2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gadā ir 9,86 miljardi eiro un tie nedaudz, par 0,06 miljardiem eiro jeb 0,5 %, atpaliek no 2019.gada ieņēmumiem.

To ietekmēja pērn ieviestie pasākumi COVID-19 izplatības ierobežošanai. Lai gan ārkārtas stāvoklis tika atcelts, atsevišķi ierobežojumi tika saglabāti un no 2020. gada 9.novembra atkārtoti ieviestais ārkārtas stāvoklis arī šogad turpina ietekmēt nodokļu maksātāju ekonomisko aktivitāti.

Nodokļu ieņēmumi 2020.gadā, sākot ar martu, atpaliek no plānotā apmēra, līdz ar to ieņēmumu plāns 2020.gadam ir izpildīts par 93,9 % un līdz tā izpildei pietrūka 0,64 miljardi eiro. Ieņēmumu plāna neizpildi visbūtiskāk ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Visvairāk gan no 2019.gada faktiskā, gan 2020.gadā plānotā apmēra atpaliek pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2020.gadā tie ir 2 544,66 milj. eiro, kas ir par 103,69 milj. eiro jeb 3,9 % mazāk nekā 2019.gadā, nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi par 88,2 %. Tas galvenokārt skaidrojams ar veikto iemaksu samazinājumu ieviestā ārkārtas stāvokļa laikā, ko nespēja kompensēt arī no jūlija līdz novembrim vērojamais pieaugums. Turklāt, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājušās no pievienotās vērtības nodokļa veiktās atmaksas. No pievienotās vērtības nodokļa 2020.gadā atmaksāti 939,82 milj. eiro, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir par 42,80 milj. eiro jeb 4,8 % vairāk. 2020.gadā lielākais iemaksu samazinājums ir no operāciju ar nekustamo īpašumu nozares un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares nodokļu maksātājiem, savukārt lielākais nodokļa atmaksu pieaugums – būvniecības nozarē strādājošajiem.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto valsts budžeta ieņēmumu plāns 2014.gada pirmajam ceturksnim izpildīts par 99,3 % un līdz ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 11,33 miljoni eiro, ko galvenokārt ietekmēja plāna neizpilde iedzīvotāju ienākuma nodokļa, akcīzes nodokļa un nenodokļu ieņēmumiem, Db.lv informēja VID.

2014. gada pirmajā ceturksnī VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi ir 1,60 miljardi eiro, kas, salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni, palielinājušies par 0,06 miljardiem eiro jeb 3,6 %, ko galvenokārt nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu un sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās.

VID skaidro, ka dienesta administrētos valsts budžeta ieņēmumus 2014.gada janvārī būtiski ietekmēja nodokļu maksātāju veiktie 2014.gada janvāra maksājumi vēl latos 2013.gada decembrī pirms Latvijas pievienošanās eirozonai. Tāpēc 2014.gada janvārī vairākos nodokļos samazinājās ieņēmumi, salīdzinot ar 2013.gada janvāri, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Lai gan turpmākos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi palielinās, tomēr tie vēl nav spējuši kompensēt 2014.gada janvāra ieņēmumu kritumu. Šāda situācija vērojama arī citu nodokļu ieņēmumos.

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

Zviedrijā būs jāiznīcina tūkstošiem sandaļu, jo rajona tiesa lēmusi, ka tās ir pārāk līdzīgas populārajiem apaviem Crocs. Kurpju pārdevēji gan protestē, ka tā ir noderīga produkta izniekošana, vēsta thelocal.se.

Rūpnīcas, kas atrodas Zviedrijas ziemeļos, pagrabā piecus gadus glabājies 21 tūkstotis importētu sandaļu līdz Stokholmas rajona tiesa otrdien pieņēmusi lēmumu, ka kurpes ir jāiznīcina.

Tiesa lēmusi, ka kurpes, kuras bija plānots pārdot ar zīmolu Hoppet, ir pārāk līdzīgas populārajām sandalēm Crocs un tās nedrīkst pārdot Zviedrijā.

Taču sašutušie darbinieki uzskata, ka tādā gadījumā kupes būtu jānosūta uz citu valsti, kur tās būtu noderīgas, nevis jāiznīcina labu produktu.

«Ir tiešām skumji skatīties, ka tiek iznīcināti labi funkcionējoši apavi,» sacījis Hoppet runasvīrs Lennarts Eriksons.

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Neveiksmīgs militārais apvērsums ir laba ziņa, kuras turpinājums sāk izvērsties murgaini

Kad nu pret Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdību vērstā neveiksmīgā puča putekļi sāk nosēsties, varētu pavilkt svītru zem notikušā. Diemžēl izskatās, ka pašam virsroku guvušajam nav vēlēšanās šos pīšļus nokratīt, bet gan pa tiem pavāļāties un paputināties vēl.

Pirmām kārtām caurkritušais apvērsums ir laba ziņa, jo tas ir pirmais no pieciem kopš 1960. gada Turcijā notikušajiem apvērsumiem, kas militāristiem nav izdevies. Var pabrīnīties par sazvērnieku slikto sagatavotību tādam pasākumam un iespaidīgo pārrēķināšanos par «piemērotāko brīdi». Apvērsumā bija iesaistīta samērā neliela bruņoto spēku daļa, kas rīkojās ne īpaši mērķtiecīgi. Tika pārtverta, bet tad palaista vaļā prezidenta lidmašīna, viņam steigšus atgriežoties no atvaļinājuma piekrastē, lai pārņemtu pasprukušos varas grožus. Sakaru kanāli netika pienācīgi bloķēti. Nenotika dumpinieku pārliecinoša vēršanās pie tautas, bet tā vietā tika atklāta pat aviācijas uguns pret civilistiem.

Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar Energoefektivitātes rīcības plānu — galveno soli ceļā uz Eiropas Savienībā aktuālu, līdz šim nepieredzētu enerģētikas problēmu risinājumu. Plānā iekļauts prioritāru pasākumu komplekss, kas aptver plašu klāstu rentablu energoefektivitātes iniciatīvu, tostarp energoierīču, ēku, transporta un enerģijas ražošanas efektivitātes palielināšanas pasākumus. Tiek ierosināti stingri jauni energoefektivitātes standarti, energopakalpojumu popularizēšana, īpaši finansēšanas mehānismi energoefektīvāku ražojumu atbalstam. Turklāt Komisija izveidos „Pilsētas mēru paktu”, kurā pārstāvētas 20 līdz 30 Eiropas vadošās pilsētas, un ierosinās izstrādāt starptautisku energoefektivitātes nolīgumu. Kopumā paredzēti vairāk nekā 75 pasākumi.

„Mums jātaupa enerģija. Eiropā iznieko vismaz 20 % no patērētās enerģijas. Taupot enerģiju, Eiropa palīdzēs risināt problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, kā arī arvien augošo enerģijas patēriņu un Eiropas atkarību no fosilajām degvielām, kas ievestas no valstīm ārpus Eiropas Savienības robežām,” sacīja Enerģētikas komisārs Piebalgs. "Energoefektivitāte Eiropai ir ārkārtīgi nozīmīga. Ja rīkojamies tagad, enerģijas patēriņa tiešās izmaksas līdz 2020. gadam var samazināt par vairāk nekā 100 miljardiem eiro gadā; tiks radīts 780 miljoniem tonnu mazāk CO2 gadā,” viņš norādīja.

Rīcības plāns (to ieviesīs nākamo sešu gadu laikā) ir reakcija uz valstu un valdību vadītāju šā gada pavasara Eiropadomē izteikto aicinājumu steidzami izveidot reāli īstenojamu energoefektivitātes stratēģiju. Plānā uzsvērta obligāto energoefektivitātes standartu nozīme attiecībā uz plašu elektroierīču un aprīkojuma klāstu (no mājsaimniecības elektroierīcēm, piemēram, ledusskapjiem un gaisa kondicionētājiem, līdz rūpnieciskajiem sūkņiem un ventilatoriem), ēkām un energopakalpojumiem. Obligātie energoefektivitātes standarti kopā ar efektivitātes klasifikāciju un marķēšanas sistēmām veido jaudīgu instrumentu neefektīvu ražojumu izņemšanai no tirgus, patērētāju informēšanai par visefektīvākajiem ražojumiem un tirgus pārveidei par labu energoefektivitātei. Izstrādās minimālās energoefektivitātes prasības attiecībā uz jaunām un atjaunotām ēkām. Popularizēs arī ēkas ar zemu enerģijas patēriņu (pasīvie nami).

Proudfoot konsultanti pētījuši sapulču noturēšanu uzņēmumos, atklājot, ka sapulču organizēšana tikai tad, kad tas tiešām ir vajadzīgs un ar skaidru mērķi, drīzāk ir izņēmums nekā likums. Ja sapulces ir labi plānotas un vadītas, tās var veicināt darba efektivitāti, bet slikti vadītas, tās iznieko darba laiku, rada apjukumu un traucē virzībai uz mērķi, norāda vadības eksperti. Pētījuma ietvaros Proudfoot novēroja 150 sapulces 50 uzņēmumos. Vairāk nekā pusē novēroto gadījumu sapulces notika bez savlaicīgi sagatavotas dienaskārtības, ar kuru iepriekš tiktu iepazīstināti sapulces dalībnieki, vai arī dienaskārtība neatbilda sapulces reālajam mērķim. 49 % gadījumu vājas iepriekšējās komunikācijas rezultātā cilvēki uz sapulci ieradās neīstajā vietā vai laikā, vai arī jautājuma izlemšanai svarīgi cilvēki vispār netika uzaicināti. Mazāk nekā trešdaļā sapulču dalībnieki bija sagatavojušies un tika ievērota dienaskārtība. Tikai 12 % gadījumu sapulces beidzās ar skaidrību par turpmāko darbību. Lielākajā daļā gadījumu pēc sapulces komunikācija par tajā nolemto norisa neskaidri, bez noteiktiem termiņiem, rezultātu pārraudzīšanas vai atbildības noteikšanas.

Uzņēmējs un mūziķis Stīns Lorenss jeb Luī Fonteins nosūtījis rēķinu bijušajam politiskajam partnerim iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Edgaram Krūmiņam (Vienotība) par izdevumiem, kas saistīti ar abu savstarpējo tiesāšanos.

Kopējā rēķina summa ir 9000 latu, un tas ietver divu advokātu pakalpojumu izmaksas lietā, kurā E. Krūmiņš zaudēja visās instancēs - 5000 latu. Tāpat rēķinā ieskaitīta morālā kompensācija 3000 latu apmērā un maksa par Stīna Lorensa laika izniekošanu - 1000 latu.

«Mani padara dusmīgu tas, ka Edgars Krūmiņš nav mācījies no neveiksmīgajiem mēģinājumiem mani šantažēt un atkal mēģina tikt lielajā politikā. Pēc uzvaras tiesā man bija gana un es izlēmu likties mierā. Tomēr pēc likuma man ir doti 10 gadi, kuru laikā varu pieprasīt kompensāciju no Krūmiņa par izmaksām, ko šī prāva no manis ir prasījusi. Tā kā man jau metās nelabi ieraugot viņa seju vien, izlēmu neizmantot šīs tiesības, taču pēc nesenajiem notikumiem, redzot, ka Edgars Krūmiņs tomēr uzstājīgi cenšas kļūt par pilnvērtīgu politiķi, mainīju savas domas, jo uzskatu, ka viņš Latvijai nesīs tikai postu,» raksta dāņu uzņēmējs atklātā vēstulē presei.

Aptuveni trešā daļa no pārtikas, kas pasaulē tiek saražota katru gadu - aptuveni 1,3 miljardi tonnu - iet zudumā, atsaucoties uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aplēsēm, vēsta swedishwire.com.

«Ņemot vērā ierobežoto dabas resursu pieejamību, lai pabarotu augošo iedzīvotāju skaitu pasaulē, efektīvāk ir samazināt pārtikas zudumus, nevis palielināt pārtikas ražošanu,» ziņojumā secina FAO.

FAO norāda, ka pārtikas apjoms, kas katru gadu iet zudumā, ir vienlīdzīgs vairāk nekā pusei no ikgadējās labības ražas pasaulē.

Jāatzīmē, ka šobrīd pasaulē badu cieš aptuveni 925 miljoni cilvēku.

Organizācija akcentē, ka rūpnieciski attīstītajās valstīs gan mazumtirgotāji, gan patērētāji atkritumos izsviež vēl lietojamu pārtiku.

Ziņojuma autori konstatējuši, ka Eiropā un Ziemeļamerikā patērētāji katru gadu iznieko no 95 līdz 115 kilogramiem pārtikas.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Šā gada četros mēnešos kopbudžeta pārpalikums sasniedzis 39,3 miljonus eiro, taču salīdzinājumā ar pērno gadu pārpalikums šajā periodā samazinājies par 115,7 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums pašvaldību budžetā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada četriem mēnešiem, ir pieaudzis par 67 miljoniem eiro, galvenokārt mazāku kapitālo izdevumu nekā pērn ES fondu apguvei dēļ, kā arī pateicoties labai nodokļu izpildei. Savukārt valsts budžetā vērojams deficīts 86,3 miljonu eiro apmērā, pretēji pērn novērotajam pārpalikumam 96,4 miljonu eiro apmērā, pamatā mazāku ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) un ne-nodokļu ieņēmumu, kā arī lielāku tēriņu subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem dēļ.

Šā gada četros mēnešos ĀFP ieņēmumi iekasēti 376,2 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz to, ka gada sākumā tika saņemti avansa maksājumi struktūrfondiem un Kohēzijas fondam 136,8 miljonu eiro apmērā, kā arī atmaksas lauksaimniekiem par jaunā perioda aktivitātēm, kuras tika uzsāktas jau 2015.gada nogalē, vērojams ieņēmumu kritums pret pērnā gada četriem mēnešiem. Ieņēmumu samazinājumu šogad skaidro pagājušā gada atbilstošajā periodā saņemtie maksājumi 303,7 miljonu eiro apmērā par realizētajiem Eiropas reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektiem, noslēdzoties 2007. – 2013. gada plānošanas periodam.