Ceturtdien portālā db.lv publicētais Tatjanas Verjē blogs „Telekomunikāciju tarifi Latvijā nesaprotami augsti” izraisīja plašu diskusiju un daudzveidīgu reakciju par šo tēmu komentētāju vidū.

Blogā autore kritizē gan starptautisko tarifu zvanus, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbību, gan Latvijas telekomunikāciju tirgū it kā nepastāvošo konkurenci, gan arī it kā netaisnīgo telekomunikācijas infrastruktūras sadalījumu.

Tik tiešām, telekomunikāciju nozare un starptautisko tarifu lielums Latvijā tiek regulēti. No vienas puses to regulēšanu veic SPRK, taču komisija nosaka vienīgi tarifu griestus, tas ir – cenu par sarunas minūti, kāda nevar tikt pārsniegta. Tajā pašā laikā tarifus mūsu valstī, kā jebkurā valstī ar tirgus ekonomiku regulē arī pats tirgus, kurā valda ļoti asa konkurence, jo telekomunikāciju pakalpojumus Latvijā sniedz vairāk nekā 300 kompānijas.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte publicējusi pētījuma telekomunikāciju prognozes 2008.gadam kopsavilkumu, Db.lv informēja Deloitte vecākais menedžeris Aleksandrs Parfinovičs. Galvenās prognozes ir šādas:

1. No kredītu krīzes līdz komunikāciju krīzei

Kādas ir izredzes telekomunikāciju sektoram 2008. gadā? Vai kredītu krīze izraisīs komunikāciju krīzi? Tās ietekme dažādās valstīs un dažādu veidu uzņēmumiem būs atšķirīga. Visiem telekomunikāciju uzņēmumiem rūpīgi jāpārskata sava izmaksu bāze – ekonomikas apsīkums varētu būt stimuls izmaksu pazemināšanai un darbinieku skaita samazināšanai. Apsīkums var arī pavērt iespējas konsolidācijai – daži jaunās pasaules telekomunikāciju titāni var pat nospriest, ka fiskālais diskomforts un svārstīgās vērtēšanas industrializētajā pasaulē ir stimuls sākt meklēt izdevīgus darījumus. Latvijā, papildus kredītu krīzei, augstajai inflācijai un ekonomikas atdzišanai, sagaidāms, ka cilvēki būs arvien taupīgāki savos ikmēneša izdevumos. Tas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no viena patērētāja draud samazināties.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Rīga, 2007. gada 11. septembris - šodien, 11. septembrī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts parakstīja trīspusēju sadarbības līgumu ar Sanktpēterburgas M. Bonča-Brujeviča vārdā nosauktās Valsts telekomunikāciju universitātes rektoru Aleksandru Gogoli un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu. Līguma slēgšanas ceremonijā piedalījās Krievijas vēstniecības Latvijā vadošās amatpersonas. Līgums tika slēgts ar mērķi palielināt inovatīvo informatīvo komunikāciju tehnoloģiju lomu Latvijas un Krievijas izglītības un ražošanas attīstībā.

Līgums paredz, ka minētās Latvijas un Krievijas universitātes veiks zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu, realizēs kopīgus pētniecības projektus un studiju programmas, kā arī realizēs studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu studiju, prakses, stažēšanās un kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā. LIAA sniegs atbalstu universitāšu sadarbībai.

Sadarbības līguma slēgšanas iniciators Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis pastāstīja, ka pirms 17 gadiem RTU (Rīgas Politehniskajam institūtam) jau bija izveidojusies stabila sadarbība ar Sanktpēterburgas M. Bonča-Brujeviča vārdā nosaukto Valsts telekomunikāciju universitāti. Ik gadu no Rīgas uz Sanktpēterburgu devās apmaiņas studentu un mācībspēku grupas. Neskatoties uz to, ka Rīga no Sanktpēterburgas atrodas tikai 560 kilometru attālumā, līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu universitāšu sadarbība izjuka, taču nu ir pienācis brīdis to atjaunot. "Viens no lielākajiem ieguvumiem RTU telekomunikāciju studentiem un telekomunikāciju uzņēmumu darbiniekiem būs ražošanas prakses un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas Krievijā," teica J. Lelis.

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Latvijā telekomunikāciju nozarē tarifi šogad faktiski nepieaugs, bet arī nekritīsies kā iepriekšējos gadus.

Uzsvars uz mobilo internetu

Telekomunikāciju tarifi šogad faktiski nepieaugsLatvijā šogad daudz straujāk nekā citās valstīs procentuāli pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas izmantos mobilo internetu. Tāpēc šajā segmentā ir lielas izaugsmes iespējas, akcentē LTA izpilddirektors. Arī operatori norāda, ka 2009.gadā lielu vērību ir iecerēts pievērst tieši mobilajam internetam. Latvijas Mobilā telefona (LMT) preses sekretāre Elīna Lidere Db pastāstīja, ka LMT turpina attīstīt mobilo sakaru tīklu un šobrīd norit intensīvs darbs pie ātrgaitas datu pārraides tīkla paplašināšanas. LMT arī atzīmē, ka arvien vairāk cilvēku sākuši izmantot mobilā interneta iespējas gan mobilajā tālrunī, gan arī kā interneta pieslēgumu datoram - iBirojs. «Mobilais internets turpina uzņemt apgriezienus tirgū. Mobilā interneta pakalpojums kļūs vēl populārāks un pieejamāks plašākam cilvēku lokam, pateicoties dažādām apmaksas sistēmu pieejām. Piemēram, Bite ir sākusi piedāvāt jaunu produktu – priekšapmaksas mobilo internetu,» Db norāda Bites grupas ģenerāldirektors Freds Renčaks. Arī Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa paredz, ka interneta un telekomunikāciju tirgus kļūs aizvien mobilāks, izkonkurējot esošās tehnoloģijas un piedāvājot aizvien vairāk bezvadu risinājumu. «Tā kā mobilais internets ir salīdzinoši jauns pakalpojums Latvijas tirgū, tad sagaidāms, ka aizvien vairāk cilvēku iepazīs tā iespējas un tā popularitāte augs,» uzsver R.Peļņa.

Par izteiktu līderi mobilo telekomunikāciju pakalpojumu jomā Baltijā pēc apmierināto un lojālo klientu skaita izvirzījies uzņēmums Latvijas Mobilais Telefons (LMT), liecina pētījums.

EPSI Rating pētījums liecina, ka tieši LMT ir vislojālākie klienti gan patērētāju, gan biznesa segmentā. Turklāt Latvija ievērojami apsteidz Lietuvu un Igauniju, jo tieši Latvijas uzņēmumiem ir vislojālākie korporatīvie klienti.

Izmantojot starptautisko klientu apmierinātības indeksu EPSI Rating, veikta mobilo telekomunikāciju tirgus izpēte, noskaidrojot klientu apmierinātības un lojalitātes līmeni Baltijas valstīs.

Klientu apmierinātības līmenis telekomunikāciju pakalpojumiem Latvijā un Lietuvā ir augstāks nekā Igaunijā. Lai arī pēdējos gados visās Baltijas valstīs klientu apmierinātības rādītāji ir palielinājušies, šogad vērojams kritums Lietuvas iedzīvotāju apmierinātībā ar mobilo telekomunikāciju operatoru sniegtajiem pakalpojumiem.

Rīga, 2007. gada 10. septembris - otrdien, 11. septembrī, plkst.14 Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119. telpā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts parakstīs trīspusēju sadarbības līgumu ar Sankt-Pēterburgas M. A. Bonč-Brujeviča vārdā nosauktās Valsts telekomunikāciju universitātes rektoru Aleksandru Gogoli un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu. Līguma slēgšanas ceremonijā piedalīsies Krievijas vēstniecības Latvijā vadošās amatpersonas. Līgums tiks slēgts ar mērķi palielināt inovatīvo informatīvo komunikāciju tehnoloģiju lomu Latvijas un Krievijas izglītības un ražošanas attīstībā.

Līgums paredz, ka minētās Latvijas un Krievijas universitātes veiks zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu, realizēs kopīgus pētniecības projektus un studiju programmas, kā arī realizēs studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu studiju, prakses, stažēšanās un kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā. LIAA sniegs atbalstu universitāšu sadarbībai.

Sadarbības līguma slēgšanas iniciators Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis stāsta, ka pirms 17 gadiem RTU (Rīgas Politehniskajam institūtam) jau bija izveidojusies stabila sadarbība ar Sankt-Pēterburgas M. A. Bonč-Brujeviča vārdā nosaukto Valsts telekomunikāciju universitāti. Ik gadu no Rīgas uz Sankt-Pēterburgu devās apmaiņas studentu un mācībspēku grupas. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu sadarbība izjuka, taču nu ir pienācis brīdis to atjaunot. "Viens no lielākajiem ieguvumiem RTU telekomunikāciju studentiem un telekomunikāciju uzņēmumu darbiniekiem būs ražošanas prakses un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas Krievijā," atzīst J. Lelis.

Lai apkopotu un izvērtētu svarīgākos aizvadītā gada telekomunikācijas nozares notikumus, kā arī ieskicētu šajā gadā risināmos aktuālos jautājumus, otrdien, 27. martā, Latvijas Telekomunikācijas asociācijas (LTA) biedri tikās ikgadējā kopsapulcē.

LTA uzskata, ka viens no svarīgākajiem un pozitīvākajiem aizvadītā gada notikumiem ir straujais konkurences pieaugums mobilo sakaru tirgū, kurā aktīvi darbojās jaunākais no mobilo sakaru operatoriem Bite Latvija, Db.lv informēja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Atzinīgi tika novērtēts arī telekomunikāciju operatoru aktīvais darbs pie dažādu jaunu pakalpojumu izstrādes un jaunu klientu piesaistes. Viena no galvenajām tendencēm - pieaug komplekso (triple-play) pakalpojumu īpatsvars. LTA arī prognozē, ka šī tendence saglabāsies arī turpmāk, arvien vairāk operatoru piedāvās vairāku pakalpojumu kopumu par izdevīgāku cenu. Sagaidāms, ka tieši šogad ar līdzīgu piedāvājumu nāks klajā arī mobilo sakaru operatori.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Mobilo telekomunikāciju operatora Bite jaunais īpašnieks - ASV investīciju kompānija Providence Equity Partners (Providence) - investējis līdzekļus arī citā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā - interneta un kabeļtelevīzijas operatorā Baltcom.

Pēc vairāku piedāvājumu izskatīšanas Baltcom ir izvēlējies privātā kapitāla investīciju fonda Providence piedāvāto mezanīna finansējumu, lai palielinātu investīcijas uzņēmuma tālākajā attīstībā, aģentūru LETA informēja Baltcom pārstāvji.

Līdzšinējie Baltcom investori - kompānijas Ardian un Resource Partners - paliek Baltcom vairākuma akcionāri, informē uzņēmums.

Juridiski Baltcom pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajai kompānijā Rpax One S.A.. Jūnija sākumā Rpax One S.A. akcionāri palielināja pamatkapitālu par 50 000 eiro līdz 174 940 eiro un jaunemitētās akcijas, kas veido 28,5% kapitāla, nolemts pārdotas Latvijas uzņēmumam Bite Latvija par 3,5 miljoniem eiro, liecina akcionāru ārkārtas sapulces protokols.

8 ES dalībvalstis apsteidz ASV platjoslas pakalpojumu ieviešanas ziņā, teikts Komisijas ziņojumā par telekomunikācijām

Kā norādīts Eiropas Komisijas 13. ziņojumā par sasniegto vienotā telekomunikāciju tirgus jomā, Dānija, Nīderlande, Somija un Zviedrija ir pasaulē vadošās valstis platjoslas pakalpojumu ieviešanā — šo valstu platjoslas pakalpojumu izplatības rādītājs 2007. gada beigās pārsniedza 30 %.

Izplatības rādītājs visās šajās ES dalībvalstīs, kā arī Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Luksemburgā un Francijā 2007. gada jūlijā pārsniedza ASV platjoslas pakalpojumu izplatības rādītāju (22,1 %). 2007. gadā platjoslas līniju skaits Eiropas Savienībā pieauga par 19 miljoniem, kas atbilst vairāk nekā 50 000 mājsaimniecībām katru dienu. Platjoslas nozares kopējo ieņēmumu apjoms tiek lēsts 62 miljardu eiro apmērā, un Eiropas kopējais platjoslas pakalpojumu izplatības līmenis sasniedza 20 %. Tomēr patērētājiem varētu piedāvāt ievērojami vairāk priekšrocību no vienotā tirgus, konkurences palielināšanās un regulējuma sloga samazināšanas tirgus dalībniekiem.

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Esošā akcionāru struktūra traucē Lattelecom attīstību, jo katram no esošajiem akcionāriem ir savi tālejošie mērķi. Turklāt Lattelecom starptautiskajā tirgū ir pietiekami spēcīgs konkurents saviem īpašniekiem Zviedru telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Piedāvājums, kas pašlaik ir izteikts saistībā ar Lattelecom pārdošanu paredz, ka darījuma rezultātā uzņēmuma darbinieki un vadība kopā ar privātā kapitāla fonda iegūst 100% Lattelecom, bet TeliaSonera 100% Latvijas Mobilā telefona.

Tā intervijā Db norādīja finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas Lazard (Francija), kas nodarbojas ar Lattelecom pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses, rīkotājdirektors Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic).

Kas šobrīd notiek ar Lattelecom vadības izteikto piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem, piedāvājot iespēju darbiniekiem un vadībai izpirkt 100% uzņēmuma daļu. Kādi ir tuvākie mērķi, kas ir jāizdara? Kādi ir jūsu pašreizējie uzdevumi darījumā?

Septiņi telekomunikāciju operatori Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) pieprasa Konkurences Padomes (KP) klātbūtni lēmumprojekta «Par starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības piemērošanu» izskatīšanā, uzskatot, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū.

Operatori norāda, ka, tā kā SPRK lēmuma projekta izstrādes gaitā nav ņēmis vērā KP izteiktos iebildumus pret starpsavienojumu tarifu piemērošanu mazajiem operatoriem, telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū, tādēļ 8. augusta sēdē KP klātbūtne ir nepieciešama.

Telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmums noteikt regulējamu startsavienojumu tarifu ar dominējošo operatoru Lattelecom nav pamatots un netiek balstīts uz konkrētiem aprēķiniem. Tas iznīcina konkurenci un ļauj Lattelecom bez ierobežojumiem noteikt fiksēto telefonsakaru cenas.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Otrdien, 18.augustā, valdība savā iknedēļas sēdē slēgtajā sadaļā plāno lemt par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanos vienā uzņēmumā. Apvienošanos lobē viens no abu uzņēmumu akcionāriem – Telia Sonera.

Latvijas valstij uzņēmumā LMT pieder 23% akciju un, kā savulaik Dienai norādīja Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, valsts interesēs ir nezaudēt savu ietekmi uzņēmumā LMT arī abu uzņēmumu apvienošanas gadījumā.

Pirms lēmuma pieņemšanas Diena uz īsu sarunu aicināja Telia Sonera stratēģijas un biznesa attīstības vadītāju Kenetu Radni.

Kādēļ iestājaties par abu uzņēmumu – Lattelecom un LMT – apvienošanos?

France Telecom apsver iespēju uzlabot savu pārņemšanas piedāvājumu telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Francijas vadošā telekomunikāciju grupa vairākkārt ir norādījusi, ka negrasās palielināt savu 42 mljrd. USD vērto piedāvājumu, tomēr tagad apsver padarīt piedāvājumu pievilcīgāku, solot vairāk skaidras naudas.

Db jau rakstīja, ka TeliaSonera valde noraidīja piedāvājumu īsi pēc tā publiskošanas jūnija sākumā, norādot, ka tas neatspoguļo uzņēmuma vērtību. Tā uzstāja, ka piedāvājums ir jāuzlabo, pirms būs iespējams turpināt sarunas ar France Telecom. Ja TeliaSonera, kam patlaban pieder arī 49% no Lattelecom un 49% no LMT, darījumam piekristu, izveidotos ceturtā lielākā telekomunikāciju kompānija pasaulē, kam būtu 237 miljoni klientu 30 valstīs.

SIA Telekomunikāciju šķīrējtiesa komercdirektoru Kasparu Laurovu, kura uzņēmums par it kā neatdotu parādu pieprasījis mobilo sakaru operatora SIA Tele2 maksātnespēju, piemeklējušas kārtējās nepatikšanas - darbinieki vaino viņu algas nemaksāšanā.

Novembra vidū Laurova vārds izskanēja saistībā ar vēl kādu strīdu - viņam piederošais uzņēmums SIA MM Trade nepildīja uzņemtās saistības pret VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) par vēsturiskas piecstāvu ēkas nomu Vecrīgā, Audēju ielā 7.

Tāpat viņš preses uzmanība lokā nonācis saistībā ar pārvadājumiem ar kuģīšiem pa Rīgas kanālu. Konkurenti viņu vainojuši negodīgā rīcībā, bet Laurovs izteicis aizdomas par konkurentu politisku lobēšanu.

Laikraksts Vesti Segodņa šodien raksta, ka Laurova pārstāvētā firma Riga Cruises Company nav samaksājusi algu starp Rīgu un Doles salu kursējošā upes kuģa Bērze kapteinim Aleksandram Levinam. Turklāt Levins apgalvojis, ka firma izplatījusi nereģistrētas biļetes par braucieniem ar kuģi.

Globāli sinerģijas iespējas telekomunikāciju jomā ir ticamas un redzamas, tā DB norāda Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 AB Grupas prezidents un vadītājs Mats Granrīds.

Tīkla attīstība

Šobrīd Tele2 turpina infrastruktūras izvēršanu pārstāvētajās valstīs, piemēram, Kazahstānā, kompānijai ir plāni savu pakalpojumu portfolio un korporatīvo klientu segmentā. Baltijā kopumā Tele2 ir stabilas pozīcijas un M. Granrīds ir apmierināts ar operatora rezultātiem, neslēpjot, ka konkurence ir liela. Lai arī Latvija ir samērā maza valsts, Tele2 ir svarīgas kompānijas pozīcijas šajā tirgū. Arī ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, tomēr izaugsme nav strauja. Iepriekš daudz tika domāts par izmaksu samazināšanu, tomēr šobrīd būtu jādomā par izaugsmi, kur talkā var nākt inovācijas. Prakse rāda, ka valstīs, kur ir attīstīts telekomunikāciju tirgus, ir pozitīva korelācija arī iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos, klāstīja M. Granrīds. Globālas tendences liecina, ka mobilo sakaru jomā akcents no balss un īsziņām tiek pārlikts uz datu pārraidi. Tas aizvien vairāk ir redzams arī mobilo sakaru operatoru tarifu plānos. Šāda tendence tiks turpināta arī nākotnē, norādīja M. Granrīds.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Galvenais nākamā gada Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu uzdevums būs klientu bāzes nostabilizēšana.

Viens no galvenajiem šā gada notikumiem telekomunikāciju nozarē bija valsts pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, kas noslēdzās 1. jūnijā. Tas būtiski ietekmēja visu tirgu, un vēl aizvien notiek tirgus pārdale, DB norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Pāreja viesa nozīmīgas korekcijas kabeļtelevīzijas tirgū, jo parādījās potenciālie klienti, par kuriem tika uzsākta aktīva cīņa, DB piekrīt IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno. Pērn īpašas cīņas bija interneta pakalpojuma jomā, bet šogad - TV segmentā, toties nākamā gada laikā uzņēmumiem būs nopietni jāstrādā pie klientu noturēšanas. Priekšrocība būs tiem operatoriem, kuri spēs piedāvāt papildu ērtības un iespējas pamatpakalpojumam, sagaida E. Jugno.

Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta un SIA «AFFOC Solutions» izstrādājuši platjoslas optiskā pastiprinātāja prototipu šķiedru optisko sakaru sistēmu veiktspējas uzlabošanai.

Datu pārraides plūsma arvien palielinās. Lai nodrošinātu informācijas pārraidi reāllaikā, ir nepieciešams lielāks datu pārraides ātrums. Sakaru sistēmu ātrdarbības palielināšanā nozīmīga loma ir optisko signālu pastiprināšanai.

«ERAF projektā «Efektīvu apvalkā pumpētu šķiedru optisko pastiprinātāju izstrāde telekomunikāciju sistēmām», izmantojot dažāda leģējuma šķiedras un efektīvu apvalka pumpēšanas paņēmienu, izstrādājam jauna veida pastiprinātāju, kas paredzēts sakaru sistēmām, piemēram, optiskajam internetam un visam, kas saistīts ar datu pārraidi. Pastiprinātājā tiek izmantota īpaša šķiedra – apvalkā pumpētajai šķiedrai ir divi apvalki, mūsu lietotajai arī īpaša šķērsgriezuma forma, kas atgādina puķīti. Forma nav nejauša, tā izvēlēta, lai mērķtiecīgi koncentrētu pumpēšanu virzienā uz centru. Apvalka pumpēšanā jaudīgais gaismas signāls nonāk optiskās šķiedras iekšējā apvalkā un ceļo dažādos virzienos – notiek iekšēja atstarošanās. Katru reizi, kad gaismas stars šķērso centru, aktīvo šķiedras daļu, tas tiek absorbēts un pārnes pumpējošo enerģiju uz signālu, to pastiprinot,» skaidro RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta asociētais profesors Andis Supe.

Telekomunikāciju attīstība ir balstīta uz internetu. Viens no galvenajiem virzieniem telekomunikāciju nozarē 2009. gadā un turpmāk būs komplekso pakalpojumu strauja attīstība, tirgus līderos izvirzot uzņēmumus, kas spēs pielāgoties mainīgajām tirgus prasībām un sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai, uzsver Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) prezidents Pēteris Šmidre.

Viņš norāda, ka būtiska loma turpmākajai izaugsmei būs platjoslas interneta attīstībai, jo, tieši balstoties uz interneta vidē iespējamajiem risinājumiem, ir paredzama visu telekomunikāciju pakalpojumu turpmākā attīstība: TV pakalpojumu spektra palielināšana, balss un video zvani u.tml.

Latvijā turpināsies tirgus dalībnieku konsolidācija, kad stiprākie tirgus dalībnieki pārpirks vājākos, tādējādi nostiprinot pozīcijas tirgū. «Paredzama agresīva mārketinga cīņa par klientiem, kurā lielie tirgus dalībnieki iesaistīsies klientu pārvilināšanā no mazajiem tirgus dalībniekiem.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!