Valdība ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikums par kārtību kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un materiālās bāzes pilnveidošanai. Noteikumi paplašina komersantu loku, kuri varēs saņemt atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Noteikumi precizēti, lai lauksaimnieki varētu saņemt atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai, ja traktortehnika, piekabes un lauksaimniecībā izmantojamais tehnoloģiskais agregāts ir iegādāts par paša uzņēmēja naudu, ja uzņēmējs pats ir ņēmis aizņēmumu bankā. Savukārt ja šī tehnika būs pirkta, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstība (ELFLA) līdzekļus, tad atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai nav paredzēts.

Tāpat atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai varēs saņemt lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, ja tiks iegādāts kravas pārvadāšanas transports.

Kredītprocentu daļēja dzēšana, līdztekus noteikumos jau minētajiem lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem, kuri atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai, turpmāk būs iespējama arī tiem lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmējiem, kuri ražo limonādes un sulas. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Lai nodrošinātu atbalstu pārtikas ražotājiem, kurus skāris eksporta embargo, un saimniecībām, kuras netieši ietekmētas, otrdien valdība apstiprināja izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Jaunais papildu atbalsta instruments veidots, paredzot izmaiņas daļējas kredītprocentu dzēšanas programmā, paredzot daļēju kredītprocentu kompensāciju apgrozāmo līdzekļu kredītiem: piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem, kā arī lauksaimniekiem, kā arī paredzot kredītprocentu daļēju kompensāciju par īstermiņa un ilgtermiņa kredītiem arī lielajiem piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem, kuri eksportēja produkciju uz Krievijas Federāciju un kuri iekļauti Krievijas ekonomisko sankciju pret Latviju importa aizlieguma sarakstā.

Par samaksātajiem kredītprocentiem īstermiņa vai ilgtermiņa kredītiem laikā no 2013.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim iesniegumi kredītprocentu daļējai dzēšanai Lauku atbalsta dienestā būs jāiesniedz no šā gada 1.oktobra līdz 20.oktobrim. Atbalsta apmērs nebūs lielāks par aizdevuma gada procentu likmi (4%) vai faktisko likmi (ja tā mazāka par 4%) atbalsta summai līdz 200 tūkstošiem eiro, bet zivju apstrādei – līdz 30 tūkstošiem eiro.

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinājumā ar 2011.gada maiju, kad ekonomisko situāciju pozitīvi vērtēja 6% iedzīvotāju, šoruden tāds vērtējums ir 24% aptaujāto.

Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji joprojām biežāk pauž negatīvu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu - 54% aptaujāto izvēlas negatīvās vērtības no mīnus viens līdz mīnus pieci skalā no mīnus pieci «ļoti slikta» līdz plus pieci «ļoti laba» ekonomiskā situācija, šādu negatīvi noskaņoto īpatsvars pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski sarucis - no 84% 2011.gada maijā līdz 54% 2012.gada oktobrī.

Attiecīgi vienlaikus ir pieaudzis neitrāli vai pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju daudzums, turklāt pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju proporcija šajā periodā ir četrkāršojusies - no 6% pērnajā pavasarī līdz 24% šogad rudenī.

Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā «Ģimenes budžeta pārskats» uzrādījuši pēdējo piecu gadu pozitīvāko noskaņojumu, kur ar savu finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks (30%) nekā neapmierināto (28%).

Īpaši pozitīvi ir Zemgales iedzīvotāji (trešdaļa šo gadu vērtē kā finansiāli veiksmīgu), savukārt par situācijas pasliktināšanos visbiežāk norādījuši Latgalē dzīvojošie, arī Jaunajā gadā lūkojoties ar bažām.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, visbiežāk šo gadu kā finansiāli veiksmīgu vērtē ekonomiski aktīvie iedzīvotāji no 18 līdz 25 gadiem un trešā daļa iedzīvotāju, kas nodarbināti privātajā sektorā. Likumsakarīgi, ka viszemākais ar savu finanšu situāciju apmierināto skaits ir to iedzīvotāju vidū, kuru ienākumi vērtējami kā zemi. Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (72%), ikmēneša izdevumus par mājokli (63%) un transporta tēriņus (56%). Katra otrā mājsaimniecība (50%) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi. Vienlaikus vairāk kā trešdaļu iedzīvotāju (37%) labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums, tāpat, domājot par drošību savā darbavietā, pozitīvas pārmaiņas izjutis katrs piektais respondents (22%). Trešais biežāk minētais iemesls pozitīvām finanšu situācijas izmaiņām ir iedzīvotāju spēja mēneša beigās «savilkt galus» (21%).

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.

Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.

Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).

Vairāki Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumi uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju tiesības attiecībā pret kredīta devējiem nebalstās pārbaudītos faktos vai pat ir populistiski, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

Eksportētāji, meklējot jaunus noieta tirgus, paralēli izmanto valsts piedāvātos atbalsta pasākumus

Ražotāji, kas eksportēja savas preces uz Krieviju, patlaban aktīvi piesakās valsts piedāvātajam finansējumam zaudējumu segšanai, ko radījis šīs valsts noteiktais embargo, taču ir skaidrs, ka finansējuma apjoms ir pārāk mazs, tādēļ var prognozēt, ka atsevišķas saimniecības piemeklēs bankrots, pieļauj lauksaimnieki. Daži valsts piedāvātie eksportētāju atbalsta pasākumi mūsu ražotājiem nav aktuāli, un tiem līdz šim nav pieteicies neviens uzņēmējs, stāsta ministrijas.

Lauksaimniekiem, kurus smagāk skāris Krievijas embargo, patlaban pieejams finansējums vairākās atbalsta programmās, taču jau iepriekš lauksaimnieki minēja, ka atbalsts ir nepietiekams, lai segtu visus zaudējumus un pietiks vien dažiem mēnešiem. Tā, pērn Eiropas Savienība piešķīra ārkārtas atbalstu piena ražotājiem, lai daļēji kompensētu Krievijas importa embargo ietekmē izraisītos zaudējumus, ko rada būtisks piena iepirkuma cenas samazinājums - vidēji par 20%. Latvijai piešķirtā summa ir 7,72 miljoni eiro. Tiesa gan, lauksaimnieki šo finansējumu vēl nav saņēmuši, taču patlaban Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas pēc diskusijām ar nozari tiek saskaņots ar ministrijām. Atbalsts tiks izmaksāts tūlīt pēc noteikumu stāšanās spēkā, un tiek sagaidīts, ka naudu izmaksās par faktiski piegādātiem piena apjomiem laikā no pērnā gada augusta līdz oktobrim, laikraksts Dienas Bizness uzzināja ZM.

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, kas aizstās patlaban spēkā esošo kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai.

Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, jaunie noteikumi papildināti ar vairākiem nosacījumiem, kas veicinās investīciju ieguldīšanu lauksaimniecībā, norāda Zemkopības ministrija.

Turpmāk daļēja kredītprocentu dzēšana primārās lauksaimniecības produktu ražotājiem notiks arī, iegādājoties jaunu lauksaimniecības traktortehniku (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), piekabes un tādus lauksaimniecībā izmantojamos tehnoloģiskos agregātus, kuru darbināšanai izmanto traktortehniku. Atbalstu nav paredzēts piešķirt par traktortehnikas, piekabju, lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, ja tam ir izmantoti atbalsta līdzekļi lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Otrdien, 11. augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā. Izmaiņas noteikumos paredz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai zvejas produktu apstrādei un zvejniecībai, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju Latvijas un eksporta tirgos.

Zvejniecības un zvejas produktu apstrādes nozares uzņēmumos lieli līdzekļi tiek novirzīti aizdevuma procentu maksājumiem, lai gan tos varētu izmantot investīcijām efektivitātes palielināšanai un jaunu darbavietu radīšanai. Tādēļ ir nepieciešams atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai arī zvejniecībai un zvejas produktu apstrādei, jo tā tiktu veicināta uzņēmumu efektivitāte un nodrošināta arī turpmāka investīciju ieplūšana uzņēmumos. Ievērojot līdzšinējo atbalsta pasākumu efektivitāti, kā arī valsts ekonomisko situāciju, valsts un ES atbalsts zvejniecības un zvejas produktu apstrādes nozarei ļoti būtisks ir virzienos, kas sekmētu šīs nozares dzīvotspēju un konkurētspēju.

Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai turpmāk tiks piešķirts arī bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un traktoru pircējiem.

To paredz grozījumi valdības noteikumos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un materiālās bāzes pilnveidošanai, ko otrdien skatīs valdībā.

Šobrīd noteikumi nosaka atbalstu tādiem lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem kā gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana, augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana, piena produktu ražošana, graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana un konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana.

Ievērojot Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) priekšlikumus, paredzēts gan papildus iekļaut gan bezalkoholisko dzērienu ražošanu, izņemot minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu, atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem kredītprocentu daļējai dzēšanai kravas transportam. Šobrīd valdības noteikumi Nr.775 lauksaimniekiem neparedz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai traktortehnikas iegādes gadījumā.

Apsverot domu iegādāties jaunu auto, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju gan jaunus, gan lietotus spēkratus meklētu internetā, secināts SEB līzinga veiktajā aptaujā.

Sludinājumu portālos auto meklētu 73% iedzīvotāju Latvijā, 65% – Igaunijā un 80% – Lietuvā. Savukārt oficiālo auto tirgotāju mājas lapās auto meklētu 34% Latvijas iedzīvotāju, 32% Igaunijā un 36% Lietuvā dzīvojošo.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, lielākā daļa iedzīvotāju, apsverot auto iegādi, meklētu piedāvājumus vairākās vietās. Piemēram, apmēram viena ceturtdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, kā arī 44% Igaunijas iedzīvotāju, izvēloties auto, apmeklētu auto salonu, bet trešdaļa iedzīvotāju vērstos pēc informācijas pie radiniekiem vai paziņām.

Turklāt aptauja pierāda, ka Latvijā un Lietuvā joprojām populāras ir auto tirgošanas vietas – tur jaunu spēkratu sev meklētu 42% respondentu Latvijā un 48% – Lietuvā. Savukārt Igaunijā šo variantu izvēlētos vien 24% respondentu.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Ar smēķētāju skaitu, kas sasniedz 37% no valsts populācijas, Latvija ierindojas trešajā vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visvairāk smēķētāju, liecina Eurobaromter pētījums.

Lielākais skaits smēķētāju ir Grieķijā (42%) un Bulgārijā (38% no valsts populācijas), savukārt vismazāk smēķētāju ir Slovēnijā un Zviedrijā.

46% ES valstu iedzīvotāju norāda, ka nekad nav smēķējuši, savukārt 22% saka, ka ir atmetuši. 12% nesmēķētāju un 20% smēķētāju norāda, ka katru dienu mājās ir pakļauti citu cilvēku tabakas dūmu iedarbībai.

32% nesmēķētāju, 31% bijušajiem smēķētāju un 29% smēķētāju uzskata, ka brīdinājumi par tabakas izstrādājumu ietekmi uz veselību uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem ir efektīvi. No otras puses, apmēram 30% nesmēķētāju un bijušo smēķētāju uzskata, ka veselības brīdinājumiem nav nekādas ietekmes.

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.