Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Šogad konkursā Gada balva dizainā saņemts par gandrīz 70% vairāk pieteikumu nekā pērn; kopā tie ir 172 iepretī 103 gadu iepriekš. Turklāt pieteikto darbu skaitā pašlaik dominē rūpnieciskais dizains, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc krīzes vairāku gadu garumā bija vērojama pieteikumu skaita samazināšanās un dalībnieku skaits dažādās kategorijās svārstījās. Būvniecības buma laikā dominēja interjera dizains, tagad par vadošo kategoriju kļuvis rūpnieciskais dizains. Tāpat ir arī pieaugums vides dizaina kategorijā saistībā ar pašvaldību ieinteresētību dizaina un labiekārtošanas jautājumos. Savukārt grafiskais dizains ir aktuāls jebkurā tirgus situācijā, šajā ziņā ir stabilitāte,» pieteikumu dinamiku raksturo Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs.

Gada balva dizainā 2015 konkursantu darbi būs apskatāmi no šodienas līdz svētdienai Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē Design Isle, kas trešo reizi Ķīpsalā vienkopus pulcēs vairāk nekā 190 dizainerus no visas Baltijas.

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains iepriekš veica bērnu rotaļlaukumu montāžu, taču tagad pievēršas arī savu produktu izstrādei, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014, un ir pieteicis savu dalību divās konkursa kategorijās – Importa aizstājējprodukts (virvju konstrukcija Tīklu piramīda bērnu rotaļu laukumiem) un Inovatīvākais produkts (bērnu rotaļlaukums Diva).

Agrāk uzņēmums nodarbojās ar virvju konstrukciju montāžu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa elementu tika iepirkti ārzemēs un Latvijā uzstādīti, bija iespējams pelnīt tikai ar montāžu. «Tagad nepērkam ārzemēs, bet paši ražojam te,» saka Sergejs Semjonovs, SIA MK dizains rīkotājdirektors. Viņš piebilst – ja uzņēmumam nebūtu pieredzes projektēšanā un montāžā, šķistu, ka izdevīgāk ir nopirkt gatavus elementus un tikai uzstādīt, taču tagad ir vēlme attīstīties plašāk. «Nepārtraukti esam piedalījušies dažādās izstādēs un redzējām, ka ir tādi produkti kā poliamīda sieti un no tiem varētu veidot telpiskas konstrukcijas, kas savienotas ar metāla detaļām,» saka S. Semjonovs. To arī uzņēmums kopš 2011. gada dara, tādējādi aizstājot importa līdziniekus vietējā tirgū. Izejmateriāli tiek iepirkti ārzemēs, taču to sakombinēšana pēc uzņēmuma projekta notiek pašu ražotnē Jēkabpilī. Sākotnēji SIA MK dizains izstrādāja atsevišķus bērnu rotaļlaukumu elementus, bet jaunākais uzņēmuma veikums ir bērnu rotaļu laukums Diva. «Esam izstrādājuši jaunu produktu līniju, ko veido vairāk nekā 50 elementi, kas savienojas ar mūsu pašu izstrādātu mezglu. Tas ļauj pēc konstrukcijas savienot dažādus komponentus augstuma un savietojuma ziņā. Projektu, apvienojot mūsu izstrādātos elementus veselā rotaļu laukumā, esam realizējuši Lietuvas pilsētā Visaginā,» lepojas S. Semjonovs. Viņš uzskata, ka produkts atšķiras no konkurentu piedāvātajiem, tāpēc saredz tam potenciālu ne tikai Latvijā un Baltijā. Nākotnē plānots uzņēmuma izstrādāto produktu piedāvāt arī Skandināvijas valstīs. Savu produkciju uzņēmums tirgo, galvenokārt izmantojot tiešo mārketingu. Tāpat SIA MK dizains regulāri piedalās dažādās izstādēs, lai stāstītu par sevi plašākai auditorijai. «Prece ir sezonāla,» saka S. Semjonovs. Bērnu rotaļu laukumi ir aktuāli no pavasara līdz rudenim, tāpēc ziemā uzņēmums pievēršas jaunu produktu izstrādei, kā arī ražo mēbeles.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Skanstē topošajam biroju ēku kompleksam “Elemental Business Centre” koplietošanas telpu interjeru izstrādā arhitektūras un dizaina biroja “Open Architecture Design” (OAD) vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce un dizainere Beatrise Dzērve.

Koplietošanas telpu platība abām “Elemental Business Centre” ēkām kopumā sastāda 1000 m2 , kas sastāv no diviem vestibiliem 300 m2 platībā, kāpņu telpām un katra stāva koplietošanas telpām, dušām un ģērbtuvēm, kā arī sanitārajiem mezgliem. Papildus izstrādāts dizains arī pazemes autostāvvietai. “OAD” dibinātāja un vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce norāda, ka šobrīd galvenais koncepts ir saskaņots, vēl norit darbs pie detaļām un niansēm.

“Mēs neesam ēkas pirmradītāji, tāpēc ļoti svarīgs bija arhitektūras konteksts, tā respektēšana. Interjeru nevar atraut no arhitektūras, un visai ēkai ir jāstāsta vienots stāsts. Kā interjera arhitekti šajā projektā galvenokārt fokusējamies uz funkciju, piemēram, parādot, ka vestibils nav tikai priekštelpa, bet arī satikšanās vieta, autostāvvieta nav tikai utilitārs rīks, bet arī pirmais iespaids par ēku daudziem tās apmeklētājiem. Koplietošanas telpās izmantotie dizaina elementi nav nejauši un kalpo arī kā navigācijas rīki, piemēram, lai palīdzētu orientēties, kurā no diviem torņiem apmeklētājs atrodas,“ atklāj Z. Tetere-Šulce.

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Apbalvošanas ceremonijā mākslas centrā «Zuzeum» 12. aprīļa vakarā tika noskaidroti nacionālas nozīmes apbalvojuma Latvijas Dizaina gada balva 2018 laureāti.

Pirmo vietu ieguva RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti, autors: Associates, Partners et Sons, otro – elektroiekārtas Mass Portal industriālā dizaina valoda un Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1, autors: SIA Mass Portal, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv - Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA Wrong Digital. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņems finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā Latvijas dizaina starptautiskajam mārketingam.

Pirmās vietas ieguvēji savā uzrunā atzina: «Mūsu ģimenes mūs ir redzējušas ļoti maz, jo mēs pamatā strādājām ar šo projektu.» Un pateicās tiem, kas piekrita šāda filmu festivāla vizuālās komunikācijas un vides objektu izstrādei un novēlēja nākotnē saskarties ar arvien drosmīgākiem, krāsainākiem, rotaļīgākiem vizuālajiem noformējumiem Rīgas vidē.

Iepirkumos pasūtītāji lielākoties ņem vērā zemākās cenas principu, nevis drošības un kvalitātes standartus, sūrojas darba apģērbu ražotāji un tirgotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Darba apģērbu ražotāju Latvijā nav kļuvis vairāk. «Pirmskrīzes laikā uzradās jauni spēlētāji, bet tie grūtos gadus nepārdzīvoja,» raksturo SIA Sakta Tukums galvenais menedžeris Igors Koļesņikovs. «Konkurence bija lielāka pirms trim gadiem, bet patlaban tirgū ir apmēram četri lieli uzņēmumi, un katrs ieņem savu nišu,» vērtē SIA Lola dizains vadītāja Lolita Juženko. Savukārt SIA Grif komercdirektors Pēteris Celmiņš izsaka minējumu, ka Latvijā varētu būt aptuveni septiņi nozīmīgākie nozares dalībnieki. «2013. gadā bija jūtams tirgus pieaugums, taču 2014.gadā, it sevišķi pēc mums visiem zināmo sankciju ieviešanas, tirgus samazinās, bet konkurence ļoti saasinās,» viņš turpina.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

«Daru tādas lietas, kuras pieaugušā cilvēkā modina Pīteru Penu, mana mērķauditorija ir ikviena iekšējais bērns»

Tā intervijā DB atzīst vācu dizainers Pols Kecs (Paul Ketz), kurš Rīgā viesojās ar lekciju Latvijas dizaineriem un arhitektiem kompānijas Reaton projektā MC2 Akadēmija.

Fragments no intervijas:

Ko var paveikt dizains?

Dizains rada pasauli ap cilvēkiem, tas tos vada. Veids, kā dzīvoklī ir izvietoti krēsli vai gaismas ķermeņi, ietekmē to, kā mēs sazināmies viens ar otru. To pašu var teikt par sabiedrisku vietu uz ielas. Dizains var apvienot cilvēkus, mudināt viņus veikt noteiktas darbības vai atturēt tās darīt. Piemēram, ja sols parkā ir pārāk īss, cilvēki bez jumta virs galvas nevar uz tiem gulēt. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, ka dizains var izglābt pasauli, kaut arī tas skan patētiski.

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Jaunais Samsung QLED sērijas televizors Q8C ir tik spilgts, ka spēj izgaismot palielu istabu

Pēc iepazīstināšanas ar LCD, LED, OLED, 4K, 3D un zem citiem akronīmiem paslēptām tehnoloģijām televizoru ražotāji atkal sagādājuši iespēju apgūt jaunu burtu kombināciju. Samsung šopavasar nāca klajā ar jaunu sēriju – QLED. Sēriju, kuras redzamākais pienesums ir neparasti košs ekrāns. Nu tik ļoti, ka to varētu izmantot lampas vietā istabas izgaismošanai.

QLED ir interesants iepriekš iepazītu tehnoloģiju hibrīds. Tajā izmantots kvantu punktu tehnoloģijā veidots LCD jeb šķidro kristālu panelis, kam pievienots LED aizmugurgaismojums. Kvantu punktu displejs sastāv no kristāliem, kas ir mazāki par vienu desmittūkstošo daļu no cilvēka mata diametra un īpaši aktīvi absorbē un izstaro gaismu, pārvēršot to gandrīz jebkurā optiskā spektra krāsā. Sērijā ietilpst līderis Q9F, vidējais brālis Q8C un divi jaunākie Q7F un Q7C. Pēdējie burti nosaukumos informē, vai modelis ir ar plakanu (Flat) vai ieliektu ekrānu (Curved). DB rīcībā nonāca labākais no sērijas ieliektajiem modeļiem – Q8C ar 55 collu ekrānu

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Uz Milānas dizaina nedēļas izkārtnes šogad spoži izgaismojās stilu daudzveidība, ilgtspēja un inovācijas, skaistuma un dzīvnieku tēmas, aizvien grandiozāka dizaina mantojuma augšāmcelšanās un jauno un citādi domājošo ienākšana industrijā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Milānas dizaina nedēļa ir sprints. Tas nozīmē uz mirkli ieskatīties dažās no atvērtajām t.s. šovrūmu durvīm Brerā, pārmijot pāris vārdus ar viesmīlīgo personālu, tad traukties uz Tortona ielas rajonu, kur šogad īstu eksploziju piedzīvoja japāņu dizains jaunā un pasaulslavenā dizaina dieva Oki Sato vadībā, bet uz saules rietu atgriezties Milānas sirdī – tur Piazza del Duomo izvietotajā izstādē La natura dell’abitare (kurators – dizaina un inovāciju studija Carlo Ratti Associati) veldzēt acis un prātu zaļojošajās izmeklētu šķirņu koku galotnēs un krāšņu puķu dobēs.

Nākošā dienā skrējiens turpinās izstāžu centrā Rho Milano. Īsos pārtraukumos starp bagātīgajām ekspozīcijām sekot ekscentriskā holandiešu dizaina maksimālista Marsela Vandera (Marcel Wanders) vai inteliģentās itāliešu domātājas dizaineres Paolas Navones stāstiem, vai, atvelkot elpu pie kafijas tases, ieklausīties loģiskajā Salone del Mobile un vienlaikus Kartell prezidentā Klaudio Luti (Claudio Luti), kurš gluži kā uz šaha galdiņa izspēlē situāciju un skaitļus globālajā dizaina industrijā un Milānas lomu tajā. Redzēt vēl to…. paspēt tur… Milzīgie ļaužu pūļi ielās un izstāžu stendos, spožā saule un karstums tikai uzkurināja dizaina trakumu.

Pārtikas ražotājs MILZU! sadarbībā ar dizaina aģentūru Diena pirms Jāņu nakts (DPJN) ieguvis Red Dot Design Award apbalvojumu kategorijā Komunikācijas dizains 2016 par MILZU! BIO pārslu iepakojumu.

Šogad konkursā savus darbus iesnieguši uzņēmumi un dizaineri no 46 valstīm. 26 eksperti no visas pasaules, vairāku dienu garumā, vērtēja iesniegtos darbus - klātienē, kā arī ar interneta starpniecību.

MILZU! zīmola radītājs un uzņēmuma īpašnieks Enno Ence komentē: «Mums ir tieši 2 sekundes laika, lai noķertu pār plauktu slīdošo pircēju acu skatienu. Un, veidojot BIO pārslu iepakojumu, tam pievērsām īpašu vērību. Sākotnēji iepakojumu izveidē piesaistījām mūsu tiešo auditoriju - bērnus, kas ar saviem novērojumiem un idejām deva mums iedvesmu un pārliecību par to, kādam būtu jābūt MILZU! iepakojumam.»

Apbalvošanas ceremonijā sestdien, 10. jūnijā, Miami, ASV tika pasniegta vides dizaina balva SEGD 2017, kuru starp vairākiem prestižiem ekspozīciju projektiem ieguva arī Latvijas dizaina biroja H2E veidotā ekspozīcija Raiņa muzejam Tadenavā.

Šogad balvu saņēma arī tādi projekti kā Nacionālā Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeja ekspozīcija Vašingtonā, ASV (dizains Ralph Appelbaum Associates), ekspozīcija La Cité du Vin Bordo, Francijā (dizains Casson Mann), ekspozīcija Closed Worlds Ņujorkā, ASV (dizains Pentagram).

SEGD konkurss tika izveidots 1987. gadā, lai atzīmētu pasaules sasniegumus vides grafikas dizainā. Tā mērķis ir veicināt vizuālās komunikācijas izmantošanu vidē un parādīt tās svarīgo lomu.

Pretstatā mūsdienās izplatītajai satura iegūšanai digitālajos nesējos, H2E veidotā muzeja ekspozīcija apmeklētājiem liek darboties ar rokām un taustāmiem izziņas materiāliem. Ekspozīcija ir veidota kā rotaļa, kas mudina ieraudzīt un saklausīt visu, ko piedzīvojis izcilais latviešu dzejnieks, dramaturgs un politiķis Rainis (1865-1929) savas dzīves pirmajos gados. Šī vieta bija viņa personības veidošanās pamats, tādēļ ekspozīcijas koncepcija ir bērnības muzejs. H2E veidotā stāsta mērķauditorija ir bērni, un tās saturu viņi izzina ar koka lodīti, kas izved cauri visai ekspozīcijai.

Līdzjutēju aptaujā noskaidrots formas dizains, ar kādu Latvijas Nacionālā futbola izlase aizvadīs savus izbraukuma mačus 2020. gadā, informē Latvijas Futbola federācija.

No trim variantiem pārliecinoši lielākais balsu skaits tika dizainam ar pakāpeniski sašaurinātām diagonālām līnijām. Šī ir pirmā reize, kad izlases krekla dizaina izvēle tika uzticēta valstsvienības līdzjutējiem.

2020. gadā Latvijas izlase spēlēs "adidas" zīmola ekipējumā, turpinot nu jau vairāk nekā desmit gadus ilgo sadarbību ar vienu no vadošajiem sporta ekipējuma ražotājiem pasaulē.

Šogad Latvijas izlasei būs arī jauns mājas spēļu formas dizains. Pamata formas dizains plašākai publikai tiks prezentēts vēlāk.