Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel uzsācis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kurā tiks ieguldīti četri miljoni ASV dolāru.

Tīkla modernizāciju Triatel līdz maija beigām turpinās Rīgā un Rīgas rajonā. Uzņēmums norāda, ka tīkla uzlabošanas rezultātā Triatel klienti iegūs desmit reizes ātrāku bezvadu datu pārraidi. Rīga un tās apkaime kā sākuma punkts modernizācijai izvēlēta lielā iedzīvotāju skaita dēļ.

«Triatel pagājušā gada beigās noslēdza līgumu ar kompāniju Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu un kļūtu par modernāko CDMA datu pārraides tīklu pasaulē,» skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Viņš norādīja, ka uzņēmums pirmais pasaulē izmantos jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas EVDO Rev B2 tīkla modernizācijai. «Šobrīd jau ir piegādātas un notestētas jaunās bāzes stacijas, un tiek uzsākta tīkla izbūve,» sacīja R. Peļņa.

Trešās paaudzes (3G) bezvadu sakaru operators Triatel ir izveidojis EV-DO Rev A interneta datu pārraides tīklu, kas patlaban ir šīs tehnoloģijas ātrākā datu pārraides versija Latvijā, Db.lv norādīja AS Telekom Baltija/TRIATEL komunikācijas vadītāja Lita Grafa.

Tā spēj nodrošināt līdz pat 3.1 Mbit/s lielu ātrumu datu lejupielādei un 1.8 Mbit/s augšupielādei.

„Ar EV-DO Rev A versiju ir aprīkotas interneta bāzes stacijas Āgenskalnā, Mežaparkā, Mežciemā, Daugavgrīvā, kā arī Inčukalnā. Tas nozīmē, ka interneta lietotāji šajos rajonos var lejupielādēt lielākus failus ar lielāku ātrumu. Mēs sekojam līdzi mūsu klientu vajadzībām un savus piedāvātos pakalpojumus arvien pilnveidojam. Jau tagad norit aktīvs darbs pie nākamās versijas izstrādes Rev B, kuras datu pārraides ātrums sasniegs pat 10 Mb/s”, informē Triatel komercdirektors Raimonds Peļņa. Viņš arī norāda, ka tehnoloģija pati par sevi ir salīdzinoši novatoriska un ļoti perspektīva – tās maksimālais lejupielādes ātrums teorētiski var sasniegt pat 73,5 Mb/s.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īsteno vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtu projektu, kura rezultātā Latvijas akadēmiķiem un zinātniekiem tiks izveidots «nākamās paaudzes datu pārraides tīkls zinātniskās darbības nodrošināšanai un informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās uzlabošanai».

Projektu paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar projekta sadarbības partneriem – 48 zinātnisko institūtu reģistrā reģistrētām institūcijām – Latvijas zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, Db.lv skaidroja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Rezultātā projektā tiks izveidota koplietošanas Akadēmiskā tīkla IT&T infrastruktūra, kā arī tiks modernizēta atsevišķu projekta partneru IT&T infrastruktūra, stāstīja V. Lejiņš.

Turpinot projekta īstenošanu, marta sākumā tika uzsākta iepirkuma procedūra Akadēmiskā datu pārraides tīkla izveidei, paredzot izveidot Akadēmiskā datu pārraides tīkla risinājumu, kas savienos Akadēmiskā datu pārraides tīkla piekļuves punktus Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī. Tāpat plānots arī modernizēt projekta partneru CAMPUS datu pārraides infrastruktūru. Rezultātā tīkla lietotāji varēs piekļūt arī starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem un interneta resursiem, Db.lv norādīja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Šī gada pirmajā pusē telekomunikāciju operatora AS Telekom Baltija/TRIATEL apgrozījums sasniedzis 3,3 miljonus latu, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Kompānijas komercdirektors Raimonds Peļņa norāda, ka aizvadītajā pusgadā visstraujāk augošie ienākumi bija no interneta pakalpojumiem.

Pateicoties CDMA tīkla 110 bāzes stacijām TRIATEL pārklājums sasniedz 87% Latvijas teritorijas, savukārt 65 bāzes stacijas ir nodrošinātas ar EV-DO tehnoloģiju, kas nodrošina Latvijā ātrāko bezvadu datu pārraidi - 2,4 Mbits/s, turklāt šis tīkls pārklāj 75% valsts teritorijas.

Kompānijas komercdirektors norāda, ka attīstības tempi ir strauji un jau tuvākajā laikā ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs pieejams kvalitatīvs un ātrs internets: "Šobrīd tiek īstenots LR Satiksmes Ministrijas projekts "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos", kā ietvaros līdz 2008. gada jūlijam ir plānots nodot visus platjoslas piekļuves punktus visā Latvijas teritorijā. Šis projekts nodrošinās piekļuvi internetam un tā kvalitatīvu un ātru izmantošanu jeburā vietā Latvijā."

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) 16.decembrī pabeidza Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizāciju, kura ietvaros izbūvēts modernākais datu pārraides tīkls Latvijā un kas ir lielākā informācijas sistēmu modernizācija LDz vēsturē, informē uzņēmumā.

«Maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācija Austrumu – Rietumu transporta koridorā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus balss un datu pārraides sakarus, kas ir drošas vilciena kustības pamats. Modernizēto balss un tehnoloģisko sakaru risinājumi ļaus paaugstināt darba efektivitāti, samazināt bojājumu skaitu un dīkstāves laiku,» skaidro LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Projekta realizācija nodrošinās datu pārraides infrastruktūru tālākai integrētas transporta sistēmas attīstībai, palielinot kustības drošību un veicinot kravu apjomu pieaugumu.

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Uzņēmums Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, sācis piedāvāt unikālu pakalpojumu Latvijas telekomunikāciju tirgū – mobilo internetu ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem, kas pārvietojas pa Rīgas jūras līci un citiem valsts teritoriālajiem ūdeņiem.

„Jau jūnijā veicām pirmos bezvadu interneta testus Rīgas jūras līcī, kā arī Baltijas jūrā. Kopumā rezultāti vērtējami kā ļoti labi,” norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. „To pierāda fakts, ka aizvien vairāk un vairāk jahtu un citu ūdenstransporta līdzekļu īpašnieki sāk izmantot mūsu pakalpojumus. Turklāt pieprasījums pēc šī pakalpojuma liecina, ka Latvijas ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem jau labu laiku bija nepieciešama alternatīvu esošajiem sakariem uz ūdens.”

No šīs vasaras Triatel internets pieejams ne tikai uz sauszemes, bet darbojas arī visā Rīgas jūras līcī, kā arī līdz pat 40 kilometru attālumā no krasta līnijas. Šis pakalpojums ir piemērots kuģošanas vajadzībām gan mazo, gan lielo ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem. Līdz šim kuģošanai izmantoja dārgāko satelītinternetu, tāpēc Triatel nolēma izveidot alternatīvu datu pārraidi navigācijas un citām kuģošanas vajadzībām.

Latvijā 2012.gadā vidējais ceturtās paaudzes jeb 4G datu pārraides ātrums bija robežās no 10-22 Mbit/s, tā secinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot ikgadējos mērījumus elektronisko sakaru jomā. Regulators šajā jomā apsekoja LMT un Tele2 (testus Siguldā).

Vērtējot 2G un 3G iespējas visā Latvijā, regulators secināja, ka Bite Latvija lielākajā daļā jeb 75% gadījumos datu pārraides ātrums bija mazāks par 256 kbit/s. 1% mērījumos ātrums bija robežās no 256 kbit/s līdz 1 Mbit/s, 5% gadījumos no 1-2 Mbit/s, 8% - 2-4 Mbit/s, 6% mērījumos datu pārraides ātrums bija 4-6 Mbit/s. Savukārt 5% mērījumu bija bez rezultāta. Vienlaikus SPRK akcentēja, ka Rīgā Bite Latvija tīklā datu pārraides ātrumi ir daudz lielāki.

LMT lielākā daļa jeb 44% mērījumu uzrādīja ātrumu no 2-4 Mbit/s, 24% – no 1-2 Mbit/s, 15% gadījumu mērījumi bija 4-6 Mbit/s robežās. Aptuveni 8% gadījumos datu pārraides ātrums bija 256 kbit/s – 1Mbit/s, zem 256 kbit/s datu pārraides sliekšņa ātrums bija 7% mērījumos. Lielāks jeb 6-10 Mbit/s datu pārraides ātrums bija 1% gadījumā, kā arī 1% mērījumu bija bez rezultāta.

2013.gada maijā dažos attālākajos Latvijas reģionos iedzīvotāji var palikt bez interneta, jo noslēgsies Eiropas Savienības finansētais projekts, ko realizē Triatel. Noslēdzoties projektam, beigsies finansējums, tāpēc valstij ir jāpieņem stratēģiski nozīmīgs lēmums, kā atsevišķos valsts reģionos nodrošināt interneta pakalpojumu pieejamību.

Proti, Triatel pēc 2013.gada maija vairs nebūs pienākums uzturēt bāzes stacijas, kur uzņēmumam nav ekonomiska pamata.

Tāpēc Triatel norāda, ja Eiropa daļu no «vidējās jūdzes» finansējuma veltītu esošā tīkla uzturēšanai, tad Triatel varētu turpināt uzturēt interneta tīklu visā Latvijā.

Triatel ir uzsācis EVDO Rev B2 tīkla būvniecību, kur kopējās investīcijas tīkla modernizācijā veidos vismaz 4 miljonus ASV dolāru.

Īstenojot tīkla modernizāciju, bezvadu interneta ātrums lejuplādei sasniegs 24,5 Mbit/s, augšuplādei – 9 Mbit/s. Šobrīd datu pārraides ātrums ir 3,1 Mbit/s lejuplādei un 1,8 Mbit/s augšupielādei. Tīkla modernizāciju uzņēmums plāno veikt 2012.gada laikā, un modernizācijas darbus iecerēts sākt Rīgā un tās apkaimē.

Vidējais mobilā interneta lietotājs datu pārraides lietošanas paradumos neatšķiras no kabeļinterneta lietotāja. Vidējais operatora klients ir 30–40 gadus vecs un dienā patērē aptuveni 130 līdz 140 Mb datu, secināts Triatel pētījumā.

Vairāk nekā 2/3 klientu internetu visbiežāk lieto mājās. Aptuveni 17% lietotāju mobilo internetu lieto darba vajadzībām, savukārt 83% bezvadu datu pārraidi izmanto ārpus darba. Būtiski mobilā interneta noslodze pieaug uzreiz pēc pulksten 18:00.

«Šie dati pierāda, ka mobilais internets jau šobrīd tiek uztverts kā alternatīvs datu pārraides pieslēgums kabeļinternetam,» ir pārliecināts Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Datu pārraide galvenokārt tiek lietota elektronisko pastu sūtīšanai un sociālo mediju izmantošanai, informācijas ieguvei, izklaidei, mācībām, ikdienas laikrakstu aplūkošanai, pirkumiem internetā, kā arī internetbanku pakalpojumiem.

Telekomunikāciju operatora Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, mobilā interneta tīkla pārklājums sasniedzis 92% valsts teritorijas, kas patlaban ir plašākais šāda veida tīkls valstī, Db uzzināja no Telekom Baltija.

„Mobilā interneta pakalpojuma būtība ir sniegt iespēju interneta lietotājam nebūt piesaistītam konkrētai vietai un laikam,” sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. „Tādēļ Triatel mobilais internets ir piemērots arī atpūtniekiem, kas vasaras sezonu pavada brīvā dabā vai arī vasarnīcās, kur nav pieejams kabeļinternets, kā arī tiem, kas vēlas apceļot Latviju.”

Triatel 2007. gada martā uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par projekta Platjoslas sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos īstenošanu. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 15 milj. latu, no kuriem 11 milj. latu iegulda uzņēmums, bet atlikušo daļu finansē Eiropas reģionālās attīstības fonds un valsts budžets

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, pērn strādāja ar septiņu miljonu latu provizorisko apgrozījumu, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā pirms gada, šodien ziņo Dienas bizness.

Kompānijas provizoriskā peļņa bija aptuveni 200 tūkstoši latu, kas ir divas reizes lielāka nekā 2007.gadā, Db pavēstījis Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Kompānija pagājušā gada darbību vērtē pozitīvi, lai gan gada pēdējā ceturksnī apgrozījuma pieauguma tempi nepieauga tik strauji kā iepriekš prognozēts. Tas, galvenokārt, skaidrojams ar to, ka samazinājās tarifi balss sakaru tirgū un Triatel mobilā interneta klientu skaits pērnā gada pēdējā ceturksnī nepieauga tik strauji kā iepriekšējos mēnešos.

«Kopumā pagājušais gads pagāja ļoti veiksmīgi. Ir izbūvēts tīkls un pašlaik Triatel pakalpojumi ir pieejami visā Latvijā,» sacīja R.Peļņa, vēršot uzmanību, ka šogad uzņēmums plāno uzsākt aktīvu darbību reģionos, kur uzņēmums līdz šim nav pārstāvēts. Kopējais Triatel klientu skaits gada laikā ir pieaudzis par aptuveni 30%, bet mobilā interneta klientu skaits ir divkāršojies.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, 2008. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 3.7 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 50% vairāk nekā pirms gada, kad tas bija 2.5 miljoni latu.

„Šī gada sākumā noslēdzām Triatel bezvadu telekomunikāciju tīkla izbūvi visā Latvijā, kas mums tagad ļauj kvalitatīvu bezvadu internetu piedāvāt pat tur, kur līdz šim citi telekomunikāciju operatori nevēlējās piedāvāt savus pakalpojumus. Tāpēc kopš gada sākuma galveno uzmanību esam pievērsuši jaunu klientu piesaistei un esošo klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanai visā valsts teritorijā,” apgrozījuma pieaugumu skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel 2007. gada apgrozījums bija 6.3 milj. latu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 100 000 latu – četras reizes pārsniedzot 2006. gada peļņas rādītājus. 2008. gada pirmajā pusgadā arī lietotāju skaits audzis aptuveni par 50%.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel noslēdzis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kopumā ieguldot 4 miljonus ASV dolāru, informēja kompānijas pārstāvji.

Uzņēmums patlaban ir pabeidzis visa tīkla modernizācijas darbus, ieskaitot jaunu bāzes staciju celtniecību.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa norāda, ka kopš pērnā gada beigām ir vērojams straujš klientu skaita kāpums. Gada sākumā bijis 10% pieaugums, tad pēc trīs mēnešiem pieauguma tendence ir palielinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tādējādi, pateicoties klientu skaita pieaugumam, plānots, ka ieguldītie līdzekļi bāzes staciju modernizācijā varētu atpelnīties jau tuvāko trīs gadu laikā.

2011. gada beigās Triatel noslēdza līgumu ar vienu no pasaulē vadošajām telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijām Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu, izmantojot jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas – EVDO Rev B2.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) saņemta sūdzība par VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātā iepirkuma konkursa par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizāciju rezultātiem, liecina informācija IUB mājaslapā.

Konkursa rezultāti tika paziņoti 21. februārī un saskaņā ar tiem modernizāciju uzticēts veikt pilnsabiedrībai SMN-Belam-Fima, kopējai līgumcenai sasniedzot 13,97 miljonus eiro. Tomēr šonedēļ konkursu apstrīdējusi pilnsabiedrība Reck un KRS. Pagaidām IUB nav noteicis datumu, kad sūdzība tiks izskatīta.

Db.lv jau rakstīja, ka LDz izsludinājis iepirkuma konkursu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācijas veikšanu, lai ievērojami uzlabotu datu pārraides tīkla drošību un palielinātu tā caurlaides spēju, kā arī ļautu nākotnē ieviest dzelzceļa mobilo sakaru sistēmu GSM-R. Paredzamā līgumcena ir trīs miljoni eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

● Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Izveidojot starpvalstu optisko kabeļu tīklu «Baltic Net», Tet nostiprinājis pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

«Baltic Net» šobrīd veido desmit mezgli, savienojot Rīgu ar astoņām Eiropas valstīm. Divos no šiem savienojumiem – ar Viļņu un ar Stokholmu – iespējams nodrošināt 100 gigabaitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Tet gada pirmajos astoņos mēnešos investīcijās infrastruktūrā un attīstībā ieguldījis 17,4 miljonus, gada griezumā plānotais apjoms ir 31 miljons eiro.

«Baltic Net» ir tikai viena daļa no apjomīgām investīcijām ātra interneta nodrošināšanā Latvijā un starptautiski, skaidro uzņēmums. Latvija ir kļuvusi par vienu no līderiem Eiropā pēc to interneta pieslēgumu īpatsvara, kas spēj nodrošināt vismaz 100 megabitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Pēc FTTH (Fiber to the Home) Council Europe datiem, Latvijā optisko kabeļu pieslēgums pieejams jau 50,2% mājsaimniecību, krietni virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, kas ir 13.9%.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinājis iepirkuma konkursu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācijas veikšanu, lai ievērojami uzlabotu datu pārraides tīkla drošību un palielinātu tā caurlaides spēju, kā arī ļautu nākotnē ieviest dzelzceļa mobilo sakaru sistēmu GSM-R. Paredzamā līgumcena ir trīs miljoni eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Šodienas augstais automatizācijas līmenis dzelzceļā, kā arī jaunāko tehnoloģiju ieviešana nākotnē iespējama tikai pie nosacījuma, ja tiek izmantotas ļoti drošas datu pārraides sistēmas. Maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācija «Austrumu–Rietumu» transporta koridorā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus balss un datu pārraides sakarus, kas ir drošas vilcienu kustības pamats. Modernizējot balss un tehnoloģisko sakaru risinājumus paaugstināsies darba efektivitāte, samazināsies tīkla bojājumu skaits un dīkstāves laiks,» norāda LDz viceprezidents Edvīns Bērziņš.

VAS Latvijas dzelzceļš šodien, 9.jūnijā parakstīja līgumu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizāciju, kas turpmākajos gados uzņēmumam ļaušot realizēt vērienīgas investīcijas un ieviest jaunākās tehnoloģijas.

Maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācija Austrumu – Rietumu transporta koridorā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus balss un datu pārraides sakarus, kas ir drošas vilciena kustības pamats, uzsver uzņēmums.

Kopējā projekta summa ir 14,2 miljoni eiro, no kuriem 8,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 5,4 miljoni eiro – LDz finansējums. Projektu paredzēts realizēt līdz 2015.gada beigām. Darbus izpildīs pilnsabiedrība SMN-Belam-Fima, bet līguma uzraudzību un vadīšanu veiks SIA Fabrum.

Galvenie modernizācijas aspekti Austrumu – Rietumu transporta koridorā:

Trešās paaudzes bezvadu sakaru operators TRIATEL (AS Telekom Baltija) uzsācis tehnoloģijas EV-DO Rev A testēšanu, kas ilgs vēl divus mēnešus. EV-DO Rev A ir trešās paaudzes sakaru tehnoloģija, kuras datu pārraides ātrumi sasniedz 3,1 Mb/s augšupielādei un 1,8 Mb/s lejupielādei, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Patlaban TRIATEL esot vienīgais operators Latvijā, kas izmanto šo tehnoloģiju.

"EV-DO Rev A paaudze ir daudz stabilāka un ar lielākiem datu pārraides ātrumiem, nekā tehnoloģijas versija Rev 0, kuru izmantojam šobrīd. Patlaban tiek veikti testi vairākos Latvijas reģionos, lai noskaidrotu tās darbību dažādos apstākļos. Domāju, ka patērētājiem tehnoloģija būs pieejama šā gada beigās," informēja TRIATEL komercdirektors Raimonds Peļņa.

Viņš arī norādīja, ka tiek strādāts pie tehnoloģijas versijas Rev B attīstības, kuras datu pārraides ātrums sasniegs 10 Mb/s.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, ir atvēris interneta veikalu, kurā var iegādāties uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un ar tiem saistītus produktus, Db pavēstīja Triatel preses sekretārs Oskars Lakšēvics.

Kompānija darbu pie interneta veikala uzsāka 2008.gada vasarā. Neilgi pēc tam tika palaista arī e-veikala testa versija, kurā varēja iegādāties tikai Triatel pakalpojumus. Šajā laikā tika novērota liela klientu aktivitāte. Galvenokārt Triatel pakalpojumus iegādājās cilvēki, kuriem nebija laika vai gribēšanas ierasties birojā. Rezultāts pārsniedza gaidīto, un tagad līdz ar e-veikala oficiālās versijas palaišanu pircējiem tiek piedāvāts daudz plašāks produktu klāsts.

Triatel ir trešās paaudzes (3G) telekomunikāciju operators Baltijā, kas vairāk nekā 9 gadus klientiem Latvijā piedāvā biznesa klases bezvadu sakaru risinājumus, nodrošinot mobilos telefonsakarus, fiksētos telefonsakarus un bezvadu internetu. Uzņēmums pilnībā pieder vietējiem akcionāriem.