Konkurences padomes (KP) veiktais pētījums par konkurences situāciju fiksētās un mobilās balss telefonijas tirgū liecina, ka fiksētās balss telefonijas tirgū ir zema konkurce, savukārt mobilās balss telefonijas tirgū valda efektīva konkurence, DB.lv informēja KP vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs.

Ziņojuma mērķis ir sniegt priekšstatu, izmantojot līdzšinējo Konkurences padomes (KP) uzkrāto pieredzi, par fiksētās un mobilās balss telefonijas pakalpojumu tirgū notiekošiem procesiem.

Fiksētās un mobilās balss telefonijas pakalpojumu tirgos konkurences situācija ir dažāda, bet pēdējo gadu garumā ir vērojama pozitīva tendence- konkurences attīstība, kas orientēta uz patērētāju labuma gūšanu.

Vērtējot savstarpējo aizvietojamību fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem, KP ir nonākusi pie secinājuma, ka pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami. KP prognozē, ka, pazeminoties mobilo balss telefonijas pakalpojumu tarifiem, mobilo un fiksēto sakaru pakalpojumi pēc cenas varētu kļūt aizstājamāki lielākai daļai klientu.

TeliaSonera vienojusies par 1,03 miljardiem ASV dolāru pārdot savu 60,4% līdzdalību Nepālas komunikāciju operatorā Ncell bez parādiem un uzkrātiem naudas līdzekļiem uzņēmumam Axiata, kas ir viena no Āzijas lielākajām telekomunikāciju grupām, informē uzņēmums.

Vienlaikus TeliaSonera atteiksies no savām ekonomiskajām interesēm 20 procentos vietējās līdzdalības, par to saņemot aptuveni 48 miljonus ASV dolāru. Darījumi ir savstarpēji atkarīgi.

«Septembrī mēs paziņojām par savām iecerēm jaunās TeliaSonera stratēģijas veidošanas ietvaros samazināt savu līdzdalību septiņos Eirāzijas tirgos un koncentrēt savu darbību ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Šodien esmu ļoti priecīgs paziņot par pirmo soli un argumentu šajā TeliaSonera pārveides procesā. Esmu arī priecīgs, ka [Ncell] jaunais īpašnieks būs Axiata. Tā dēļ varu justies mierīgs, ka mūsu aizrautīgie darbinieki būs labās rokās, paceļot Ncell nākamajā līmenī,» teica TeliaSonera prezidents un izpilddirektors Johans Denelinds [Johan Dennelind].

Ziemeļu valstu telekomunikāciju operators TeliaSonera piedāvā no mazākumu akcionāriem izpirkt tiem piederošās Baltijas telekomunikāciju operatoru Eesti Telekom un TEO LT akcijas, pirmdien paziņojusi TeliaSonera.

TeliaSonera savā piedāvājumā izteikusi, ka tā dotu 93 Igaunijas kronas par akciju, kopumā tā vēlas iegādāties 40% daļas, kas kompānijai nepieder Eesti Telekom. Kopējā piedāvājuma vērtība ir 3.33 miljardi Zviedrijas kronas (227.miljoni latu).

Darījums dotu Eesti Telekom labāku piekļuvi TeliaSonera vienošanās - patentu un zinātības (know-how) licences līgumiem, palīdzot izstrādāt jaunus pakalpojumus par zemāku cenu, norādījis TeliaSonera izpilddirektors Larss Nībergs (Lars Nyberg). Tāpat viņš atzīmējis, ka arī Eesti Telekom būtu ieguvējs, ko uzņēmumam sniegtu TeliaSonera spēcīgais finansiālais stāvoklis.

Telekomunikāciju kompānijas TeliaSonera, kurai pieder daļas arī Latvijas uzņēmumos Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecom, skandālā atklājusies jauna informācija par uzņēmuma biznesa darījumu Uzbekistānā, vēsta thelocal.se.

Jau rakstīs, ka TeliaSonera iekūlusies vērienīgā kukuļošanas skandālā Zviedrijā, kā rezultātā iesaldēti TeliaSonera partneres – skandālā iesaistītās Uzbekistānas kompānijas Takilant – aktīvi 30 miljonu ASV dolāru apmērā. Zviedrijas televīzijas Sveriges Television (SVT) pārraidē Uppdrag Granskning tika apgalvots, ka TeliaSonera samaksājusi Takilant 2,2 miljardus Zviedrijas kronu (aptuveni 335 miljonus ASV dolāru) lielu kukuli, lai iegūtu savā īpašumā 3G mobilās telefonijas licenci un frekvences Ukrainā, kā arī 26% daļas Uzbekistānas kompānijā Ucell. TeliaSonera, kuras 37,3% kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai un kuras akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinki biržās, noliegusi savu līdzdalību noziegumā.

Esošā akcionāru struktūra traucē Lattelecom attīstību, jo katram no esošajiem akcionāriem ir savi tālejošie mērķi. Turklāt Lattelecom starptautiskajā tirgū ir pietiekami spēcīgs konkurents saviem īpašniekiem Zviedru telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Piedāvājums, kas pašlaik ir izteikts saistībā ar Lattelecom pārdošanu paredz, ka darījuma rezultātā uzņēmuma darbinieki un vadība kopā ar privātā kapitāla fonda iegūst 100% Lattelecom, bet TeliaSonera 100% Latvijas Mobilā telefona.

Tā intervijā Db norādīja finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas Lazard (Francija), kas nodarbojas ar Lattelecom pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses, rīkotājdirektors Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic).

Kas šobrīd notiek ar Lattelecom vadības izteikto piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem, piedāvājot iespēju darbiniekiem un vadībai izpirkt 100% uzņēmuma daļu. Kādi ir tuvākie mērķi, kas ir jāizdara? Kādi ir jūsu pašreizējie uzdevumi darījumā?

TeliaSonera šodien nākusi klajā ar paziņojumu, ka parakstījusi vienošanos ar kompāniju Apple par tās produkta iPhone izplatīšanu.

Līgums paredz, ka TeliaSonera kompānijas Apple telefonu iPhone izplatīs Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā jau šogad.

TeliaSonera atsakās komentēt, vai līgums ar Apple par iPhone izplatīšanu tai dod ekskluzīvā izplatītāja tiesības, kā arī nekomentē, uz kuriem iPhone modeļiem attiecas šis līgums, informē aģentūra Reuters.

Arī db.lv sazvanītie LMT pārstāvji pagaidām nesniedza nekādus komentārus, kad un kādiem modeļiem varēt sākt iPhone izplatīšanu Latvijā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), izvērtējot SIA Bite Latvija, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Tele2 balss telefonijas pakalpojuma un īsziņu pakalpojuma veikto pakalpojuma kvalitātes mērījumu rezultātus, secinājusi, ka balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes rezultāti vērtējami kā ļoti labi, īsziņu pakalpojuma rādītāji līdzīgi kā iepriekšējos gados – nevainojami, informē SPRK.

Lai noteiktu balss telefonijas pakalpojuma kvalitāti mobilajā tīklā, SPRK vērtē tādus parametrus kā nesekmīgo savienojumu koeficientu, savienošanas laiku, kā arī vidējo runas pārraides kvalitāti.

Apkopojot Bite Latvija, Tele2 un LMT balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes mērījumu rezultātus, secināts, ka kopumā tie vērtējami kā ļoti labi vietās, kur nodrošināts stabils mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums. Operatoru mobilajos elektronisko sakaru tīklos savstarpējā salīdzinājumā vērojamas vien nelielas atšķirības balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes rādītāju nodrošināšanā, kas liecina par līdzvērtīgu pakalpojuma kvalitātes līmeni visu operatoru sniegtajam balss telefonijas pakalpojumam.

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Zviedru-Somu grupa TeliaSonera no Latvijas piedāvātajiem deviņiem Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) privatizācijai variantiem joprojām kā optimālāko min 100% kontroles iegūšanu pār abiem uzņēmumiem, ziņo Bizness&Baltia.

Uz jautājumu, vai TeliaSonera, iegdājoties abas šīs kompānijas un izveidojot monopolu, nepaaugstinās tarifus lietotājiem, TeliaSonera pārstāvis atbildēja, ka abas šīs kompānijas tiks ieintegrētas lielā kompānijā. TeliaSonera spēs piedāvāt klientiem vēl izdevīgākus variantus, kas kopumā tikai attīstīs telekomunikācijas tirgu Latvijā.

TeliaSonera ar Latvijas valsti 2006. gada vasarā vienojās par abu šo kompāniju novērtēšanu. TeliaSonera no savas puses nozīmēja par novērtētāju Carnegie Investment Bank, bet Latvijas valsts - Ernst & Young Baltic. Tagad novērtējums ir izdarīts un TeliaSonera ar Latvijas valsti sāks pārrunas par kompānijas privatizāciju.

Zviedrijas telekomunikāciju smagsvars TeliaSonera atzīst, ka vēlas iegūt būtisku kontroli pār uzņēmumiem Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom. TeliaSonera nenoliedz, ka apvienotajā uzņēmumā vēlas ja ne visus 100%, tad vismaz kontrolpaketi.

«Vēlamies kontrolpaketi. Uzskatām, ka esam pienācīgs īpašnieks, ar savu pagātni un nozares kompetenci, lai vadītu šādu apvienošanos. Mēs tai ticam, tas būtu ļoti jēdzīgs solis. Galu galā Latvija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir mūsu pašmāju tirgus. Tādēļ vēlamies iespējami lielu īpašnieka daļu tajos uzņēmumos, kur mums pieder daļas,» atzina Kenets Rodne, LMT padomes priekšsēdētājs un TeliaSonera mobilo sakaru biznesa Mobility vadītājs Baltijas valstīs.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka kontrolpakete vai 100% uzņēmuma daļu nav priekšnoteikums, lai apvienotu uzņēmumus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Skandināvu telekomunikāciju koncerns TeliaSonera, piesaistot Latvijas mobilajam telefonam iPhone, skaidri parāda, ka rēķinās ar uzņēmuma kontroli nākotnē.

Tā uzskata Db aptaujātie telekomunikāciju eksperti. iPhone šobrīd ir viens no atzītākajiem zīmoliem pasaulē, pēc kura ir milzīgs pieprasījums un kurš tā ražotājiem un izplatītājiem nesot milzu peļņu.

Iezīmē intereses

«TeliaSonera, piesaistot iPhone sev daļēji piederošajam LMT, savā ziņā parāda, ka rēķinās ar šo uzņēmumu nākotnē,» piekrīt bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, vienlaikus piebilstot, ka skandināvu koncernam gan citu variantu Latvijā īsti nebija, jo Lattelecom ar iPhone izplatīšanu diez vai nodarbotos, ņemot vērā, ka kompānijai nav mobilo sakaru tīkla. Jāatgādina, ka šobrīd jau daudzus mēnešus turpinās peripetijas ap Lattelecom un LMT privatizāciju. TeliaSonera patlaban pieder 49% Lattelecom daļu, bet Latvijas valstij - 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder Lattelecom. Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, komentējot TeliaSonera iespējamos motīvus, uzticot Latvijas Mobilajam telefonam izplatīt vienu no pēdējā laika atpazīstamākajām preču zīmēm pasaulē, atzina, ka Telia Sonera ir pārliecināta, ka LMT paliks šīs kompānijas īpašumā. «Viņi ir pārliecināti, ka LMT būs viņu rokās - daļēji vai pilnībā, bet būs. Un patiesībā viņiem caur Lattelecom jau tagad pieder vairāk nekā puse LMT, viņi tikai to nav atzinuši,» teica J. Lelis. Eksperti uzsver - iPhone varētu būt kā odziņa uz Telia Sonera piederošās LMT putukrējuma tortes, kas varētu nodrošināt labu peļņu jau tuvākā nākotnē.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Skandināvu koncerns TeliaSonera no Kazahstānas Visor Group iegādāsies 51% daļu un balsu TeliaSoneraAsia Holding B.V, kam pieder Kambodžas mobilo sakaru operators Appilfone, un 80% daļu Nepālas mobilo sakaru operatorā Spice Nepal, liecina TeliaSonera sniegtais paziņojums.

TeliaSonera plānotajā darījumā paredzējusi investēt aptuveni 3.2 miljardus Zviedrijas kronu (230 miljonus latu). Skandināvu koncerns darījumu plāno noslēgt 1.oktobrī.

„Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir palielināt mūsu biznesu Āzijā, kur mēs pēdējo desmit gadu laikā esam veiksmīgi auguši un radījuši vērtību," paziņojumā presei norāda TeliaSonera vadītājs Larss Nībergs (Lars Nyberg), vēršot uzmanību, ka Nepālā un Kambodžā dzīvo daudz iedzīvotāju, bet valstīs pie augošas ekonomikas ir zems mobilo sakaru izmantošanas līmenis.

Atbilstoši TeliaSonera datiem - SpiceNepal ir otrs lielākais mobilo sakaru operators Nepalā, bet Appilfone ir ceturtais lielākais mobilo sakaru operators Kambodžā.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

2007.gada 13.septembris

Paziņojums presei

Alcatel-Lucent (Euronext Paris un NYSE: ALU) informē, ka nozares analītiķu uzņēmums Gartner jau piekto gadu pēc kārtas ir ierindojis Alcatel-Lucent pirmajā vietā Rietumeiropas biznesa telefonijas tirgū. Balstoties uz piegādāto tālruņu līniju skaitu 2006.gadā, Alcatel-Lucent tirgus daļa sasniedza 17%. Papildus, uzņēmums ir ierindots līderu sektorā, Gartner izstrādātajā diagrammā "The Magic Quadrant for Corporate Telephony in Europe, the Middle East and Africa, 2007" [Maģiskais kvadrants biznesa telefonijai Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā 2007.gadā].

Savā ikgadējā ziņojumā Gartner analītiķi lēš, ka 2006.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vispārējais biznesa telefonijas tirgus ir nedaudz krities, taču IP telefonijas ienākšana tirgū ir būtiski paplašinājusies. Alcatel-Lucent joprojām atrodas pirmajā pozīcijā TDM (Time Division Multiplex), kā arī kopējā TDM un IP telefonijas sektorā un ieņem otro vietu IP sektorā.

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

Latvijas Mobilā telefona līdzīpašniece TeliaSonera iekūlusies vērienīgā kukuļošanas skandālā Zviedrijā, savukārt šonedēļ Zviedrijas tiesa lēma par TeliaSonera partneres - skandālā iesaistītas Uzbekistānas kompānijas - 30 miljonu ASV dolāru iesaldēšanu.

Stokholmas tiesa aizdomās par korupciju bankas Nordea kontā iesaldējusi Zviedrijas-Somijas telekomunikāciju giganta TeliaSonera partneres – Uzbekistānas kompānijas Takilant aktīvus– vairāk nekā 30 miljonus ASV dolāru, raksta thelocal.se. Zviedrijas tiesa noraidīja prasību iesaldēt vēl 1,55 miljardus Zviedrija kronu, norādot, ka kukuļdošana nenotika Zviedrijā, tādēļ tiesai nav tādu tiesību.

Izmeklēšana saistībā ar naudas atmazgāšanu un korupciju pret Takilant uzsākta kopš septembra.

Takilant ir Gibraltārā bāzēta kompānija, kas pieder 22 gadus vecajai Gaianai Avakianai, kas ir tuvos draugos ar Uzbekistānas prezidenta Islāma Karimova meitu Gulnaru Karimovu.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera Latvijas valdībai izteiktais Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo TeliaSonera par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.

Runājot par TeliaSonera piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.

Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk TeliaSonera, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti TeliaSonera grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā TeliaSonera iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka līdzekļi, ko valsts saņemtu no tai piederošo kapitāldaļu mobilo sakaru operatorā Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Latvijas elektronisko sakaru sniedzējā Lattelecom pārdošanas, būtu jāiegulda jaunu darbavietu radīšanā, aģentūrai BNS pastāstīja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa.

Pēc Bīviņas teiktā, pagaidām nav zināms, kad jautājums par LMT un Lattelecom privatizāciju varētu nonākt valdības darba kārtībā - šāds laika plāns nav izstrādāts. Par to būs jālemj darba grupai. Kampars arī uzskata, ka par šo jautājumu vairs nevajadzētu diskutēt, bet jau rīkoties.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka skandināvu koncerns TeliaSonera pērnā gada nogalē nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā izteikta gatavība atsākt sarunas par valstij piederošo LMT un Lattelecom kapitāldaļu pārdošanu, Bīviņa apstiprināja, ka šāda vēstule bijusi, taču tā adresēta premjeram, nevis Kamparam kā darba grupas vadītājam, līdz ar to nevarot sniegt informāciju par tās saturu.

Trešdien, 3. jūnijā, Rīgas Ekonomikas augstskolā notiks TeliaSonera Biznesa diena, kuras ietvaros tiks diskutēts par telekomunikāciju nozares lomu ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijā un pasaulē un iespējamiem risinājumiem, informēja organizatori.

Savu redzējumu par telekomunikāciju nozares attīstību starptautiskā perspektīvā sniegs viens no vadošajiem telekomunikāciju nozares ekspertiem pasaulē, Masačūsetas Tehnoloģiju Institūta (MIT) Nākotnes komunikāciju programmas vadītājs Viljams Herndons Lērs (William Herndorn Lehr).

Savu redzējumu par telekomunikācijas nozares tālāko attīstību un ieguldījumu Latvijas valsts ekomonikas atveseļošanā sagatavojuši BICEPS eksperti. TeliaSonera Biznesa dienas ietvaros BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags prezentēs savu pētījumu un iepazīstinās ar konkrētiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.

TeliaSonera Biznesa dienu var apmeklēt ikviens interesents, savu dalību piesakot un reģistrējoties http://www.sseriga.edu.lv/TeliaSonera. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pasākums notiks Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās no plkst. 13:00 līdz 16:30.

Ziemeļvalstu telekomunikācijas gigantam TeliaSonera pieder jau 85,6 % Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma TEO LT akciju, informē kompānija.

Maijā TeliaSonera pavēstīja, ka vēlas palielināt savu daļu Lietuvas uzņēmumā un iegādāsies akcijas no investīciju kompānijām East Capital Asset Management un Coneglen Limited, kā arī plānoja izteikt akciju atpirkšanu piedāvājumu mazākuma akcionāriem.

Maija sākumā TeliaSonera piederēja 68,29% Lietuvas uzņēmuma akciju. No investīciju kompānijām TeliaSonera iegādājās 7,87% akciju, tādējādi palielinot savu daļu līdz 76,16%.

Akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem tika izteikts 5. jūnijā, norāda kompānija. TeliaSonera kopējā atpirkšanas piedāvājuma vērtība ir 76 miljoni eiro, maksājot 0,637 eiro par vienu Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma akciju.

Noslēdzies TeliaSonera izteiktais Igaunijas telekomunikāciju kompānijas Eesti Telekom akciju atpirkšanas piedāvājums, kura rezultātā TeliaSonera piederēs 97.58 % jeb 134.6 miljonu Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Līdz šim TeliaSonera pilnībā piederošajai kompānijai Baltic Tele AB piederēja 60.12 % jeb 82.9 miljoni Eesti Telekom akcijas un izteiktā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā iegādāti vēl 37.46 % jeb 51.5 miljoni akciju.

Ņemot vērā atpirkšanas piedāvājuma rezultātus TeliaSonera nolēmusi, ka piedāvājums paliks atklāts, lai palikušie mazākumakcionāri varētu vēl pārdot savas akcijas.

TeliaSonera par vienu Eesti Telekom akciju piedāvā 93 igauņu kronas (4.18 latus). Turklāt, saskaņā ar uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu, visi akcionāri saņems papildus dividendes 6.99 kronu (0.31 latu) par akciju apmērā.

Rūkot Zviedrijas-Somijas telekomunikāciju giganta, 24,5% Latvijas mobilā telefona (LMT) daļu un pastarpināti arī Lattelecom daļu līdzīpašnieka TeliaSonera ieņēmumiem, kompānija pieņēmusi lēmumu atlaist divus tūkstošus darbinieku, raksta thelocal.se.

Divu tūkstošu darbinieku jeb 7% darbinieku atlaišana ir daļa no taupības pasākumiem, ko īstenojot TeliaSonera cer ietaupīt divus miljardus Zviedrijas kronu jeb 300 miljonus ASV dolāru.

«Mūsu izmaksas šobrīd aug straujāk par ieņēmumiem, un mums šī tendence ir jāmaina,» norāda TeliaSonera izpilddirektors Larss Nībergs (Lars Nyberg). Telia Sonera pārdošanas apjomi trešajā ceturksnī samazinājušies par 6,3%.

Viņš gan neatklāja, kad uzņēmums sāks atlaist darbiniekus, kā arī to, cik darbiniekus šis lēmums skars katrā no valstīm, kurā darbojas TeliaSonera.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.