Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Novembrī tirdzniecības vietās Rīgā konstatēti 83 zādzību mēģinājumi, kas ir par 40% vairāk kā oktobrī, kad tika konstatētas 59 zādzības. Apsardzes kompānijas Grifs AG vadītāja Maija Vavilova norāda, ka 70% no zādzībām tirdzniecības vietās izdara paši darbinieki, turklāt viņa prognozē šī skaitļa palielināšanos, ja uzņēmēji nenodrošinās pilnvērtīgu darbinieku kontroli.

Situācijā, kad virkne cilvēku nespēj nomaksāt kredītus, līzingus un ikmēneša rēķinus, palielinās ne tikai sīkās zādzības, bet arī plānotie noziegumi, kad realizācijai tiek zagtas dārgas preces. Grifs AG apkopotie dati par novembri rāda, ka apsardzes darbinieki aizdomās par zādzību izdarīšanu aizturējuši 267 personas, 211 no tām nododot Valsts policijas uzraudzībā, kas ir divas reizes vairāk kā oktobrī, kad aizturētas tika 124 personas, bet policijai nodotas - 89.

Sīkās zādzības arvien biežāk sāk izdarīt personas, kuras vairs nespēj izdzīvot krīzes apstākļos un nomaksāt kredītus, līdz ar to palielinās vilinājums paņemt no veikala preci un "aizmirst par to samaksāt". Samazinoties būvniecības apjomiem, pie vecajiem ieradumiem – zagšanas – atgriežas bijušie ieslodzītie, kas līdz šim kā mazkvalificēts darbaspēks darbojās būvniecības nozarē.

«Šobrīd nav izdevīgi zagt maku, jo makā skaidras naudas nav,» tā atzīst daļa kabatzagļu, kas ir pārkvalificējušies, pievēršoties zādzībām no tirdzniecības iestādēm.

To intervijā Dienas biznesam atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins. «Naudas makā ir kredītkarte, bet kredītkartes izmantošana ir smags noziegums, daudz smagāks par kabatzādzību, līdz ar to daļa profesionālo kabatzagļu pārkvalificējas zagt jaunās, mazgabarīta, dārgās mantas no lielveikaliem,» skaidro A. Grišins.

«Ir stereotips, ka visi, kas zaudēs darbu, ies uz veikalu zagt maizes klaipu un desu. Tā nav. Cilvēks zog preci, ko viņš visdrīzāk nelietos, bet mēģinās pārdot par puscenu, nopelnīs 10 latus un tad dosies uz veikalu iepirkties,» skaidro A. Grišins, prognozējot, ka šogad varētu attīstīties tādi darboņi kā augļotāji, pārpircēji, jo cilvēku, kas pērk zagtās mantas par lētu naudu, netrūkstot.

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopš 2015. gada sākuma tehnisko apskašu laikā veic transportlīdzekļu marķēto spoguļu pārbaudi. Par gadījumiem, kad fiksētas neatbilstības spoguļu marķējumā, tiek informēta Valsts policija (VP).

Kopš pārbaužu veikšanas uzsākšanas neatbilstības spoguļu marķējumos konstatētas 190 auto.

Šis ir labs veiksmīgas sadarbības piemērs starp CSDD, VP un uzņēmumiem, kas veic autodetaļu marķēšanu. Tagad VP ir iespēja ātrāk atklāt noziedzīgus grupējumus, kas iesaistīti transportlīdzekļu detaļu zādzībā un tirdzniecībā. Pēc šādas sadarbības uzsākšanas pozitīvas iezīmes novērojamas arī statistikā – pērn transportlīdzekļu spoguļu zādzību skaits ir samazinājies par 42%, salīdzinot ar 2014. gadu.

CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš: «Spoguļu marķējuma pārbaudes tehniskās apskates laikā ir viens no pasākumiem, kā palīdzēt VP izsekot un atklāt noziedzīgu rīcību. Mūsu uzdevums ir tehniskās apskates laikā pievērst uzmanību spoguļu marķējumam. Ja tiek konstatēta neatbilstība vai redzamas marķējuma dzēšanas pazīmes, par to informēt VP, kas attiecīgi rīkojas.»

Vietējais tirgus veido 20% no visa lietuviešu kompānijas Mobili Baltija biznesa. Tam seko Latvija ar 12%, Igaunija ar 7%.

«Telefoni kļūst dārgāki, un lielie ražotāji nav īpaši ieinteresēti ražot telefonus, kas ir lētāki par simt eiro, un zemākā cena ir ap 200 eiro. Šī ir laba niša tādiem telefoniem kā Just5 un citām zemas cenas ierīcēm, jo ne visi var nopirkt telefonu par 300 vai 500 eiro,» spriež Audris Leimonts (Audrys Leimontas), Mobili Baltija, UAB attīstības vadītājs.

Mobili Baltija vidējā pārdotā telefona cena tagad ir aptuveni 250 eiro, bet pirms diviem gadiem tie bija 170 eiro. «Izaugsme ir ievērojama,» viņš saka. Cilvēki mobilos telefonus maina vidēji vienā līdz divos gados.

Vienlaikus ir iezīmējusies tendence, ka cilvēki ir ieinteresēti pirkt mazlietotus vai atjaunotus telefonus, un tagad daudzi veikali tādus piedāvā. Piemēram, ASV ir iespēja lietot iPhone mēnesi un atdot atpakaļ tirgotājam, un atgūt samaksāto naudu. Šādus telefonus iepērk Mobili Baltija un pārdod otrreizējā tirgū. «Lielās kompānijas ierobežo darbinieku izvēlēto telefonu cenas, piemēram, viņi var izvēlēties telefonu, ne dārgāku par 500 eiro. Mēs tādiem uzņēmumiem pārdodam diezgan daudz lietotu iPhone, jo jaunu viņi nevar nopirkt, bet mazlietotu – var. Interesanti, ka šī tendence nav tikai Baltijā, bet arī Somijā un ir redzama vēlme nepirkt lētāko jauno modeli, bet drīzāk vecākas paaudzes mazlietotu telefonu par zemāku cenu. Šis ir jauns tirgus segments,» raksturo A. Leimonts.

Kā rāda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu grupas SKDS pētījums vairāk nekā puse (51,3%) Latvijas turīgāko iedzīvotāju lieto kompānijas Nokia ražotos mobilos telefonus, un 64,7% izmanto mobilo sakaru operatora LMT pakalpojumus.

Latvijas turīgāko iedzīvotāju vidū iecienītākie kompāniju Nokia, Samsung un SonyEricsson ražotie mobilo telefonu modeļi. 51,3% turīgo dod priekšroku Nokia, 18,7% Samsung un 17,3% SonyEricsson.

Iedzīvotājiem, kuru ikmēneša ienākumu līmenis ir viss 500 Ls izvēlas arī LG mobilos telefonus.

Apmēram 25% no Latvijas turīgākajiem savus mobilos telefonus maina tiklīdz viņiem iepatīkas kāds jauns modelis. Taču lielākā daļa (>50%) savus mobilos maina tikai tad, kad tie saplīst vai nolietojas.

SKDS direktors Arnis Kaktiņs apgalvo, ka vīrieši savus telefonus biežāk nekā sievietes.

Mobilo telefonu maiņas biežums dažādās vecuma grupās

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

«Jo aktīvāk apkaro korupciju, jo kukuļdevēju un ņēmēju metodes paliek arvien smalkākas un jo vairāk korupcija lien pagrīdē,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi ilggadējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe.

«Izmeklētājiem ir daudz grūtāk strādāt nekā pirms desmit gadiem. Iedomāsimies situāciju, ka no cilvēka ņem kukuli, bet pa vidu ir trīs starpnieki, kuri katrs paņem kādu savu daļu. Bet tie starpnieki tiek piesaistīti tādēļ, lai kukuļņēmējam būtu drošības sajūta.

Neviens uzņēmējs vairs nesaka: samaksājiet man naudu, tad es slēgšu līgumu! No vienas puses, mums ir grūtāk strādāt, bet, no otras puses, vai tas nav labi, ka neviena amatpersona tiešā veidā nevienam neprasa kukuļus! Esam novērojuši vairākas situācijas, kad amatpersonas tā kā grib prasīt, tā kā prasa, tomēr vēlāk aizdomājas: vai man to vajag? Nē, nevajag, un atsakās no noziedzīgajām darbībām.»

airBaltic vadītājs Bertolts Fliks rakstiskā intervijā Dienas biznesam atzīst, ka mēnesī viņa alga airBaltic ir 14 tūkstoši latu.

Ažiotāža ap airBaltic vadītāja B. Flika algu izcēlās pēc tam, kad medijos parādījās informācija par Flika algas apmēriem. Šī informācija liecināja, ka caurmērā airBaltic prezidenta alga svārstījās no 14 000 līdz 34 000 Ls, bet jūlijā B. Fliks esot saņēmis pat 103 000 Ls (gadā kopumā izmaksāti teju 320 000 Ls). Tas izraisīja diskusijas sabiedrībā un medijos. B. Flikam tika pārmesta nevēlēšanās pildīt amatpersonas deklarāciju, jo airBaltic uzskata, ka uz uzņēmumu neattiecas šādi noteikumi un kompānijas vadība nav Latvijas amatpersonas. Paralēli daudz neskaidrību bija arī ap savulaik skandināvu aviokompānijai SAS piederošo airBaltic akciju iegādi, ko veica Flikam piederošā SIA Baltijas aviācijas sistēmas.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma "Tele2" dati liecina, ka mobilo sakaru lietotāji visbiežāk (43%) izvēlas telefonus, kas nemaksā vairāk par 250 eiro.

Vienlaicīgi ir novērojams, ka pēdējo gadu laikā pieaug vidējā summa, kādu klienti gatavi atvēlēt jauna viedtālruņa iegādei. Gada laikā šī summa ir palielinājusies par aptuveni 23% un sasniegusi 363 eiro.

"Mūsdienu cilvēka ikdiena tikpat kā vairs nav iedomājama bez mobilā tālruņa, jo tas nodrošina ne tikai saziņu ar tuviniekiem, bet arī pilda daudzas citas funkcijas. Arī populārie budžeta klases telefoni nodrošina visu nepieciešamo funkcionalitāti, lai cilvēks varētu izmantot mobilo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Tajā pašā laikā ir arī novērojams, ka pakāpeniski samazinās to iegādāto telefonu skaits, kas tiek pirkti uz nomaksu. Šobrīd jau gandrīz katrs ceturtais telefons tiek pirkts, izmantojot vienreizējo maksājumu, neskatoties uz to, ka mēs, piemēram, saviem klientiem piedāvājam bezprocentu nomaksu."

Latvijā ir izveidots jauns uzņēmums Mobipaka.lv, kas ar pasta starpniecību uzpērk lietotus, bojātus vai lietotājam vairs nevajadzīgu mobilos telefonus.

Uzņēmums šādus telefonus uzpērk, lai nodotu tirdzniecībā lietotos mobilos tālruņus, kuri ir nevainojamā tehniskā stāvoklī, pirms pārdošanas salabotu bojātos, bet nederīgos telefonus nodotu videi draudzīgai pārstrādei.

Lai saņemtu bezmaksas aploksni mobilā telefona nosūtīšanai, lietotājam sākotnēji ir jāaizpilda anketa mobipaka.lv. To nosūtot, uzņēmums naudu par telefonu ieskaitīs kontā, savukārt, ja piedāvātā naudas summa, lietotāju neapmierinās, uzņēmums bez maksas nosūtīsim mobilo telefonu atpakaļ.

Laikā no 19. līdz 30. novembrim Latvijas Zaļais punkts un tā sadarbības partneri SIA Pērkons un Dēli un SIA TOPO CENTRS aicina Latvijas iedzīvotājus nodot nolietotus mobilos telefonus otrreizējai pārstrādei. Akcijas mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu nolietoto mobilo telefonu savākšanai no iedzīvotājiem.

Akcijas ietvaros 23 Latvijas pilsētās 45 mobilo telefonu tirdzniecības vietās būs izvietoti īpaši spainīši nolietoto mobilo telefonu un to aksesuāru savākšanai. Nododot pārstrādei neizjauktu mobilo telefonu un aizpildot speciālu anketu, iedzīvotāji piedalīsies izlozē. Akcijas beigās katrā no tirdzniecības vietām izlozēs dāvanu karti 50 Ls vērtībā, ar kuru sešu mēnešu laikā varēs iepirkties attiecīgajā veikalā.

Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Pērkons un Dēli valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ločmelis: „Ja netiks risināti jautājumi par nolietoto mobilo tālruņu nodošanas iespējām, mēs, mobilo tālruņu tirgotāji, zināmā mērā būsim līdzvainīgi dabas un apkārtējās vides vēl lielākā piesārņošanā. Un kur visērtāk būtu iedzīvotājiem savus nolietotos tālruņus nodot? Laikam jau to tirdzniecības vietās! Tāpēc aizvien vairāk mobilo tālruņu tirgotāju pievienojas kustībai, ko īsumā varētu raksturot - dzīvosim zaļi! Ja Tev ir nolietots mobilais tālrunis – sāc arī dzīvot zaļi un nodod to!”

Pie TV3 raidījuma Nekā personīga veidotājiem vērsušies Liepājas Statoil darbinieki, kuri ievērojuši, ka pilsētas ceļu policijas priekšnieks, kuram valsts piešķīrusi dienesta automašīnu un degvielas uzpildes karti, izmanto dienesta stāvokli un ar šo pašu karti norēķinās, uzpildot savu personīgo automašīnu.

Par notikušo zināja policista priekšniecība, tomēr neko vairāk par formālu pārbaudi neuzsāka. Tikai pēc Nekā personīga iejaukšanās uzsākts kriminālprocess par valstij domātās degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.

Nedēļas sākumā Nekā personīga veidotāji saņēmuši ziņas no Liepājas Statoil degvielas uzpildes stacijas. Tās darbinieki bija ievērojuši pilsētas ceļu policijas priekšnieku Leonīdu Tarabanu pildām degvielu savā personīgajā automašīnā Mazda 5 un norēķināmies ar Valsts policijas degvielas karti. Par notikušo uzzināja L. Tarabana kolēģi policijā un pieprasīja no benzīntanka novērošanas kameru ierakstus. Policija uzsāka pārbaudi. Tomēr L. Tarabanu no amata neatstādināja. Kad Nekā personīga par notikušo informēja Valsts policijas priekšnieku, tas nekavējoties lika lietu nogādāt Rīgā. Nākamajā dienā tika uzsākts kriminālprocess.

Bankas aprēķinājušas, ka tām ir izdevīgāk ļaut zagt klientu maksājumkaršu informāciju, nevis investēt, lai bankomātos to nebūtu iespējams izdarīt.

Nesen SEB banka nāca klajā ar informāciju, ka pērn bijis rekordliels gadījumu skaits, kad, pievienojot bankomātiem speciālas ierīces, nozagti maksājumkaršu dati, kas vēlāk izmantoti nozogot klientu naudu.

Saskaņā ar bankas rīcībā esošo informāciju pērn reģistrēta ap 40 nelegālu magnētisko karšu datu lasītāju jeb skimmeru uzstādīšana, kā arī desmit gadījumi, kad bankomāti bojāti, lai iegūtu detaļas skimmeru izgatavošanai. «Līdz ar to 2008. gads bijis viskritiskākais banku vēsturē bankomātu apdraudējuma ziņā,» pausts bankas paziņojumā. Ir arī aprēķināts, ka katra nelegālā ierīce tiek izmantota 30 līdz 150 karšu datu savākšanai un gandrīz puse šo karšu informācijas tiek izmantota naudas nozagšanai.

Lētu elektropreču ieplūšana no Ķīnas un Tālajiem Austrumiem likusi Lielbritānijas kramplaužiem pievērsties citiem noziegumiem, piemēram, laupīšanām, ziņo Reuters.

Kriminoloģias pasniedzējs Džeimss Tredvels (James Treadwell) no Lesteras universitātes Centrālanglijā skaidrojis, ka tradicionālo māsaimniecības preču vērtības kritums ir padarījis «kramplaužu amatu» mazāk populāru.

Pēdējā desmitgadē māju apzagšanu skaits samakramplau

Valsts valdība šo tendenci skaidrojusi ar veiksmīgo vēršanos pret noziedzniekiem, taču Dž. Tredvels uzskata, ka tā vairāk iezīmē noziedznieku «darba maiņu».

Viņš skaidrojis, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados noziedznieki varēja gūt peļņu, ielaužoties mājās un nozogot videomagnetofonus. Bet tagad lētais Ķīnas darbaspēks ir visu mainījis.

Pāvests Francisks kritizējis atkritumu kultūru un uzsvēris, ka izmest ēdienu ir tas pats, kas zagt no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vēsta The Telegraph.

Savu iknedēļas uzrunu Svētā Pētera laukumā pāvests veltījis Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides dienai, lai pievērstu uzmanību pārmērīgam patēriņam un pārtikas izšķērdēšanai.

«Šī atkritumu kultūra ir padarījusi mūs nejūtīgus pat pret atkritumiem un pārtikas izmešanu, kas ir vēl nožēlojamāk, kad visā pasaulē diemžēl daudzi cilvēki un ģimenes cieš no bada un nepietiekama uztura,» uzsvēris pāvests.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA), apkopojot datus par saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem, secinājusi, ka šogad desmit mēnešu laikā, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn, par 17 % pieaudzis apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par klientiem nozagtiem transportlīdzekļiem. Būtiski – par 60 % - pieaudzis saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par transportlīdzekļu zādzībām tieši šā gada oktobrī. BTA novērojusi tendenci – palielinās zādzību skaits Rīgas tuvumā esošajos novados, sevišķi Mārupes un Babītes novados.

Kopumā BTA šā gada 10 mēnešos saņēmusi 49 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 17 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā. Saskaņā ar BTA datiem autozagļi kļuvuši aktīvāki tieši oktobrī, kad sākas gada tumšais laiks un garnadžiem iespējams paveikt zādzības nepamanītiem. Šogad oktobrī BTA saņēmusi astoņus KASKO atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 60 % vairāk nekā šā gada septembrī un arī par 60 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Par līdzīgu tendenci attiecībā uz zādzību skaita pieaugumu tieši oktobrī liecina Valsts policijas dati. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šā gada oktobrī nozagti 98 transportlīdzekļi, kas ir par 51 % vairāk nekā šā gada septembrī un par 13 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Kopumā Latvijā šā gada 10 mēnešos nozagti 779 transportlīdzekļi.

Aprīļa vidū Rīgā, Purvciemā kādas daudzdzīvokļu ēkas pazemes stāvvietā automašīnai BMW X6 no virsbūves izgriezti un nozagti LED lukturi, pamatīgi sabojājot arī auto virsbūvi, liecina apdrošinātāju sniegtā informācija.

Zagto auto detaļu tirgus Latvijā joprojām ir pietiekami liels, lai auto detaļu zagļiem būtu interese zagt ne tikai auto spoguļus. Arī auto lukturi ir viena no trim zagļu iecienītākajām auto detaļām aiz auto spoguļiem un atpakaļgaitas sensoriem. Tāpat zagļi mēdzot zagt arī dekoratīvās uzlikas (moldingus), auto magnetolas un pat auto stūres.

«Visbiežāk auto lukturi tiek zagti, tos vienkārši noskrūvējot vai noņemot, taču šajā gadījumā zagļi izmantojuši netipisku metodi – lukturi izgriezti no automašīnas virsbūves, sabojājot gan sānu spārnus, gan motora pārsegu. Tas bija iespējams, jo automašīnai ir plastmasas spārni, kurus ir viegli sagriezt, nesabojājot pašus lukturus. Konkrētajā gadījumā automašīnas remonta izmaksas ir gandrīz 9000 eiro apmērā, no kuriem 5000 eiro ir abu LED lukturu nomaiņa,» informēja If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Neraugoties uz faktu, ka Latvijā populārie Apple mobilie telefoni IPhone Latvijā pieejami tikai nelegāli, patērētāji tos pērk, kaut gan tie ir uzlauzti un bez garantijas.

Pašlaik ASV IT kompānija Apple tikai dažās Eiropas valstīs ir atļāvusi pārdot savu populāro mobilo telefonu IPhone, kas visā pasaulē vairāk nekā 8 miljoni eksemplāros. Neraugoties uz šo faktu, ir vairāki uzņēmumi – interneta veikali un veikli darboņi, kas pārdod šos telefonus lietošanai arī Latvijā.

Viens no šādiem uzņēmumiem jeb darboņiem ir atrodams internetā ar mājas lapas adresi www.destinymobiles.com. No tur rakstītā top skaidrs, ka šīs lapas īpašnieki nodarbojas tikai ar IPhone tirdzniecību Latvijā.

Zvanot uz norādīto tālruni tiek paskaidrots: "Pats telefonus vedu un ar kolēģi atbloķējam. Telefoni strādā visos tīklos un nav nekādu problēmu. Tiesa, iegādājoties telefonu, jārēķinās, ka nekādas garantijas remontus mēs nesniedzam." Destinymobiles mājas lapā pausts, ka darboņiem izdevies pārdot jau vairāk nekā 260 IPhone telefonus un līdz šim nekādu pretenziju no uzlauzto telefonu īpašniekiem neesot. Šajā mājas lapā IPhone cena – 329Ls par 8GB IPhone modeli.

Pieprasījums pēc mobilajiem telefoniem, kuros iespējams ievietot divas SIM kartes, Indijā strauji pieaug, taču Nokia, kas ir valstī lielākais mobilo telefonu tirgotājs, ar savu šāda veida telefonu klajā nāk novēloti, raksta PC World.

Patlaban divu SIM karšu telefoni aizņem aptuveni 15% Indijas mobilo telefonu tirgus, turklāt šo telefonu īpatsvars kopējā tirgū ievērojami palielinās.

Somijas Nokia sava pirmā divu SIM karšu mobilā telefona Nokia C2 tirdzniecību Indijā plāno uzsākt nākamo dažu mēnešu laikā.

Samsung, kurš divu SIM karšu mobilos telefonus sāka tirgot pērn otrajā ceturksnī, norāda, ka aptuveni 12 līdz 15 % no kopējiem kompānijas pārdotajiem telefoniem ir ar iespēju ievietot divas SIM kartes.

Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki izmanto divu SIM karšu mobilos telefonus, ir gadījumos, ja patērētājs vēlas izmantot divu sakaru operatoru pakalpojumus, tādējādi cenšoties izmantot labākos piedāvājumus. Tāpat šādus telefonus izmanto tie, kuriem ir gan darba, gan privātais numurs, lai, izmantojot vienu ierīci varētu veikt privātos zvanus un zvanus darba darīšanās. Vēl viens iemesls divu SIM karšu izmatošanai ir tīkla pārklājums – cilvēki izmanto divu operatoru pakalpojumus, lai vienu no tiem izmantotu, tur, kur otram nav tīkla pārklājuma un otrādi.

Mobilo sakaru kompānija BITE nākotnē centīsies ieviest jaunus standartus savā darbībā Latvijā, to skaitā Latvijā vēl nepārstāvētu ražotāju mobilos telefonus un citās valstīs pieprasītus tarifa veidus, kādi pašlaik Latvijā vēl nav pieejami, Db.lv pastāstīja BITE jaunias ģenerāldirektors Freds Renčaks.

Kompānija BITE nākotnē plāno pārstāvēt Latvijā vēl nepārstāvētus mobilos telefonus. Par iPhone gan F. Renčaks izteicās samērā šaubīgi, jo jau lielajām sakaru kompānijām esot grūti iegūt līgumu ar Apple, nemaz nerunājot par mazāka mēroga kompānijām, saka F. Renčaks.

Taču neskatoties uz to, BITE tuvākajā laikā sola savā tālruņu saimē pieņemt citu kompāniju mobilos telefonus, piemēram, Blackberry un citus.

Kompānija arī sola nākotnē uzlabot 3G datu pārraides ātrumu, kas pašlaik ir 3,2 megabiti sekundē (Mb/s). Šogad plānots šo ātrumu palielināt līdz 7,2 Mb/s, savukārt vēlāk līdz 14,4 Mb/s.

Izmaksu samazināšanas nolūkos ASV kompānija Microsoft jau atlaidusi tūkstošiem darbinieku, taču ar to bijis par maz... Kompānija arī sākusi ieviest principiālus izmaksu samazināšanas pasākumus, raksta CNN.

Piemēram, Microsoft atteicies apmaksāt datu pakalpojumu rēķinus saviem darbiniekiem, kuri izmanto Apple, Research In Motion un Palm ražotos mobilos telefonus, pat tad, ja darbinieki savus telefonus izmanto tiešo darba pienākumu pildīšanai. Microsoft nolēmis apmaksāt tikai to darbinieku rēķinus, kuri izmanto telefonus ar Windows Mobile operētājsistēmu.

Tas pats par sevi nav nekas īpašs, proti, arī citas kompānijas neapmaksā darbinieku rēķinus, taču šeit atšķirība ir tā, ka vairāki Microsoft darbinieki, iespējams, ar minēto telefonu palīdzību dara savu darbu atrodoties ceļā vai mājās. Turklāt Windows Mobile operētājsistēma, salīdzinot ar iPhone un Blackberry ierīcēs uzstādīto, ir mazāk pievilcīga, norāda CNN.