Komericalizācijas reaktors (CommercializationReactor), kurā uzņēmīgi cilvēki var meklēt gatavas idejas tehnoloģiju un zinātnes jomā jauna biznesa uzsākšanai, Latvijā bāzējies vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka cilvēki šeit runā vairākās valodās, turklāt te ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Db.lv stāsta CommercializationReactor pārstāvis Deniss Belajevs.

«Zinātnieks tikai ļoti retos gadījumos var pārtapt par uzņēmēju, bet uzņēmīgs cilvēks atrodas ļoti tālu no tehnoloģijām, un abas puses šķir bezdibenis. Tiltu pāri to būvējam ar reaktora palīdzību. Turklāt reaktorā jaunos uzņēmējus pavada pieredzējis cilvēks, kas pilda pavadoņa lomu un palīdz jaunajiem,» stāsta D. Belajevs.

CommercializationReactor par vietu, kur regulāri notiek speciāli pasākumi, kuru laikā kopā tiek «savesti» uzņēmēji un zinātnieki, izvēlējies Rīgu, un drīzumā gaidāms reaktora septītais pasākums, kurā varētu piedalīties ap 200 – 250 dalībniekiem, kā arī vēl aptuveni 30 eksperti un zinātnieki. Latvija reaktora «mītnes» vietai izvēlēta, jo «uzņēmīgie cilvēki šeit prot gan krievu, gan angļu valodu, šeit ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Latvija atrodas Eiropas Savienībā un tai nav starptautisku tirdzniecības ierobežojumu, kā arī aktīvu atbalstu idejas īstenošanai sniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA),» Db.lv skaidro D. Belajevs, valdes priekšsēdētājs biedrības Komercializācijas laboratorija cLab, kas darbojas CommercializationReactor ietvaros.

CommercializationReactor būtība ir piedāvāt «uzņēmīgiem cilvēkiem komercializācijai gatavu augsto tehnoloģiju ar pirmo pielietošanas ideju produktā vai pakalpojumā – tādu tehnoloģiju, uz kuras pamata var attīstīt globāli orientētu eksporta biznesu», stāsta D. Belajevs, uzsverot, ka tādējādi cilvēki, kuriem nav idejas vai tehnoloģijas, ko attīstīt, var tādu meklēt ar reaktora palīdzību. Savukārt zinātniekiem ir iespēja šādā veidā savu ideju, pētījumu realizēt dzīvē un pieredzēt tās praktisku pielietojumu.

«Komercializācijas reaktora īpašība ir, ka tas darbojas tikai ar tehnoloģiju projektiem, kas ir balstīti uz reāliem zinātniski pētnieciskiem sasniegumiem. Mūsuprāt, šobrīd tā ir vienīgā šādā veidā iniciatīvā Baltijā,» norāda CommercializationReactor pārstāvis, piebilstot, ka «frizētava, interneta veikals, interneta ceļojuma aģentūra vai biļešu kase – saistībā ar šīm idejām atbalsts ir jāmeklē citur».

Šā gada 4. - 5. oktobrī gaidāms septītais Komercializācijas reaktora pasākums, un tiek paredzēts, ka tajā tiks pārstāvētas piecas septiņas valstis. Iepriekšējā pasākumā piedalījās arī zinātnieki no NVS valstīm, bet uzņēmēji pārsvarā ir no Latvijas. Pēc pēdējā pasākuma komercializācijas reaktors ņem jaunos uzņēmējus un zinātniekus savā paspārnē jeb ir uzsācis tā dēvēto akselerācijas procesu. «Fakti liecina, ka akselerācijas process daudz ātrāk, nekā tas notika iepriekš, palīdz protokompānijām kļūt par start-up: šogad, ņemot talkā akselerāciju, jau seši start-up no astoņiem, kas ir piedalījušies apmācībās, ir saņēmuši pirms-sēklas finansējumu no biznesa enģeļiem. Savukārt augusta beigās viens no sešiem start-up ir saņēmis arī lielāku pirmssēklas finansējumu no Riska Kapitāla fonda,» skaidro D. Belajevs.

«Desmit nedēļu laikā akseleratorā «protokompāniju» pārstāvji mācās, ģenerē idejas, biznesa modeļus, komunicē ar komercializācijas, tehnoloģiju un tirgus ekspertiem visā pasaulē, un kas ļoti būtiski, apmainās ar pieredzi ar līdzīgām akseleratora protokompānijām, kā arī ar pieredzējušiem start-up. Tad jaunie uzņēmēji atrod pirmo tehnoloģiju pielietošanas hipotēzi, produkta klienta vērtību, partnerus, kā arī monetizācijas un pakalpojuma sniegšanas vai produkta pārdošanas biznesa modeli,» Db.lv stāsta D. Belajevs.

«Šobrīd mēs sapņojam par to, lai trīs mēnešu akselerācijas laikā «protokompānija» varētu saņemt pirms sēklas finansējumu un kļūt par start-up uzņēmumu, bet vēl pēc trīs mēnešiem tā jau varētu pretendēt uz sēklas finansējumu. Kopumā aptuveni līdz sešu mēnešu ilgā laika posmā start-up saņem atbalstu no Komercializācijas Reaktora komandas. Pēc šiem sešiem mēnešiem – turpina darbu neatkarīgi, bet tajā pašā laikā start-up saglabā tiesības izmantot  tās pašas telpas, kur mācās un komunicē citi «audzēkņi». Pēc sešiem mēnešiem stat-up uzkrāj pietiekamu pieredzes apjomu, lai pats varētu sākt konsultēt un dalīties ar pieredzi ar jaunizveidotām «protokompānijām»,» skaidro CommercializationReactor pārstāvis. Pašlaik šajā protokompāiju un start-up «komūnā» tiek uzņemti tikai tie uzņēmumi, kas sākuši savu darbību CommercializationReactor procesu ietvaros, savukārt netiek izslētgta iespēja, ka nākotnē palīdzība būtu pieejama arī citiem iesācējuzņēmumiem.

«Reaktors un tā apmācību akselerācijas programma darbojas pēc LeanStartup principiem, kas ir populārs start-up ekosistēmā. «Lean» principu sāknes nāk gan no Japānas (Toyota Kaizen Lean manufacturing), kā arī no IT sfēras – Agile programming (Extreme Engineering), un to var «iztulkot» šādā darbības plānā -  «Plāno-Dara-Pārbauda-Mācās-Uzlabo– Plāno-Dara-Pārbauda- Mācās-Uzlabo..» utt.,» Db.lv skaidro D. Belajevs.

«Lai darbotos reaktorā priekšnosacījums ir tas, ko angliski sauc par «commitment» jeb divas trešdaļas no brīvā vai ar pamatnodarbošanās nesaistītā laika sistemātiski un neatlaidīgi jāvelta jauna uzņēmuma izveidei. Tāpat ir jābūt uzņēmējdarbības kompetencēm, ir jāprot krievu valoda, lai varētu komunicēt ar zinātniekiem, kas atrodas pārsvarā uz austrumiem no Latvijas, kā arī angļu valoda – apmācības notiek angļu valodā, un jau no pirmās dienas jāprot komunicēt ar potenciālajiem klientiem un tehnoloģiju un tirgus ekspertiem rietumos,» skaidro D. Belajevs.

Ideja par Komercialziācijas reaktora izveidi radās uzņēmējam Nikolajam Adamovičam, kurš 2004. gadā pārdeva savu biznesu un plānoja kļūt par investoru. «Pats pēc izglītības, esot fiziķis un matemātiķis, viņš interesējas par iespējām investēt augstajās tehnoloģijās. Laikā posmā no 2004. līdz 2008. gadam viņš sāka meklēt potenciāli interesantus projektus kur ieinvestēt, un mācoties praktiski (learning-by-doing), investēja projektos.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra