Nonākot finansiālās grūtībās, SIA Autonams apmelo savus konkurentus publiski mēģinot graut to reputāciju, tā šorīt izplatītā paziņojumā norāda SIA GSM Apsardze.

Kā vēstīts, 28. jūlijā SIA Autonams informēja, ka SIA GSM Apsardze nodarbojas ar ļaunprātīgu uzņēmuma sagrābšanu jeb reiderismu. Taču, kā norāda SIA GSM Apsardze pārstāvji, izplatītā informācija esot ne tikai apmelojoša, bet arī neatbilstot īstenībai, jo SIA Autonams jau labu laiku ciešot finansiālas grūtības, laikus nevarot norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, uzņēmums esot ieķīlājis savu mantu vairāk nekā 637 000 eiro apmērā, vairāk nekā 48 000 eiro esot parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī Autonams esot parādā GSM Apsardzei vairāk nekā 85 000 eiro, lai gan naudu par sniegtajiem pakalpojumiem SIA Autonams no klientiem esot saņēmis. «Sasāpējusī finansiālā situācija arī kalpo par iemeslu, lai negodīgas konkurences ceļā mēģinātu publiski nomelnot konkurentu reputāciju, cenšoties nezaudēt tirgus pozīcijas. GSM Apsardze šobrīd plāno vērsties tiesā ar prasību piedzīt visus līdzekļus no SIA Autonama,» teikts paziņojumā.

Lietuvas mobilo sakaru operatoram Bite GSM nevarēja būt neskaidrības par Latvijas regulēšanas vidi - tā Db teica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) viens no direktoriem Andris Virtmanis. A. Virtmanis, kas vada SPRK telekomunikāciju un pasta departamentu, stāstīja, ka Bite GSM varēja iepazīties ar abu esošo mobilo operatoru starpsavienojumu līgumu principiem. Turklāt arī Lietuvā esot pazīstama Eiropas savienības metodika, kurā izmanto t.s. standartizētu starpsavienojuma piedāvājumu (reference interconnect offer). Bite GSM paziņoja, ka nepiedalīsies Latvijas trešās GSM un UMTS standartu mobilo sakaru licences izsolē, kā vienu no galvenajiem iemesliem minot neskaidrības regulēšanas un starpsavienojumu jautājumos. Bite GSM pieder Dānijas telekomunikāciju koncernam TDC. «Bite GSM nav pie mums bijuši. Tas, ko viņi apgalvo par regulēšanas neskaidrībām ir tikai iegansts. Iespējams, ka viņiem bija citi ar biznesu saistiti iemesli, kādēļ viņi atmeta nodomu piedalīties izsolē,» A. Virtmanis sacīja. Viņs atzina, ka daudzviet pasaulē izteiktas bažas par UMTS vai trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru nākotni un šādi apsvērumi varētu ietekmēt jebkuru operatoru.

Lietuvas mobilo sakaru operators Bite GSM, kas 100 % pieder Dānijas telekomunukāciju koncernam TDC, paziņojis, ka tas nepiedalīsies Latvijas trešās GSM un UMTS vai trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru licences izsolē. Bite GSM izpilddirektors Darius Masionis sarunā ar Db Online teica, ka galvenie iemesli lēmumam esot neskaidrības par starpsavienojumu regulēšanu kā arī licences augstā sākumcena -- 7.6 miljoni Ls. «Iespējama investīciju atpelnīšana (return on investment) bija nepietiekama salīdzinot to ar citām investīciju iespējām,» teica D. Masionis un piebilda, ka precīzi nezinot starpsavienojumu tarifu apreķina un to regulēšanas modeli, nav bijis iespējams aprēķināt trešā Latvijas GSM un UMTS tīkla izbūves izmaksas. Kā zināms, pretendentiem uz trešo licenci, kas vēlējas, lai viņus iekļauj t.s. priekšatlasē, tas bija jāpaziņo lidz 23. augustam. Lai gan ir klīdušas baumas par vairāku ārvalstu operatoru interesi par trešā Latvijas mobilo sakaru operatora licences izsoli, Bite GSM ir pirmais, kas oficiāli paziņojis par savu nepiedalīšanos un tādējādi arī par lidzšinējo nopietno interesi un Latvijas tirgus izpēti.

Somijas un Igaunijas mobilo sakaru operators Radiolinja paziņoja, ka nepiedalīsies izsolé par trešo GSM un UMTS standarta mobilo sakaru operatora licenci Latvijā. Kompānija ir otrs operators, kas paziņojis par savu nepiedalīšanos izsolē. Trešdien Dānijas telekomunikāciju koncernam TDC piederošā Lietuvas kompānija Bite GSM paziņoja, ka nepiedalīsies izsolē. Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktore Ināra Rudaka, kuras iestāde atbild par GSM un UMTS licences izsoles rīkošanu teica, ka Radiolinja lēmums esot grūti saprotams. «Radiolinja ir turējusi degunu vējā mūsu tirgū jau vairākus gadus, sākot ar otras mobilo sakaru licences piešķiršanas laikiem,» viņa teica. Vaicāta, vai jau divu kompāniju paziņojumi par nepiedalīšanos izsolē nav šī pasākuma neveiksmes priekšvēstneši, I. Rudaka sacīja, ka «ne jau tas ir rādītājs, bet gan to kompāniju skaits, kas pieteiksies arī ir pēdējā diena esošiem operatoriem paziņot, vai tie ir gatavi pirkt UMTS vai t.s. trešās paaudzes mobilo sakaru licences par fiksētu cenu – 5.8 miljoniem Ls.

Zviedrijas mobilo sakaru operatori cenšas atbrīvoties no t.s. trešās paaudzes (3G) licencēs iekļautām saistībām nodrošināt UMTS standarta pārklājumu valsts mazapdzīvotās teritorijās. Tā raksta biznesa avīze Dagens industri (DI). DI raksta, ka operatori lūguši Zviedrijas regulatoru pieļaut, ka lauku un mežu apvidos izmanto citas lieljaudas datu pārraides tehnoloģijas nekā UMTS, kas prasa lielu bāzes stacījui blīvumu. Tele2, kam ir 3G licence, apsver sadarbību ar jaunu uzņēmumu Nordisk Mobiltelefon. Tas piedāvā 3G tipa pakalpojumus izmantojot cdma450 tehnoloģiju, kas prasa mazāku bāzes stacīju skaitu. Cdma 450 Latvijā izmanto Triatel. Zviedrijā Tele2 cenšas attīstīt UMTS tīklu kopā ar TeliaSonera (kam pieder daļas Lattelekom un Latvijas mobilā telefonā/LMT). Tiek arī pieprasīts, lai pāatrinātā GSM standarta datu pārraides tehnoloģija EDGE tiktu no regulatora atzīta ka 3G ekvilents (tā teorētiski var sasniegt pārraides ātrumu 384 kilobiti sekundē/kbps, UMTS tik pat teorētiski spēj virs 2 megabiti/Mbps, bet cdma 450, it kā 2.4 Mbps). Latvijā EDGE nesen ieviesa LMT. DI norāda, ka Zviedrijas regulators vēl nav nolēmis, vai pilnībā pieļaut novirzes no UMTS licencēm, kas pretēji citviet Eiropā tika izdalītas bez milzu samaksas. Tomēr zviedru operatoru uzskata, ka arī netērējot miljardus licencēm, UMTS izbūves izmaksas samērā lielās, mazapdzīvotās valsts teritorijā prasa pārmērīgas investīcijas.

Eiropa spēra svarīgu soli pretim jaunai mobilo sakaru pakalpojumu paaudzei. Padome piekrita Eiropas Parlamentam, apstiprinot Eiropas Komisijas priekšlikumu modernizēt Eiropas tiesību aktus, tā saukto GSM direktīvu, attiecībā uz mobilo sakaru pakalpojumiem nepieciešamā radiofrekvenču spektra izmantošanu.

GSM direktīvā, ko pieņēma 1987. gadā, paredzēts daļu no 900MHz radiofrekvenču spektra joslas izmantot GSM (Globālā mobilo sakaru sistēma jeb sākotnēji Groupe Spécial Mobile) piekļuves tehnoloģijām, tādām kā mobilie tālruņi.

Atjauninātajā direktīvā patlaban noteikts, ka 900 MHz radiofrekvenču joslu izmantos, lai sniegtu ātrākus Eiropas mēroga pakalpojumus, piemēram, mobilo sakaru interneta pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot GSM pakalpojumu nepārtrauktību. Jaunie elastīgie noteikumi sekmēs spēcīgāku konkurenci Eiropas telesakaru tirgū un veicinās bezvadu platjoslas pakalpojumu izplatīšanos īsākā laikposmā un plašākā mērogā, kas ir viens no ekonomikas atveseļošanas virzītājspēkiem. Lēš, ka GSM direktīvas reforma radīs nozares ietaupījumus līdz pat 1.6 miljardu eiro apmērā.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte publicējusi pētījuma telekomunikāciju prognozes 2008.gadam kopsavilkumu, Db.lv informēja Deloitte vecākais menedžeris Aleksandrs Parfinovičs. Galvenās prognozes ir šādas:

1. No kredītu krīzes līdz komunikāciju krīzei

Kādas ir izredzes telekomunikāciju sektoram 2008. gadā? Vai kredītu krīze izraisīs komunikāciju krīzi? Tās ietekme dažādās valstīs un dažādu veidu uzņēmumiem būs atšķirīga. Visiem telekomunikāciju uzņēmumiem rūpīgi jāpārskata sava izmaksu bāze – ekonomikas apsīkums varētu būt stimuls izmaksu pazemināšanai un darbinieku skaita samazināšanai. Apsīkums var arī pavērt iespējas konsolidācijai – daži jaunās pasaules telekomunikāciju titāni var pat nospriest, ka fiskālais diskomforts un svārstīgās vērtēšanas industrializētajā pasaulē ir stimuls sākt meklēt izdevīgus darījumus. Latvijā, papildus kredītu krīzei, augstajai inflācijai un ekonomikas atdzišanai, sagaidāms, ka cilvēki būs arvien taupīgāki savos ikmēneša izdevumos. Tas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no viena patērētāja draud samazināties.

Trešās UMTS/GSM mobilo sakaru licences izsolē iegūtie līdzekļi būtu jānovirza ceļu uzturēšanai un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sakārtošanai, uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Db jau rakstīja (01.04.2005.), ka trešo UMTS/GSM mobilo sakaru licenci izsolē par 6.707 milj. latu ieguva Lietuvas mobilo sakaru operators Bite GSM. Lai arī par izsolē iegūto līdzekļu izlietošanu būs jālemj valdībai, A. Šlesers uzsvēra, ka būtu nelietderīgi izsolē iegūtos līdzekļus sadalīt vairākām ministrijām. Ministrs uzskata: tā kā licences izsoles cena piecreiz pārsniegusi Satiksmes ministrijas prognozes, tai ir pilnas tiesības izmantot šos līdzekļus, lai sakārtotu divas savā pakļautībā esošās nozares — autoceļu uzturēšanu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, taču ministrs sīkāk nekomentēja, cik daudz naudas būtu jāpiešķir katrai nozarei.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Zviedrijas telekomunikāciju regulators noraidījis operatoru Vodafone un 3 (uzņēmuma zīmols ir cipars trīs) lūgumu atvieglot to UMTS jeb trešās paaudzes (3G) licenču prasību izbūvēt UMTS tīklu visas valsts teritorijā. Uzņēmumi bija piedāvājuši mazapdzīvotajā, mežainā un kalnainā Ziemeļzviedrijā UMTS standarta tīkla vietā ierīkot cdma450 tīklu, kas prasītu ievērojami mazāk investīciju bāzes stacijās, jo vienas bāzes stacijas sniedzamība ir lielāka nekā augstās frekvences UMTS bāzes stacijām. Abi operatori ir vīlušies zviedru regulatora rīcibā, tomēr Vodafone saskata zināmu cerības staru apstāklī, ka noteikti signāla standarti, kas varētu ļaut samazināt bāzes staciju skaitu mazapdzīvotos rajonos. Savukārt sabiedriskās organizācijas Ziemeļzviedrijā ir nobažījušās par šādu iespēju. Konkurents TeliaSonera, savukārt, deklarēja, ka regulators rīkojies pareizi, jo savādāk patērētājiem dažās Zviedrijas malās būtu jāpērk divi mobilie telefoni, viens, kas darbojas GSM/UMTS standartā, bet otrs – cdma450 tīklā. Latvijā cdma450 sakarus, arī ātru 3G datu pārraidi, piedāvā Triatel.

Eiropā radušās nopietnas bažas, vai operatori varēs ieviest UMTS mobilo sakaru pakalpojumus, izmantojot šobrīd obligātos tehnoloģiskos standartus-- tā raksta žurnāls The Economist. 28. septembra numura ievadrakstā The Economist prasa, lai Eiropas komisija (EK) un atsevišķo valstu regulatori groza tehnoloģisko standartu, t.s. W-CDMA signāla veidošanas sistēmu, « jo tam ir viena liela aizķeršanās -- tas nedarbojas». The Economist prasa, lai EK un regulatori atļauj operatoriem, kas apņēmušies celt UMTS tīklus, izmantot citu, t.s. CDMA 2000 tehnoloģiju, kas sevi pierādījusi kā darboties spējīgu ASV un vairākās Āzijas valstīs. Telekomunikāciju pētniecības kompānijas Pyramid Research Eiropas nodaļas vadītājs Svetlana Isajeva (Svetlana Issaeva) Db teica, ka EK nav diktējusi W-CDMA lietošanu, taču prasījusi UMTS pakalpojumiem izmantot tādas radiodiapzona daļas, kurās šī tehnoloģija darbojoties vislabāk Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs teica: viņam nešķiet, ka SPRK UMTS licences projektā būtu obligātas prasības ieviest noteiktu tehnoloģiju, lai gan tekstā ir atsauces uz Eiropas Savienības (ES) kopējām normām. «Ierobežot operatoru uz vienu normu ir nenopietni,» viņš sacīja, taču aizrādīja, ka, Latvijā ieviešot atšķirīgu tehnoloģiju, varētu sadārdzināt t.s. trešās paaudzes (3G) jeb UMTS telefonu cenu.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Baltijas valstīs viena no lielākajām apsardzes firmām GSMvalve OÜ, kas nodarbojas ar mājas apsardzes sistēmu uzstādīšanu, uzsāk darbību Latvijas tirgū. Latvijas meitas uzņēmuma SIA GSM Apsardze mērķis ir divu gadu laikā izaugt par lielāko mājas apsardzes sistēmu uzstādošo firmu Latvijā, informē GSM Apsardze pārdošanas vadītājs Raivis Ozoliņš.

Līdz gada beigām SIA GSM Apsardze plāno uzstādīt vairāk kā 500 jauno bezvadu mājas apsardzes sistēmu.

GSMvalve Baltijas valstu vadītājs Risto Eelmaa stāsta: "Divu gadu laikā esam izauguši par vienu no lielākajiem jauno bezvadu mājas apsardzes sistēmu uzstādītājiem un klāt piederošo pakalpojumu sniedzējiem. Līdz gada beigām GSMvalve apsardzes risinājumu jau izmantos vairāk kā 3000 klientu Baltijas valstīs un uz doto brīdi katru mēnesi tiek uzstādītas 150-200 jaunas uz GSM bāzes balstītas mājas apsardzes sistēmas. Latvijas Republikā šī pakalpojuma potenciāls ir ļoti liels. Sākumposmā pakalpojumi tiks piedāvāti Rīgā un tās apkārtnē. Rīga ir gandrīz viena miljona pilsēta, kas dod lieliskas iespējas straujai izaugsmei."

«Latvijas reiderisma praksē sākusies jauna ēra - digitālais reiderisms, ar ko saskāries Latvijas uzņēmums SIA Autonams,» teikts medijiem izplatītā paziņojumā. Kompānijas pārstāvji esot vērsušies tiesā pret SIA GSM Apsardze par negodīgu konkurenci un zīmola nelikumīgu izmantošanu, kā arī par nekvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu, kā rezultātā ierosināti divi civilprocesi Rīgas apgabaltiesā un Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesā.

Kā skaidro Edvīns Panders, SIA Autonams valdes loceklis, runa esot par autoparka uzraudzību, kas pašlaik ir strauji augoša biznesa niša ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

«Bijušais sadarbības partneris ne tikai pārņēmis uzņēmuma datu bāzi un vēsturiskos datus, izmanto Autonama izstrādāto know how, bet arī izplata apmelojošus paziņojumus mūsu klientiem. Acīmredzams, ka reiderisms Latvijā ir grūti izskaužama parādība, kas tagad ar Autonama precedentu «pakāpies» jaunā līmenī, un varam runāt par digitālo reiderismu,» uzskata E. Panders.

SIA Autonams Latvijas tirgū nodrošina automašīnu papildaprīkojumu, kā arī ieviesis autoparku uzraudzības sistēmu SKYBRAKE. Pašlaik kompānija esot saskārusies «ar pārsteidzoši negodīgām un nelikumīgām darbībām no bijušā sadarbības partnera SIA GSM Apsardze puses, kas, iespējams, mēģina ienākt Latvijas tirgū ar negodīgas konkurences paņēmieniem. Proti, mēģinot «pārņemt» SIA Autonams klientu datubāzi un klientu vēsturiskos datus, lai turpmāk īstenotu SIA Autonams nodrošinātos pakalpojumus, pat nelikumīgi izmantojot SIA Autonams piederošo zīmolu SKYBRAKE».

Vācijas dzelzceļš Deutsche Bahn aizstās pirmās paaudzes GSM-R tehnoloģiju ar GSM-R platjoslas tehnoloģiju. Izmaiņas veiks uzņēmumi Huawei un Siemens Convergence Creators. Sistēma sākotnēji tiks ieviesta Ziemeļvācijas maršrutos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai aizstātu Vācijas dzelzceļa esošo GSM-R infrastruktūru ar Huawei GSM-R tehnoloģiju maksimāli efektīvi, veikti mērījumi, kas apstiprināja savstarpēju izmantojamību starp esošā GSM-R tīkla komponentēm ar jaunā tīkla vajadzībām. Huawei GSM-R infrastruktūra tiks instalēta jau esošajā Vācijas dzelzceļa komunikācijas centrā.

Kevins Hu (Kevin Hu), Huawei Vācija izpilddirektors, norāda: «Pirmo reizi vēsturē GSM-R tehnoloģijas tiks mainītas darbībā esošam dzelzceļa tīklam. Šāds solis piedāvās Vācijas dzelzceļam iespēju paplašināties un sagatavoties platjoslas tīkla prasībām bez papildu aparatūras nomaiņas.»

Februāri Motorola prezentēja pirmos UMTS mobilos telefonus ar GSM funkcijām. Tagad tika nosauktas mobilo telefonu cenas, kur telefons ar digitālo kameru maksās 1 499 eiro un bez kameras 1 199 eiro. Modeļa nosaukums ir A820. Kopš aprīļa ar Motorolu sadarbojas vācu uzņēmums Siemens, kurš paver ceļu šos telefonus pārdot arī kā Siemens telefonus. Nokia savu pirmo UMTS mobilo telefonu ar GSM funkcijām vēlas nodot pārdošanā nākošā gada vidū. Eiropas tirgū vēlas cīnīties arī aziātu firmas kā Samsung, Sanyo vai Sharp, kuri līdz šim ražoja UMTS mobilos telefonus bez GSM funkcijām. Avots: Handelsblatt

Valdība nolēmusi trešo mobilo sakaru licenci, kas ietver ātrgaitas UMTS sistēmu un parasto GSM 1800 diapazonu izsolīt ar sākumcenu 7.6 miljoni Ls. Vienlaikus esošie operatori, Latvijas mobilais telefons (LMT) un Tele 2 varēs sev pirkt UMTS vai t.s. trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru sistēmas licenci par fiksētu cenu -- 5.8 miljoni Ls gabalā. Licences izsole, visticamāk, notiks septembrī. 3G mobilo sakarus blakus parastām sarunām var izmantot kustīgu attēlu un lielu datu apjomu pārraidei, kā arī ātrgaitas pastāvīgam interneta pieslēgumam caur mobilo telefonu. Lai izmantot 3G tīklu, nepieciešami pilnīgi jauna veida mobilie telefoni un citas tīklam pieslēdzams ierīces, tāpat jāizvieto jauns bāzes stacīju tīkls ar citu blīvumu un jaudu, nekā esošie GSM tīkli. Jā kāds no esošiem operatoriem neizmantos iespēju pirkt 3G licenci, to varēs pārdot izsolē ar sākumcenu 5.8 miljoni Ls - tas izriet no valdības lēmuma.

Par trešo mobilo sakaru operatora licenci, kas atļaujs ierīkot t.s. UMTS vai trešās paaudzes tīklu kā arī piedāvāt sakarus 1800 Mhz GSM diapazonā interesējoties «vairāki» uzņēmumi - tā izteicās licences izsoles konsorcija locekles Hansabank Markets pārstāvis Pauls Platais. P. Platais stāstija, ka uz Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta rīkoto informativo semināru par UMTS licenču izsoli ieradušies vairāk klausītāju, nekā sākotnēji gaidīts. P. Platais arī apstiprināja, ka semināra piedalījies Krievijas telekomunikāciju kompānijas MTS pārstāvis Sergejs Pužņikovs. Laikraksts Bizness & Baltija S. Pužņikova klātbūtni tulkoja kā pazīmi, ka MTS ir nopietni ieinteresēts piedalīties trešā Latvijas mobilo sakaru licences izsolē. Savukārt P. Platais tikai sacija, ka viesis no Krievijas redzēts pasākumā kopā ar aptuveni 30 citiem, kuru starpā, visticamāk, bija dažādu telekomunikāciju kompāniju Latvijas pārstāvji vai algoti konsultanti, kā arī žurnālisti. P. Platais sacīja, ka nevarot atklāt to kompāniju vārdus, kas ārpus semināra rakstiski vai citādāk griezušies pie izsoles rīkotājiem pēc informācijas. Par viņu un citu nodomiem piedalīties izsolē būs zināms tikai pēc 23. augusta, kad jāiesniedz dokumenti uz izsoles t.s. priekšatlasi.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Neraugoties uz kritiku valdība vakar nolēma nemainīt trešās UMTS/GMS mobilo telekomunikāciju licences izsoles noteikumus. Valdība vienojās, ka izsoles komisijai būs jāsniedz informācija par pretendentiem izsoles starpposmos, proti, par pretendentu piedāvājumiem vēl pirms izsoles. Bez tam izsoles rezultātus apstiprinās valdība. Bez tam Satiksmes ministrija arī piekrita izsoles komisijas darbā iesaistīt sabiedriskās organizācijas. Lai panāktu, ka jaunais mobilo sakaru operators ir patiešām konkurents diviem esošajiem — LMT un Tele 2 — ir ietverts nosacījums par obligātām investīcijas vismaz 150 milj. eiro apmērā, un gada laikā jāizveido savs sakaru tīkls ar pārklājumu visā Latvijā, skaidroja satiksmes ministrs. Trešās UMTS/GSM paketes mobilo telekomunikāciju licences sākumcenu noteica 1.3 milj. Ls, taču, kāda būs izsoles cena, A. Šlesers neprognozēja

Latvijas mobilais telefons (LMT) vakardien saņēma pagājušā rudenī nopirkto UMTS jeb trešās paaudzes mobilo sakaru licences dokumentu. Kā ziņo LMT, kompānija ir pirmā, kas saņēmusi gan licenci, gan to apstiprinošo dokumentu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atjaunoja LMT licenci ar piepirktām UMTS tīkla veidošanas tiesībām 3. decembrī un apstiprināja līdzīgu licenci Tele2 18. decembrī. Abas kompānijas nopirkta tiesības ieviest jauno mobilo sakaru tehnoloģiju par fiksētu cenu 5.8 miljoni Ls gabalā. UMTS vai t.s. trešās paaudzes mobilā telefonija pieļauj ļoti ātru datu pārraidi un plašu spektru t.s. multimediju pakalpojumu, izmantojot jauna veida telefonus un mobilās ierīces.

Arvien biežāk tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs parādās tautā par spekulantiem saukto cilvēku tirgus eiforijā pirktie īpašumi. Tā intervijā Db atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.

Mūsu saruna notiek dienā, kad bija paredzēta viena no īpašumu izsolēm, taču tā tika atcelta. Kāpēc izsoles nenotiek?

Cilvēkiem nav naudas. Visi procesi Latvijas tautsaimniecībā atbalsojas arī tiesu izpildes procesos. Tad, kad visi visu pirka, pie mums notika tieši tas pats — bija interesenti, cenas solīja augstākas, nekā vērtējumos norādīts utt. Šobrīd viss iet atpakaļgaitā. Turklāt vērtētāji atzīst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt, pielietot salīdzināmo metodi, jo tirgus faktiski neesot.

Vai tas nozīmē, ka izsolāmo objektu skaits palielinās? Vai skaits ir bijis līdzīgs arī iepriekš, tikai atšķirība tā, ka objekti daudz ātrāk tika realizēti?