Ģenerālprokuratūras prokuroru grupa pabeigusi resorisko pārbaudi par žurnālista L.Lapsas iesniegtajās izdrukās atšifrētajām un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētajām tiesnešu telefonsarunām ar zvērinātu advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem, informēja Prokuratūras preses centrs.

Prokuratūras paziņojuma teksts: "Kaut arī iesniegtajās izdrukās telefonsarunu atšifrējumi nav precīzi un vairākos gadījumos neatspoguļo sarunu saturu, pārbaudes rezultāti ir pietiekami konstatējumam, ka iesniegtajās izdrukās atšifrētās un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētās telefonsarunas starp tiesnešiem, advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem ir notikušas, sarunās minētie konkrētie fakti sakrīt ar konkrētu civillietu materiāliem, arī SIA Lattelekom zvanu izdruku analīze apstiprina, ka izejošie zvani no zvērināta advokāta A.Grūtupa biroja atbilst telefonsarunu atšifrējumu izdrukās norādītajiem datumiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi spriedumu lietā AS Diena un Ozoliņš pret Latviju, atzīstot, ka notikusi iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā un apmierināja lūgumu kompensēt materiālos zaudējumus un tiesāšanās izdevumus, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, iesniedzēji a/s Diena un žurnālists Aivars Ozoliņš sūdzējās par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz vārda brīvību, proti, par tiesvedības iznākumu Latvijas tiesās, kuras dēļ a/s Diena bija jāatsauc daļa no publicētās informācijas, jāatlīdzina Laimonim Strujēvičam nodarītais morālais kaitējums, kā arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis konvencijas 10.panta pārkāpums, jo iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā nebija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Tiesa atzina, ka A.Ozoliņa publikācijas pēc sava satura bija aizskarošas un apsūdzošas, tomēr tās nepārkāpa žurnālistiem atvēlētās vārda brīvības robežas. Tiesa atzīmēja privatizācijas procesa kā tāda nozīmību un uzsvēra masu mediju lomu tā atspoguļošanā, norādot arī uz to, ka L.Strujēvičs ar savu darbību bija izpelnījies kritiku ne tikai masu medijos, bet arī valdībā. Attiecīgi tiesa uzskatīja, ka notikumiem sekojušajā tiesas procesā Latvijas tiesas ir stādījušas L.Strujēviča intereses augstāk gan pār abu iesniedzēju vārda brīvību, gan arī pār kopējām sabiedrības interesēm.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis atzīst, ka grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētas viņa sarunas, šodien, 4.janvārī, vēsta laikraksts Dienas bizness. (Fragments no sarunas: B.: Bet tas ir kaut kas vispār nedzirdēts! Kaut kādas divas, es atvainojos, utainas ofšorkas!)

"Tur tiešām atspoguļotas manas sarunas ar [advokātu Andri - red.] Grūtupu," Dienas biznesam sacījis J. Brazovskis. Viņš aptuveni pirms mēneša sniedza paskaidrojumus Ekonomikas policijā (EP) saistībā ar Edemoras-Saules bankas lietu. Dienas biznesa rīcībā nonācis pagājušā gada decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegts iesniegums, kas no KNAB aizceļoja uz Ģenerālprokuratūru un tālāk - uz EP.

Iesniegumā lūgts noteikt J. Brazovska atbildības pakāpi saistībā ar 2.3 milj. ASV dolāru pazušanu no ofšora firmas Edemora Trading Ltd. konta bijušajā Saules bankā (SB). Edemoras tiesību pārņēmēja sabiedrība Leopard Productions Ltd. uzskata, ka J. Brazovskis kā toreizējais Latvijas Bankas (LB) pārstāvis veica koruptīvas darbības SB interesēs. Leopard apsver iespēju vērsties tiesā pret LB.

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Skanot latgaliešu tautasdziesmām, Rīgā, Torņa ielā 4/ III C, atklāta Latgales pārstāvniecība.

Kā atklāšanā sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Latgales pārstāvniecība būs nozīmīga Latgales jaunajiem uzņēmējiem, kas Rīgā varēs tikties ar partneriem un pārdot produktus, tādējādi veicinot reģiona tautsaimniecību. Tāpat te tiks piedāvāti tūrisma pakalpojumi un taps mājaslapa, kurā varēs gūt informāciju par investēšanu Latgalē.

«Šie pasākumi veicinās kopējo Latvijas tautsaimniecību,» izteicās Naudiņš.

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs norādīja, ka Latgalei ir nepieciešama šāda vieta, kur sevi parādīt. Par to liecinot arī fakts, ka 2013.gadā Latgalē viesojušies par 200 000 tūristu vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt izstādē Sanktpēterburgā no Latgales vestā kulinārā produkcija tikusi «izķerta» dienas laikā.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Daudzi pret viņu izturas ar zināmu aizturi, jo Juris Millers savulaik ir iemetis ne vienu vien akmeni daudzos dārziņos. Jā, iespējams, kādam viņš var nepatikt, taču nevar noliegt, ka Jura aktivitātes vienmēr ir piesaistījušas uzmanību. Turklāt Juris jau līdz sešpadsmit gadu vecumam bija paguvis izgaršot to, ko cits nepiedzīvo visa mūža garumā. Un joprojām viņa dzīvi nevar saukt par gluži parastu.

Desmit gadu vecumā viņš jau intervēja Alfrēdu Rubiku un Edgaru Liepiņu, trakajos deviņdesmitajos Juris kļuva par pasaulē jaunāko uzņēmēju, plikā vietā izveidodams pats savu konkursu. Vēl pienapuika būdams, viņš bīdīja lietas ar nopietniem onkuļiem, vēlāk izvārtījās pedofilijas skandāla dubļos, spēja piecelties un virzīties tālāk, pats sevi nodēvējot par paparaci.

Pēc nepilna mēneša Jurim būs trīsdesmit. Tiekoties ar viņu karstā, saulainā maija pēcpusdienā, rodas sajūta, ka Juris nav spējis izvairīties no trīsdesmitgadnieku krīzes. Lai arī viņš ir tikpat vitāls un atvērts kā līdz šim, kaut kas tomēr ir mainījies. Šobrīd viņš strādā nobriedušo cilvēku radio SWH, ir aizrāvies ar akadēmiskās izglītības turpināšanu, nākotnē ir gatavs pievērsties producēšanai. Pēc radio SWH jubilejas viņam klajā nāks nopietna grāmata: tie vairs nebūs paparaci novērojumi, bet gan pētnieciskais darbs par SWH vēsturi, intervijas ar radio bijušajiem un esošajiem dīdžejiem, ētera personībām, aizkadra stāsti. Lai gan... ar Juri ir kā ar bitēm. Nekad neko nevar zināt.

"Neskatoties uz to, ka nepieciešams gan no tiesiskā gan ētiskā aspekta rūpīgi izvērtēt grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" atrodamo informāciju, šobrīd tiesnešiem ir jāatbild sabiedrībai uz jautājumu - vai šobrīd ir iespējamas šajā grāmatā aprakstītās situācijas", uzrunājot Augstākās tiesas tiesnešus šīsdienas plēnumā uzsvēra tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

"Svarīgāk par 7-9 gadus veciem notikumiem sabiedrībai ir zināt cik šobrīd svarīgi tiesnešiem ir profesionālās ētikas principi. Šī ir vēsts, ko vēlos sagaidīt no tiesnešiem un tas varēs būt par pamatu uzticības atgūšanai Latvijas tiesu varai," uzskata ministrs.

Šodien notikušajā Augstākās tiesas plēnumā tika pieņemts lēmums izveidot tiesnešu komisiju, kuras uzdevums būs pieprasīt no prokuratūras tās rīcībā esošo informāciju saistībā ar publiskoto informāciju par iespējams noklausītajām telefonsarunām un uzklausīt Augstākās tiesas tiesnešu paskaidrojumus.

Mārtiņš Panke

Tieslietu ministra preses sekretārs

tālr. 7036740, 26556965

e-pasts: [email protected]

Db rīcībā ir 1999. gadā notikušas sarunas atšifrējumi. Tie kaut daļēji norauj plīvuru no baumām par Andra Šķēles ietekmi.

Uzņēmējs, Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle šaurā personu lokā, iespējams, lēma par vajadzīgo personu iecelšanu attiecīgajos amatos.

Viena no šādām sanāk­smēm notika pirmdienā pirms gandrīz desmit gadiem un... tika slepus ierakstīta diktofonā. Tajā pašā dienā - 1999. gada 17. maijā - A. Šķēle aģentūrai LETA pauda, ka iepriekšējās piektdienas vakarā, dodoties ciemos pie advokāta Andra Grūtupa uz viņa 50 gadu dzimšanas dienas svinībām, ticis izsekots. LETA sestdien, 1999. gada 15. maijā ziņoja: pie A. Grūtupa ciemojies arī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un toreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš. Tomēr pēc paziņojuma par izsekošanu A. Šķēle, rādās, runājis vēl interesantākas lietas. "Pārlieku liela demok­rātija arī ved pie sabrukuma," tādus vārdus īsi pēc grupas sanāksmes sākuma saka, iespējams, A. Šķēle. Šie uzmundrinošie vārdi izskan pēc kāda Pētera izteiktā lūguma uzlabot noskaņojumu tikšanās laikā, "iedot kādu dzīvību, lai nav tā kā uz bērēm". A. Šķēlē uzmanīgi klausās, cik var spriest pēc sarunu atšifrējuma, tagadējais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš, bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš, A. Grūtups, viens no Tautas partijas dibinātājiem Oļegs Batarevskis un citas vairāk vai mazāk ietekmīgas personas.

Šodien sākta parakstu vākšana, lai Saeimā izveidotu Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Parex bankas pārņemšanu valsts īpašumā un šīs pārņemšanas ietekmi uz Latvijas finanšu un ekonomikas krīzi.

Iniciatīvu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi izteikuši opozīcijā esošās Sabiedrības citai politikai deputāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks.

«Parex banka maksātspēja ir cieši saistīta ar Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes turpmākajiem scenārijiem. Viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevumiem būs izvērtēt, vai Parex bankas pārņemšanas procesā nav pieļauti likuma pārkāpumi un ir ievērotas sabiedrības un valsts intereses,» skaidro A. Pabriks.

Saskaņā ar Satversmi, Saeimai Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir jāveido, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa Saeimas deputātu.

9. Saeimā jau darbojas Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta iespējamos tiesnešu ētikas pārkāpumus – tā tika pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis publicēšanas.

"Nav izdarījis neviens politisku spiedienu vai mēģinājis ietekmēt," šodien žurnālistiem, atskatoties uz gandrīz 14 amatā pavadītajiem gadiem, sacīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns. Neesot notikuši pat šādi mēģinājumi. A. Guļāns norādīja, ka tiesu sistēma ir pietiekoši spēcīga, lai tas neizdotos. Tomēr A. Guļāns nenoliedza, ka tajā ir korupcijas pazīmes, vismaz spriežot pēc publiskās informācijas.

Vaicāts, kādus secinājumus izdarījis pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis saceltā skandāla ap noklausītajām tiesnešu un advokātu telefonsarunām, A. Guļāns atbildēja: "No vienas puses, tā bija ļoti laba mācība visa līmeņa tiesnešiem. Tas bija uzdevums, pārbaudījums mūsu attieksmei. Arī AT daudziem tiesnešiem bija ļoti atšķirīga attieksme pret notikušo." AT priekšsēdētājs neslēpa sarūgtinājumu, ka nepiepildījās viņa gaidītā aktīvā rīcība no AT tiesnešu puses. "No daļas tiesnešu neredzēju atsaucību," tā A. Guļāns, piebilstot, ka vajadzēja radīt procesu, veikt analīzi un izdarīt secinājumus. AT priekšsēdētāju mulsinot, ka AT vismaz centās situāciju analizēt un vērtēt, kamēr Rīgas apgabaltiesas tiesneši nav darījuši neko. "Nav izdiskutēts," norādīja A. Guļāns, tomēr šo pārmetumu neadresē apgabaltiesas tiesnešiem, bet sistēmai kā tādai. Aktivitātes trūkušas arī no Tieslietu ministrijas puses. Db jau rakstīja – AT neilgi pēc skandāla izveidoja darba grupu, kas konstatēja ētikas normu pārkāpumus tiesnešu Irēnas Vinkšno un Zigmanta Genca darbībā.

Juris Dobelis, kurš ir Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kura izveidota sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā vadītājs, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze atzīst, ka grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis nav lasījis un nekad arī nelasīs.

J. Dobelis intervijā norāda, ka nemaz negrasās šo grāmatu lasīt. Ka tās tekstu ir izvilcis no interneta un to arī centīsies izmantot komisijas sēdēs tad, kad tas būs vajadzīgs. Viņš arī piebilda, ka šajā grāmatā ir arī daudz privātu lietu, kas uz izmeklēšanas komisiju nekādi neattiecas, bet, ja komisijā tiks apspriesta kāda konkrēta saruna, tad grāmata tiks izmantota.

Uz jautājumu, vai komisijai nevajadzētu ieskatīties sarunu ieraksta oriģinālos, kas esot nodoti prokuratūrā, J. Dobelis atbild, ka viņš mēģinās to noskaidrot, tiekoties ar Maizīša kungu. Viņš turpināja norādot, ka, ja nav sarunu audioieraksti, tad, tas izmeklēšanu varētu apgrūtināt. "Jo cik tad nozīmīgs, juridisks pierādījums var būt sarunu izdrukas," uzsvēra J. Dobelis.

Db rīcībā nonākuši, iespējams, Andra Šķēles sarunu audioieraksti. Audioieraksta saturs ir gandrīz identisks atšifrējumiem, par kuriem pirms pāris nedēļām rakstīja Db un kas publicēti grāmatā Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu. Ierakstā dzirdamās balsis ļoti līdzīgas Tautas partijas (TP) dibinātāja A. Šķēles, advokāta Andra Grūtupa un citu pazīstamu politiķu un uzņēmēju balsīm.

Šaurā personu lokā apspriests, kā uzpirkt politiķus un iecelt augstos amatos TP lojālus cilvēkus. Ieraksts varētu būt tapis 1999. gada maijā, bet tā esamība ļauj domāt, ka grāmatā Kampējs publicētie atšifrējumi var izrādīties reālu sarunu atspoguļojums. Grāmatā nav iekļauts viss audioierakstā dzirdamais, jo atšifrējumi tikuši īsināti. Piemēram, grāmatā publicētais teikums "...kad mēs, pirmkārt, Ulmani kopīgiem spēkiem..." ierakstā skan kā "...kad mēs, pirmkārt, Ulmani kopīgiem spēkiem nomenedžējām." Noklausoties rakstam pievienoto .mp3 ieraksta fragmentu, arī db.lv lasītāji var mēģināt atpazīt runātāju, kurš ietekmi uz valsts augstākās amatpersonas vēlēšanām nodēvējis par Šķēles grupas apogeju un kurš, kā izklausās, varētu būt A. Grūtups. Visu audioierakstu tuvākajā laikā varēs noklausīties adresē www.skele.lv.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns nolēmis nerosināt disciplinārlietas pret tiem tiesnešiem, kas saskaņā ar Ģenerālprokuratūras atzinumu tā dēvētajā telefona sarunu skandālā ir pārkāpuši tiesnešu ētikas kodeksa normas, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Man nav pamata apšaubīt Ģenerālprokuratūras atzinumā izteiktos secinājumus, taču saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu attiecībā uz šiem pārkāpumiem ir iestājies noilgums, un pret tiesnešiem nevar ierosināt disciplinārlietas," atzīst J.Stukāns.

Šādu lēmumu J.Stukāns ir pieņēmis pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu sanāksmes šī gada 1.aprīlī, kuras laikā tiesneši ir atzinuši, ka ikviens ētikas kanonu pārkāpums ir nosodāms un tiesnešu darbā nav pieļaujama rīcība, kas kompromitē tiesnesi un ir šķērslis pozitīvam priekšstatam par tiesu kopumā.

Pirms tam visiem Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešiem bija iespēja iepazīties ar Ģenerālprokuratūras atzinumu un paust savu nostāju šajā jautājumā. Lielākā daļa tiesnešu uzskata, ka atzinumā atspoguļotie apstākļi neliecina par korektu Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normu ievērošanu. Tiesneši ir secinājuši, ka šobrīd tikai katrs pats var izvērtēt savu rīcību un būt sev soģis attiecībā uz desmit gadus veciem notikumiem.

Latvijas valdība ir kārtējās būtiskās izšķiršanās priekšā - kam uzticēt banku, apdrošinātāju un pensiju fondu uzrauga jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja posteni - jau šā mēneša beigās to pamet līdzšinējais tautā par fuktuku sauktās organizācijas vadītājs Uldis Cērps.

Situāciju interesantāku padara fakts, ka neviena no līdz šim pubbliski minētām kandidatūrām nav vērtējama viennozīmīgi.

No vienas puses, loģiski šķistu FKTK krēslu nodot tā cilvēka ziņā, kas visus pēdējos gadus ir strādājis roku rokā ar Cērpu, un tas nozīmē, ka viņam faktiski nebūtu nepieciešams tā saucamais iešūpošanās periods. Runa ir par pašreizējo FKTK vadītāja vietnieku Jāni Brazovski. Taču šā cilvēka reputāciju aizēno fakts, ka viņa vārds ir ticis piesaukts saistībā ar skandalozo telefonsarunu grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis. Šķiet, lieki piebilst, ka, šajā amatā strādājot, labai reputācijai ir ļoti būtiska loma ne tikai pašmāju, bet arī starptautiskā mērogā.

Apkopota informācija par pirktākajām grāmatām Jāņa Rozes grāmatnīcās 2007.gadā, informēja SIA Jānis Roze pārstāvis Jānis Pinkulis.

Visvairāk pirktās grāmatas Jāņa Rozes grāmatnīcās 2007. gadā:

Top 10 grāmatas latviešu valodā

1. Paulu Koelju Burvja piezīmes, Jāņa Rozes apgāds

2. Edmunds Katans Sievietes un mīļākie, Tapals

3. Alekss Goldfarbs, Marina Ļitviņenko, Disidenta nāve, Dienas grāmata

4. Andris Grūtups Ešafots, Atēna

5. Jānis Brūklenis Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes, Baltic Screen

6. Filips Vehters Es, Jāņa Rozes apgāds

7. Kolīna Makkalova Pieskāriens, Zvaigzne ABC

Žurnālists Lato Lapsa medijiem nopludinājis telefona sarunu atšifrējumus, kuros, iespējams, galvenie varoni ir advokāts Andris Grūtups. Sarunās, iespējams, piedalās arī vairāki citi Latvijā ietekmīgi cilvēki.

Andris Grūtups materiālu publicēšanu ir nosaucis par klaji nelikumīgu rīcību. Viņš laikrakstam Dienas bizness norādīja, ka vairāki cilvēki viņam teikuši, ka tā ir atriebība par to, ka viņš iestājies pret ebreju kompensāciju likumu.

Satraukumu laikrakstam Diena paudis bijušais Satversmes tiesas vadītājs Aivars Endziņš, kurš norāda, ka, ja ieraksti ir autentiski, tas parādot, cik sapuvusi ir mūsu tiesu sistēma, un ka devīze "viens likums, viena taisnība visiem" ir tikai uz papīra rakstīta.

Tā piemēram sarunā starp A. Gūtupu (visticamāk, Andris Grūtups) un Juri Berezovski, kas visticamāk, ir kādreizējais Latvijas Bankas darbinieks, pašreizējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis tiek runāts par deputātu ietkmēšanu:

Bijušais Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Valdemārs Šubrovskis nokārtojis zvērināta advokāta eksāmenu ar gala novērtējumu 5 (piecu ballu sistēmā), Db uzzināja Zvērinātu advokātu padomē (ZAP).

Eksāmenā bija divas daļas – kāzuss un teorija. Kāzusu V. Šubrovskis nokārtojis ar vērtējumu 4, bet teoriju ar vērtējumu 5. Db jau rakstīja, ka V. Šubrovskis darbu tiesā atstāja šā gada janvārī, aizejot pēc skandāla saistībā ar grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētajām telefonsarunām. Viņam bija palicis aptuveni mēnesis līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai.

V. Šubrovskis pieteicās ZAP advokāta eksāmena kārtošanai. Pirms ļaut pretendentam kārtot eksāmenu, ZAP gaida atsauksmes par kandidātu. Par V. Šubrovski tika saņemtas vairākas pozitīvas atsauksmes, visas – no jau esošajiem advokātiem. Nekā slikta par bijušā tiesneša darbiem nevarēja atrast arī Tiesu administrācijas iesniegtajā V. Šubrovska profesionālās darbības aprakstā.

Vairāku Latvijas drošības iestāžu darbu šobrīd faktiski neviens nekontrolē. To intervijā Db pauž bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Lainis Kamaldiņš. Viņš arī analizē situāciju valstīsaistībā ar telefonsarunu noklausīšanos, kas aktualizējās pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis iznākšanas.

Liela ažiotāža šobrīd ir ap savulaik it kā noklausītajām advokāta A. Grūtupa un vairāku tiesnešu telefonsarunām. Kam tad attiecīgajā periodā - no 1998. līdz 2000. gadam bija iespēja veikt šādas noklausīšanās?

Teorētiski to bija iespējas izdarīt ļoti daudziem. Protams, lai to izdarītu, jābūt speciālistam, taču tajā laikā pieļauju bija pietiekami daudz operatīvi tehniskie darbinieki no citām, piemērām policejiskām vai militārām, struktūrām, kas varētu veikt šādu pieslēgšanos. Turklāt pietika jau, lai attiecīgais speciālists atbrauktu tikai uz iekārtas ieslēgšanas brīdi, jo apmainīt kasetes var jebkurš. Tādējādi ir ļoti plašs personu loks, kas to varētu izdarīt. Savukārt attiecībā uz tehniku, izskatās, ka izmantota tikusi pati vienkāršākā. Pieļauju pat, ka varētu tikt izmantot vēl no padomju gadiem palikusī tehnika, un tādas daudzi var izgatavot mājas apstākļos.

LR Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Andrim Guļāna kungam

LR tieslietu ministram

Gaidim Bērziņa kungam

LR ģenerālprokuroram

Jānim Maizīša kungam

2007.gada 08.augustā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (LR AT) Civillietu tiesu palāta ir pieņēmusi lēmumu noteikt aizliegumu atsavināt vienu pusi AS "Parex banka" uz Valērija Kargina vārda reģistrētās akcijas, norādot, ka lēmums ir izpildāms nekavējoties.

2007.gada 24.augustā laikraksts "Diena" publicēja ziņu par to, ka AS "Parex banka" prezidents Valērijs Kargins lūdzis Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu iesniegt protestu par minēto lēmumu. Šāds V.Kargina lūgums, ņemot vērā viņam pieejamos juridiskos resursus, ir izsaucis pārsteigumu juristu aprindās, jo protesta iesniegšanai trūkst likumiska pamata. Tādēļ jājautā - kādu citu motīvu vadīts A.Guļāns varētu lemt par labu protesta iesniegšanai?

Neviens Rīgas apgabaltiesas tiesnesis nevēlējās izskatīt prasības, kurā viena strīdnieku puse ir rados ar tās pašas tiesas bijušo tiesnesi Valdemāru Šubrovski.

Tāpēc iepriekš tika nolemts nodot vienu no prasībām izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā. Šis lēmums tika pārsūdzēts. Cita starpā, arī Vidzemes apgabaltiesā viens tiesnesis nolēma atstatīt sevi no lietas izskatīšanas. Šodien Rīgas apgabaltiesa (RAT) nolēmusi vienu citu prasību atdot izskatīšanai Latgales apgabaltiesā, Db uzzzināja RAT. Tas gan neko vēl nenozīmē, jo lēmums pārsūdzams desmit dienu laikā.

Prasības pašas par sevi ne ar ko neatšķiras no parastiem civiltiesiskiem strīdiem, taču to izskatīšanas neiespējamība slēpjas vienkāršā apstāklī – SIA Net Komunikācijas saistīta ar V. Šubrovska radiniekiem.

Kā pretējās puses prasībās figurē SIA Mūsu māja un SIA CHB ceļu būve, bet strīdu būtība – savstarpēja zaudējumu piedziņa. Taču tiesnešus, kuri varētu strīdus šķirt, nav izdevies atrast jau mēnešiem ilgi.

Pilsētmāju Institūts Urban Art Nekustamo īpašumu projektu attīstības nodaļas vadītājs un Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilvars Metnieks ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā saistībā ar jauno mājokļu projektiem ir sagaidāmas tiesāšanās, informē žurnāls Kapitāls.

"Ir izveidojusies situācija, kad inflācijas iespaidā daļa naudas ir pazudusi. Attīstītājs būvnieku ir nolīdzis par vienu cenu, bet pārdot dzīvokļus ir spiests pavisam par citu cenu, nekā sākotnēji plānojis. Izveidojas starpība, kas faktiski ir pazudusi. Rodas jautājums - kurš par to maksās? Attīstītājs, būvnieks vai pircējs? Šādos gadījumos noteikti būs strīdi, kas novedīs pie tiesāšanās dažādās kombinācijās - būvnieks pret attīstītāju, gala pircējs pret attīstītāju, apakšuzņēmēji pret ģenerāluzņēmēju," stāstījis I. Metnieks.

Viņš tomēr domā, ka tā nebūs masveidīga tendence un kopējo tirgus situāciju pārāk nemainīs, jo lielākajā daļā gadījumu noteikti tiks meklēti un atrasti kompromisi. Tirgum tas drīzāk nākšot par labu, jo sniegs zināšanas un pieredzi.