Lauma Fabrics iegādājusies 50% kapitāldaļas uzņēmumā Tele Textiles Latvia, kas nodarbojas ar tehniskā tekstila jeb ģeotekstila ražošanu, informē uzņēmumā.

Tele Textiles Latvia ražotos poliestera audumus galvenokārt izmanto grunts nostiprināšanai ceļu būvē un erozijas novēršanai. Norvēģijas uzņēmums Tele Textiles AS uzsāka ģeotekstila ražošanu jau sešdesmitajos gados un to eksportēja pa visu Eiropu.

2014. gadā Norvēģijas uzņēmums tika reorganizēts un iekārtas tika pārvestas uz Liepāju. Šobrīd Tele Textiles Latvia ražotne ir iekārtota no Lauma Fabrics īrētajās telpās, kopumā aizņemot aptuveni 3000 kvadrātmetrus. Šogad uzņēmums plāno saražot aptuveni 1,7 miljonus kvadrātmetrus ģeotekstila audumu un eksports veido 100%. Produkcija tiek realizēta uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

Latvijas lielākais sporta totalizators Tele Toto, kas strādā zem nosaukuma Optibet, pārdots Zviedrijas kompānijai Redbet Holding AB, ziņo Telegraf.

Redbet Holding AB nodarbojas ar totalizatora izveidi internetā, kā arī pašai ir savs totalizators internetā - www.redbet.com. Redbet Holding AB prezidents Džonas Sendvils laikrakstam pavēstīja, ka darījums vēl ir jāapstiprina Latvijas pusei. Ja tā notiks tad Redbet Holding AB savā īpašumā iegūs 98% Tele Toto akciju.

Redbet Holding AB iegādāsies Tele Toto nevis samaksājot naudu, bet piedāvājot savas akcijas. Tele Toto savā īpašumā iegūs 294 117 Redbet Holding AB akcijas, un tās kopējā vērtība ir 1,09 miljoni LVL. Pēteris Šmidre, kam pieder 47,39% Tele Toto, savā īpašumā iegūs Redbet Holding AB akcijas, kuru vērtība pārsniedz pusmiljonu LVL.

No 2006.gada 21.decembra uzziņu mediju uzņēmums SIA Eniro Latvija juridiskais nosaukums būs SIA Tele Media, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Višņevskis. Uzņēmuma nosaukuma maiņa saistīta ar licences, kas deva iespēju izmantot Eniro vārdu Latvijā, termiņa beigām.

SIA Tele Media darbojas uzziņu mediju biznesā jau 15. gadu (no 02.09.1992.) un līdz 2005. g. 1. jūnijam bija zviedru koncerna Eniro meitas uzņēmums Latvijā. 2005.gadā, mainoties Eniro biznesa stratēģijai Baltijas valstīs un Austrumeiropā, atsevišķi meitas uzņēmumi šajā reģionā tika pārdoti un kopš 01.06.2005. Eniro Latvija strādā kā neatkarīgs 100% Latvijas uzņēmums.

Lai padarītu saprotamāku šo neatkarību starptautiskā līmenī, esot nolemts turpmāk neizmantot Eniro vārdu un atgriezties pie iepriekšējā uzņēmuma nosaukuma Tele Media, izmantojot līdzīgu pieredzi, kā tas notika šogad Igaunijā.

Lai gan 99% SIA Tele Textile Latvia saražotā ģeotekstila tiek eksportēts, uzņēmums plāno iekarot arī vietējo patērētāju uzticību

Norvēģijas uzņēmums Tele Textile pirms trīs gadiem reorganizēja savu darbību un pārcēla savu ražošanu no Norvēģijas uz Latviju, nodibinot SIA Tele Textile Latvia. Uz Latviju tika pārvestas arī sešas iekārtas, lai varētu ražot ģeotekstilu. Šobrīd uzņēmums ir iegādājies klāt vēl divas jaunas iekārtas – stelles, kas ļauj saražot par 10% līdz 15% vairāk. Plānots, ka šogad uzņēmuma apgrozīums sasniegs 900 tūkst. eiro, bet nākamgad tas varētu augt vēl par aptuveni 20%.

Ģeotekstila ražotājs 99% no produkcijas eksportē uz Poliju, Zviedriju, Itāliju, Norvēģiju, Nīderlandi, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Kopējais eksporta apjoms pagājušajā gadā sasniedza 795,11 tūkst. eiro, kas ir par 23% vairāk nekā 2015. gadā, kad eksporta apjoms bija 643 tūkst. eiro. Lielākais uzņēmuma saražotās produkcijas noieta tirgus ir Polija, jo tur notiek intensīva ceļu būve. Tomēr SIA Tele Textile Latvia met aci arī uz Krievijas tirgu.

Norvēģijas kapitāla uzņēmums AS Tele Textiles Liepājā nolēmis atvērt tehniskā tekstila ražotni jeb aušanas rūpnīcu, informē portāls liepajniekiem.lv.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols Kurzemes Vārdam apstiprinājis, ka kompānija nolēmusi savu ražotni veidot SIA Lauma Fabrics telpās, radot pilsētā jaunas darba vietas.

Uzņēmums Tele Textiles uz Liepāju jau sācis vest iekārtas, kā arī pašlaik meklē ražošanas vadītāju.

AS Tele Textiles dibināta 1936. gadā Nūtodenes pilsētā Norvēģijā kā zīda aušanas fabrika. Sešdesmitajos gados no zīda aušanas kompānija pārgāja uz sintētisko šķiedru ražošanu. Tagad kompānija ražo augsnes stabilizēšanas un erozijas kontroles plaša pielietojuma produktu. Tele Textiles izstrādājumus izmanto ceļu būvē un dažādās hidrotehniskās būvēs un objektos.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), ar kuru apstrīd Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, un spriedums tiks sagatavots 7.martā.

FM sacīja, ka pērnā gada 6.februārī tika izsludināts atklāts konkurss mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai FM, tās padotības iestādēm un Fiskālās disciplīnas padomei.

Vēlāk par šī konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām "Tele 2" kā potenciālais pretendents 22.martā iesniedza IUB iesniegumu, ar kuru apstrīdēja nolikumā izvirzītos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus.

IUB 22.aprīlī atstāja spēkā apstrīdētā nolikuma prasības un atļāva turpināt iepirkuma procedūru, tajā skaitā slēgt iepirkuma līgumu. Ņemot vērā izdoto labvēlīgo administratīvo aktu, FM turpināja konkursu nolikumā un Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

SIA Tele Textile Latvia ražoto ģeotekstilu šogad izmēģina arī Latvijas ceļu būvnieki – līdz šim visa produkcija tika eksportēta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2017. gadā uzņēmums sasniegs aptuveni 900 tūkst. eiro apgrozījumu un saražos 1,2 milj. m2 austā materiāla. Salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir aptuveni 30% pieaugums, lēš SIA Tele Textile Latvia tirdzniecības vadītājs Krists Egliņš. 2018. gadā uzņēmums plāno ap 20% apgrozījuma pieaugumu un paralēli eksporta tirgiem cer paplašināt arī noietu Latvijā. SIA Tele Textile līdz šim visu saražoto produkciju eksportēja uz Poliju, Zviedriju, Itāliju, Norvēģiju, Nīderlandi, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Šogad arī Latvijas autoceļu un ēku būvniecības projektos ticis izmantots Liepājā ražotais austais materiāls.

Trīs darbības gadu laikā iegūta pieredze gan tehniskā auduma ražošanā, gan tirgus izpētē, stāsta K. Egliņš. Patlaban uzņēmumā strādā 14 darbinieki trīs maiņās, lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanas ciklu. Tele Textile Latvia no poliestera diegiem ražo austo ģeotekstila materiālu, ko pārsvarā izmanto lielas slodzes ceļu būvē, ja tā pamatne ir nestabila. Austais materiāls neļauj grantij un šķembām ar laiku nosēsties un sajaukties ar zemi, tāpēc ceļš ilgu laiku paliek stabils un nenosēžas. Liepājnieku ražotā materiāla priekšrocības ir liela noturība spriedzes apstākļos ilgtermiņā un izturība pret bojājumiem, apgalvo ražotnes vadītājs. Materiāls, pēc viņa stāstītā, ir piemērots dažādu veidu augsnei un veic arī materiālu atdalīšanas un filtrācijas funkcijas. «Tirgū ir pieejami arī neaustie ģeotekstila materiāli, kas ir lētāki, tomēr tie nav tik izturīgi kā austie ģeotekstila materiāli,» zina teikt K. Egliņš.

CSC Telecom stūrakmeņi: jaunākās paaudzes IP telefonlīnija un klientu bāzes nostiprināšana.

Telekomunikāciju uzņēmums CSC Telecom, kas strādā visā Baltijā, arī esošajos apstākļos paredzējis augt un nostiprināt pozīcijas. Plānos ietilpst apgrozījuma, ne tik daudz peļņas palielināšana. Mērķa sasniegšanai CSC Telecom šogad uzsvaru veltīs IP telefonijai, klientu bāzes nostiprināšanai un inovatīviem pakalpojumiem.

«Pērn decembrī uzņēmums ieguldīja 110 tūkst. eiro iekārtās, kas domātas tieši IP telefonlīnijai. Tādējādi nodrošinot augstāku kvalitāti, zemāku cenu un plašāku funkcionalitāti un pakalpojumu klāstu,» Db skaidroja CSC Telecom Korporatīvās tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, atzīmējot, ka investīcijas turpināsies arī šogad. «CSC Telecom veicis ieguldījumus sākuma platformā: testa versijā. Ja viss noritēs bez starpgadījumiem, tad klientiem tā būs pieejama aptuveni martā,» lepojās J.Strumpmanis, akcentējot, ka IP telefonlīnija ir nozares nākotnes stūrakmens, ko ieviesuši vairāki lielākie operatori Vācijā, Krievijā, Ukrainā, kā arī Elion Igaunijā, kura pieredzi CSC Telecom ņēmis vērā.

Francijas telekomunikāciju kompānija France Telecom izteikusi piedāvājumu par 282,9 miljardiem kronu (21.432 miljardiem latu) iegādāties Zviedru telekomunikāciju uzņēmumu Telia Sonera, ziņo Times Online.

France Telecom izteikusi draudzīgu un aicinošu piedāvājumu iegādāties Ziemeļu telekomunikācijas uzņēmuma akcijas, liecina uzņēmuma šorīt izplatītais ziņojums. France Telecom ir Eiropas trešā lielākā telekomunikāciju kompānija.

France Telecom piedāvātā summa par Zviedrijas telekomunikāciju operatoru ir par 26% lielāka nekā Telia Sonera akciju cena bija 15. aprīlī, slēdzoties biržai.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija Telia Sonera noraidijusi Francijas telekomunikācijas uzņēmuma France Telecom piedāvājumu pārdot tai uzņēmumu par 282.9 miljardiem kronu (21.432 miljardiem latu), norādot, ka tās piedāvātā summa ir krietni zem kompānijas vērtības, ziņo Times Online.

"Kā mēs sapratām, tad viņi (France Telecom) ir izteikuši piedāvājumu iegādāties akcijas par 56 līdz 57 Zviedrijas kronām (4.2 - 4.3 lati) par akciju, un tas ir ievērojami zem uzņēmuma patiesās vērtības," Reuters sacījis Telia Sonera priekšsēdētājs Toms Von Weymarns (Tom von Weymarn). Viņš arī norādīja, ka nepieņemamās cenas dēļ uzņēmuma valde nevarēs atbalstīt šādu piedāvājumu.

Times Online norāda, ka Telia Sonera noraidījusi tai izteikto piedāvājumu pretēji tam, ka Zviedrijas valdība nolēmusi pārdot uzņēmumu valsts privatizācijas programmas ietvaros. Zviedrijas valdībai pieder 13.7% Telia Sonera akciju.

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Skandināvu telekomunikāciju koncerns TeliaSonera, piesaistot Latvijas mobilajam telefonam iPhone, skaidri parāda, ka rēķinās ar uzņēmuma kontroli nākotnē.

Tā uzskata Db aptaujātie telekomunikāciju eksperti. iPhone šobrīd ir viens no atzītākajiem zīmoliem pasaulē, pēc kura ir milzīgs pieprasījums un kurš tā ražotājiem un izplatītājiem nesot milzu peļņu.

Iezīmē intereses

«TeliaSonera, piesaistot iPhone sev daļēji piederošajam LMT, savā ziņā parāda, ka rēķinās ar šo uzņēmumu nākotnē,» piekrīt bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, vienlaikus piebilstot, ka skandināvu koncernam gan citu variantu Latvijā īsti nebija, jo Lattelecom ar iPhone izplatīšanu diez vai nodarbotos, ņemot vērā, ka kompānijai nav mobilo sakaru tīkla. Jāatgādina, ka šobrīd jau daudzus mēnešus turpinās peripetijas ap Lattelecom un LMT privatizāciju. TeliaSonera patlaban pieder 49% Lattelecom daļu, bet Latvijas valstij - 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder Lattelecom. Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, komentējot TeliaSonera iespējamos motīvus, uzticot Latvijas Mobilajam telefonam izplatīt vienu no pēdējā laika atpazīstamākajām preču zīmēm pasaulē, atzina, ka Telia Sonera ir pārliecināta, ka LMT paliks šīs kompānijas īpašumā. «Viņi ir pārliecināti, ka LMT būs viņu rokās - daļēji vai pilnībā, bet būs. Un patiesībā viņiem caur Lattelecom jau tagad pieder vairāk nekā puse LMT, viņi tikai to nav atzinuši,» teica J. Lelis. Eksperti uzsver - iPhone varētu būt kā odziņa uz Telia Sonera piederošās LMT putukrējuma tortes, kas varētu nodrošināt labu peļņu jau tuvākā nākotnē.

Pēc Francijas telekompānijas France Telecom izteiktā 34 miljardu EUR piedāvājuma pārņemt TeliaSonera Zviedrijas kompānijas akciju cena biržā palielinājusies par 8,9%, palielinot TeliaSonera tirgus vērtību līdz 2,44 miljardiem EUR, ziņo International Herald Tribune.

Db.lv jau ziņoja, ka Francijas telekomunikāciju kompānija France Telecom apsver iespēju iegādāties Zviedrijas lielāko telekomunikācijas kompāniju TeliaSonera. Tagad ārzemju medijos parādījusies arī nformācija, ka Francijas kompānija met acis arī uz Norvēģijas kompāniju Telenor.

Šis fakts licis kāpt TeliaSonera akcijām, savukārt kristies France Telecom akcijām.

France Telecom akciju cena pēc potenciālā darījuma paziņošanas samazinājusies par 5,3% līdz 21,02 EUR. Turpretī TeliaSonera akciju cena palielinājās par 8,9% līdz 5,19 EUR.

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Francijas telekomunikāciju uzņēmumā France Telecom pēdējo divu nedēļu laikā notikušas divas pašnāvības – no dzīves šķīrās 30 gadus veca sieviete stāvoklī un 54 gadus vecs vīrietis, vēsta thelocal.fr.

Jau vēstīts, ka laikā no 2008. līdz 2009. gadam pašnāvības uzņēmumā France Telecom veikuši 35 Francijas iedzīvotāji, bet pēdējā gada laikā veiktas vēl četras pašnāvības.

Zināms, ka 54 gadus vecais vīrietis tajā pašā laikā bijis šķiršanās procesā ar savu sievu. Neviens no mirušajiem nav atstājis pēcnāves vēstules.

Patlaban uzņēmums izmeklē notikušā apstākļus.

«Divas pašnāvības divu nedēļu laikā rada bažas. Ilgu laiku nebija ziņu par šādiem traģiskiem notikumiem,» vietējam laikrakstam pauda arodbiedrības pārstāvis, uzsverot, ka «patlaban nav pietiekami daudz informācijas, lai veiktu secinājumus par pašnāvību cēloņiem».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.

Bijušie Eesti Telecom mazie akcionāri vēlas iesūdzēt tiesā Zviedrijas lielāko telefonsakaru kompāniju TeliaSonera, jo tā nodrošinājusi Igaunijas valstij preferenciālu statusu pērn notikušajā Eesti Telecom pārpirkšanas darījumā, ziņo Bloomberg.

Uzņēmums Kawe Kapital, kas ir bijušais Eesti Telecom akcionārs, saņēmis apstiprinājumu no citiem mazajiem akcionāriem, ka tie palīdzēs segt tiesvedības izmaksas. Bijušie akcionāri, kuri bija spiesti pārdot savas akcijas Eesti Telecom pārpirkšanas darījumā, norāda, ka TeliaSonera piedāvāja valstij izdevīgākus noteikumus.

Zviedrijas kompānija apņēmās trīs gadus sev izmaksāt Eesti Energia peļņu 100% apmērā, kas nozīmē, ka TeliaSonera ir jāmaksā Igaunijai dividenžu nodoklis 21% apmērā no peļņas. Tādējādi Igaunijai šajā pārpirkšanas darījumā ir lielākas finansiālās priekšrocības nekā citiem bijušajiem Eesti Telecom akcionāriem.

Tiks izmeklēta Francijas uzņēmuma France Telecom bijušo vadītāju saistība ar daudzajām uzņēmumā notikušajām pašnāvībām, vēsta thelocal.fr.

Bijušais Telecom vadītājs Didjērs Lombārs (Didier Lombard) vadīja kompāniju laikā no 2005. līdz 2010. gadam. Viņš atkāpās no amata pēc 35 pašnāvībām, kas notika laikā no 2008. līdz 2009. gadam.

D. Lombārs pārraudzīja uzņēmuma pārstrukturēšanu, kuras ietvaros laikā no 2006. līdz 2008. gadam bija paredzēts atlaist 22 tūkst. darbinieku, bet aptuveni desmit tūkst. darbinieku nācās mainīt amata pienākumus.

Arodbiedrība SUD, kas iesniedz sūdzību par pašnāvībām 2009. gadā, atzinīgi novērtējusi ziņas par notiekošo izmeklēšanu.

«Tā ir pirmā reize Francijas vēsturē, kad tiek izmeklēta bijušā uzņēmuma vadītāja atbildība morālos un institucionālos pārkāpumos,» paziņojumā norādījusi arodbiedrība.

Kā pierāda nesen veiktais pētījums par iedzīvotāju zvanīšanas paradumiem, 23% zvanītāju, ja neizdodas uzreiz sazvanīt nepieciešamo iestādi vai uzņēmumu un tur neceļ klausuli, un automātiskais atbildētājs saka, ka būs jāgaida savienojums, vai telefonā skan gaidīšanas signāls, norāda, ka sāk dusmoties jau mazāk nekā pēc 30 gaidīšanas sekundēm. Savukārt jau gandrīz puse – 46% – zvanītāju būs neapmierināti pēc pirmās gaidīšanas minūtes. Tāpat aptauja liecina, ka vairāk nekā puse zvanītāju vairāk par 2 reizēm vienam uzņēmumam nezvanīs. Pēc otrā neatbildētā zvana tiks zvanīts konkurentam.

CSC Telecom secinājums – modernām telekomunikācijām ir būtiska ietekme uz iestāžu un uzņēmumu reputāciju. Tām valsts un pašvaldības iestādēm, kas savas telekomunikācijas ir atstājušas novārtā, tas nozīmē neapmierinātu iedzīvotāju klātienes apmeklējumus un rindas, savukārt privātuzņēmumiem – zaudētus klientus un līdz ar to arī ieņēmumus.

Ja runājam par telekomunikāciju izmaksu optimizāciju, pirmajā brīdī varbūt liekas, ka neko vairāk uzlabot nav iespējams un arī būtiska izmaksu samazināšana nav iespējama, ja nu vienīgi uz sakaru kvalitātes rēķina. Tomēr šāds priekšstats ir maldīgs. Kā liecina CSC Telecom – viena no vadošajiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem Latvijā – pieredze, ar jauno pakalpojumu Cloud PBX uzņēmumu izdevumus par telekomunikācijām ir iespējams samazināt no 20% līdz pat 70%, turklāt būtiski uzlabojot telekomunikāciju funkcionalitāti, sasniedzamību un līdz ar to arī zvanītāju apmierinātību, kas ir ļoti svarīgs faktors.

Latvijas reklāmas asociācijas un TNS Latvija apkopotie dati par 2007. gada mediju reklāmas tirgu liecina, ka 2007. gadā, gluži kā 2006. gadā reklamētākais zīmols Latvijā bija Zelta Zivtiņa. Lielākā reklāmdevēja titulu saglabājis Procter & Gamble.

Top 5 reklamētēkās nozare:

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 27.novembrī skatīs SIA Telekomunikāciju šķīrējtiesa pieteikumu par mobilo sakaru operatora SIA Tele 2 maksātnespēju saistībā ar 45 000 latu parāda neatmaksāšanu. Kompānija Tele2 uzskata - tas ir klasisks naudas izspiešanas gadījums.

Papildināta ar 2. rindkopu.

Telekomunikāciju šķīrējtiesas komercdirektors Kaspars Laurovs norāda, ka maksātnespējas pieteikums tiesā tika iesniegts 13.novembrī. Laurovs uzsvēra, ka Tele 2 pēc divu gadu ilgām pārrunām un rakstiskiem uzaicinājumiem arvien nebija atmaksājis aptuveni 45 000 latu lielo parādu par pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt Tele2 Juridisko un regulēšanas lietu daļas vadītājs Aigars Evertovskis norāda, ka «SIA Telekomunikāciju šķīrējtiesas rīcība ir šokējoša». «Mēs jau vairākkārt esam atbildējuši uz Telekomunikāciju šķīrējtiesas prasību veikt samaksu par tās nesniegtajiem pakalpojumiem. Vēršanās tiesā nav pamatota, tāpēc varam vien novēlēt Telekomunikāciju šķīrējtiesai veiksmi, jo tā viņiem būs nepieciešama. Mēs arī izskatīsim iespēju vērsties tiesā par naudas izspiešanas mēģinājumiem,» viņš stāstīja.

Mobilo sakaru operators LMT uzņēmuma klientiem, kā arī tiem, kuri nolēmuši mainīt operatoru, paslepus piedāvājot tarifu «Īpašais», kurš gandrīz ir pilnībā identisks Tele 2 tarifam «Meteorīts», vēsta laikraksts Telegraf.

Laikraksts citē kādu lasītāju, kura ir Tele 2 kliente un kurai esot piezvanīts no LMT un piedāvāts samazināt rēķinus, norādot, ka piedāvātais tarifs būšot praktiski tāds pats kā Tele 2 «Meteorīts».

Līdzīgs piedāvājums esot izteikts arī vairākiem jau esošiem LMT klientiem, kuri uzrakstījuši iesniegumus, lai mainītu operatoru.

LMT mājaslapā internetā un uzņēmuma apkalpošanas centros nekādas informācijas par tarifu «Īpašais» neesot. Laikraksts mēģinājis arī vērsties pie LMT pārstāvjiem, lai noskaidrotu lietas būtību, taču uzņēmumā neviens tā arī nav varējis paskaidrot, kādi ir tarifa «Īpašais» piedāvāšanas nosacījumi un kādēļ informācija par tiem nav pieejama publiski. Db.lv ar LMT sazināties neizdevās.

Jaunāko tehnoloģiju 4G tīklu Zviedrijas operatoru Telenor un Tele 2 kopuzņēmumam Net4mobility palīdzēs uzstādīt Zviedrijas kompānijas Ericsson konkurents - Ķīnas Huawei, ziņo The Local.

Gan Telenor, gan Tele 2 norāda, ka Huawei konkursā uzvarējis konkurētspējīgā cenu piedāvājuma dēļ.

«Tas bija ilgs iepirkuma process, kurā mēs apspriedām gan tehnoloģijas, gan cenu, pirms izvēlējāmies sadarboties ar Huawei,» norāda Tele 2 Zviedrijas vadītājs Niklass Palmstjerna.

Net4mobility plāno jauno 4G tīklu padarīt pieejamu 99% Zviedrijas iedzīvotāju līdz 2013. gadam.

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir aizliedzis SIA Tele 2 turpmāk izplatīt Zelta Zivtiņas un O Kartes salīdzinošās reklāmas, kurās tika salīdzināti priekšapmaksas karšu O Karte un Zelta zivtiņa zvanu tarifi, liecina informācija PTAC mājaslapā.

Veicot reklāmu izpēti, PTAC nekonstatēja pārkāpumus SIA Latvijas Mobilais Telefons izplatītajās O Kartes reklāmās, turpretim konstatēja pārkāpumus SIA Tele 2 izplatītajās Zelta Zivtiņas reklāmās, kurās, norādot faktisko, bet nenorādot uzskaites tarifu, tiek maldināts vai varētu tikt maldināts vidusmēra patērētājs.

Vienlaicīgi PTAC ieskatā SIA Tele 2 negodīgi izmantojis salīdzinošo reklāmu, atainojot O Karti atvainojamies Zelta Zivtiņai, vispārējās pasniegšanas ziņā maldinot patērētājus par patieso reklāmas devēju.