Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Latvijas telekomunikāciju asociācija (LTA) tuvākajās dienās izvērtēs telekomunikāciju uzņēmuma Telecentrs rīcibu, kad tas bija iekārojis citam asociācijas biedram Unistars piederošās frekvences, Db teica LTA izpilddirektors Jānis Lelis. Pēc neoficiālas informācijas Telecentru varētu arī izslēgt no asociācijas. Telecentrs uzskatīja, ka Unistars savas frekvences izmanto nepilnīgi, tāpēc pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā regulatora septembrī pieņemto lēmumu, ar kuru vēl uz pieciem gadiem tika pagarinātas Unistaram piešķirtās lietošanas tiesības 3.5 GHz un 3.6 GHz diapazonā, kā arī uz radiofrekvenču joslu 17.7 —19.7 GHz un 37.0 — 39.5 GHz. Telecentrs šajās frekvencēs vēlējās attīstīt savus projektus, tomēr tiesa lēma par labu Unistaram.

Portāls Draugiem.lv piedāvā rādīt reklāmu tikai pēc demogrāfiskajiem rādītājiem atlasītiem lietotājiem, lietojot pay-per-click metodi.

Jaunā sistēma ļaujot demonstrēt reklāmu konkrētai auditorijai, kas atlasīta pēc noteiktiem kritērijiem - dzimums, vecums un dzīvesvieta. Tas nozīmē, kā šo reklāmu iespējams demonstrēt, piemēram, 20 -30 gadus vecām jelgavniecēm vai 18 gadīgiem cēsniekiem.

SIA Draugiem valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts par jaunu pakalpojumu stāsta: «Šis reklāmas veids sevišķi noderīgs ir tiem uzņēmumiem, kas var apkalpot salīdzinoši nelielu klientu skaitu. Piemēram, ja jums ir sieviešu frizētava vai autoserviss pilsētā N un jūs varat apkalpot 10 klientus dienā, ievietojot precīzi mērķētu reklāmu par Ls 5, to atvērs un informāciju izlasīs 100 jūsu potenciālie klienti.»

Pateicoties britu Virdžīnās slēptam dalībniekam, Ventspils pašvaldības pasūtījumiem, Telecentrs no sīkas kompānijas pāris gados izauga par ievērojamu spēlētāju It pakalpojumu biznesā. Laikraksts Diena pētījis, kas bija šīs ārzonas īpašnieki.

Uz jautājumu, vai tiesa, ka Lembergiem ir biznesa intereses arī strauji augošajā informācijas tehnoloģiju (It), interneta biznesā, pērn novembrī Anrijs Lembergs Dienai atbildējis: "Nebūtu jau slikti, ja man piederētu kāda interneta provaideru firma, kur nu vēl vairākas. Diemžēl tā tas nav."

"Konkrētajā brīdī viņa vārdi skanēja pārliecinoši. Turklāt, vērtējot skrupulozi, tobrīd jau arī varēja uzskatīt, ka, tā atbildot, Lembergs juniors nemelo. Kompānija Sia Telecentrs, kas pašlaik ir viens no lielākajiem It jomas spēlētajiem, piedāvājot gan interneta, gan platjoslas datu pārraides (izmanto tā saukto Wimax tehnoloģiju), web, epasta uzturēšanas u..c telekomunikāciju pakalpojumus, jau 2007.gadā sākumā pēc reorganizācijas pārgāja Igaunijas Norby Telecom īpašumā. Līdz tam Telecentra lielākais īpašnieks bija britu Virdžīnās reģistrēta ārzonas firma Dewson Invest, par kuras saikni ar Lembergu ģimenes naudu liecina vairāki fakti," informē laikraksts.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmums Telecentrs un Lietuvas mobilo sakaru operators Bite GSM parakstījuši starpsavienojuma līgumu, kas paplašina iespējas veidot starpvalstu korporatīvos datu pārraides tīklus. Telecentra direktors Edgars Ricevs teica, ka apvienojot abu kompāniju tīkla resursus Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem, kas darbojas abās valstīs, būs lielākas iespējas attālināti izmantot dažādus elektroniskus pakalpojumus, piem., uzņēmuma vadības vai klientu attiecību uzraudzības sistēmas. «Pirmais, kas būs iespējams, ir dažādu Lietuvas serveru resursu tiešā izmantošana caur t.s. virtuālajiem privātiem tīkliem. Tā kā mums ir samērā lieli izdevumi, kas saistiti ar mūsu pašu tīkla izbūvi, mēs pakalpojumu cenas pagaidām nemainīsim, lai gan caur Bite GSM ir pieejama ievērojami lielāka tīkla jauda,» E. Ricevs paskaidroja. Viņs norādija, ka Bite GSM, tāpat ka citi mobilie operatori, uztur plašu fiksētu un mikroviļņu līniju tīklu, kas pārraida starp bāzes stacijām un mezglpunktiem dažādās pilsētās.

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Potenciālā soda Lietuvas Dzelzceļam priekšvakarā par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi Latvija iesniegusi Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvija pieprasa dzelzceļa sliežu atjaunošanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu iespēju attiecīgajā posmā.

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), nota Lietuvas Ārlietu ministrijai tika iesniegta šī gada 26.septembrī ĀM valsts sekretāra vietnieces Solveigas Silkalnas tikšanās laikā ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Artūru Žurausku. Nota tika iesniegta, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas vēstuli ĀM.

Notā tika paustas bažas par deviņus gadus ieilgušo jautājumu Mažeiķi - Reņģe dzelzceļa sliežu atjaunošanas procesā, kā arī norādīts, ka šis process turpina kropļot konkurenci un rada ievērojamus zaudējumus Latvijas transporta sektoram un ar to saistītajām nozarēm.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) 4.oktobra raidījumu «Cilvēks un likums».

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes. NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Kā ziņots, šodien NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.

Ķīnas nostāja attiecībā pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku kļuvusi pielaidīgāka, paziņoja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs, piebilstot, ka galveno preču eksports nav atsākts, bet dialogs ir sācies.

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ norādīja, ka mainās Ķīnas pozīcija attiecībā uz ierobežojumiem importam no Lietuvas.

"Attiecībā uz importu no Ķīnas pēdējos mēnešos noteikti ir vērojama pielaidīgāka attieksme. Es teiktu, ka mēs jūtam, ka dažas Lietuvas kompānijas var importēt daudz vairāk detaļu," Janulevičs sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Pēdējā laikā zināmā mērā ir pielaidīgāka nostāja attiecībā uz Lietuvas preču eksportu uz Ķīnu," Janulevičs paskaidroja, piebilstot, ka sarunas ir sākušās, bet reālais eksports vēl nav atsācies.

"Pārtikas un dzērienu eksports no Lietuvas uz Ķīnu vēl nav sācies, bet ir sarunas ar importētājiem, kuri agrāk importēja Lietuvas dzērienus un pārtiku," teica Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents.

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā caur satelīta operatoru Sirius Latvija uzsāktas pasaulē populārā mūzikas televīzijas kanāla MTV pārraides. Oficiāla raidīšana sākas 4. septembrī. Lielākā daļa kabeļoperatoru ir noregulējuši raidītājus uz Sirius satelītu, tādējādi visam Baltijas reģionam tiks nodrošināta iespēja skatīties MTV lokālos kanālus. SIRIUS nodrošina MTV lokālo programmu pārraidi arī Skandināvijā- MTV Sweden, MTV Denmark, MTV Norway, MTV Finland. Šobrīd pasaulē jau ir 44 MTV kanāli, kas darbojas 164 valstīs. SIRIUS Latvija telecentrs pārraidīs signālu satelītā, no kurienes MTV Latvija, MTV Lietuva un MTV Igaunija programmas tiks novadītas uz kabeļtelevīzijām, IPTV televīzijām un DVB-T operatoriem visā Baltijā.

Pretēji Satiksmes ministra Aināra Šlesera paustajam, airBaltic prezidents Bertolds Fliks Db norāda, ka no Lietuvas tirgus Latvijas nacionālā aviokompānija tomēr neaizies.

"Nē, mēs neaiziesim no Lietuvas. Mēs samazināsim savu darbības apjomu Lietuvā, tomēr prom neaiziesim," Db norāda B. Fliks. Sīkākus komentārus viņš sola sniegt šodien pulksten 15:00 speciāli sasauktā preses konferencē.

A. Šlesers žurnālistiem iepriekš paziņoja, ka airBaltic aizies no Lietuvas aviopārvadājumu tirgus, un lielāko daļu lidojumu pārcels uz Rīgu. Tā ir kā reakcija uz Lietuvas tiesas pieņemto lēmumu arestēt airBaltic un Rīgas lidostas īpašumus aptuveni 40 miljonu latu apmērā, lai tādējādi apmierinātu Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasību.

femairBaltic /emno Lietuvas prom nedosieslyLAL iesniedzis prasību Viļņas tiesā pret airBaltic un Rīgas lidostu par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, kas lietuviešiem esot radījuši 40 miljonu latu zaudējumus.

Valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) noslēgusi vairāk nekā 7,5 miljonu latu apjomīgu iepirkumu par optikas tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā pieteicās trīs komersanti, no kuru piedāvājumiem par labāko, tāpat kā līdzīgos LVRTC iepirkumu konkursos pirms kāda laika, tika atzīts SIA Latvijas Energoceltnieks piedāvājums.

Līdzīgs konkurss par optikas tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu 1,87 miljonu latu apjomā tika slēgts arī pērnā gada novembrī. Savukārt 2012. gada jūlijā LVRTC noslēdza 141 tūkstoti Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas objekta izbūvi Limbažu novadā, savukārt 2011. gada sākumā – par šāda objekta izbūvi Jelgavā, kas izmaksāja 111 tūkst. Ls. Visos iepriekšējos konkursos par uzvarētāju tika atzīts SIA Latvijas Energoceltnieks.

Izvērēti konkursam Pārdošanas tīģeris 2006 iesūtītie pieteikumi un žurijas komisija konkursa pusfinālam izvirzījusi 10 uzņēmumu pārdošanas vadītājus: Antru Eglīti (SIA BCH Retail), Ansi Kupli (SIA DeLaval), Vigantu Lesausku (SIA Ericsson Latvia), Juri Marahovski (a/s FFL), Raivi Lūsi (SIA Filter), Ervīnu Butkeviču (Kalnozols celtniecība), Gintu Barkovski (Komercizglītības centrs), Mārtiņu Staķi (Narvesen Baltija), Aldi Škutānu (a/s Rīgas miesnieks) un Edgaru Medvedski (SIA Venden). Finālisti tiks noteikti 13. aprīlī, savukārt uzvarētājs tiks paziņots pasākumā pārdošanas vadībā 28. aprīlī, kur varēs iepazīties arī ar konkursa labāko sasniegumu prezentācijām. Konkursā vēl startēja, bet diemžēl pusfinālam nekvalificējās Laila Zemīte (SIA ABB), Jānis Dambergs (SIA Amaija), Kaspars Millersons (SIA Balsts), Ģirts Rožkalns (SIA Clear Channel Latvia), Ingemārs Liakovičus (SIA De novo), Inta Vītola (SIA Litagra), Juris Paegle (Nordea banka), Juris Gludītis (SIA Telecentrs). Konkursu Pārdošanas tīģeris jau otro gadu pēc kārtas organizē Dienas bizness un pārdošanas konsultāciju uzņēmums Mercuri International.

«Pārmaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu atmaksas pieaugums ir saistīts ar peļņas nodokļa likmes samazināšanos un neatbilstoši lielu UIN pieprasīšanu avansā,» uzskata telekomunikāciju SIA Telecentrs administratīvā direktore Laima Saltuma. Viņa norāda, ka avansa maksājums UIN tiek aprēķināts, ņemot vērā iepriekšējā gada rādītājus, kas bieži neatbilst kārtējā gadā paredzamajai peļņai. Ja kārtējā gada peļņa ir mazāka vai arī ja rodas zaudējumi, uzņēmumam jebkurā gadījumā ir jāmaksā valstij avansā UIN atbilstoši iepriekšējā gada aprēķiniem, tādējādi uzņēmums tiek piespiests kreditēt valsti, kas tam var radīt apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kas, savukārt jākompensē ar aizņēmumiem, piemēram, komercbankās. Rodas absurda situācija, ka uzņēmumam ir jāaizņemas bankā nauda, jāmaksā par to kredītprocenti tikai tāpēc, lai samaksātu valstij nodokli, kas tam nemaz nebūtu jāmaksā. Valstij vajadzētu vairāk domāt par uzņēmumu atbalstu, iestrādājot likumos iespēju maksāt avansā tikai tādu UIN, kas ir paredzams, ka tiks gūts no kārtējā gada peļņas. Šāda valsts attieksme veicinātu komercdarbības attīstību, neradot uzņēmējam problēmas ar nepamatotu avansa maksājumu veikšanu un sarežģīto tālāko tā atgūšanu no valsts, secina L. Saltuma.

AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »