Veidi, kā pagatavot kafiju, ir daudz un dažādi – sākot ar maltas kafijas apliešanu krūzītē un beidzot ar restorāna līmeņa dzēriena pagatavošanu, izmantojot modernu kafijas automātu. Šoreiz pastāstīsim par 2. variantu, proti, kā izlemt, kurš no visiem kafijas automātiem ir piemērotākais tieši tavām vēlmēm un vajadzībām?

1. solis: iepazīstam kafijas automātu veidus

Kafijas automāti ir ļoti daudzveidīgi. Kā zināt, kuru no neskaitāmajiem modeļiem izvēlēties? Atbildes meklēšana uz šo jautājumu būs vienkāršāka, ja pirms tam iepazīsies ar kafijas automātu veidiem.

Kapsulu automāti

Būs grūti atrast vienkāršāku kafijas pagatavošanas veidu par to, ko piedāvā kafijas automāti ar kapsulām. Tajos lielisku kafiju iespējams pagatavot dažu sekunžu laikā – atliek vien automātā ievietot kafijas kapsulu, nospiest pogu, un dzēriens jau pēc dažām sekundēm būs tavā krūzītē.

Agrā 2020. gada pavasarī pasaule saskārās ar izaicinājumu, ko nesa COVID-19 vīrusa uzliesmojums. Vīrusa uzliesmojums ir nesis daudz zaudējumus vietējiem uzņēmējiem ; dažiem nācās pat sēgt savu darbību , bet citiem paļauties uz e- komerciju. Kopējais kafijas automātu tirgus aprīlī sarucis par 11%, bet, efektīvi pielāgojot stratēģiju neparedzētajiem apstākļiem un koncentrējoties uz interneta veikala attīstīšanu, kafijas un kafijas automātu mazumtirdzniecības ķēdes Kafijas Draugs pārdošanas rezultāti šajā laikā piauguši par vairāk nekā 100%, neskatoties uz ierasti kluso sezonu. Pateicoties pēdējo mēnešu straujajam pārdošanas kāpumam, Kafijas Draugs ir kļuvis par līderi kafijas automātu tirdzniecībā Baltijas valstīs un plāno paplašināt savu interneta veikala pakalpojumus.

Visā Baltijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījusies kafijas kultūra, un cilvēki arvien vairāk apzinās, kas ir laba kafija, un vēlas tikpat kvalitatīvu kafiju kā kafejnīcās, dzert arī savās mājās.

“Specializētais kafijas automātu tirgus Baltijā ir diezgan jauns, un, lai arī kafijas automātus ir iespējams iegādāties gandrīz visos sadzīves tehnikas veikalos, specializētie veikali var piedāvāt augstas kvalitātes produktus, pakalpojumus un konsultācijas, kuras citi veikali nespēj. Pēc mūsu pieredzes vidējais laika posms, kurā klients izlemj iegādāties kafijas automātu, ir 2 gadi, taču pandēmijas laika ierobežojumi apmeklēt iecienītās kafejnīcas daudzos gadījums bija nepieciešamā motivācija pirkuma veikšanai,” skaidro Kristaps Zeibots, Kafijas Draugs Biznesa klientu pārdošanas daļas vadītājs.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Taras depozīta sistēmā, kas Lietuvā tika ieviesta pērn, šā gada pirmajā pusgadā atgriezušies jau gandrīz 260 miljoni stikla un plastmasas pudeļu un metāla skārdeņu, liecina nodibinājuma Užstato sistemos administratorius (USAD) dati.

Kopējā nodotās taras masa pārsniedz 10 300 tonnas - par 200 tonnām vairāk, nekā sver Eifeļtornis.

Visvairāk dzērienu pudeļu un skārdeņu 2017.gada pirmajos sešos mēnešos nodots Viļņā, Kauņā un Klaipēdā - attiecīgi 56, 31 un 16 miljoni taras vienību. Triju lielāko pilsētu ieguldījums kopējā nodotās taras masā sasniedz gandrīz 40% no Lietuvas kopējā apjoma, bet liela aktivitāte šai ziņā novērota arī pazīstamākajās kūrvietās - Palangā, Druskininkos un Birštonā.

«Gandrīz 88% no visiem iesaiņojumiem atgriežas taromātos. Redzot, cik ātri iedzīvojusies šī sistēma, šogad esam izvirzījuši sev mērķi savākt un apstrādāt 90% no visiem tirgū laistajiem vienreizējiem dzērienu iepakojumiem. Tāda sistēmas efektivitāte panākta valstīs, kur tā darbojas vairāk nekā desmit gadus, piemēram, Igaunijā vai Skandināvijas zemēs. Mūsu prognozes apstiprinās - pagaidām iepakojumi tiek savākti plānotajā apjomā,» norāda USAD.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide sadarbībā ar stikla taras pieņemšanas punktu Alus Tirgus Berģos izveidojis pirmo stikla taras savākšanas punktu, kur par samaksu atbrīvoties no visa veida stikla iepakojuma, informē uzņēmumā.

Turpmāk stikla taras nodošanas punktā Alus Tirgus Rožu prospektā tiks pieņemta visa veida stikla tara – alus, vieglā un stiprā alkohola pudeles, kā arī burkas un burciņas. Alus pudeles tiks nogādātas atkārtotai uzpildīšanai pie ražotājiem, bet pārējo stikla taru pārstrādei nogādās Eco Baltia vide.

«Stikls ir viens no izplatītākajiem un veselībai draudzīgākajiem iepakojuma materiāliem, taču stikla taras ražošana ir dārga un prasa lielus energoresursus. Nereti stikls nonāk kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kas apgrūtina tā atlasīšanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei. Šāds stikla taras pieņemšanas punkts būs labs papildinājums esošajai konteineru sistēmai, jo konteineri stiklam ne vienmēr ir ērti pieejami,» pauž Jānis Aizbalts, vides apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia vide direktors.

Arī tavs rīts nav iedomājams bez siltas un aromātiskas kafijas krūzes? Tas nav nekas neierasts – kā iespējams redzēt vairākos avotos, ik dienu visā pasaulē vidēji tiek piepildītas vairāk nekā… miljards (!) kafijas tasītes! Bet, lai baudījums būtu pilnvērtīgs, jāizvēlas ne tikai garšīga kafija, bet arī tā attiecīgi jāpagatavo. Iespējas ir vairākas – sākot ar manuāliem brūvrīkiem entuziastiskākajiem kafijas baudītājiem, un beidzot ar moderniem kafijas automātiem, kas ļauj tikt pie garšīgā dzēriena ar pāris pogu nospiešanu. Kafijas automāti kļūst arvien iecienītāki, tāpēc šoreiz vairāk parunāsim tieši par tiem, proti, ar ko atšķiras pupiņu un kapsulu kafijas automāts!

Kā darbojas kapsulu kafijas automāts?

Kā jau vari noprast, šajos kafijas automātos tiek ievietotas kapsulas, kas ir hermētiski noslēgtas, līdz ar to dzēriens vienmēr būs ļoti svaigs, un tev nevajadzēs lauzīt galvu par to, cik daudz kafijas vai ūdens nepieciešams – visu tavā vietā paveiks pats kapsulu kafijas automāts. Vēl viena to būtiska priekšrocība ir nelielais izmērs, kas parasti apvienots ar elegantu dizainu, tāpēc kapsulu kafijas automāti lieliski iederas arī virtuvēs, kur vietas ir ļoti maz. Taču ir arī pāris nelieli mīnusi; pirmkārt, lielākoties kafijas kapsulu automāti atpazīst tikai sava zīmola kapsulas, kā rezultātā dzērienu izvēle būs ierobežota. Otrkārt, lai gan kafijas automāti, kuros tiek ievietotas kapsulas, izceļas ar zemāku cenu, jārēķinās, ka izmaksas par vienu kafijas tasīti būs nedaudz lielākas, nekā pērkot maltu kafiju vai kafijas pupiņas. Toties iegādes investīcijas kapsulu aparātā bus minimālas salīdzinot ar automātiskajiem kafijas automātiem.

2022. gadā vietējais tehnoloģiju uzņēmums Vendon noslēdza ne tikai ļoti veiksmīgu pārdošanas darījumu, bet arī uzrādīja ievērojamu apgrozījuma pieaugumu, pārsniedzot četru miljonu eiro robežu, stāsta Kristiāns Vēbers, SIA Vendon vadītājs.

Šogad esam iecerējuši apgrozījumu audzēt vēl straujāk, atklāj K.Vēbers, uzsverot, ka pagājušajā gadā uzstādītie mērķi izpildīti ar uzviju, tāpēc tas liek cerēt, ka arī šis gads būs uzņēmumam veiksmīgs. Jāuzsver, ka pērnā gada rezultāti sniedza ne tikai gandarījuma apziņu, bet arī finansiālu labumu, jo pārdošanas darījums, kā rezultātā Vendon nonāca Spānijas starptautiskā tehnoloģiju uzņēmuma Azkoyen īpašumā, paredz, ka nākamos trīs gadus Vendon no jaunā īpašnieka saņem arī papildu mainīgo summu līdz četriem miljoniem eiro atkarībā no noteikto mērķu izpildes. Lai gan interesi par iespējām iegādāties Vendon izrādīja vairāki desmiti globālo investoru, lēmums tika izdarīts par labu Azkoyen. Viņi bija konsekventi jau no pirmās sadarbības dienas un ne mirkli nešaubījās, ka Vendon iegāde būs vērtīgs ieguldījums, atzīmē K.Vēbers.

Azartspēļu automātus vienotā tīklā azartspēļu rīkotājiem Latvijā būs jāsaslēdz vien 2018. – 2019. gadā.

Valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto koncepcijas projektu par azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā, kas paredz, ka jaunā sistēma tiks ieviesta ne agrāk kā piecus gadus pēc Ministru Kabineta noteikumu par vienotās sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību pieņemšanas.

Šāds lēmums pieņemts, konsultējoties ar nozares pārstāvjiem. Līdzīgs pārejas periods bijis noteikts arī kaimiņvalstī Igaunijā, skaidro FM.

Līdz ar jauno sistēmu iecerēts pastiprināt spēlētāja interešu aizsardzību un spēles drošumu, pilnveidot azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību, kā arī nodrošināt ar šo komercdarbības veidu saistīto risku mazināšanu – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citas nelikumīgas darbības. «No valsts viedokļa vienotas azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanai ir tikai pozitīvie faktori, jo tiks pilnveidota esošā azartspēļu nozares uzraudzības sistēma ar iespēju operatīvi sekot līdzi azartspēļu automātu darbībai un naudas plūsmai, samazinot spēļu vietās uz vietas nepieciešamo pārbaužu veikšanas laiku un nodrošinot spēlētāju interešu aizsardzību, kā arī samazinot nelikumīgo darbību iespējamību azartspēļu organizēšanā,» klāsta ministrija.

No 2015. gada Latvijā varētu darboties vienotā azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma (AKUS), kuras mērķis ir kontrolēt azartspēļu automātus un to ieņēmumus.

AKUS galvenais princips paredz, ka visi Latvijā ekspluatētie azartspēļu automāti būs saslēgti vienotā tīklā un centrālās datu bāzes turētājs būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Tādējādi valstij būs iespējams operatīvi sekot līdz spēļu automātu darbībai, min Finanšu ministrija (FM), kas sagatavojusi koncepciju par azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā. Turklāt, ja AKUS veiksmīgi darbosies, iespējams mainīt azartspēļu nodokļa aprēķināšanu un noteikt to no automātiem procentos no neto ieņēmumiem. Tādējādi azartspēļu nodokļu ieņēmumi vairs nebūtu atkarīgi no spēļu automātu skaita. Koncepcijas projektu pirmdien atbalstīja Ministru kabineta komiteja, taču līdz valdības sēdei ministrijai vēl jāsagatavo aprēķini par to, kā AKUS ietekmēs valsts budžetu.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Maijā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija eksperimentā «PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību» iedzīvotāji pārstrādei nodevuši par 66% vairāk PET pudeļu nekā aprīlī.

Kopumā pārstrādei maijā iedzīvotāji nodevuši 73 tūkstošus PET pudeļu, kas veido aptuveni 2,8 tonnas plastmasas, liecina uzņēmumu dati.

Maijā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Valmierā, kur kopā nodoti 20,34 tūkstoši plastmasas pudeļu jeb 26% no visām mēnesī nodotajām PET pudelēm. Otra aktīvākā pilsēta bijusi Valka, kur par maksu iedzīvotāji nodevuši 15,4 tūkstošus PET pudeles. Trešā aktīvākā pilsēta bijusi Talsi, kur nodotas 10 tūkstoši plastmasas dzērienu pudeles.

«Ja visā Latvijas teritorijā tiktu ieviesta šāda veida PET pudeļu iepirkšanas sistēma, tad būtu jāpievērš uzmanība vairākām lietām, uz ko jau šobrīd norāda šis eksperiments. Proti, taras punktiem noteikti jābūt ietilpīgākiem, lai būtu iespēja uzglabāt ievērojamāku nodoto PET pudeļu daudzumu, tāpat nepieciešams piesaistīt papildu darbiniekus, lai pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem taras punktos būtu raitāka. Savukārt pozitīvais ir fakts, ka pudeles var savākt, uzglabāt un nest uz taras punktu saplacinātas un nav obligāta etiķete,» saka AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumu, mežizstrādes uzņēmums SIA Kraujas-Z īstenojis divus projektus 1,26 miljonu eiro vērtībā

Uzņēmuma valdes locekle Sandra Zirne norāda, ka projektu ietvaros Lizuma pagastā izbūvēta ražošanas ēka un infrastruktūra kokapstrādes biznesa sākšanai, kā arī iegādāta jauna taras dēļu ražošanas iekārtu līnija. Lursoft dati liecina, ka SIA Kraujas-Z ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Gulbenes novadā un tā apgrozījums pērn sasniedza 2,2 miljonus eiro, kas ir par 500 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2016. gadā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Mežistrādes un kokapstrādes nozarē Kraujas-Z strādā jau 18 gadus. «Pamatā nodarbojamies ar cirsmu un mežu īpašumu iegādi un izstrādi, taču pirms pāris gadiem sapratām, ka vēlamies savai uzņēmējdarbībai arī kādu pievienoto vērtību, tāpēc nolēmām sākt ražot taras dēļus. Toreiz bija iespēja pretendēt uz ES līdzfinansējumu, ko arī veiksmīgi izdarījām, un laika periodā no 2017. gada janvāra līdz 2018. gada jūlijam īstenojām projektu, kura ietvaros izbūvēta jauna un tehnoloģiski intensīva kokapstrādes ražotne. Tajā šobrīd tiek pārstrādāti gan uzņēmuma krautuvēs un cirsmās pieejamie apaļkoksnes resursi, gan no privāto mežu īpašniekiem un citiem cirsmu izstrādātājiem iepirktā apaļkoksne un taras kluči,» stāsta uzņēmuma valdes locekle. Projekta kopējās izmaksas pārsniedza 600 tūkstošus eiro, 45% no šīs summas līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds. S. Zirne atklāj, ka projekta īstenošana ļāvusi uzņēmumam efektīvāk izmantot tai piederošos un iepirktos meža resursus, jo jaunajā ražotnē pēc mežistrādes iegūto koksni ir iespējams pārstrādāt tālākā produkcijā.

Valkas novada Ērģemes pagastā atklāta ražotne Enrial Timber, kuras izveidē ar investoru un bankas atbalstu ieguldīts gandrīz miljons eiro, informē Valkas novada domes pārstāve Zane Brūvere.

Jaunā ražotne izveidota, paplašinot Simanoviču ģimenei piederošo kamīnmalkas ražotni. Tajā ražos taras brusas un dēļus, kā arī blakus produktus – skaidas un šķeldu.

Nepilnos sešos savas darbības mēnešos, kopš uzstādītas iekārtas un uzsākta testa ražošana SIA Enrial Timber apgrozījums no taras dēļu nu brusu realizācijas ir pārsniedzis 150 000 eiro. Nākotnē plānots ražot divās maiņās, sasniegt 1 miljona eiro gada apgrozījumu un nodarbināt ap 40 strādniekiem, kas ir par 17 vairāk nekā iepriekš.

Turnas kokapstrādes kompleksā esošās divas ražotnes ražo taras dēļus, palešu sagataves un kamīnmalku, kas tiek eksportēti uz vairākām Eiropas un Skandināvijas valstīm, gan realizēti tepat Latvijā. SIA Enrial Timber spēj pārstrādāt ap 1500 m3 apaļkoka, no kā tiek ražoti taras dēļi, bet 800m3 apaļkoka tiek pārstrādāti kamīnmalkā māsas uzņēmumā.

SEB banka ir piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 6,5 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA Baltic Coffee Holding, lai finansētu Lietuvas uzņēmuma UAB Pardavimo Automatai iegādes darījumu.

Šī darījuma mērķis ir nostiprināt SIA Baltic Coffee Holding un tai piederošo uzņēmumu līderpozīcijas Lietuvas un Baltijas tirgos. SIA Baltic Coffee Holding, kam pieder uzņēmumi SIA Coffee Address, UAB Coffee Address un OU Coffee Address, nodarbojas ar kafijas automātu un pašapkalpošanās tirdzniecības automātu nomu, tirdzniecību, remontu un apkalpošanu. Uzņēmumu grupai ir līderpozīcijas savā tirgus nišā Baltijas tirgū.

Lietuvas uzņēmums Pardavimo Automatai bizness ir saistīts ar pašapkalpošanās tirdzniecības automātu un kafijas automātu nomu un servisu. SIA Baltic Coffee Holding valdes priekšsēdētāja Viktorija Meikšāne: «Šis darījums ir vēl viens solis uz priekšu mūsu biznesa stratēģijas mērķu īstenošanā – būt neapšaubāmam Baltijas tirgus līderim kafijas automātu tirdzniecības un servisa jomā. Tas ir augošs tirgus, jo arī Baltijas reģionā aizvien vairāk cilvēku novērtē kvalitatīvu kafiju un tās patērēšana kļūst par ikdienas sastāvdaļu. Augstu novērtējam SEB bankas uzticību mūsu biznesa stratēģijai un profesionalitāti, par ko esam pārliecinājušies iepriekšējos kopīgi īstenotajos projektos.»

Valdība slēgtā sēdē bez konsultēšanās ar nozari atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto pasākumu plānu valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai, kuru starpā paredzēts celt azartspēļu nodevu un nodokļu apmēru vidēji par 4 līdz 5,5% attiecībā uz nodevām un 4,2 līdz 11% attiecībā uz nodokļiem.

Ja apstiprinot valsts budžetu, tajā tiks iekļauts arī nodokļu un nodevu apmēru pieaugums azartspēlēm, tad nozares asociācija uzskata par neiespējamu vienpusēji turpināt pildīt koncepcijas "Par azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā" izstrādāšanas laikā parakstītās vienošanās ar FM par pārejas posmu līdz 2019.gadam, kura laikā netiks paaugstināts azartspēļu nodoklis, saistības un izveidot vienotu spēļu automātu uzraudzības sistēmu, tādējādi valdība zaudēs iespēju izmantot ērtu un efektīvu nozares uzraudzības mehānismu.

Mēs kārtējo reizi redzam, ka politiķi pieņem lēmumus pilnībā nerunājot ar biznesa vidi. Acīmredzot nespēja argumentēt un pamatot vienus vai otrus lēmumus ir tik liela, ka ir jāslēpjas aiz slēgtām durvīm. Ja reiz mums caur plašsaziņas līdzekļiem ir jāuzzin, ka tiks paaugstināti nodokļi, tad arī mēs caur plašsaziņas līdzekļiem nododam ziņu, ka 2019.gadā spēļu automāti vienotā tīklā saslēgti netiks, ja paaugstinās nodokļus. Un pamatojums ir ļoti vienkāršs - uzņēmējiem tam nav naudas.

Lielbritānijas prezervatīvu Safex izplatītājs Baltijā SIA CVM tuvākajā laikā plāno nostiprināt pozīcijas prezervatīvu automātu jomā Latvijā.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka Igaunijas uzņēmuma Royal Baltic Group pārstāvis Keijo Jerts bija izteicies, ka Latvijā prezervatīvu automātu niša ir brīva un viņa uzņēmums nākotnē plāno ienākt Latvijā.

Tomēr igauņiem nāksies saskarties ar vietējo konkurenci. SIA CVM Valdes loceklis Edgars Ellers Db.lv apliecināja, ka uzņēmums tuvākajā laikā uzstādīs 30, bet līdz gada beigām līdz 100 prezervatīvu tirdzniecības automātiem.

CVM atvēris interneta vietni, kur iespējams pasūtīt prezervatīvus, kas pircējiem tiek piegādāta ar kurjeru vai pa pastu. Taču kopš jūnija uzņēmums ir izlēmis pastiprināt preču pieejamību un lēnām virzās uz šo mērķi, ieviešot tirdzniecības automātu CVM.

Mūsdienās, līdz ar straujo digitālo iespēju attīstību, online kazino dominē azartspēļu tirgū, Latvijas labākos kazino var aplūkot kazinotops.lv mājas lapā. Taču populāri tūristu galamērķi joprojām ir zemes kazino, kuri piedāvā visplašāko izklaides klāstu, kas ieintresēs ne tikai kaislīgus azartspēļu cienītājus. Daļa no tiem izceļas ar iespaidīgu platību un greznību.

WinStar World Casino

ASV štata Oklahomas pilsētā Takervilā esošais WinStar World Casino uzskatāms par pasaulē lielāko kazino, kopējai azartspēļu platībai sasniedzot pat 55 tūkstošus kvadrātmetru. Kazino darbojas jau kopš 2004.gada, taču par pasaulē lielāko to padarīja iespaidīga paplašināšanās 2013.gadā.

Kazino īpašnieki un uzturētāji ir Chickasaw Nation, kas ir federāli atzīta Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kuras īpašumā ir vēl vairāki citi kazino un tās kopējā ekonomiskā ietekme, ieskaitot pārējos biznesus, kopā sasniedz vairākus miljardus ASV dolāru.

Kopumā WinStar World Casino nodrošina aptuveni 8500 spēļu automātu, 100 galda spēļu galdus, ārpus trases zirgu sacīkšu likmju veikšanas, kā arī iespaidīgas bingo zāles darbību. Paralēli kazino seko arī tendencēm un piedāvā arī online kazino internetā.

Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Grozījumi paredz izveidot vienotu azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu, ar 2019. gada 1. janvāri saslēdzot visus Latvijā ekspluatētos azartspēļu automātus vienotā tīklā, informē Finanšu ministrijā.

Grozījumi paredz, ka ar 2019. gada 1. janvāri drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs saslēgti tīklā – Vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā. Tas nodrošinās iespēju operatīvi sekot līdzi azartspēļu automātu tehniskajai un programmnodrošinājuma atbilstībai, kā arī skaitītāju rādījumiem, faktiskajai naudas plūsmai un azartspēļu organizētāja ieņēmumiem. Jaunās sistēmas centrālās datu bāzes turētājs būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Jaunā sistēma pastiprinās azartspēļu spēlētāju interešu aizsardzību un spēles drošumu, pilnveidos azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību. Tā nodrošinās arī ar azartspēļu jomu saistīto risku mazināšanu – noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citas nelikumīgas darbības.

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Lietuvas taras depozīta sistēmā aizvadītā gada laikā atgriezušies 581,6 miljoni pudeļu un skārdeņu jeb par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, paziņojis nodibinājums «Užstato sistemos administratorius» (USAD).

Šādu pieaugumu veicinājusi gan iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, gan garā un siltā vasara.

Atpakaļ nodots 342,1 miljons vienreiz lietojamo PET iepakojumu, 211,3 miljoni skārdeņu un 28,2 miljoni stikla pudeļu. Gada laikā auguši visu grupu rādītāji.

«Gads bija intensīvs. Cilvēki dzērienus pirka krietni vairāk un krietni vairāk arī atdeva atpakaļ iepakojumus,» norādījis USAD vadītājs Gintars Varns. «Taču galvenais, ka atgriezušies 92% visu tirgū izlaisto iepakojumu - šis rādītājs joprojām saglabājies tikpat augsts kā iepriekš.»

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2018.gadā nodoti atpakaļ vidēji 207 dzērienu iepakojumi. 2017.gadā šis rādītājs bija 189.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(364).jpg

Jau ilgu laiku Latvijā tiek spriests par to - vajag vai nevajag ieviest tā saucamo depozītsistēmu tukšajam dzērienu iepakojumam. Faktiski šis jautājums jau sen ir ieguvis kārtīga karsta kartupeļa statusu - visi saprot, ka vispār jau kaut kas šajā jomā būtu jādara, tikai neviens tā īsti negrib būt darītājs, un arī par sākuma datumu ilgstoši nav bijusi nekāda skaidrība.

Pozitīvi ir tas, ka beidzot vismaz kaut kas uz labo pusi ir pavirzījies - paedzēts, ka depozītsistēmai Latvijā jābūt no 2015. gada, tātad - faktiski pēc pilniem trīs gadiem. Un tas ir pitiekams laiks, lai šim procesam pilnībā sagatavotos visas iesaistītās puses, protams, cerībā, ka nebūs kāds, kurš visu novilks līdz pēdējam brīdim, lai pāris mēnešus pirms minētā datuma sāktu histēriski bļaut par nepamatotām prasībām, pārāk lieliem izdevumiem un tamlīdzīgiem visai universāliem aizbildinājumiem.

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.