Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

«Šķēle vairs nav jaunais un dusmīgais, bet vīrs ar pusmūža pieredzi un arī izskatu,» vērtējot Tautas partijas līdera Andra Šķēles atgriešanos politikā, DB atzīst biznesa un sabiedrisko attiecību konsultants Mārcis Bendiks, kurš TP līderim deva padomus viņa pirmās un trešās valdības laikā.

Tieši no tā, vai un kā TP un LPP/LC spēs atrast kopsaucēju starp A. Šķēli un Aināru Šleseru, kurš asociējas ar jauna un enerģiska politiķa tēlu, lielā mērā būšot atkarīgs, vai abām partijām izdosies konsolidācija, lai kopīgā sarakstā startētu 10. Saeimas vēlēšanās. Abas partiju tēls balstās to līderos, kas sevi pozicionē vienā un tajā pašā nišā kā rīcības cilvēkus, tādēļ rodas jautājums, vai A. Šleseram un A. Šķēlem pietiktu vietas konsolidētā politiskajā spēkā. «Šķēle taisa lielo bildi, bet Šlesers dzen konkrētas vagas,» par to saka M. Bendiks.

Kā piemēru kādreizējais A. Šķēles padomnieks min rīcības plānu, ko TP piedāvājis premjeram – tajā esot bijušas «prasības domājot par valsti», kamēr LPP/LC piedāvājumā, kuru pirms Lieldienām iesniedza A. Šlesers, dominējušas konkrētas prasības par «otro skrejceļu Rīgas lidostā». Ja abi spēs viens otru šādi papildināt, sadarbība esot iespējama. Atšķirībā no A. Šķēles, A. Šlesers vēl nav pateicis, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās un sola to paziņot LPP/LC kongresā 5. jūnijā.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Tautas partijas līderis Andris Šķēle sestdien partijas kongresā aicinās balsot par vēlēšanu apvienības izveidi ar LPP/LC, kurā plānots deleģēt pārstāvjus arī no uzņēmēju organizācijas Par labu Latviju!

5. jūnijā kongresā līdzīgs lēmums būs jāpieņem LPP/LC, bet 12.jūnijā notiks kustības Par labu Latviju! kopsapulce, kurā tiks paziņots par plašas vēlēšanu apvienības izveidi startam 10. Saeimas vēlēšanās. Seko šie notikumiem db.lv Twitter profilā!

Sestdien TP kongresā, kas notiks Dailes teātrī, plānotas arī viesu uzrunas. Tribīnē kāps LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, partijas Ogres novadam priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī kustības Par Labu Latviju dibinātāja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere.

Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments secinājis, ka biedrībai Sabiedrība par vārda brīvību ir tieša saikne ar Tautas partiju un tās 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Arī nodibinājuma PA SAULEI izdevumi par LPP/LC apvienības un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi minētās partiju apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka 9. Saeimas vēlēšanu norisē kopumā netika pārkāpti brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi, Db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Ilze Eida. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā bijusi iespēja veidot savu politisko gribu, jo viņiem bija pieejama informācija par politisko organizāciju iespējamajiem finanšu pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitāciju laikā.

Partijas Jaunie demokrāti, Mūsu zeme, Tēvzemes savienība un politiskā organizācija Sociālā Taisnīguma partija Augstākajā tiesā iesniedza pieteikumus, pēc būtības pārsūdzot 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus ar mērķi panākt, lai tos atceļ. Viņuprāt vēlēšanu norisē tika pārkāpts brīvības un vienlīdzīguma princips saistībā ar politisko organizāciju (partiju) vēlšanu izdevumiem un aģitāciju, un Latvijas valsts neveica nekādus pasākumus vienlīdzgu un demokrātisku vēlēšanu nodrošināšanai.

«Andris Šķēle un Ainārs Šlesers kopā ir vairāk nekā katrs atsevišķi un arī vairāk nekā tikai AŠ+AŠ. Tas ir AŠ kvadrātā,» tā DB stāsta kāds Tautas partijas un LPP/LC konsolidācijai tuvu stāvošs avots. Tādēļ topošo vēlēšanu apvienību nolemts pieteikt zem lozunga (AŠ)2.

Lai ar šo tandēmu apradinātu abu partiju biedrus, tuvākajās nedēļās līdz TP un LPP/LC kongresiem, kas plānoti attiecīgi 22. maijā un 5. jūnijā, A. Šķēle un A. Šlesers kopīgi apbraukās reģionus, tiekoties ar abu partiju mēriem, nodaļu cilvēkiem. Pirmais pasākums notiks nākampiektdien Rēzeknē, pēc tam arī Gulbenē, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. 29. maijā plānots uzņēmēju kustības Par labu Latviju pasākums, kurā tiks pausts atbalsts šai TP un LPP/LC apvienībai.

Tas, par ko A. Šķēle un A. Šlesers paziņos trešdien kopīgajā preses konferencē būs TP un LPP/LC «piecu punktu plāns» ar kopīgo redzējumu par valsts ekonomisko attīstību. Darba grupa, kas strādā pie abu partiju programmātisko nostādņu tuvināšanas, vienojušās par kopīgu pozīciju nodokļu politikā, kas vērsta uz nodokļu sloga pārlikšanu no darba ņēmējiem uz kapitālu un patēriņu, rosinot likumā par nodokļiem un nodevām noteikt, ka nodokļu slogs nedrīkst pārsniegt 32% no IKP. TP un LPP/LC arī vienojušās prasībā, ka līdz 1. septembrim Saeimā jāiesniedz 2011. gada budžeta projekts, lai būtu skaidrs, uz kā rēķina notiks budžeta deficīta konsolidācija pusmiljarda latu apmērā. TP un LPP/LC vienojušās par kopīgu redzējumu ministriju skaita samazināšanā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kur domstarpības pagaidām saglabājas tikai par Kultūras ministrijas iespējamo pievienošanu Izglītības un zinātnes ministrijai, ko neatbalsta TP. Abas partijas rosinās alternatīvu Fiskālās disciplīnas likumu, nosakot tajā, ka nākamajos piecos gados publiskā sektora budžets netiks palielināts, bet gados, kad būs IKP pieaugums, pārpalikums būtu noguldāms stabilizācijas fondā un novirzāms ārējā parāda atmaksai. Visbeidzot TP un LPP/LC vienojušās virzīt alternatīvu redzējumu mikrouzņēmumu nodoklim, kas, piemēram, atšķirībā no valdības piedāvātā modeļa neuzliktu kritēriju par 500 latu algu. TP un LPP/LC domā, ka šis limits, ja arī nosakāms, drīzāk būtu 1000 latu robežās.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

No politisko partiju apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. Partiju grasās pamest arī citu nodaļu biedri.

Aģentūrai BNS Vilnītis pastāstīja, ka pagājušonedēļ notika LPP/LC Liepājas nodaļas aktīvāko biedru sanāksme, kurā visi nolēmuši uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no partijas. Partiju nolēmuši pamest uzņēmēji Gunvaldis un Tālivaldis Vēsmiņi, ārste Laila Atiķe, uzņēmuma Elme Messer Metalurgs vadītājs Silvis Fridrihsons, uzņēmuma Liepājas metalurgs personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, Latvijas gāzes Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis un citi.

Viņš norādīja, ka no LPP/LC plāno izstāties arī vairāki valdes locekļi un citu partijas nodaļu pārstāvji, tostarp atsevišķu novadu vadītāji. Šonedēļ visi LPP/LC biedri, kas nolēmuši izstāties no partijas, plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Pat tad, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers jau trešdien nosauks jauno Ministru prezidenta amata kandidātu, šoceturtdien Saeima vēl nevarēs balsot par jaunās valdības apstiprināšanu.

Šādu pārliecību pēc tikšanās ar V. Zatleru šodien pauda demisionējušā premjera Ivara Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) politiķi.

LPP/LC pārstāvjiem esot radies iespaids, ka arī V. Zatlers atbalsta ideju par to, ka ikvienam no potenciālajiem valdības vadītājiem būtu jāpiedāvā plāns ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Nominētajam premjeram ar šo programmu esot jāiepazīstina arī visu Saeimas frakciju deputāti, lai viņi varētu izdarīt savu izvēli par labu kādam no kandidātiem.

A.Bērziņš sacīja, ka LPP/LC prezidentam arī apliecinājusi, ka gadījumā, ja neviens no citu partiju nosauktajiem premjera amata kandidātiem netiks atzīts par piemērotu valdības vadītāja amatam, LPP/LC ir gatava šim postenim atkārtoti izvirzīt I. Godmani un runāt ar citām Saeimas frakcijām par atbalsta nodrošināšanu jaunam I.Godmaņa veidotam Ministru kabinetam.

Bijušais Saeimas deputāts un iekšlietu ministrs, kādreizējais LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons šodien izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka partijas Jaunais Laiks līderis Einars Repše, 18.aprīlī raidījumā Kas notiek Latvijā? sakot, ka ir notikusi trīspusēja saruna starp Repši, Lembergu un Jēkabsonu, ir melojis.

Piedāvājam lasīt visu paziņojuma tekstu:

Runājot par pēdējā laikā izveidojušos neapskaužamo politisko situāciju un straujo notikumu attīstību, kas līdzinās karstai izvirduma vulkāna lavai, uzskatu par nepieciešamu šajā paziņojumā sniegt savu viedokli par toreizējo politisko notikumu gaitu, lai kliedētu E.Repšes publiski izteiktos melus par it kā kopēju tikšanos ar Lembergu, Repši un mani pie viena sarunu galda, lai runātu par valdības veidošanu.

Pēc 8.Saeimas vēlēšanām politiskā situācija izveidojās, ka Saeimā iekļuvušie JL un LPP izveidoja sabiedroto bloku. Tajā laikā es biju LPP priekšsēdētājs un izjutu dziļu cieņu un godbijību pret JL līderi E.Repši, taču šīm jūtām nebija lemts turpināties mūžīgi. Valdības veidošanas sākuma stadijā Repše vairakkārt tikās ar mani individuāli un tikšanās reizēs atzina, ka A.Lembergs kategoriski iebilst pret LPP cilvēkiem (konkrēti A.Šleseru un A.Laksu) valdībā, jo baidās, ka A.Šlesers un A.Laksa ar viņu izrēķināsies (iespējams notika otrādāk, jo vēlāk, kad mēs turpinājām konsekventi panākt taisnību, A.Laksa saņēma draudus, kurus drosmīgi ignorēja). Jau priekšvēlēšanu laikā starp Ventspils grupējumu un LPP politiskajā un mēdiju telpā norisinājās karš, tāpēc attiecības starp A.Lembergu un LPP vēl pēc Saeimas vēlēšanām bija naidīgas. Šī iemesla dēļ valdības veidošanas process ievilkās. E.Repše nebija spējīgs noformēt valdību, radot politisku nestabilitāti valstī un neizpratni sabiedrībā.

Ārpus Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona nekustamo īpašumu megapircējus visvairāk interesē Jelgava, - to rāda Baltic Screen apkopotie dati par šā gada pirmajā pusgadā veiktajiem lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā.

Ceturtā daļa no visiem pirmajā pusgadā fiksētajiem darījumiem, kuru summa pārsniegusi 0,35 miljonus latu, notikusi tieši Jelgavā, un pircēju vidū pārsvarā bijuši Igaunijas uzņēmumi. Turklāt tāpat igauņus interesējuši lieli un dārgi īpašumi arī Kurzemes pusē.

Vēl vienu lielo darījumu grupu ārpus Rīgas veidojuši „formālie” darījumi, kuros dažādu iemeslu dēļ – galvenokārt, lai saņemtu bankas kredītu, - kompāniju īpašnieki vai līdzīpašnieki tām pārdevuši līdz tam pašiem piederējušas ēkas un zemesgabalus.

Ja šīs tendences atbilst pirms pusgada izteiktajām nekustamo īpašumu ekspertu prognozēm, tad kopumā īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Rīgas rajona vismaz lielo darījumu ziņā nav attīstījies tik strauji, kā tika paredzēts.

Saskaņā ar likumā uzlikto pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā – KNAB) priekšnieks iesniedzis tiesai prasību par partijas LPP/LC darbības apturēšanu, jo minētā partija arī pēc rakstveida brīdinājuma nav izpildījusi likumā noteiktās prasības un nav pārskaitījusi valsts budžetā pretrunā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu saņemta ziedojuma daļu 2 938,90 latu apmērā.

Veicot 2005.gadā saņemta ziedojuma (5 000 latu) likumības un patiesuma pārbaudi, kā arī izvērtējot tās gaitā gūtos pierādījumus un paskaidrojumus, KNAB konstatēja, ka viena fiziska persona ziedojusi naudas summu, kas pārsniedz viņas ienākumus iepriekšējos trijos gados (2002.-2004.), tādējādi pārkāpjot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā noteikto, proti, ziedojuma daļa 2 938,90 latu apmērā veikta no ienākumiem, kuri neatbilst likuma prasībām.

Saskaņā ar likumā uzlikto pienākumu KNAB priekšnieks 2007.gada jūlijā pieņēma lēmumu uzdot LPP ieskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus.

Šodien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja izskatīja Budžeta komisijas sagatavoto pašvaldības budžeta projektu 2007. gadam. Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2007.gadā paredzēts 458.2 miljonu latu apmērā, kas ir par 71.7 miljoniem latu jeb 18.6% vairāk nekā šogad.

Ieņēmumu kopējais apjoms 2007.gadam prognozēts 432 miljonu latu apmērā, tādējādi plānotais budžeta deficīts ir 26.2 miljoni latu jeb 6.1% no ieņēmumu kopējā apjoma.

Pamatbudžeta ieņēmumi 2007.gadā paredzēti 370.3 miljonu latu apmērā, bet speciālais budžets - 62 miljonu latu apmērā.

Izdevumi 2007.gadam pamatbudžetā plānoti 397.24 miljonu latu apmērā, bet speciālajā budžetā - 61 miljona latu apmērā.

Rīgas pilsētas pašvaldības 2007.gada pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars - 65.6% - ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim un nekustamā īpašuma nodoklim - 9.2%.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoms prognozēts 243 miljonu latu apmērā. Ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadam budžeta grozījumos apstiprināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu ir 35.2 miljoni latu jeb 16.9%.