No 2008.gada 12.marta līdz 10.aprīlim notika parakstu vākšana likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotajiem provizoriskajiem parakstu vākšanas rezultātiem šajā laikā par Satversmes grozījumu ierosināšanu Latvijā parakstījies 213 751 vēlētājs. Savukārt parakstīties par grozījuma likumā „Par valsts pensijām” ierosināšanu vēlētāji varēs parakstu vākšanas vietās no 2008.gada 16.aprīļa līdz 15.maijam.

Ja abu parakstu vākšanu iniciatori, kuri uzstāja uz tautas virzītiem likumprojektiem, savu vēlmi būtu izrādījuši saskaņoti, un būtu iesnieguši rezultātus tā, lai šie termiņi atļautu abām tautas nobalsošanas procedūrām pārklāties, mēs varētu rīkot abas parakstu vākšanas vienlaicīgi. Parakstu vākšana par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” pie notāriem sākās pagājušā gada jūlijā, savukārt otra parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē – ar „lietussargu pulcēšanos” Doma laukumā. Un, lai gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība paziņoja, ka ap Ziemassvētkiem paraksti jau ir savākti, tomēr CVK tie tika iesniegti tikai 1. februārī. Ņemot vērā, ka likumā nav paredzēta iespēja atlikt iesniegto parakstu izvērtēšanu, līdz ar parakstu iesniegšanu tika sākta parakstu pārbaude. Gala rezultātā divu nedēļu nobīde starp šiem iesniegtajiem parakstiem nozīmēja, ka tagad šīs parakstu vākšanas jārīko atsevišķi.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir apkopojusi provizoriskos parakstu vākšanas rezultātus tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes apturētajiem likumiem Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā.

Tie liecina, ka par apturētā likuma Grozījumi Nacionālās drošības likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījušies 212188 pilsoņi, bet par apturētā likuma Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā nodošanu - 212127 pilsoņi.

Tādējādi provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka apturēto drošības likumu nodošanu tautas nobalsošanai atbalstījuši 14,23 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Lai ierosinātu tautas nobalsošanu, ir nepieciešami ne mazāk kā 1/10 daļas jeb vismaz 149064 balsstiesīgo pilsoņu paraksti.

Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK paziņos nākamnedēļ, kad būs apkopotas ziņas no parakstu vākšanas lapu oriģināliem.

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

No pirmdienas, 21.maija, līdz 16.jūnijam vēlētāji ārvalstīs var reģistrēties balsošanai pa pastu tautas nobalsošanā par Valsts prezidentes apturēto drošības likumu atcelšanu, Db.lv informēja Centrālā vēlēšanu komisija.

Pieteikties pasta balsošanai varēs Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās 14 valstīs - Amerikas Savienotajās Valstīs (Vašingtonā), Austrālijā (Adelaidē un Melnburnā), Beļģijā (Briselē), Brazīlijā (Sanpaulu), Dānijā (Kopenhāgenā), Francijā (Parīzē), Gruzijā (Tbilisi), Īrijā (Dublinā), Kanādā (Otavā), Krievijā (Maskavā), Lielbritānijā (Londonā), Norvēģijā (Oslo), Vācijā (Berlīnē) un Zviedrijā (Stokholmā).

Reģistrēties pasta balsošanai var vēlētāji, kuri tautas nobalsošanas dienā, 7.jūlijā, uzturēsies ārvalstīs. Lai reģistrētos balsošanai pa pastu, vēlētājam kādā no minētajām Latvijas Republikas diplomātiskajām vai konsulārajām pārstāvniecībām jāiesniedz iesniegums, kurā jānorāda personas dati un adrese ārvalstīs, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli. Piesakoties pasta balsošanai, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarītas atzīmes par dalību tautas nobalsošanā.

Lai ievēlētu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru un turpinātu gatavoties parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes apturētajiem likumiem, šodien uz savu pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

CVK priekšsēdētāja vietnieka amatā tika ievēlēta līdzšinējā CVK sekretāre Kristīne Kurzemniece (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), savukārt par CVK sekretāru tika ievēlēts Valdis Veinbergs (Zaļo un Zemnieku Savienība). Abas amatpersonas amatos tika ievēlētas vienbalsīgi, aizklātā balsojumā.

CVK priekšnieka vietniece Kristīne Kurzemniece ieguvusi juridisko izglītību Latvijas Universitātē, un CVK strādā kopš 1995.gada, bet kopš 1999.gada bijusi CVK sekretāre.

CVK sekretārs Valdis Veinbergs augstāko izglītību ieguvis Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā lauksaimniecības organizācijas un ekonomikas specialitātē, kopš 1997.gada bijis Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas Lietu pārvaldnieks. 1998.gada Saeimas vēlēšanās bijis Latvijas Zemnieku savienības deputātu kandidātu saraksta iesniedzējs.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Tautas nobalsošanā saņemtais derīgo balsošanas zīmju kopskaits par katru no likumiem nav pietiekams, lai tautas nobalsošanu uzskatītu par notikušu, un apturētie likumi tautas nobalsošanā nav atcelti, informē CVK.

Apstiprinātie tautas nobalsošanas rezultāti, kas iegūti, apkopojot ziņas no vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokoliem, liecina, ka tautas nobalsošanā par likuma Grozījumi Nacionālās drošības likumā piedalījušies 338 348 vēlētāji, bet tautas nobalsošanā par likuma Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu – 338 342 vēlētāji. Par tautas nobalsošanā piedalījušos vēlētāju skaitu uzskata balsošanas kastēs atrasto derīgo balsošanas zīmju skaitu.

Saskaņā ar Satversmi, lai tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā bija jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 453 730 vēlētājiem.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēmusi, ka parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā notiks no 3. aprīļa līdz 2. maijam, Db.lv informēja komisija.

Parakstu vākšana ilgs trīsdesmit dienas, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas. Saskaņā ar likumu Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu parakstu vākšanas vietas Latvijā noteiks pašvaldības. Pašvaldībām parakstu vākšanas vietas jānosaka ar tādu aprēķinu, lai uz katriem 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.

Parakstu vākšana notiks arī ārvalstīs, vietās, kuras saskaņā ar Ārlietu ministrijas ieteikumiem, apstiprinās CVK.

Piedalīties parakstu vākšanā varēs balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

3.aprīlī sāksies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem likumiem Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā un Grozījumi Nacionālās drošības likumā. Parakstu vākšana ilgs 30 dienas - līdz 2.maijam, biznesa portālu Db.lv informēja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Parakstu vākšanas vietas būs atvērtas katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās, un parakstu vākšanas vietu darba laiks būs 4 stundas dienā.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā ir noteikušas pašvaldības ar tādu aprēķinu, lai uz katriem 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Pavisam Latvijā izveidotas 615 parakstu vākšanas vietas. Parakstīties par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai no 3.aprīļa līdz 2.maijam varēs arī 27 ārvalstīs, kur izveidotas 32 parakstu vākšanas vietas, kas atrodas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Piedalīties parakstu vākšanā drīkst balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī ir vismaz 18 gadus veci. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Pēc pēdējām aplēsēm tautas skaitīšanā ir apkopota informācija par 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas jau ir «saskaitījušies» internetā, raidījumā 900 sekundes norādīja Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.

Viņa arī atzīmēja, ka tautas skaitīšana patlaban noritot saskaņā ar grafiku un galvenais datu vākšanas veids – tautas skaitītājs – darbosies līdz 31.maijam. Tās dienas vakarā būs pēdējais laiks, kad tautas skaitītājs varēs ierasties pie iedzīvotājiem.

Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri atteikušies sniegt atbildes un nevēlas būt pieskaitīti, Pēc pārvaldes aplēsēm tādi varētu būt aptuveni 20 tūkstoši. Tautas skaitītāji gan mēģinot šādus cilvēkus pārliecināt un aicina uz sadarbību. Tomēr kopumā cilvēki esot atsaucīgi.

Lai gan tautas skaitīšana beigsies maija beigās, ir pieņemts lēmums pagarināt «saskaitīšanās» iespēju internetā. A.Žigure atzīmē, ka CSP ir lūgusi Tautas skaitīšanas komisijai pagarināt internetskaitīšanu līdz desmit dienām. Šāds lēmums pieņemts analizējot esoši situāciju un arī praksi citās valstīs. Kā arī tas ir orientēts uz tiem iedzīvotājiem, kas kādu objektīvu iemeslu dēļ nav saskaitīti.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien 11. augustā sēdē apstiprināja 2. augustā notikušās tautas nobalsošanas oficiālos rezultātus - tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē nav pieņemts.

No 1 514 936 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem tautas nobalsošanā piedalījās 629 119. Par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu ir balsojuši 608 847 jeb 40.2% no visiem balsstiesīgajiem, liecina balsošanas rezultāti Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) mājas lapā.

No vēlētājiem, kuri piedalījās tautas nobalsošanā, par Satversmes grozījumu pieņemšanu balsojuši 60 8847 jeb 96.78%, bet pret bijuši 18 857 jeb 3% balsotāju.

Saskaņā ar Satversmes 79.pantu, lai tautas nobalsošanai nodotie Satversmes grozījumi iegūtu likuma spēku, par to pieņemšanu saskaņā ar aktualizētajām ziņām par balsstiesīgo skaitu tautas nobalsošanas dienā, šā gada 2. augustā, bija jānobalso vismaz 757 468 vēlētājiem jeb pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.

Tautas nobalsošana notiks sestdien, šā gada 23. augustā. Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu. Vai jūs esat par likumprojekta Grozījums likumā Par valsts pensijām pieņemšanu? Iespējamie atbilžu varianti būs Par un Pret.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) tautas nobalsošanu izsludināja, jo Saeima 3. jūlijā, noraidīja vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus likumā Par valsts pensijām. Tagad par šo likumprojektu jārīko tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc likumprojekta noraidīšanas Saeimā, Db.lv informē Kristīne Bērziņa CVK

Informācijas nodaļas vadītāja.

23. augusta tautas nobalsošanas kārtība būs tāda pati kā 2. augusta tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem. Tautas nobalsošana notiks vienu dienu, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā, balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī. Lai nobalsotu, nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību tautas nobalsošanā.

Rīt, 27.jūnijā, darbu sāks tautas nobalsošanas iecirkņi. Līdz tautas nobalsošanas dienai, 7.jūlijam, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti četras stundas dienā, un tajos varēs pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietās, iepazīties ar apturētajiem likumiem Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā un balsošanas kārtību.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atgādina, ka šajās desmit dienās vēlēšanu iecirkņos balsot nevarēs, jo tautas nobalsošana tāpat kā parlamenta vēlēšanas notiek tikai vienu dienu.

Lai pieteiktu balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, vēlētājam jāuzraksta iesniegums, kas jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Nogādāt iesniegumu vēlēšanu iecirknī var jebkura vēlētāja uzticības persona - sociālais darbinieks, radinieks, draugs, pastnieks vai kaimiņš.

Iesniegumā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Vēlams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un kontakttālruni, pa kuru vēlētājs sazvanāms problēmu gadījumā.

Rīga, 26.jūnijs: Rīt, 27.jūnijā, darbu sāks tautas nobalsošanas iecirkņi. Līdz tautas nobalsošanas dienai, 7.jūlijam, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti četras stundas dienā, un tajos varēs pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietās, iepazīties ar apturētajiem likumiem "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" un balsošanas kārtību.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atgādina, ka šajās desmit dienās vēlēšanu iecirkņos balsot nevarēs, jo tautas nobalsošana tāpat kā parlamenta vēlēšanas notiek tikai vienu dienu.

Lai pieteiktu balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, vēlētājam jāuzraksta iesniegums, kas jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Nogādāt iesniegumu vēlēšanu iecirknī var jebkura vēlētāja uzticības persona - sociālais darbinieks, radinieks, draugs, pastnieks vai kaimiņš.

Iesniegumā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Vēlams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un kontakttālruni, pa kuru vēlētājs sazvanāms problēmu gadījumā.

Valdība šodien, 4. martā, lēma par finanšu līdzekļu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai tā varētu nodrošināt parakstu vākšanu par grozījumu ierosināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Šim mērķim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem CVK paredzēts piešķirt 380 878 latus, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Darbinieku atalgojumam (vēlēšanu komisiju darbiniekiem un parakstu vācējiem Latvijā) plānots izmantot 306 937 latus, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 73 941 latus.

Lai nodrošinātu parakstu vākšanu likuma ierosināšanai, CVK ir nepieciešams papildu finansējums 573 898 latu apmērā. No CVK tautas nobalsošanas nodrošināšanai 2007. gadā piešķirtajiem 2 018 551 latiem, kas gūti no valsts īpašuma objektu privatizācijas ieņēmumiem, netika izlietoti 193 020 lati. Šis līdzekļu atlikums varētu tikt novirzīts parakstu vākšanas organizēšanai.

Tādēļ Ekonomikas ministrijai valdība uzdeva divu nedēļu laikā sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu tautas nobalsošanas nodrošināšanai, papildinot tos ar punktu, kurā tiktu atļauts CVK 2007. gadā neizlietotos privatizācijas ieņēmumus 193 020 latu apmērā novirzīt parakstu vākšanai.

Tautas skaitīšanas otrā posma pirmajās dienās tautas skaitītāji visā Latvijā saskaitījuši vairāk nekā 90 tūkst. iedzīvotāju.

Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) prognozē, ka nākamajās nedēļās tautas skaitītāju darba intensitāte pieaugs. Tautas skaitīšanas otrais posms ilgs līdz 31.maijam. Tā laikā tautas skaitītājiem jāapmeklē vairāk nekā 870 tūkst. mājokļu. Savukārt pirmajā posmā internetā saskaitījās vairāk nekā 650 tūkst. cilvēku.

Tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas ietvaros un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Pēteris Veģis norāda: «Tautas skaitīšanā ir svarīgi iegūt datus par pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem. Tāpēc būs situācijas, kad tautas skaitītāja uzdevums ir apmeklēt mājsaimniecību arī klātienē, lai saskaitītu kādu ģimenes locekli, par kuru elektroniski nav sniegti dati, vai arī lūgt atkārtoti sniegt informāciju tos iedzīvotājus, kas acīmredzami kļūdaini aizpildījuši anketas.»

Turpinās gatavošanos 2011. gada tautas skaitīšanai, kuras galvenais uzdevums būs precizēt iedzīvotāju skaitu valstī, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2008. gada 2. jūnijā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Noteikumi par tautas skaitīšanas programmu. Programmā iekļauto jautājumu saraksts izstrādāts, vadoties no Eiropas statistiķu konferences apstiprinātajām rekomendācijām, iekļaujot arī jautājumus par valstī aktuālām tēmām, piemēram, iedzīvotāju migrāciju. Pamatojoties uz tautas skaitīšanas programmu, tika izstrādāts tautas skaitīšanas veidlapas projekts. Apkopojot iedzīvotāju atbildes uz veidlapā iekļautiem jautājumiem, tiks pilnībā izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinātās regulas Par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu prasības.

2008. gada janvārī darbu uzsāka tautas skaitīšanas komisija ekonomikas ministra Kaspara Gerharda vadībā. Tā ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir 2011. gada tautas skaitīšanas sekmīgas sagatavošanas un norises pārraudzība valstī. Šā gada laikā tika apspriests gan tautas skaitīšanas programmas projekts, gan tās norises organizācija. Paredzēts, ka iedzīvotājiem būs iespējams aizpildīt tautas skaitīšanas veidlapu internetā, kā arī tiks izmantotas intervijas pa telefonu un jau tradicionālās aptaujas iedzīvotāju dzīves vietā. Tā kā tautas skaitīšanā paredzēts izmantot arī administratīvos datu avotus, valdības komisijā tika diskutēts par administratīvo reģistru datu kvalitāti un to pilnveidošanas iespējām. Īpaša uzmanība tika veltīta sadarbībai ar pašvaldībām tautas skaitīšanas sagatavošanas periodā. Turpinot iesākto darbu, 2009. gada sākumā paredzēts izstrādāt ģeogrāfiskās informācijas sistēmu «Apsekojumu iecirkņu plānošanas sistēma» sagatavošanu, kura tiks izmantota tautas skaitīšanas skaitītāju iecirkņu izveidošanai. 2009. gada pirmajā pusē paredzēts izstrādāt arī «Integrēto sociālās statistikas datu vākšanas sistēmu», kas bāzēta uz klēpjdatoru izmantošanu personālajās un interneta intervijās, kā arī telefonaptaujās. Sistēma būs pielietojama ne tikai tautas skaitīšanas datu apkopošanai, bet arī 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanā, kā arī turpmāk organizējot regulāros izlases veida mājsaimniecību statistiskos apsekojumus.

«Esmu iepazinies ar dienesta pārbaudes komisijas veikto tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas izstrādes procesa analīzi un rīkošos atbilstoši komisijas ierosinājumam – uzsākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija tieši atbildīgas par visu risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu,» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis ziņojumu par Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) veikto dienesta pārbaudi, kas tika ierosināta pēc informācijas par to, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, ziņo Ekonomikas ministrija.

Komisija ziņojumā norāda, ka tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas plānošana un izstrāde sākta jau 2008.gadā, savukārt šī gada sākumā sistēmai ir bijis drošības audits, kur norādītas sistēmas nepilnības. Norādīts, ka personas kodu un pases datu izmantošana tautas skaitīšanas elektroniskajās anketās varēja tikt izmantota, tomēr, ieviešot šādu autorizācijas veidu, CSP bija nepieciešams veikt papildus drošības pasākumus, piemēram, ieviest papildus paroles vai citus risinājumus.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu