par un sešām balsīm pret tika ievēlēts M.Krotovs.

Talsu novadā otrdien autoceļu Rīga – Ventspils, Ventspils – Rīga un Kuldīga – Līgas virzienā tiks uzstādītas trīs jaunas novada robežzīmes, informē Talsu novada pašvaldība.

Aizvadītā gada 15. decembrī noslēdzās Talsu novada pašvaldības izsludinātais Talsu novada robežzīmes ideju skiču konkurss. Tajā par uzvarētāju no pieciem pretendentiem tika atzīts tēlnieks Kristaps Gulbis.

Jauno Talsu novada robežzīmju izgatavošanas un uzstādīšanas mērķis ir veicināt Talsu novada atpazīstamību. Robežzīmju vizuālajā noformējumā iedzīvojies novada svītru kods, bet savdabīga nianse ir zīmēs iekļautie spēles Geochacing elementi.

Talsu novada trīs robežzīmju izgatavošana un uzstādīšana izmaksās ap 13 tūkstošiem eiro. To uzstādīšanā mākslinieks sadarbojas ar SIA Vīgantes.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā "Talsu restorāns" vadītājs Guntis Jansons domā, ka viesmīlības biznesam šis laiks ir jauna iespēja.

"Droši varu apgalvot, ka šī gada nenoteiktība ir vienlaikus pluss un arī mīnuss jebkurai jaunai iniciatīvai un iestrādnei. Restorāns sācis darbu nesen un gada pirmajā pusē aktīvie ierobežojošie pasākumi mūs neskāra tādā mērā, lai restorāna projekts tiktu apdraudēts. Tiesa gan – ieviest un realizēt šo "Talsu restorāna" koncepciju mēs būtu varējuši jau pavasarī, bet pandēmija koriģēja laika plānu," teic Guntis Jansons, "Talsu restorāns" un tirdzniecības centra "Talsu centrs" valdes loceklis.

Viņa skatījumā pluss ir apstāklis, ka cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, jo ceļošana un jo sevišķi lielāku ceļojumu plānošana ir riskanta, tādēļ domā, ka viesmīlības biznesam Latvijā un arī Talsu novadā šis laiks ir jauna iespēja.

Jau no decembra speciālisti analizē Talsu vecpilsētas ainavu un izstrādā Talsu pilsētas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas labiekārtošanas projektu.

Darbs norit Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta „Talsu PAKALNI: Pašvaldības Attīstība un Kultūrmantojuma Apzināšana ir Lepnums, Nākotne un Izaugsme” ietvaros.

Talsu Vecpilsētas analīzi veic un Talsu pilsētas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas labiekārtošanas un rekonstrukcijas projektu izstrādā SIA „Vides projektu studija”. Projekts ietver iespējamo skatu punktu noteikšanu, to labiekārtošanu, pilsētbūvniecības analīzi – veidotas krāsu pases, apsekotas ēku fasādes, veikta ielu struktūras, transporta un gājēju kustības analīze – gājēju kustības plūsma, galvenās transporta kustības shēmas un automašīnu stāvlaukumi, veloceliņu shēmas, zaļās struktūras analīzi – izvērtēta esošā struktūra, norādītas rekonstruējamās un jaunizveidojamās teritorijas.

29.un 30.septembrī Talsos notiks “Talsu rajona uzņēmēju dienas 2006”. Tiks atklāts centrs uzņēmējiem, notiks konference un ikvienam būs iespēja izstādē novērtēt, ko piedāvā Talsu rajona uzņēmēji, informē Talsu dome. Šogad pirmo reizi izstādi organizē Talsu pilsētas dome un tā notiks Talsu tautas namā. Šobrīd dalībai izstādē ir pieteikušies 44 Talsu pilsētas un rajona uzņēmēji. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta 29.septembrī no 10.00 līdz 18.00 un 30.septembrī no 10.00 līdz 15.00. Ieeja izstādē būs bez maksas. Pirmo reizi Talsos izveidots centrs uzņēmējiem – KASAP (Komercdarbības Atbalsta un Sadarbības Attīstības Platforma). Tas atradīsies kinoteātrī “Auseklis” Talsos, K.Valdemāra ielā 17a. Šajā ēkā atrodas arī Starptautiskās sadarbības centrs “Eiromāja”, Ziemeļkurzemes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, Kurzemes reģiona nevalstisko organizāciju resursu centrs un Talsu televīzija.

Talsu novadā piešķirti divi goda tituli - «Pilsētas labdaris», ko ieguvis Pure Food dibinātājs, tagad Sabiles iedzīvotājs Aivars Žimants, un «Pagasta labdaris», ko ieguva SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks Laidzes pagastā.

Izvirzītie pretendenti nominācijās Pilsētas labdaris un Pagasta labdaris tika vērtēti pēc saņemtajiem raksturojumiem. Šādu nomināciju ierosināja pagastu un pilsētu pārvalžu vadītāji, un tajā tika izvirzīti cilvēki, kuri nesavtīgi atbalsta savas pilsētas, pagasta vai visa novada notikumus, ir klāt rīkotajos pasākumos un cenšas, lai kāds stūrītis allaž tiktu saposts un kāds īstajā brīdī var saņemt palīdzīgu roku. Uz šo nomināciju kopumā pretendēja 13 kandidāti, un viņi visi ir paveikuši ko ļoti labu - no visas sirds un savu iespēju robežās, informē Talsu novada dome.

Tituli tika piešķirti konkursa Talsu novada sakoptākais pagasts un pilsēta 2012 ietvaros. Pavisam konkursā bija 16 nominācijas, un dažādas balvas ieguva vairāki novada uzņēmēji. Nominācijā Sakoptākā zemnieku saimniecība, zivsaimniecība ar vienādu iegūto punktu skaitu balvas saņēma z/s Četri īpašnieks Indulis Leja, Vandzenes pagastā, un z/s Mežvidi īpašnieks Jēkabs Sproģis, Strazdes pagastā. Par sakoptāko uzņēmumu Talsu novadā ar iegūtu vienādu punktu skaitu atzīta a/s Talsu piensaimnieks un SIA Brabantija Latvia. Veiksmīgākais tūrisma piedāvājums Talsu novadā šogad bijis Laumu dabas parks, bet iedzīvotājiem draudzīgākā kafejnīca vai tirgotava Talsu novadā – SIA Viko veikals Elvi Stendē.