Tehnoloģijas

Tiesām dāvina «Informācijas un komunikāciju tiesības»

Jānis Linde, 03.06.2002

Jaunākais izdevums

BSA (Business Software Alliance) datorprogrammu autortiesības aizsardzības organizācijas Latvijas komiteja pagājšnedēļ Latvijas tiesām uzdāvināja Eiropas Padomes Kibernoziegumu komisijas eksperta un Latvijas Tiesnešu biedrības viceprezidenta Ulda Ķiņa vadībā tapušo grāmatu Informācijas un komunikāciju tiesības. Dāvinājumu saņēma visas Latvijas tiesas, tai skaitā 34 rajona un pilsētas tiesas, 5 apgabaltiesas, Augstākā tiesai un Satversmes tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Oficiālā e-publikācija paplašina informācijas pieejamību jeb «Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības»

VSIA Latvijas Vēstnesis viedoklis, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piedāvā ikvienam Latvijas iedzīvotājam bez maksas pieteikties un saņemt norēķinu karti ar valsts svētku simboliku, informē banka.

"SEB banka savu 15 pastāvēšanas gadu laikā ir bijusi klāt virknei nozīmīgu un iedzīvotājiem svarīgu notikumu. Tāpat esam aktīvi kopā ar saviem darbiniekiem visā Latvijā iesaistījušies tieši valsts svētku pasākumos - kopā esam saposuši Latviju Lielajā Vislatvijas talkā, esam iedeguši gaismas uz Latvijas tiltiem. Un nu, apzinoties Latvijas dzimšanas dienas nozīmi ikviena iedzīvotāja sirdī, sadarbībā ar svētku organizatoriem, ikvienam piedāvājam unikālu iespēju iegūt maksājuma karti ar valsts svētku simboliku. Šīs kartes, novērtējot ieguldījumu Latvijas vārda atpazīstamības veicināšanā pasaulē, dāvināsim sportistiem Mārim Štrombergam, Ivo Lakučam, Artūram Matisonam un Kristapam Zaļupem, un citiem. Iedegsimies par Latviju kopā!" tā SEB bankas vecākā viceprezidente Šarlote Hagberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju kādu mīl

, 13.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni divas piektdaļas (40 %) Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem sev mīļos cilvēkus iepriecina ar smaidu un labestību. Šādus datus uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2007.gada janvāra beigās veiktais pētījums.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem sev mīļos cilvēkus iepriecina ar smaidiem, mīļumu un labestību (40 %). Savukārt aptuveni trešdaļa respondentu, lai iepriecinātu sev tuvos cilvēkus, dāvina dāvanas (33 %). Vēl cilvēki iepriecina ar pārsteigumu sagādāšanu (8 %), dāvina ziedus (6 %), palīdz sev mīļajiem cilvēkiem (5 %), kā arī pagatavo maltīti (4 %).

Ar smaidu un labestību salīdzinoši biežāk savus mīļos cilvēkus iepriecina sievietes, cittautieši, iedzīvotāji bez personiskajiem ienākumiem, skolnieki, studenti, mājsaimnieces, iedzīvotāji bērna kopšanas atvaļinājumā, respondenti ar augstāko izglītību, kā arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 2 cilvēki un Latgales reģionā dzīvojošie. Savukārt ziedus biežāk dāvina vīrieši, latvieši, uzņēmēji, iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem no 100 līdz 200 latiem, respondenti no ģimenēm ar 2 cilvēkiem, kā arī iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem un respondenti, kuri ir pensijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais paradokss ir tas, ka no 4 miljardiem, kurus mums dāvina un kuri mums ir pieejami kopš 2007. gada, mēs atsakāmies, bet tajā pašā laikā mēs pieliekam milzu pūles, lai dabūtu kredītu no SVF, intervijā neatkarīgajai norāda Aivars Lembergs.

«Visšausmīgākais ir tas, ka Latvija spītīgi atsakās ņemt Eiropas Savienības dāvinātos miljardus. Tas ir lielākais paradokss - no 4 miljardiem, kurus mums dāvina, un kuri mums ir pieejami kopš 2007. gada, mēs atsakāmies, bet tajā pašā laikā mēs pieliekam milzu pūles, lai dabūtu kredītu no SVF, kuru mums būs jāatdod! To, ko mums dāvina, mēs neņemam, bet to, ko mums varbūt aizdos - tur mēs esam gatavi līst uz vēdera. Es neredzu racionālo pamatu, kādēļ no šīs naudas būtu jāatsakās. Mans veselais saprāts to aptvert nevar un es domāju, ka te jau jārunā par diagnozi, par klīnisku ainu,» tā A. Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Populārākie ziedi Sieviešu dienā - rozes

, 06.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju 8.martu – Starptautisko Sieviešu dienu uzskata par ļoti nozīmīgu un atzīmējamu dienu. Šādus datus uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2008.gada februārī veiktais pētījums.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem (53 %), Starptautisko Sieviešu dienu uzskata par ļoti nozīmīgu dienu, ko vienmēr atzīmē. Trešdaļa jeb 34 % no iedzīvotājiem šo dienu uzskata par maznozīmīgu, taču reizēm to atzīmē. Savukārt, tikai 12 % no aptaujātajiem 8.marts nav nozīmīga diena un viņi to nesvin.

Interesanti, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājušās atšķirības attieksmē pret Starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšanu dažādu tautību pārstāvju vidū. Ja pirms gada latviešu vidū tikai 35 % uzskatīja šos svētkus par ļoti nozīmīgiem, kurus vienmēr atzīmē, un krievu vai citu tautību cilvēku vidū šie svētki ļoti nozīmīgi bija 71 %. Tad šajā gadā 47 % no latviešiem un 62 % no cittautiešiem Starptautisko Sieviešu dienu uzskata par ļoti nozīmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Xnet.lv līdzīpašnieks: Spinerus tagad var mest ārā

Anda Asere, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viens no pēdējiem hītiem bija t.s. spineri – vienā brīdī pieprasījums uzauga kosmosā, pirmās kastes tika iztirgotas strauji, bet vienā mirklī šis process pēkšņi apstājās. Mums vēl noliktavā stāv kastes, nevienam tos vairs nevajag, var mest ārā,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Mārtiņš Švāns, Xnet.lv un SexyStyle.lv līdzīpašnieks.

«Preces, kam strauji mainās cenas, ir katra tirgotāja risks. Mēs regulāri veicam noliktavas tīrīšanu, regulāri ir kaudzīte ar precēm, kas tiek pārdotas zem iepirkuma cenām, jo no tām vienkārši jātiek vaļā un jādara tas tagad, jo pēc diviem mēnešiem cena būs jālaiž vēl zemāk un zaudējumi būs vēl lielāki,» atzīst tirgotājs.

Jautāts, kas ir Ziemassvētku laika top preces, viņš teic:

«Laikam diezgan pārliecinoši tie aizvien ir telefoni. Tāpat dāvina datortehniku, tomēr mazāk. Protams, numur viens ir smaržas. Dāvina arī dažāda veida mazo sadzīves tehniku – skuvekļus, pavisam mazās lietas. Reizēm cilvēki iepērk sev kaut ko iztrūkstošu, piemēram, izdomā uzdāvināt sev ledusskapi. Tomēr lielā sadzīves tehnika svētku laikā tiek pirkta salīdzinoši reti, biežāk tās ir nelielas lietas par kādiem 15 līdz 20 eiro, lai var palikt zem eglītes. Patiesībā nevar pateikt tādu vienu konkrētu kategoriju, ko vairāk pērk. Ziemassvētkos pērk visu, kas ir aktuāli konkrētajā sezonā. Ir bijuši pārsteigumi, piemēram, Ziemassvētkos pārdodam zāles pļāvēju. Cilvēks saprot, ka tobrīd ir laba cena un pērk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodoklis par dāvinājumiem jāmaksā, ja to apmērs pārsniedz 1000 Ls, tā norādīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumā par fizisko personu saņemtajām dāvanām un ar to saistīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu.

Dāvinājumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir, ja dāvinātājs ir noteikts radinieks vai arī ja dāvinājuma summa gadā nepārsniedz 1000 Ls.

Ar šo nodokli netiek aplikti dāvinājumi no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar dāvanas saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikumu izpratnē, tātad arī gadījumā, ja dāvinātājs ir, piemēram, vecāmāte, brālis vai tēva māsa, nodoklis nav jāmaksā. Atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas nepiemēros, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros, piemēram, ja dāvanu dāvina dēls - individuālais komersants, no pārdošanai izgatavotiem juvelierizstrādājumiem, skaidro VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaidot Valentīna dienu, pēta mīlestības jūtas Latvijā

Ilze Veģe, 13.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji sev mīļus cilvēkus visbiežāk iepriecina ar dāvanām. Tā liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia janvārī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati. Lai iepriecinātu mīļotos cilvēkus, mūsu valsts iedzīvotāji visbiežāk dāvina dāvanas — šādu savu jūtu izrādīšanas paņēmienu izvēlējušies 43 % ptaujāto. Salīdzinoši vairāk to dara Rīgas iedzīvotāji, cilvēki ar augstiem ienākumiem, tie, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, kā arī cilvēki vecumā no 25 līdz 44 gadiem. Katrs trešais jeb 30 % aptaujas dalībnieku sev mīļus cilvēkus iepriecina emocionāli – apskauj, samīļo, lutina, uzmundrina ar smaidu, labu garastāvokli, vārdu vai darbu. Biežāk tie ir jaunieši no 15-24 gadu vecumam, tie cilvēki, kuriem nav personīgo ienākumu un kuri nav precējušies. Tikmēr 17 % Latvijas iedzīvotāju savus mīļos cilvēkus iepriecina ar brokastīm, vakariņām vai garšīgām uzkodām. Visbiežāk to dara sievietes, vidēja vecuma iedzīvotāji 35 līdz 44 gadi. Lai iepriecinātu savas mīļotās sievietes, vīrieši dāvina ziedus, bet precēti cilvēki un tie, kuri ir vecumā no 35 līdz 54 gadiem, dāvina saldumus, augļus un citas garšīgas lietas. Cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem biežāk kā citi aicina savus mīļos cilvēkus uz kafejnīcām, restorāniem, tāpat arī uz dažādiem izklaides pasākumiem. Izklaides pasākumi kā iepriecināšanas veids ir populāri arī lauku iedzīvotāju vidū. Tikai 2 % Latvijas iedzīvotāju neiepriecina sev mīļus cilvēkus vai arī uzskata, ka to darīt nav nepieciešams. Šādu viedokli biežāk pauž tie, kuri dzīvo vieni paši. Apsveikumi svētkos vai jubilejās ir veids, kā šī cilvēku grupa iepriecina savus mīļos biežāk kā precētie cilvēki. Pētījuma rezultāti arī rāda, ka ir trīs pamata vērtības, ko Latvijas iedzīvotāji uzskata par vissvarīgākajām attiecībās starp vīrieti un sievieti. Tās ir uzticība (34 %), cieņa (23 %) un mīlestība (22 %). Uzticība kopumā svarīgāka ir jaunākiem cilvēkiem (25-34) un lauku iedzīvotājiem, bet mīlestība – latviešiem un jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (19 %) uzskata, ka jaukākā dāvana, kādu viņš vai viņa ir saņēmis no sev mīļa cilvēka, ir ziedi. Biežāk tā domā sievietes, cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem, lauku iedzīvotāji (īpaši – Latgalē) un tie, kuru personīgie ienākumi ir no 101 līdz 200 Ls mēnesī. Katrs desmitais iedzīvotājs par jaukāko dāvanu uzskata rotaslietas. Populārākas tās ir starp sievietēm un Rīgas iedzīvotājiem. Vīrieši biežāk kā sievietes par jaukāko dāvanu nosauc pulksteni, bet latvieši biežāk kā cittautieši – ceļojumu. 10 % Latvijas iedzīvotāju nenošķir kādu konkrētu dāvanu – viņi uzskata, ka viņus iepriecina visas dāvanas, ko viņi ir saņēmuši no sev mīļiem cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valsts ekonomikas, finanšu un iekšlietu politiku atbildīgie ministri, valdības vadītājs un vairāku Saeimas komisiju priekšsēdētāji Ziemassvētku apsveikumu no Alkohola nozares uzņēmumu apvienības (ARTA) šogad saņems simboliskā tukšā 0.7 l tilpuma degvīna pudelē ar melnu lentīti, krustu un drūmu etiķeti Legālais alkohols 2009.

Ko nesīs valsts politika nākamajos gados - tā arī nav skaidrs, norāda ARTA.

«Diemžēl dāsnās dāvanas šogad izpaliek, un tas ir viss, ar ko varam iepriecināt - gan tiešā nozīmē, gan simbolizējot valsts ieņēmumus no akcīzes nodokļa, ko ienes legālās alkohola nozares uzņēmumi,» teikts ARTA Ziemassvētku apsveikumā valsts premjerministram, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu ministrijas vadītājiem un atbildīgajām amatpersonām, kā arī Saeimas Tautsaimniecība agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājiem.

«2009.gads paliks nozares uzņēmēju atmiņā kā netālredzīgu, destruktīvu, uzņēmējdarbību graujošu lēmumu gads un nelegālās uzņēmējdarbības triumfa gājiens, kas pēc aplēsēm veido jau 30% no visa Latvijas alkohola tirgus,» tā teikts simboliskajā ARTA biedru apsveikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Eksperte: Ja samaksājam par pakalpojumu, nevajag izrādīt papildus pateicību, kaut ko dāvinot

Kristīne Stepiņa, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo dāvanu budžeti uzņēmumos palielinās, daudzi lien vai no ādas laukā, lai pārsteigtu, taču nereti gadās pārcensties

Biežākās kļūdas ir pārlieku dārgas dāvanas, citu valstu tradīciju nepārzināšana, turēšanās pie šabloniem un māņticīgi aizspriedumi.

Latvijā korporatīvā dāvināšanas kultūra vairs nav bērna autiņos, bet ir izaugusi līdz pusaudža vecumam, atzīst etiķetes un protokola speciāliste Aija Strautmane. Kā galveno apdāvināšanās kļūdu viņa min pārspīlēšanu ar dāvanu izmēriem un svaru, izmaksām un dāvināšanas biežumu. «Milzīgi puķu pušķi, lieli interjera priekšmeti vai pārtikas grozi dāvanas saņēmējiem prieka vietā var sagādāt virkni neērtību,» viņa norāda. Dāvanas nedrīkst būt pārāk dārgas, tāpat tās nevajadzētu dalīt pa labi un pa kreisi bez nopietna iemesla. «Ja vieslektors tiek uzaicināts nolasīt lekciju, viņam par to tiek samaksāts honorārs, dāvana un ziedi nav nepieciešami. Dzīvojam tirgus attiecībās, ja samaksājam par pakalpojumu, mums nevajag izrādīt papildus pateicību, kaut ko dāvinot. Tas ir iegājies no padomju laikiem, un to vajadzētu izskaust,» uzsver etiķetes speciāliste. Izvēloties dāvanu, vajadzētu ņemt vērā zelta likumu, proti, kas par daudz, tas par skādi. Valsts svētku laikā būtu ieteicams izvēlēties dāvanas ar nacionālo simboliku. Tās var būt gan tautiskās jostas, gan cimdi un zeķes ar latvju rakstiem. A. Strautmane arī šajā ziņā iesaka nepāršaut pāri strīpai: «Nacionālajās izpausmēs vajag saglabāt mērenību, ne visur var doties tautastērpā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Dzimusi Twitter pirms trim gadiem: cik būtisks šis komunikācijas rīks ir Ekonomikas ministrijai

Lelde Petrāne, 04.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.

- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?

Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sv. Valentīna dienā visvairāk naudas tērē īri, Austrijā vīrieši apsveic pat mātes, bet Beļģijā tiek dāvinātas tehniska rakstura dāvanas, liecina GE Money pētījums.

14. februāris ir Sv.Valentīna diena. GE Money, kas darbojas 55 valstīs pasaulē, šai dienai tuvojoties, veica pētījumu, kā šī diena tiek atzīmēta Eiropā.

GE Money pētījuma rezultāti liecina, ka visstiprākās Sv.Valentīna dienas tradīcijas ir Lielbritānijā un Īrijā, kur to atzīmē visas paaudzes neatkarīgi no vecuma. Cilvēki šajās valstīs vairāk tērē arī pārsteiguma dāvanām šajā dienā. Piemēram, īri ir gatavi maksāt līdz pat 100 eiro par rožu pušķi. Turklāt vīrieši bieži pušķim pievieno arī juvelierizstrādājumus aptuveni 150 eiro vērtībā. Papildus īri iztērē vidēji 200 eiro romantiskām vakariņām diviem. Saskaņā ar GE Money pētījuma rezultātiem īri iztērē visvairāk naudas Sv.Valentīna dienā. Tomēr Lielbritānija daudz neatpaliek tēriņu ziņā – katru gadu Sv.Valentīna dienā ziediem tiek iztērēts vairāk nekā 151 miljons mārciņu, vidēji viens pircējs iztērē 24 mārciņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic jau kopš 2010.gada jaunu lidojumu galamērķu atklāšanu svin ar vizuāli interesantām tortēm. airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags portālam Db.lv pastāstīja, ka idejas par tortes vizuālo izskatu visbiežāk domā pati aviokompānija, lidosta Rīga, dažkārt arī galamērķa pārstāvji (piemēram, attiecīgās valsts vēstnieks). Realizēt šīs idejas visbiežāk palīdz uzņēmums Moora. Tortes galamērķu atklāšanā aviokompānijai dāvina lidosta.

«Starptautiskā lidosta Rīga, atzīmējot katra jauna galamērķa atklāšanu, dāvina visiem aviokompānijas pirmā reisa pasažieriem torti, kas raksturo konkrēto galamērķi. Tā ir starptautiska aviācijas tradīcija, atklājot jaunos galamērķus,» Db.lv pastāstīja lidostas pārstāve Santa Auguste.

«Aptuvenu summu par toršu izmaksām minēt būs grūti, jo kopējās izmaksas sastāda dažādi mainīgi faktori – tortes dizaina sarežģītība, pasažieru skaits reisā un attiecīgi tortes izmērs, izmantojamie papildus materiāli tortes dizainam, ja tādi nepieciešami,» piebilst S.Auguste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Avaya pētījums: modernās komunikāciju tehnoloģijas radījušas savdabīgus uzņēmumu vadītāju ieradumus

, 12.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernās komunikāciju tehnoloģijas sniedz iespēju piedalīties konferencēs … pat bez drēbēm vai arī sazināties slepeni

Avaya, viens no vadošajiem biznesa komunikāciju programmu, sistēmu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir izpētījis, ka aizvien lielāku popularitāti gūstošo viedtelefonu un plaukstdatoru lietošana rada interesantus lietotāju ieradumus.

Avaya veiktais pētījums ir parādījis, ka uzņēmumu direktori un augstākās amatpersonas labprāt izmanto "gudrās" komunikāciju programmas, lai strādātu neformālos apstākļos, pat tērpušies pidžamās. Latvijā vairāki tūkstoši cilvēku izmanto šīs komunikāciju ierīces, tādēļ šādi ieradumi, iespējams, nav tik sveši arī mūsu valstī.

Kopumā viedtelefonu lietotājiem piemīt bezkaunīgākie ieradumi, kas tiek likti lietā konferences zvanu laikā. Šis pētījums parādījis, kā integrētā komunikācija sekmē darba stilu dažādību, elastību un paaugstina darba ražīgumu. Iespēja no jebkuras vietas veikt darba uzdevumus, kurus agrāk varēja izpildīt tikai no biroja, ir novedusi pie visnotaļ netradicionāliem darba apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: No gāzes baloniem top mūzikas instrumenti

Monta Glumane, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvangu meistars Juris Cers izlietotos gāzes balonus pārvērš mūzikas instrumentos, kuri aizceļo arī ārpus Latvijas robežām.

Pēc profesijas J.Cers ir diplomēts elektriķis. Mūzikas instrumentus, kuri veidoti no gāzes baloniem, J.Cers pirmoreiz redzējis kādā televīzijas raidījumā. Vēlāk viņš pašmācības ceļā nolēmis pamēģināt, kā top šādi mūzikas instrumenti.

Pirmās zvangas tika radītas 2014.gadā, balstoties uz internetā atrasto informāciju. «Biju tikko iepazinies ar savu dzīvesbiedreni Ievu un vēlējos izveidot kaut ko pamatīgu, uzdāvināt viņai un parādīt, ka rokas man ir īstajā vietā. Tā bija spēcīga motivācija,» atceras J.Cers.

Sākumā meistars zvangas darināja brīvajā laikā, bet šobrīd šī ir J.Cera pamatnodarbošanās. Viņš strādā ar zīmolu «Pigoru darbnīca». Zīmols tapis brīdī, kad J.Cers izveidoja savu veikalu interneta platformā «Etsy». J.Cers piedalījies «Etsy» apmācību kursos, kuros ieguvis padomu, ka interneta veikals ar produkciju jāizveido pēc iespējas ātrāk. Toreiz viņš sagrebis koka karotes, bet nav vēlējies ar to aprobežoties un ar laiku piedāvājumu papildinājušas arī zvangas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IeM saņems dāvinājumu 156 tūkst. eiro vērtībā

Miks Stroža [email protected], 28.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija no kolēģiem Vācijā saņems materiāli tehnisko palīdzību. Dāvinājumu iekšlietu ministram Mārim Gulbim pasniegs Vācijas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds. Dāvinājumā ir automašīnas, dažādas datorprogrammas un citas iekārtas 156 000 eiro jeb 105 300 latu apmērā. Vācijas Iekšlietu ministrija kolēģiem Latvijā dāvina divas automašīnas "Volkswagen Passat" un vienu "Volkswagen Sharan", kriminālpolicijas lietu analīzes programmatūras paketes, multi-video konferences iekārtas, vācu valodas apmācības programmas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Vācijas Kriminālpolicijas pārvalde dāvina automašīnu "Volkswagen Sharan", datoru aprīkojumu kriminālpolicijas nodaļai cīņai ar cilvēktirdzniecību. Vācijas kolēģi arī apmaksās četrus seminārus kriminālpolicijas jomā, tajā skaitā par automašīnu zādzībām, korupcijas apkarošanu, informācijas ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru1. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa cilvēku piekritīs, ka mūsdienās mēs atrodamies informācijas pārbagātības apstākļos. Arvien vairāk un vairāk laika un pūļu tiek ieguldīts vajadzīgās informācijas iegūšanā. Kā nodrošināt to, ka darbiniekiem vienmēr pa rokai ir tieši derīga informācija? Kā izzināt patiesās informācijas vajadzības? Kā izvairīties no neproduktīvas laika šķiešanas informācijas iegūšanā? Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes palīdz sniegt informācijas loģistika.

Viens no jebkura veiksmīga uzņēmuma darbības stūrakmeņiem ir informācijas cirkulācijas vadība, kas var tikt realizēta gan apzināti, gan neapzināti. Starpība ir tajā, ka, apzinoties un vadot informācijas apriti jeb loģistiku, ir iespēja prognozēt un novērst kļūdas un aizkaves uzņēmuma darbā. Tikmēr neapzinātā informācijas loģistika var novest pie – labākajā gadījumā – neefektīvas laika izmantošanas, bet, sliktākajā gadījumā, izraisīt nopietnas kļūdas uzņēmuma darbībā.

Pareizi sakārtotas informācijas loģistikas rezultātā palielinās ienākumi un samazinās produktu uzturēšanas izmaksas, jo veicamās operācijas prasa īsāku laiku. Var pieteikties jauni klienti, kuru apkalpošana neprasa papildu izmaksas, jo visa sistēma kopumā strādā ātrāk. Visbeidzot, darbinieku laiks vairs netiek tērēts velti, gaidot informācijas fragmentus, bez kuriem nav iespējams izpildīt uzdevumu, un tādējādi paaugstinās kopējā darba efektivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Vēl spriedīs, kā labāk uzmanīt valsts uzņēmumu ziedojumus

Zanda Zablovska, 02.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas vēl apspriedīs piedāvājumu noteikt, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem virs 10 tūkstošiem latu nepieciešams valdības akcepts.

Pret veidu, kā plānots uzlabot valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) kārtību, iebilda Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija. «Tā ir problēmas pārdeleģēšana bez risināšanas,» teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot, ka ziedojumi būtu jāiekļauj uzņēmumu kopējā stratēģiskajā plānošanā.

Būtiski uzlabot valsts kapitālsabiedrību pašreizējo dāvināšanas (ziedošanas) kārtību paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā

koncepcija par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Media dāvina individuālus biznesa angļu sarunvalodas kursus ekonomikas ministram Artim Kamparam.

Valodu pakalpojumu uzņēmums Baltic Media Ltd. dāvina intensīvus individuālos angļu valodas kursus ekonomikas ministram Artim Kamparam, kā arī apņemas viņam nodrošināt bezmaksas tulku pakalpojumus divās svarīgās starptautiskās tikšanās vēl šogad.

Ar 50% atlaidi Baltic Media apņemas nodrošināt individuālu angļu valodas apmācību vai apmācību mazā grupā valsts augstākajām amatpersonām tuvāko 3 mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs izpelnījies kritiku par savu neseno uzstāšanos Stkoholmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) zemniecei Aijai Miezītei Bārbeles pagasta Dzintariņos dāvinās slaukšanas aparātu, jo līdz šim zemniece savas 12 govis divas reizes dienā slaukusi ar rokām.

Vidējais izslaukums no vienas govs šajā saimniecībā gadā sasniedz vidēji 6,3 tūkstošus tonnas un piena kvotas regulāri tiek pārpildītas. Piena kvalitāte ir laba, jo govis tiek barotas ar augstvērtīgu barību, informē RPK pārstāve Irēna Bērziņa. Aija Miezīte ar kombinātu sadarbojas daudzus gadus, kopš tika slēgts Bauskas piena kombināts, sadarbība ir stabila un abpusēji izdevīga.

RPK, apsekojot zemnieku saimniecības, konstatējis, ka dažās zemnieki savas govis, kas kopskaitā ir vairāk kā desmit, joprojām slauc ar rokām, tāpēc jau pagājušā gada decembrī tika lemts par slaukšanas aparātu dāvināšanu. Pagājušā gada decembrī pie jauna slaukšanas aparāta tika zemniece Valentīna Čekstere, kas slauca 11 govis ar rokām. Zemniece atzīst, ka, pateicoties Rīgas piena kombināta dāvanai ganāmpulku varēs palielināt līdz 25 piena devējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

ABLV Bank dzīvokļus ārpus Rīgas dāvinās

Vēsma Lēvalde, 28.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s ABLV Bank parakstījusi līgumu ar Liepājas Universitāti par dzīvokļa dāvinājumu universitātei.

Dāvinājuma līgumu parakstīja bankas īpašumu pārvaldnieka SIA Pillar Management izpilddirektore Ieva Valtere un Liepājas Universitātes rektors profesors Jānis Rimšāns.

Lēmums par dzīvokļa dāvināšanas iespēju tika pieņemts, jo ABLV Bank pamatdarbības mērķis nav īpašumu apsaimniekošana. «Mēs esam gandarīti, ka mūsu dāvinājuma aicinājumam atsaucās tieši Liepājas Universitāte, kurai ir konkrēts mērķis šī dzīvokļa izmantošanai un tas ļaus tai pilnveidot studiju kvalitāti. Mūsu mērķa reģions ir Rīga un tās apkārtne, tādēļ gadījumos, kad mūsu īpašumā nonāks dzīvokļi citās Latvijas pilsētās, mēs izskatīsim iespēju arī par šo īpašumu dāvināšanu pašvaldībām, kuras varēs tos izmantot pēc saviem ieskatiem un vajadzībām,» pastāstīja Pillar Management izpilddirektore Ieva Valtere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Komentāri

Pievienot komentāru