Pēdējos gados Avotu ielā Rīgā atkal ieplūst dzīvība, ko apliecina raibs uzņēmumu pulks; tā vilina ar salīdzinoši izdevīgu telpu cenu, netālo atrašanos no pilsētas centra

Avotu ielas posmā no Stabu ielas līdz Ģertrūdes ielai mājvietu raduši daudz un dažādi uzņēmumi, sākot no dažādām kafejnīcām līdz ķīmiskajai tīrītavai un antikvariātam, kur var atrast dažādus senus priekšmetus. Aptaujātie uzņēmēji gandrīz visi kā viens norāda, ka pēdējos gados Avotu iela atdzīvojusies, tukšās telpas pamazām tiek aizpildītas un tiek atvērti jauni iestādījumi. Šajā ielas posmā gan nevar atrast lielus uzņēmumus, pārsvarā tie ir vidēji vai pavisam mazi. Lai gan kompāniju pārstāvji labprāt dalās pārdomās par Avotu ielas attīstības perspektīvām, reti kurš vēlas tikt konkrēti pieminēts, norādot, ka publicitāte varētu radīt liekas problēmas.

Toshiba šodien oficiāli paziņoja, ka pārtrauks HD DVD attīstīšanu un pēdējie HD DVD produkti tiks pārdoti šī gada martā, ziņo CNN Money. Līdz ar to jauno formātu karā ir oficiāls uzvarētājs - Blu-ray.

„Mēs rūpīgi izvērtējām ilgtermiņa sekas tā saucamajam formātu karam un secinājām, ka straujš lēmums vislabāk palīdzēs tirgus attīstībai,” norāda Toshiba prezidents Atsutoši Nišida (Atsutoshi Nishida). Viņš atturējās prognozēt, kā šis lēmums ietekmēs uzņēmuma peļņas rādītājus.

Pēdējo nopietno triecienu HD DVD formāts saņēma šā gada janvārī, kad kompānija Warner Bros. Entertainment paziņoja, ka tā turpmāk izdos filmas tikai Blu-ray formātā.

Tai pat laikā Toshiba ir paziņojusi par jaunām investīcijām citās biznesa nozarēs un paziņoja par plāniem kopā savu partneri SanDisk investēt 15,7 miljardus USD divu jaunu NAND tipa zibatmiņu rūpnīcu būvē Japānā.

Tikai kilogramu smagais Toshiba Portege X20W-D veiktspējas ziņā pārspēj krietni lielākus klēpjdatorus, turklāt tajā var rakstīt ar irbuli kā burtnīcā

Portatīvo datoru saplūšana ar planšetēm norit pilnā sparā, un 360 grādos atveramu klēpjdatoru ar skārienekrānu skaits nemitīgi aug. Pavasarī klāstu papildināja daži Toshiba modeļi, kas pavisam nesen nonākuši arī līdz mūsu veikaliem.

To vidū ir ultraplānais Portege X20W-D. Kā jau ierasts, klēpjdatori pieejami dažādās modifikācijās, un DB rīcībā pabija 10Q versija ar 7.paaudzes Intel Core i7 procesoru, Intel HD Graphics 620 grafisko karti, 512GB ātro SSD atmiņu un 8GB operatīvo atmiņu.

Dizains

Ietērpjot savus labākos datorus alumīnija korpusā, ražotāji gadu gaitā ir pieradinājuši lietotājus pie domas, ka tas ir sava veida kvalitātes un prestiža rādītājs. Ja alumīnijs nav redzams un sataustāms, lietotāja prātā var pazibēt šaubas par pirkuma atbilstību cenai, jo īpaši gadījumos, kad tā tuvojas divu tūkstošu eiro slieksnim, pat ja «kažociņš» ir taisīts no cita metāla. Šis stāsts tieši attiecas uz Portege X20W-D. Toshiba dizaineri šim klēpjdatoram izvēlējušies magnija sakausējuma apvalku, kas ir gana izturīgs un elegants materiāls. Vienīgi, acīmredzot cenšoties samazināt ierīces svaru, sakausējums izmantots ļoti pieticīgi.

Japānas elektronikas un tehnoloģiju kompānija Toshiba Corp. gatavojas pārdot televizoru rūpnīcas ārvalstīs, cenšoties atgūties no grāmatvedības skandāla, kas iedragāja uzņēmuma reputāciju, ceturtdien vēsta ziņu aģentūra Kyodo.

Šāds lēmums saistīts ar plašāku izmaksu samazināšanas stratēģiju, kas varētu paredzēt arī ar zaudējumiem strādājošo personālo datoru un mājsaimniecības iekārtu ražošanas struktūrvienību apvienošanu ar citu uzņēmumu struktūrvienībām, ziņo aģentūra.

Toshiba 1959.gadā kļuva par pirmo kompāniju, kas izstrādāja krāsu televizoru, taču uzņēmums saskāries ar tirgus daļas un ienākumu kritumu aizvien lielās konkurences un pieprasījuma samazināšanās dēļ.

Kyodo norāda, ka Toshiba likvidēs vairākus simtus darba vietu saistībā ar televizoru, personālo datoru un mājsaimniecības iekārtu ražošanas struktūrvienību restrukturizāciju.

Japānas elektronikas un tehnoloģiju kompānija Toshiba Corp. otrdien brīdināja, ka tās izdzīvošana ir apdraudēta, uzņēmumam publiskojot ilgi aizkavētos finanšu rezultātus par šā biznesa gada trešo ceturksni, kas noslēdzās decembrī.

Toshiba vēsta, ka trešais ceturksnis noslēgts ar 532,5 miljardu jenu (4,5 miljardu eiro) tīrajiem zaudējumiem.

Uzņēmums jau divreiz bija aizkavējis finanšu rezultātu publiskošanu un saskārās ar iespējamību, ka tā akciju kotēšana varētu tikt pārtraukta Tokija fondu biržā, ja netiks ievērots arī 11.aprīlī noteiktais termiņš.

Japānas finanšu regulatori bija devuši vairāk laika Toshiba, lai izvērtētu vērienīgo aktīvu norakstīšanu ASV atomenerģētikas tehnoloģiju struktūrvienībā Westinghouse Electric Co., kas pagājušajā mēnesī tiesā iesniedza bankrota pieteikumu.

Pastāv ievērojama ticamība, ka uzņēmuma finanšu situācija pasliktināsies, ņemot vērā problēmas struktūrvienībā Westinghouse, norāda Toshiba.

Japānas elektronikas un tehnoloģiju kompānija «Toshiba Corp.» otrdien paziņoja, ka nolēmusi pārdot televizoru ražošanas biznesu Ķīnas elektronikas uzņēmumam «Hisense Group».

«Toshiba» vienojusies «Hisense» pārdot 95% struktūrvienības «Toshiba Visual Solutions» akciju par aptuveni 12,9 miljardiem jenu (97,6 miljoniem eiro).

Šo lēmumu «Toshiba» skaidro ar centieniem uzlabot kompānijas finansiālo stāvokli.

Uzņēmums šā biznesa gada pirmajos sešos mēnešos, kas noslēgušies septembrī, strādājis ar 436 miljonu dolāru (374,05 miljonu eiro) tīrajiem zaudējumiem.

Kā ziņots, «Toshiba» septembrī panāca vienošanos, lai pārdotu savu atmiņas mikroshēmu ražošanas struktūrvienību ASV investīciju firmas «Bain Capital» vadītajam konsorcijam, kurā iesaistījušās ASV tehnoloģiju kompānijas «Apple» un «Dell», atmiņas mikroshēmu ražotāji Dienvidkorejas «SK Hynix» un ASV «Kingston Technology», kā arī ASV datu nesēju ražotājs «Seagate Technology».

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Avotu ielu Rīgā pavisam noteikti varētu pārdēvēt par kāzu ielu, jo nelielajā ielas posmā no Čaka līdz Lāčplēša ielai cits citam blakus atrodas seši kāzu saloni.

Faktam, ka vienā ielā līdzās pastāv tik daudz vienas specializācijas salonu ir gan plusi, gan mīnusi. Lielākās ieguvējas ir klientes, proti, sievietes, kuras nolēmušas nolūkot kāzu kleitu, jo, iegriežoties Avotu ielā, iespējams koncentrētā veidā apskatīt plašu sortimentu dažādās cenu kategorijās un izvēlēties sev tīkamāko. «Klientēm ir ļoti ērti, it īpaši tām, kuras atbraukušas no citas pilsētas ar mērķi vienā dienā atrast kāzu kleitu. Viņām nav «jāskraida» pa pilsētu meklējot salonus, jo, atnākot šeit, viss ir vienuviet. Šādu praksi, ka vienā ielā atrodas vairāki kāzu saloni, redzēju arī ASV,» stāsta kāzu salona Pērle īpašniece Diāna Svetlova. Pirms astoņiem gadiem viņas salons šeit bijis viens no pirmajiem. Pie ilgdzīvotājiem pieskaitāms arī salons Jūlija, kas esot bijis celmlauzis. Lielākā daļa Avotu ielas kāzu salonu strādājot jau ilgus gadus, bet netrūkstot arī tādu, kas izmēģina savu varēšanu, paļaujoties uz «specializētās» ielas slavu, taču pēc laika durvis ver ciet. Iemesls ir lēmums salonu atvērt kādā citā Rīgas rajonā vai arī nespēja izturēt milzīgās konkurences slogu, atzīst DB aptaujātie kāzu salonu īpašnieki. «Vienu brīdi šeit bija vēl vairāk šādu veikalu. Šķiet, – desmit. Patlaban ar esošajiem ir gana. Negribētos, lai šeit uzrastos vēl kāds, jo konkurence ir sīva. Katrs klientus piesaista ar savu sortimentu un cenām, bet kopumā dzīvojam draudzīgi,» atzīst D. Svetlova. Piemēram, ja kliente Pērlē esot noskatījusi kleitu, bet blakus esošajā salonā plīvuru, tad abu uzņēmumu īpašnieces sadarbojoties un abas preces ļaujot uzmērīt vienā salonā. Runājot par pieprasījumu, aptaujātās kāzu salonu saimnieces atzīst, ka pēdējā gadā vērojama lielāka pircēju aktivitāte. Iespējams, tāpēc, ka pagājušā gada skaitlī bijis 13, kas daudziem asociējas ar ķibelēm.

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas darbojas Baltijas valstīs un Polijā, ir sācis darbu pie saules enerģijas portfeļa izveides Latvijā.

Tas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) saules enerģijas projekta izbūvi, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā. Projekta būvniecības darbi tiks uzsākti šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 178 miljoniem eiro.

Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu visa reģiona ceļā uz ilgtspējīgu atjaunīgo enerģiju un vēlreiz apliecina Ignitis Renewables apņemšanos veidot videi draudzīgāku nākotni.

"Latvija ir daļa no Ignitis Renewables vietējā tirgus, kurā uzņēmums aktīvi paplašina savu darbību un saskata lielu izaugsmes potenciālu. Trešdaļu no kopējā reģiona projekta attīstības plāna ir paredzēts īstenot Latvijā. Lēmums uzsākt saules enerģijas parku būvniecību Latvijā ir nozīmīgs solis ceļā uz uzņēmuma paplašināšanos Baltijas valstīs un plašāku atjaunīgās enerģijas attīstības stratēģiju," skaidro Ignitis Renewables izpilddirektors Tjerī Elenss (Thierry Aelens).

Milzīgās Japānas elektronikas kompānijas Sony, Matsushita, Hitachi un Toshiba, kas gadiem ilgi cīnījušās kā konkurentes, sajūtot pieaugošo konkurenci no Dienvidkorejas, Taivānas un Ķīnas ražotājiem, nolēmušas arvien vairāk strādāt kopīgi, vēsta International Herald Tribune.

"Japānai ir pārāk daudz lielu elektronikas uzņēmumu," sacīja Daivas Pētniecības institūta galvenais ekonomists Jutaka Harada. Viņš norādīja, ka Japānas tirgus ir pārlieku apgādāts.

Japāņu elektronikas kompānijām pieder vairāk nekā viena piektā daļa visa pasaules tirgus, kas pērn pārdošanas apjomos sasniedza 465 miljonus USD. Taču valsts elekronikas uzņēmumu pasaules tirgus daļa pēdējo gadu laikā samazinājusies, jo pieaugusi Dienvidkorejas ražotāju Samsung un LG dēļ.

Laikā, kad elektronikas ražotāji citās pasaules daļās cenšas specializēties, Japānas kompānijas arvien turpinājušas sacensties savā starpā. Rezultātā Japānas kompānijas piedzīvojušas smagu dublēšanos, lieku laika izšķiešanu un lielu tirgus fragmentāciju. Vairāki ražotāji arī izkrituši no tirgus un vairs nav vērtējami kā nozīmīgi.

Toshiba plāno paziņot par lēmumu atteikties no HD DVD formāta, pilnībā atzīstot Sony un tā virzītā Blu-Ray uzvaru jauno formātu karos. Šādu informāciju no avotiem kompānijā Toshiba ieguvusi ziņu aģentūra Reuters.

Šāds paziņojums, visticamāk, pieliks punktu cīņai starp abu formātu atbalstītājiem, beidzot dodot iespēju patērētājiem izšķirties, kādu jauno disku atskaņotāju pirkt.

Uz izskanējušajām ziņām pozitīvi reaģējuši arī investori – gan Sony gan Toshiba akciju cena ir pieaugusi. Toshiba akciju cena pieauga par gandrīz sešiem procentiem, savukārt Sony par vienu.

Toshiba Corp fiskālajā 2011.gadā, kas sāksies aprīlī, sāks pārdot 3D televizorus ar lieliem ekrāniem, kuru izmantošanai nav nepieciešamas speciālās brilles. Tā plāno sākt revolucionāro ierīču pārdošanu arī ārpus Japānas, ziņo Reuters.

Toshiba, kas ražo gan sadzīves tehniku, gan atomelektrostacijas, Japānā jau laidusi klajā 12 collu un 20 collu 3D televizoru versijas, kurām nav nepieciešamas speciālās brilles

Šo briļļu nepieciešamība tiek uzskatīta par galveno šķērsli, kas kavē 3D televizoru tirdzniecību, bet konkurējošās kompānijas ir norādījušas, ka skata leņķis bez briļļu tehnoloģijā ir pārāk ierobežojošs.

Toshiba vizuālo produktu vadītājs Atsuši Murasava elektronikas šovā Lasvegasā sacījis, ka patērētāji Japānā šos televizorus uzņēmuši labvēlīgi. Kompānija šovā demonstrēšot 56 collu un 65 collu bez briļļu 3D televizoru prototipus, un, iespējams, laidīs klajā divus modeļus - vienu, kas pārsniegs 40 collas, bet otru, kas pārsniegs 50 collas, sacījis Toshiba runasvīrs.

Kompānija Toshiba paziņojusi par plāniem sākt ražot produktus, kuri atpazīst Blu-ray diskus, ziņo BBC.

Toshiba lēmums nozīmē, ka «karš» starp kompānijas Toshiba izgudrojumu HD DVD un Sony veikumu Blu-ray ir beidzies ar Sony uzvaru. Toshiba ilgu laiku apgalvoja, ka HD DVD vēl nav beigts formāts un turpinās cīnīties par tā izplatību.

Kompānija norādīja, ka pirmais atskaņotājs «dienas gaismu» varētu ieraudzīt 2009. gada beigās.

Jāatzīmē, ka viens no galvenajiem iemesliem «kara» beigām bija kompānijas Warner Bros paziņojums, ka savas filmas tā izdos tikai Blu-ray formātā.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Eiropas Komisija trešdien ierosināja visaptverošu pasākumu kopumu jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Priekšlikumu kopumā ir noteikti vairāki vērienīgi mērķi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un atjaunīgo enerģiju, un tā mērķis ir radīt funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un stiprināt efektīvu regulējumu. Komisija uzskata, ka, starptautiskā līmenī panākot vienošanos par nostādnēm laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam attīstīto valstu emisijām vajadzētu samazināties par 30%. Lai papildus uzsvērtu savu apņemšanos, Komisija ierosina Eiropas Savienībai izteikt apņemšanos līdz 2020. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par vismaz 20%, jo īpaši, izmantojot enerģētikas pasākumus.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: "Šī diena iezīmē būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības vēsturē. Enerģētikas politika bija galvenā joma Eiropas projekta sākumā. Tagad mums jānodrošina, lai tā atkal būtu uzmanības centrā. Visās ES dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, arvien pieaugošo atkarību no importa, kā arī enerģijas cenu pieaugumu. Ir nepieciešama vienota rīcība Eiropas līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģiju. Komisijas šodien ierosinātie priekšlikumi liecina par mūsu apņemšanos īstenot vadību un ilgtermiņa skatījumu attiecībā uz jaunu Eiropas enerģētikas politiku, kurā tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Mums jārīkojas tagad, lai veidotu rītdienas pasauli."

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.