Tehnoloģijas

Trīs kompānijas pieķer datorpirātismā

Miks Stroža [email protected], 08.11.2004

Jaunākais izdevums

Ekonomikas policija atklājusi nelicencētas programmatūras lietošanu trijās saistītās kompānijās, kuru pamatdarbība saistīta ar finanšu starptniecības pakalpojumu sniegšanu — SIA Starptautiskā Trasta kompānija, a/s Uzņēmēju trasta kompānija un SIA Rietumu trasta kompānija. Policijai lemj jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, bet datorprogrammu izstrādātāji Adobe un Microsoft jau lūguši ierosināt krimināllietu par savu ražojumu nelegālu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pētījums: Datorpirātisma līmenis Latvijā - 56%

, 14.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai ir nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru vairāk nekā 2006. gadā.

Par to liecina piektā ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus šodien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Business Software Alliance (BSA). Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums IDC.

“Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda - pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,” atzīmē BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizvien vairāk uzņēmumos tiek veiktas programmnodrošinājuma legalitātes pārbaudes.

Pretēji bažām, ka ekonomiskās krīzes laikā datorpirātisma līmenis Latvijā varētu pieaugt, tomēr tas nav noticis. Latvijā pēdējo trīs gadu laikā datorpirātisma līmenis 56% apmērā ir saglabājies nemainīgs, DB norāda datorprogrammu autortiesību apvienības Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas izpilddirektore Sanita Meijere. Latvijā datorpirātisma līmeni galvenokārt «palīdz uzturēt» mājas lietotāji un mazie komersanti. Policijas pašmērķis nav ķert šos mājas lietotājus, bet mazināt nodarīto kaitējumu, kas saistīti ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, DB skaidro Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, uzsverot, ka policija attiecībā uz mājas lietotājiem vairāk uzrauga viņu veiktās aktivitātes dažādos failu apmaiņas serveros. Programmnodrošinājums mājas lietotāju vidū visbiežāk tiek pārbaudīts privātpersonām, kuras nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, piemēram, grāmatvedību, projektēšanu, fotografēšanu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas rīcībā nonākušas e-pasta vēstules, ar kurām Aizraukles banka aicina konkrētus klientus atvērt kontus ar labvēlīgiem nosacījumiem.

Parex banka šodien nosūtījusi vēstuli Aizkraukles bankai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Konkurences padomei ar prasību pārtraukt darbības pret Parex banku. "Aizkraukles banka piedāvā mūsu klientiem nosacījumus, kas rada aizdomas par negodīgu konkurenci," atzina Parex bankā.

Sūtīto e-pasta vēstuļu saturu bijis apmēram tāds, ka: "zinot esošo situāciju Parex bankā un Jūsu sadarbības grūtības ar šo banku, mūsu banka piedāvā atvērt kontus Aizkraukles bankā". Pēc Parex bankas skaidrotā, e-pasta vēstules un ap to saistītās darbības atbilst Konkurences likumā norādītajām negodīgas konkurences pazīmēm, kas ir aizliegta. Tāpat tas ir pretrunā ar Reklāmas likumu, jo reklāmai (jebkāda veida paziņojums, pasākums, kas adresēts klientiem un veicina preču vai pakalpojumu popularizēšanu) jāatbilst godīgas konkurences principam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pirāti arvien «laupa»

Oskars Prikulis [email protected], 24.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī datorpirātisma līmenis pērn Latvijā nedaudz krities, tomēr par aptuvei vienu miljonu ASV dolāriem pieauguši zaudējumi, ko pirātisms nodarījis ekonomikai. Starptautiskās pētījumu kompānijas IDC dati liecina, ka datorpirātisma līmenis Latvijā 2005. gadā bijis 57% līmenī, bet ekonomikai nodarīto zaudējumu apmērs sasniedzis 20 miljonus ASV dolāru (11 miljoni latu). Pirātisma līmenis Latvijā arvien ir viens no augstākajiem Eiropas savienībā, tomēr Latvijā, līdzīgi kā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs vērojama pirātisma samazināšanās tendence. Tiesa, vairumā šo valstu turpina augt pirātisma nodarītie zaudējumi. Programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas BSA Latvija komitejas valdes loceklis Valdis Birkavs augošos pirātisma nodarītos zaudējumus skaidro ar izaugsmi programmatūras tirgu Latvijā — jo lielāks ir tirgus, jo lielāki ir arī nodarītie zaudējumi ekonomikai. V. Birkavs arī norāda, ka pērn «labojušās» ir valsts iestādes, un valsts vairs neesot «lielākais pirates» — šobrīd valsts iestādēs pirātisma līmenis tiek lēsts aptuveni 13% apmērā. Savukārt regulārās pārbaudes uzņēmumos veicinājušas, ka arī uzņēmumos lielākoties tagad iegādājas legālu programmatūru, un tikai retais uzņēmējs tiekot pieķerts ar nelegālām programmām. Lielākā pirātisma apkarotāju «sāpe» šobrīd ir individuālie lietotāji. V. Birkavs gan norāda, ka individuālie lietotāji būtu jāsoda vienīgi tad, ja dators un programmatūra tiek izmantoti komerciāliem mērķiem. Kopumā pērn pirātisma nodarīto zaudējumu apjoms pasaulē ir pieaudzis līdz 34 miljardiem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša atzinīgi vērtē Latvijas policistu darbu nelegālo datorprogrammu apkarošanas jomā.

Intervijā Nozare.lv, vērtējot Latvijas policijas spēju atklāt gadījumus, kad tiek izmantotas nelegālās datorprogrammas, un izmeklēt šādas lietas, viņa atzina, ka par atbildīgajiem policistiem var teikt tikai labāko. «Viņi ir gudri, apķērīgi, ļoti skatās, lai netiek pārkāptas ne tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ne datu aizsardzības tiesības. Tajā pašā laikā viņi ir pietiekami viltīgi un zina, kā lietas atklāt,» skaidroja Veikša.

Viņa gan izteica nožēlu, ka policistiem pašiem nav atbilstoša programmatūras nodrošinājuma. Viņiem būtu daudz ērtāk strādāt ar speciālām datorprogrammām, kuras fiksē elektroniski, kas ir datorā, jo tad process ritētu ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Uzņēmēji var sevi pasargāt no darbinieku «pirātisma»

Oskars Prikulis [email protected], 30.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datorpirātisma apkarošanas organizācijas BSA Latvija pārstāve Sanita Meijere uzsver, ka datorpirātismā pieķertie uzņēmumi parasti vienmēr attaisnojas ar to, ka nav zinājuši par lejuplādētās programmas nelegālo izcelsmi vai arī noteikumu stingrību, bet «nezināšana neatbrīvo no atbildības». Speciāliste norāda, ka uzņēmējiem ir vairākas iespējas sevi pasargāt no darbinieku «blakusaktivitātēm». Pirmkārt, no tehnniskā viedokļa ir iespējams darbiniekiem nodrošināt dažādas pieejas līmeni datoram, tā panākot, ka vienkāršs darbinieks nevar lejuplādēt un pats instalēt dažādas programmas no interneta. Tāpat uzņēmums var pasargāt sevi juridiski — pieņemot darbinieku darbā, vajagot darba līgumam pievienot papildu dokumentu, kurā noteikts, ar kādām programmām uzņēmums nodrošina darbinieku, bet, ja pārbaudē tiek konstatētas kādas citas programmas, tad tas paliek uz darbinieka atbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES noteikumi kavē 104 milj. eiro izmantošanu Latvijas uzņēmumu kreditēšanai.

No atbalsta pasākuma, kurā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kopumā kredītu veidā ir pieejami 104 milj. eiro (73,1 milj. Ls), pagaidām aizdevumu saņēmušas vien dažas kompānijas, lai gan šī finanšu instrumenta ieviešana sākusies jau pērnā gada pavasarī.

Aizdevumiem paredzētos līdzekļus Latvijā pārvalda SEB banka (30 milj. eiro) un Swedbank (22 milj. eiro). Atbildīgo institūciju noteiktās prasības kredītu saņēmējiem ir pārlieku stingras, jo sevišķi tas attiecas uz Eiropas Komisijas izstrādātajiem ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās.

Eiropas investīciju fonda (EIF) Reģionālā biznesa attīstības Ziemeļeiropas reģiona vadītājs Greiams Koups atzīst, ka virkne dažādu ierobežojumu kredītu došanai kavē banku iespējas izsniegt Eiropas investīciju fonda līdzfinansētos aizdevumus, bet prasības uzņēmumiem varētu tikt mīkstinātas tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Puse datorveikalu piedāvājot nelegālas datorprogrammas

, 28.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Business Software Alliance Latvijas organizācijas (BSA) veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs ietvaros tika konstatēts, ka 46 procentos datorveikalu Latvijā ir iespējams iegādāties nelegālas datorprogrammas, Db.lv informēja Business Software Alliance Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

No pērnā gada oktobra līdz decembrim akcijas ietvaros speciāli apmācīti cilvēki apmeklēja veikalus, kas nodarbojas ar programmatūras tirdzniecību, un izteica vēlmi iegādāties programmatūru. Noslēpumainie pircēji apmeklēja 160 veikalus 30 Latvijas pilsētās un noskaidroja, cik daudzos no tiem var iegādāties pirātiskas datorprogrammas.

"Konstatējām, ka gandrīz katrs otrais veikals Latvijā ir gatavs pārdot nelegālas datorprogrammas, tādējādi nostādot pircēju autortiesību pārkāpēja lomā. Pircējam minot, ka pērk datoru lietošanai mājās, pārdevēji paši piedāvāja instalēt tajā nelegālas datorprogrammas. Jāpiebilst, ka pārdevēji par šo pakalpojumu nereti prasījuši tikpat lielu naudu, cik maksātu licencētu programmu komplekts mājām," stāsta BSA Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektore Sanita Meijere.

Saskaņā ar starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem datorpirātisma līmenis Latvijā 2006.gadā ir samazinājies par vienu procentu, sasniedzot 56% līmeni. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā.

"Attiecībā uz pirātisma līmeņa samazināšanos var runāt par vairākiem veicinošiem faktoriem – valdību investīcijām legālu datorprogrammu iegādē, tiesībsargājošu organizāciju darbību, BSA aktivitātēm un ekonomisko attīstību. Savukārt, pirātisma līmeņa pieaugumu ir veicinājis datoru lietotāju skaita pieaugums, mazā un vidējā biznesa attīstība un datoru piedāvājums, kas tiek tirgoti ar bezmaksas programmām, piemēram, Linux, kas vēlāk bieži tiek aizvietotas ar pirātiskām Microsoft biroja programmatūras versijām, piemēram, Windows, Office u.c.", skaidroja Sanita Meijere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nelegālu datorprogrammu lietošana uzņēmumiem izmaksā dārgāk

, 22.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Business Software Alliance Latvijā (BSA) ir apkopojusi šā gada pirmo desmit mēnešu statistiku par izmaksām, ar kādām nācies saskarties uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmantojuši nelegālu programmnodrošinājumu.

Secinājums esot viennozīmīgs - nelegālu datorprogrammu lietošana izmaksā dārgāk nekā savlaicīgi iegādātas licences uz uzņēmumos izmantotajām datorprogrammām.

BSA ir apkopojusi informāciju par datorprogrammu ražotāju celtajām prasībām un noslēgtajiem izlīgumiem 2007.gada pirmajos desmit mēnešos.

Latvijā datorprogrammu ražotāji cēluši 27 prasības pret nelegālā programmnodrošinājuma izmantotājiem. Celto prasību kopsumma ir 303 tūkstoši latu, kas vidēji uz uzņēmumu, kurš ir izmantojis nelegālu programmatūru, ir 11 222 lati.

Kā norāda BSA valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: „Bieži vien uzņēmuma vadība nemaz neparēķina, cik resursu – gan finanšu, gan laika, tiek nelietderīgi izmantoti (jo par investīcijām tos nevar dēvēt), lai nodrošinātu uzņēmuma darbu, izmantojot nelegālās programmas. Tiek algoti IT speciālisti, kas saved visu kārtībā, datori ir ievērojami neaizsargātāki pret nesankcionētu piekļūšanu, t.sk. konfidenciālai informācijai, tāpat daudz lielāks risks ir iedzīvoties vīrusos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Edmunds Sprūdžs, LATA valdes loceklis, HansaWorld vadītājs Baltijas valstīs: "Pagājušā nedēļā medijos redzēju vairākas ziņas, kur vēstīts par Business Software Alliance (BSA) aktivitātēm datorpirātisma apkarošanā Latvijā. Neapšaubāmi, BSA aktivitāšu rezultātā arvien vairāk uzņēmumi un arī privātpersonas apdomā vai uz saviem datoriem uzvietot nelegālo programmas kopiju, vai tomēr līdz ar programmu iegādāties arī licenci."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datorpirātisma līmenis valstī tiek mērīts reizi gadā, ko veic starptautiskā pētījumu aģentūra IDC, Db pastāstīja starptautiskās datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Tādējādi dati par 2008.gadu būs pieejami nākamā gada sākumā. BSA aplēses atklāj, ka Latvijā pirātisma līmenis pamazām varētu samazināties un 2008.gadā būt 55%, kas būtu par vienu procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Arī datorlietotāju un datortirgotāju aptaujas atklāj, ka ne tikai uzņēmumi, bet arī mājas lietotāji sākuši izvēlēties legālu programmatūru, kas visbiežāk tiek iegādāta jau uzinstalēta kopā ar jaunu datoru. Valstī parādījusies tendence, ka iedzīvotāji un uzņēmumi novērtē legālās programmatūras priekšrocības, drošību un atbalsta iespējas, tā V.Birkavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Internets — pirātisma sakne

Oskars Prikulis [email protected], 27.06.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret FTP serveru un failu apmaiņas programmu izmantotājiem nākotnē notiks pastiprināta cīņa. Lai šos lietotājus sekmīgāk pārbaudītu, liela loma būs tam, cik gatavi iesaistīties pirātisma apkarošanā būs interneta pakalpojumu sniedzēji. Datoru drošības tehnoloģiju (DDT) mārketinga direktors un IT speciālists Valdis Šķesters Db teica, ka privātpersonu pieķeršana datorpirātismā Latvijā ir vienkārša lieta, jo vairums interneta pakalpojumu sniedzēju (IPS) labprāt sadarbojas ar policiju un citām izmeklēšanas iestādēm. «Visi IPS saglabā zināmu daudzumu informācijas par savu lietotāju darbību, un ar šiem datiem parasti pietiek, lai vismaz apstiprinātu aizdomas par nelegālu failu lejuplādi,» viņš teica un piebilda, ka «visbiežāk iekrīt tieši pusaudži». No savu nedarbu atklāšanas var aizsargāties tikai tās privātpersonas, kas apguvušas zināmu profesionalitāti, strādājot ar internetu, un spēj, piemēram, noslēpties aiz viltus vai ārzemju interneta adresēm. V. Šķesters, kurš arī darbojas ar DDT saistītajā portālā inbox.lv, sacīja, ka daudzu IPS vadītāji arī ir risinājumu izstrādātāji un nejūt nekādas simpātijas pret programmatūras zagļiem. «Ja mēs pamanītu, ka kāds nokopējis mūsu risinājumu un piedāvā kādu latbox vai tamlīdzīgu, tad būtu tiesas darbi,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datorprogrammu pirātus noķer Latgalītē

Elīna Pankovska, 12.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskos ierakstītas datorprogrammas 300 tūkst. Ls vērtībā – tik liels «ķēriens» tirdzniecības vietā datorpirātisma apkarotājiem negadās bieži. Microsoft, Adobe un citas programmas, kuru cena veikalā var sasniegt vairākus simtus latu, tirgū Latgalīte bija nopērkamas par pieciem līdz desmit latiem.

Valts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki veikuši Latgalītē kontrolpirkumu, kura rezultātā aizturēja divus nelegālo programmu tirgotājus, raksta Diena.

Aptuveni divus tūkstošus disku viņi bija «saražojuši» mājas apstākļos. Lieta patlaban nosūtīta kriminālvajāšanai. Papildus pēdējo gadu redzamākajām datorpirātismu apkarotāju aktivitātēm notikuši arī vairāki reidi pie tirgotājiem. Neoficiāla informācija liecina, ka daži no viņiem pieķerti nelegālas datorprogrammatūras tirdzniecībā kopā ar datortehniku.

DB jau rakstīja, ka šā gada pirmajā pusgadā ierosinātas 25 krimināllietas par nelicencētu programmu lietošanu uzņēmumos. Kopumā šajā laika periodā Valsts policija sadarbībā ar starptautisko programmatūras industrijas asociāciju Business Software Alliance (BSA) veikusi 150 datorprogrammu legalitātes pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pirātisku programmu dēļ var konfiscēt datoru

Oskars Prikulis [email protected], 30.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negodprātīgi darbinieki, kuri no interneta lejuplādē nelegālu programmatūru un failus, uzņēmējiem var nest prāvus zaudējumus, ja pārbaudes laikā likumsargi izlems konfiscēt uzņēmuma datorus. Lai gan Ekonomikas policijas inspektori, kas veic pārbaudes uzņēmumos, šādos gadījumos konfiscējot datorus rīkojas saskaņā ar likumu, tomēr uzņēmēji atzīst, ka sods dažkārt ir pārāk bargs. Tādējādi pārbaudītais uzņēmējs kļūst atkarīgs no inspektora labvēlības — vai tas izlems konfiscēt datoru vai ne. Datorpirātisma apkarošanas organizācijas BSA Latvija jurists Jānis Bordāns Db norādīja, ka pārbaužu inspektori paši uzņēmumā uz vietas izvērtē, cik nopietns ir uzņēmuma pārkāpums, un izlemj, vai datora konfiskācija ir nepieciešama vai nav. Tādējādi šādās pārbaudēs ir liels cilvēciskais faktors, atzīst speciālists. Bieži esot gadījumi, kad pašiem inspektoriem vēlāk tiekot pārmests, ja nav ticis konfiscēts dators, jo tiesā pēc tam varot trūkt pierādījumu. Pašreizējās likumdošanas normas paredz, ka uzņēmumam var konfiscēt nelegālās pirātiskās programmatūras datu nesēju, tāpēc nereti izveidojas situācija, kad uzņēmums ir iztērējis lielus līdzekļus, lai legalizētu savu programmatūru, tomēr kāda nezinoša vai neuzmanīga darbinieka dēļ, kurš no interneta lejuplādējis programmu vai mūzikas failus, uzņēmuma dators tiek konfiscēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IT uzņēmumus aicina balsot par labākajiem datorpirātisma apkarotājiem

Miks Stroža [email protected], 28.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pirmo reizi tika pasniegta BSA balva par izcilu ieguldījumu datorpirātisma apkarošanā Latvijā. Turpinot jaunieviesto tradīciju, arī šogad, Starptautiskajā Intelektuālā īpašuma aizsardzības dienā 26. aprīlī apbalvosim tās organizācijas un uzņēmumus, kas ar savu darbību dažādos veidos ir veicinājuši intelektuālā īpašuma aizsardzību. Aicinām Jūs balsot par, Jūsuprāt, atbilstošāko BSA balvas 2004 kandidātu BSA mājaslapā! Balva tiks pasniegta organizācijai, par kuru nobalsojis vietējo IT uzņēmumu (BSA biedru) un interneta lietotāju vairākums!

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas tirgus «veselība» un tendences

Jānis Abāšins, bijušais Latvijas Apdrošinātāju asociācijas viceprezidents, 06.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.

Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.

Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rūdolfa Meroni liecības prokuratūrai

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 05.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Call of Duty videospēles ieņēmumi trīs dienu laikā pārsniedz 550 miljonus dolāru

LETA, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieņēmumi no videospēles Call of Duty: Balck Ops III pirmajā nedēļas nogalē pēc iznākšanas pārsnieguši 550 miljonus ASV dolāru (513 miljonus eiro).

Call of Duty aizrautīgo fanu miljoni mums atkal parādījuši savu spēcīgo pieķeršanos šai ilglaicīgajai franšīzei, sacīja kompānijas Activision Blizzard vadītājs Bobijs Kotiks.

Tā ir šogad lielākā izklaides industrijas debija, jo trijās dienās spēle nopelnījusi vairāk nekā jebkura šī gada filma, grāmata, mūzikas albums vai teātra izrāde.

Fani šo trīs dienu laikā spēlēja videospēli kopumā 75 miljonus stundu, sasniedzot jaunu Call of Duty rekordu.

Call of Duty: Black Ops III ir 12.videospēle sērijā. Šaušanas spēle ieved spēlētājus drūmā un dīvainā nākotnē. Darbība norisinās 2065.gadā, kad klimata izmaiņu rezultātā cilvēkiem jācīnās par ļoti ierobežotiem resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Cīņa ar kontrabandu līdzinās Pirra uzvarai

Egons Mudulis, DB žurnālists, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīgie uzņēmēji cieš zaudējumus, ietekme uz budžetu nav aplēsta, bet ieguvēji būs kaimiņvalstu ostas

«Vēl viena tāda uzvara, un mūsu vairs nebūs,» pēc uzvaras divās kaujās pār romiešiem teicis grieķu karavadonis Pirrs, pats ciezdams milzīgus zaudējumus. Vēl pāris Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētas izmaiņas saistībā ar tranzīta kravu nosūtīšanu cauri Latvijai, un nozarei tiks nodarīti neatgriezeniski zaudējumi. Šādi patlaban varētu raksturot uzņēmēju noskaņojumu, nu jau trīs nedēļas uz savas ādas piedzīvojot skrūvju piegriešanu tranzīta procedūras piemērošanā. Pēc komersantu teiktā, kravu apkalpošanas (konteineru izvešanas) ātrums Rīgas brīvostā samazinājies trīs līdz piecas reizes. Tas nozīmē arī mazākus ieņēmumus loģistikas kompānijām un valsts budžetam. Atsevišķi muitas brokeri atsakās izmantot t. s. atzītā nosūtītāja (kas paredz vairākas privilēģijas) statusu, baidoties nokļūdīties un tā rezultātā saņemt VID sodu. Šo situāciju, kuru komersanti apraksta kā

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Visaugstāk novērtētais tehnoloģiju zīmols Latvijā - Skype

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējās ziņojumapmaiņas programma Skype ir visaugstāk novērtētais tehnoloģiju zīmols Latvijā, bet kompānijas Microsoft un Lattelecom ierindojušās attiecīgi otrajā un trešajā vietā, liecina jaunākais pētījums Meaningful Brands (Jēgpilni zīmoli), kurā izvērtēta pazīstamu zīmolu nozīme sabiedrības labklājības vairošanā.

78% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju atzina, ka Skype uzlabo viņu dzīves kvalitāti, bet 86% respondentu minēja, ka būtu uztraukti, ja šis zīmols pazustu no Latvijas tirgus.

77% aptaujas dalībnieku teica, ka viņu dzīves kvalitāti uzlabo informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft, un 75% respondentu atklāja, ka viņus satrauktu šā zīmola pazušana no Latvijas tirgus. Savukārt 64% aptaujāto iedzīvotāju pauda, ka viņu dzīves kvalitāti uzlabo telesakaru operators un interneta pakalpojumu sniedzējs Lattelecom. Savu pieķeršanos šai kompānijai apliecināja 57% respondentu, sakot, ka būtu noraizējušies, ja šis zīmols beigtu pastāvēt.

Komentāri

Pievienot komentāru