Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

No 2007. līdz 2009. gadam ieskaitot, autoru biedrība AKKA/LAA autoriem un blakustiesību īpašniekiem Latvijā un ārvalstīs iekasējusi vairāk nekā 12 miljonu Ls atlīdzību.

Savukārt trīs gadu laikā autoru biedrība AKKA/LAA ir izsniegtas 17,9 licences, kas ir bijušas gan konkrētiem pasākumiem, gan darbu lietošanai ilgtermiņā, un izrakstījusi vairāk nekā 60 tūkstoši rēķinu.

Šobrīd ir 298 biedri. Aizgājušā perioda (2007. – 2009.gads) rezultāti norādot uz stabilitāti autoru mantisko tiesību administrēšanas jomā.

No atlīdzības, kas iekasēta par autoru darbu izmantošanu, AKKA/LAA atbilstoši Autortiesību likumā noteiktajam sedz tikai faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu. Faktiskie izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, apmaksu par starptautiskajām un nacionālajām autoru datu un autoru darbu datu bāzēm, kas nepieciešamas autoratlīdzības sadalei, juridiskos pakalpojumus, kas saistīti ar tiesvedību, biroja uzturēšanas izdevumus, izdevumus telekomunikāciju un citiem sakaru pakalpojumiem, kā arī pārējos izdevumus, kas ir tieši saistīti ar autoratlīdzības iekasēšanu, sadali un izmaksu.

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Igaunijas Augstākā tiesa lēmusi par labu AS Viasat un noraidījusi Igaunijas Autoru savienības prasību par autoratlīdzības samaksu par satelīta apraidi Igaunijā, informē Viasat pārstāvji.

Strīda galvenais iemesls bija jautājums par to, vai AS Viasat ir pienākums saņemt licenci no Igaunijas Autoru savienības un maksāt tai maksu par savas satelīta platformas kanālu pieejamības nodrošināšanu klientiem Igaunijā.

2011.gadā Igaunijas Autoru savienība iesniedza prasību pret AS Viasat, uzdodot tai atslēgt visus tās satelīta platformas televīzijas kanālus vai veikt autoratlīdzības samaksu savienībai par šādu kanālu pārraidīšanu caur satelītu.

Lietu izskatīja Harju novada tiesa un Tallinas apgabaltiesa, un tās abas pieņēma lēmumu par labu Igaunijas Autoru savienībai.

Viasat pārsūdzēja šo lēmumu Igaunijas Augstākajā tiesā, kas 2013.gada 29.maijā daļēji apmierināja apelācijas prasību, bet nosūtīja lietu atpakaļ Tallinas apgabaltiesai pārskatīšanai. Tallinas apgabaltiesa ar 2014.gada 28.februāra lēmumu noraidīja prasību un konstatēja, ka Viasat nav pienākuma maksāt Igaunijas Autoru savienībai autoratlīdzību par savas platformas kanāliem. 18.jūnijā Igaunijas Augstākā tiesa noraidīja Igaunijas Autoru savienības apelāciju par Tallinas apgabaltiesas lēmumu, kas bija pieņemts par labu Viasat.

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka ASV Datoru ārkārtas reaģēšanas grupa (Computer Emergency Readiness Team), nākamajā mēnesī datoru vīrusiem, tārpiem un citām ļaundabīgajām programmām sāks piešķirt standartizētus nosaukumus; to paredz ļaundabīgo programmu nosaukumu standartizēšanas programma Common Malware Enumeration (CME), ziņo eWeek. Minētās programmas nolūks ir kliedēt pārpratumus, kas rodas sakarā ar pašreizējo interneta apdraudējumu nosaukumu veidošanas decentralizēto sistēmu, kuras dēļ dažādas antivīrusu kompānijas bieži vien atšķirīgi dēvē vienu un to pašu vīrusu vai tārpu. Piemēram, Symantec Corp. publicēja brīdinājumu par kādu surogātpasta 2. kategorijas tārpu, kuram tā deva vārdu "W32.Lanieca.H@mm." Savukārt antivīrusu kompānija, Kaspersky Lab, to pašu tārpu nosauca par "Email-Worm.Win32.Tanatos.p", bet McAfee Inc. to nodēvēja par "W32.Eyeveg.worm", toties Trend Micro Inc. nosauca par "WORM-WURMARK.P". Taču, pēc antivīrusu ekspertu domām, brīvprātīgā CME programma sastapsies ar grūtībām, piemēram, tā diezin vai spēs gana ātri reaģēt īpaši straujas vīrusa vai tārpa epidēmijas gadījumā. Mitre Corp. ir izveidojusi drošu serveri, kur programmā iekļāvušās antivīrusu kompānijas var iesniegt atrastās ļaundabīgās programmas; 3. oktobrī tiks atklāta arī CME interneta vietne, kurā būs uzskaitīts 21 vīruss ar CME numuru. Sākumā CME numurus piešķirs tikai ļoti plaši izplatītiem vīrusiem un tārpiem, taču, pēc Džūlijas Konolijas teiktā, vēlāk Mitre Corp., iespējams, tos sāks piešķirt arī mazāk svarīgiem apdraudējumiem

8. un 9. oktobrī Rīgā Starptautiskā autoru un komponistu sabiedrību konfederācija (CISAC) organizē savu ikgadējo Radio un TV tehniskās komisijas sēdi. Latvijas autoru biedrība AKKA/LAA ir atbildīga par abu dienu darbu, informēja AKKA/LAA projektu vadītāja Signe Valtiņa.

Ar priekšlasījumiem sēdē uzstāsies autortiesību organizāciju pārstāvji, daloties pieredzē par radio un televīziju raidorganizāciju, kā arī kabeļoperatoru licencēšanu un informējot par jaunākajām autortiesību norisēm radio un TV jomā. Savu klātbūtni konferencē apstiprinājuši 74 dalībnieki no 35 valstīm.

Komisija spriedīs par dažādiem raidorganizāciju un autoru biedrību biznesa modeļiem jauno tehnoloģiju laikā, par digitālās televīzijas nākotni, kā arī par autoru darbu nelikumīgu izmantošanu raidorganizāciju programmās. Autoru biedrības AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone informēs konferences dalībniekus par Baltijas reģiona valstu problēmām, tāpat arī par iespējamajiem risinājumiem un turpmāko stratēģiju raidorganizāciju licencēšanas jomā.

Sakarā ar Pasaules Grāmatu un autortiesību dienu 23.aprīlī un 26.aprīļa Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu šogad autoru biedrība AKKA/LAA uzsāk projektu «Autoru dienas, autoru nakts». «Autoru dienās» autortiesību speciālisti informēs par autoru ieguldījumu Latvijas kultūrā un viņu autortiesībām, sacīja autoru biedrības AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Krists Solovejs. Ņemot vērā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) aicinājumu šī gada plānotajās svētku aktivitātēs īpašu uzmanību pievērst tieši jauniešiem, sākot ar 24.aprīli visu nedēļu skolnieki un studenti, kuri apgūst kultūras menedžmentu, ik dienas apmeklēs AKKA/LAA un tiks iepazīstināti ar autoru biedrības specifiku un autortiesību praktisko aizsardzību. Tiks prezentēta beļģu juristes Paulas Shēpensas grāmata «Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas rokasgrāmata» un pasākuma apmeklētāji saņems WIPO bukletu – komiksu «Autortiesības».

Lai Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme varētu iesniegt kopējo piedāvājumu par mūzikas publiskā izpildījuma licencēšanu, organizācijām nepieciešama informācija par Rīgas satiksmes plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Aprīļa vidū LaIPA tikās ar Rīgas satiksmes pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus par mūzikas klausīšanos uzņēmuma darbinieku darbavietās. Pēc tikšanās Rīgas satiksme uzsvēra, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, taču lūdza LaIPA un AKKA/LAA iesniegt kopējo piedāvājumu.

Dombrovska paskaidroja, ka Rīgas satiksme gribot zināt, kāds varētu būt kopējais maksājums. Lai aprēķinātu Rīgas satiksmei maksājamo autoru atlīdzību, AKKA/LAA esot nepieciešama informācija par plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, ko līdz šim neesot saņēmuši.

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Šā gada 12.novembrī tiks pasniegta ikgadējā Autortiesību bezgalības balva, informēja autoru biedrības AKKA/LAA projektu vadītāja Signe Valtiņa.

Autoru biedrības AKKA/LAA (Autortiesību komunicēšanās un konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība) balvu iegūs autori, kuru darbi pagājušajā gadā tikuši visvairāk izmantoti visdažādākajos veidos. Autoru darbu bezgalīgo izmantošanas iespēju dēļ balva ieguvusi Autortiesību bezgalības balvas nosaukumu. Autortiesību bezgalības balvu pasniegs jau devīto reizi.

Šogad kategorijā radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušais skaņdarbs balvu saņems teksta autors un komponists Aigars Grauba par 1988. gada dziesmas Ziemeļmeita atdzimšanu, teksta autors Igors Linga un komponists Gvido Linga saņems balvu par dziesmu Spārni, savukārt komponists Mārtiņš Freimanis un teksta autors Lauris Reiniks par dziesmu Sirds sadeg neparasti.

27.martā AT Civillietu Tiesu palāta daļēji apmierināja Andreja Jevsjukova, Marata Samauska, Marijas Naumovas un SIA Baltic Records Group prasību pret SIA TV 3 Latvija par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu un kompensācijas piedziņu. AT Civillietu tiesu palāta lietu skatīja pēc būtības SIA TV 3 Latvija iesniegtās apelācijas sūdzības robežās, informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Linda Priedīte.

Pirmajā tiesu instancē prasību cēla Andrejs Jevsjukovs, Marats Samauskis, Marija Naumova un SIA Baltic Records Group sakarā ar muzikālā darba Ceļojums izmantošanu bez autortiesību un blakus tiesību subjektu atļaujas. SIA TV 3 Latvija rādītajā sarunu šovā Aina (laika posmā no 2004.gada septembra līdz 2005.gada septembrim) bez atļaujas vairākkārtīgi izmantoja minēto muzikālo darbu un tā fonogrammu. SIA TV 3 Latvija pārkāpa gan autoru, gan producentu, gan izpildītāju tiesības, informēja L. Priedīte.

SIA TV 3 Latvija prasību neatzina. Pirmās instances tiesas iesniegtajā paskaidrojumā atbildētājs norādīja, ka TV 3 kā raidorganizācija ir noslēgusi vispārējās licences līgumu par autoru muzikālo darbu izmantošanu ar biedrību Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Atbildētājs norādīja, ka līgums esot spēkā jau no 2002.gada. AKKA/LAA ir piešķirta ekskluzīvā kompetence pārstāvēt visus autorus, kurus pārstāv šī organizācija.

Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska norādīja, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.

«Līdz ar to likums mūzikas darbu izmantotājiem nosaka pienākumu nākt un izņemt licenci, jo AKKA/LAA nav ražotne, kas izvēlas, kam piedāvāt savu preci. Tieši pretēji - visi, kas plāno publiskā telpā atskaņot mūziku, ir mūsu potenciālie sadarbības partneri,» paskaidroja Dombrovska.

Dombrovska paskaidroja, ka kopš 2006.gada Eiropas Savienības tiesas sprieduma arī viesnīcas viesu istabiņa ir atzīstama par publiskā izpildījuma vietu. Līdz ar to mūzikas atskaņošanai viesnīcas numuros nepieciešama licence, kuras maksa ir 40 santīmi par vienu viesnīcas numuriņu gada ceturksnī jeb 1,60 lati par vienu istabiņu gadā.

Maijā Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra un Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) aizņemta ar licenču izsniegšanu izklaides kuģīšiem, vasaras kafejnīcām un karuseļu parkiem, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska pastāstīja, ka ik gadu šajā laikā tiekot apsekotas sezonas kafejnīcas un izklaides vietas, tostarp Jūrmalā un Vidzemes piejūras teritorijā, informējot par licences nepieciešamību tos, kuri mūziku atskaņo bez licencēm.

«Informējam arī Rīgas pilsētas vasaras kafejnīcu īpašniekus par licences nepieciešamību, jo tā licence, ko kafejnīca saņēmusi mūzikas atskaņošanai telpās, ir nepietiekama, lai mūziku atskaņotu vasaras terasē vai dārzā,» norādīja Dombrovska.

Licence par mūzikas publisko izpildījumu vasaras dārziem un brīvdabas kafejnīcām esot jāizņem, ņemot vērā starptautiski atzītus kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta samaksa par mūzikas izmantošanu publiskā telpā. Kritēriji esot iestādes telpu platība, mūzikas izmantojuma mērķis uzņēmējdarbībā un komerciālais mērogs.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Vairāki sabiedrībā zināmi autori izteikuši atbalstu jaundibinātajai Autoru tiesību biedrībai (ATB), kas īpaši vēlas cīnīsies par autortiesībām digitālajā vidē.

«Jau pāris gadus notikumi publiskajā telpā ar uzskatāmu konsekvenci ir parādījuši, ka pašreizējā Latvijas autortiesību pārvaldība nespēj un nevēlas nodrošināt taisnīgu un korektu autoru darbu digitālā izmantojuma uzskaiti un pārvaldi. Darbu aprite tiek kavēta un nepamatoti ierobežota, jo nepastāv vienotas un skaidras sistēmas, kā izmantotos darbus reģistrēt, uzskaitīt un aprēķināt atlīdzību autoriem par to izmantojumu. Autori netiek informēti par viņu darbu izmantojuma statistiku un darbu izmantotājiem nav skaidrības, vai viņu samaksātā atlīdzība nonāk līdz pašiem autoriem,» teikts organizācijas paziņojumā portālā satori.lv.

«Latvijas autoru tiesības līdz ar iTunes ieviešanu Latvijā nekādā veidā nav pārkāptas, gluži pretēji – tās tiek ievērotas, jo iTunes laicīgi, pirms autoru darbu lietošanas saņēma atļauju darbu lietojumam,» Db.lv norādīja Inese Paklone, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) izpilddirektore.

«iTunes Latvijā beidzot ir radījis visas iespējas likumiski lietot mūziku vismūsdienīgākajā veidā,» viņa norādīja.

Jau vēstīts, ka ASV tehnoloģiju kompānija Apple paplašinājusi to valstu sarakstu, kurās ir pieejams mūzikas pakalpojums iTunes Match – turpmāk serviss būs pieejams 19 jaunās valstīs, tostarp arī Latvijā.

AKKA/LAA ar pasaules lielāko mūzikas interneta veikalu iTunes slēdza līgumu jau pērn. Līgums paredz, ka autoriem, kuru darbi ievietoti iTunes, tiks maksātas autoratlīdzības.

Ja Latvijas autors deleģējis AKKA/LAA savu muzikālo darbu mehāniskās reproducēšanas tiesības un ja šī autora darbi pieejami iTunes veikalā, tad tie arī automātiski pieejami arī iTunes Match un iCloud, apliecināja I. Paklone.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Kurzemes apgabaltiesas lēmums licis apšaubīt autoru tiesības pārstāvošās biedrības AKKA/LAA licences nepieciešamību par radio klausīšanos sabiedriskās vietās, vēsta laikraksts Neatkarīgā. Biedrība gan norādot, ka šis spriedums nav korekts.

Tikmēr otra biedrība – LaIPA – esot sākusi aktīvāk uzraudzīt birojus, taksometrus un autobusus.

Kā informē laikraksts, Ventspils kafejnīcas Mūsmājas saimnieki caur tiesu panākuši, ka viņiem atceļ uzlikto 500 latu naudas sodu par radio klausīšanos. Pirmā tiesu instance sodu uzlika pēc policijas veiktās pārbaudes, kurā konstatēts, ka kafejnīcā skan Latvijas radio2. Uzņēmumam ir bijusi izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) atļauja, taču nav bijusi licence no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības.

Kafejnīcas īpašniece šo sodu pārsūdzējusi Kurzemes apgabaltiesā. Laikraksta rīcībā esošajā spriedumā citēts: Autortiesību likuma 40. pantā noteiktais: lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā tieši Latvijas radio2 izmantoja autoru darbu un nodrošināja tā publisku izpildījumu. Tātad darba izmantotājs nav kafejnīca, bet gan radio. «Kafejnīca nesastāda pa radio raidāmo repertuāru un nevar sniegt informāciju ne par autoriem, ne par raidīto darbu nosaukumiem, bet to varētu darīt, ja pati uz vietas atskaņotu kādu fonogrammu,» rakstīts spriedumā.

AKKA/LAA autoratlīdzības tarifi par muzikālo darbu raidīšanu radio un TV programmās ir taisnīgi un ekonomiski pamatoti, turklāt ir vieni no zemākajiem Eiropā, savā atzinumā norādījis Augstākās tiesas Senāts, arī apstiprinot, ka AKKA/LAA darbībā nav novērojama ļaunprātīga dominējošā tirgus stāvokļa izmantošana, nosakot un piemērojot tarifus.

AKKA/LAA autoratlīdzības tarifus raidorganizācijām nosaka, balstoties uz Starptautiskās autoru un komponistu biedrību konfederācijas CISAC rekomendācijām, rēķinoties ar Latvijas ekonomisko situāciju, patēriņa preču cenām, kā arī ar Skandināvijas un Baltijas reģiona autoru organizāciju apstiprinātajiem raidorganizāciju tarifiem. Autoratlīdzības maksājumu veidi ir analoģiski citu valstu pieredzei, ņemot vērā muzikālo darbu procentuālo daudzumu programmā, raidorganizācijas teritoriālo aptveramību, raidorganizācijas ieņēmumus. Tarifi veidoti pēc principa: jo vairāk raidorganizācija savā programmā izmanto autortiesību aizsargātus darbus un jo lielāka ir tās auditorija (jo vairāk cilvēkiem pieejami autoru darbi), jo lielāka autoratlīdzība jāmaksā.

Ja valsts neizpildīs Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības un līdz 1.novembrim neveiks grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, un neaktualizēs datu nesēju sarakstu, Latvija, visdrīzāk, riskētu saņemt soda sankcijas, norāda Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Satversmes tiesa norādīja, ka, ja MK līdz šā gada 1.novembrim nepārvērtēs tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34.pantā ietvertajam deleģējumam, apstrīdētās normas ar minēto datumu atzīstamas par spēkā neesošām.

Briģis paskaidroja, ka, ja grozījumi MK noteikumos līdz 1.novembrim netiks veikti, valsts tad neizpildītu Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības.

«Eiropas Savienības direktīvā noteikts, ka, ja valsts nodrošina iedzīvotājiem tiesības datu nesējos kopēt darbus, tad automātiski jānodrošina arī atlīdzība autoriem. Tas nozīmē, ka valsts neizpildītu Eiropas Savienības prasības, tāpēc, visdrīzāk, Latvija riskētu saņemt soda sankcijas,» paskaidroja Briģis.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.