Antivīrusu kompānijas Kaspersky Lab speciālisti internetā atklājuši vairākas jauna Trojas zirga Trojan-SMS.SymbOS.Viver versijas, kas inficē ar Symbian operētājsistēmu aprīkotus mobilos telefonus un slepus sūta "dārgas" īsziņas uz īpaši izveidotiem telefona numuriem. Atšķirībā no vīrusiem tas neizplatās pats, toties nemanāmi upurim veic savu netīro darbu.

"Šīs ir pirmās šāda veida ļaundabīgās programmas Symbian mobilajiem telefoniem un tās parāda, ka kibernoziedznieki turpina izrādīt interesi par mobilo sektoru un nelegālas peļņas gūšanas iespējām tajā," Db.lv skaidroja Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters.

Pagājušajā nedēļā Kaspersky Lab speciālisti atklāja uzreiz trīs Trojan-SMS.SymbOS.Viver mobilo telefonu Trojas zirga variantus. Jaunatklātais Trojas zirgs sūta maksas SMS uz īpašiem telefona numuriem. Par to no telefona īpašnieka konta tiek noņemta un pēc tam ļaundara rēķinā pārskaitīta noteikta naudas summa.

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši īsziņu Trojas zirgu Podec, kas zog Android pārvaldītu ierīču īpašnieku naudu, slepeni abonējot maksas pakalpojumus, un spēj apiet šo pakalpojumu CAPTCHA mehānismu, informē uzņēmumā Kaspersky Lab.

Pētījumā noskaidrots, ka šis Trojas zirgs galvenokārt izplatās sociālajā tīklā «VKontakte». Jaunā ļaunprogrammatūra ir ievērojama ar savām funkcijām: tā var nosūtīt paziņojumus uz īsajiem numuriem, turklāt pareizi atbildot uz pakalpojuma apmaksas apstiprinājuma pieprasījumiem, kā arī upura vietā abonēt maksas pakalpojumus, apejot CAPTCHA mehānismu, kas ir paredzēts īsta lietotāja atšķiršanai no robota. Šādas iespējas līdz šim nav bijušas sastopamas nevienā Kaspersky Lab zināmā Android Trojas zirgā.

Pēc palaišanas Podec pieprasa administratora tiesības, lai iesakņotos ierīcē un novērstu iespēju, ka lietotājs vai drošības risinājums to izdzēš. Saņemot atteikumu, Trojas zirgs atkārto pieprasījumu tik ilgi, līdz panāk vēlamo — normālas darbības ar ierīci šajā laikā gandrīz nav iespējamas. Ieguvusi tiesības, ļaunprogrammatūra atkarībā no iestatījumiem konfigurācijas datnē var rīkoties saskaņā ar kādu no kaitīgajiem skriptiem, piemēram, sākt vienkāršu DDoS uzbrukumu vai bez ierīces īpašnieka ziņas abonēt maksas pakalpojumus. Pēdējie samērā sekmīgi līdz šim izmantoja CAPTCHA mehānismu, lai filtrētu programmatūru pieprasījumus, bet Podec apiet šo šķērsli. Analīze parādīja, ka Trojas zirga autori izmanto pakalpojumu Antigate.com — manuālu teksta pazīšanu attēlos. Nosūtījuši attēlu ar burtiem, viņi pēc dažām sekundēm saņem Antigate.com darbinieka pazīto tekstu — tādējādi upuris, pašam nezinot, ir kļuvis par maksas pakalpojuma abonentu, par ko uzzina tikai pēc naudas norakstīšanas no konta.

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši jaunus finansiālus draudus operētājsistēmai Android. Atklātais Trojas zirgs viltīgi izliekas vienlaikus gan par oficiālo lietojumprogrammu veikalu Google Play, gan par maksājumu sistēmas Google Wallet lietotni, cenšoties izspiest no lietotāja viņa bankas kartes rekvizītus, informē Kaspersky Lab.

Ļaunprogrammatūru nomaskēšana par sistēmas pakalpojumiem ir uzbrucēju iecienīts paņēmiens. Jaunās ļaunprogrammatūras autori imitē ne vien sistēmas Google Wallet maksājumu klienta izskatu, bet arī daudzu leģitīmu tiešsaistes pakalpojumu izmantotu bankas kartes piesaistes mehānismu.

Trojas zirgs tiek izplatīts, izmantojot surogātīsziņas ar piedāvājumu instalēt Google Play atjauninājumu, un uzreiz pēc palaišanas tas pieprasa administratora tiesības, bloķējot iespēju rīkoties ar ierīci, līdz tās tiek saņemtas. Panākusi savu, ļaunprogrammatūra atver logu ar pieprasījumu ievadīt bankas kartes rekvizītus, it kā lai to autorizētu Google Wallet sistēmā.

Valmieras teātra Mazajā zālē 16. oktobrī plkst. 18.30 pirmizrādi piedzīvos Raiņa Zelta zirgs, ko iestudē režisors Viesturs Meikšāns. Izrādes koncepcija ir drosmīgi un pat skarbi dekonstruēt šo pasaku, ieliekot to mūsdienu realitātē.

Izrādes režisors Viesturs Meikšāns: «Rainis Zelta zirgu rakstīja par sava laika ideāliem un skaisto un mūžīgo ideju - dots devējam atdodas. Taču šodienas realitātē neviens vairs nevar atļauties sapņot. Šis ir vilšanās laiks, un Saulcerīte nav laime. Saulcerīte ir ilūzija, taču neviena vilšanās nedrīkst iznīcināt tautas garīgās vērtības, kopību, valodu un tradīcijas.»

Kā akcentē teātris, izrādes Zelta zirgs koncepcija ir drosmīgi un pat skarbi dekonstruēt šo pasaku, ieliekot to mūsdienu realitātē.

Antiņa lomā iejutīsies Ivo Martinsons, Saulcerīte būs Dace Eversa. Pārējās lomās: Mārtiņš Meiers, Oskars Morozovs, Rihards Rudāks, Ieva Puķe, Ingus Kniploks, Māris Bezmers un Ilze Lieckalniņa.

Valmiermuižas alus sācis brūvēt bezalkoholisku Latvijas graudu iesala dzērienu ar nosaukumu Zelta zirgs. Tas tiek darīts sadarbībā ar kooperatīvai sabiedrībai Latraps piederošo iesalnīcu Staļģenē, kas Valmiermuižas alus darītavai piegādā saldos miežu iesala graudus, informēja alus darītavas pārstāve Liāna Sāre.

Jaunā dzēriena izveidē Valmiermuižas alus darītava ieguldījusi 33 tūkstošus eiro. Līdz gada beigām plānots izbrūvēt un pārdot desmit tūkstošus pudeļu graudu iesala dzēriena Zelta Zirgs.

Miežu graudus audzējuši Latvijas zemnieki un piegādājuši Latraps iesalnīcai.

Latvijas graudu dzēriena Zelta Zirgs nosaukumu iedvesmojusi sadarbība ar filmu studiju Rija, kura pēc desmit gadu darba skatītājiem piedāvā ģimenes pilmetrāžas animācijas filmu-pasaku Zelta Zirgs, kuras sižeta pamatā ir Raiņa luga Zelta Zirgs.

2013. gadā Valmiermuižas alus piegādāja 1,46 miljonus litru alus, sasniedzot 2,49 miljonu eiro apgrozījumu. Alus darītavas lielākais īpašnieks ir alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. Alus darītavas mērķis ir palikt mazai un nepārsniegt 1% Latvijas alus tirgus.

Patlaban Forevers gaļas kombināts, kura reputācijai ēnu met tā dēvētais zirga gaļas skandāls, pilnībā atjaunojis visu savas produkcijas realizācijas apjomu, tomēr skandāla rezultātā uzņēmums cietis «pietiekami lielus zaudējumus» un uzskata, ka par zirga gaļas problēmu faktiski atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests, stāsta Forevers direktors un īpašnieks Andrejs Ždans.

Jāatgādina, ka šā gada pirmajos mēnešos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatēja zirgu gaļu vairākos SIA Forevers produktos, piemēram, gaļas maizē, tējas desā un kupātos, taču šī izejviela netika norādīta ne ražojumu receptēs, ne produktu marķējumā. Kā skaidroja uzņēmums, zirgu gaļu uzņēmumam piegādāja kautuve Aibi un PVD aktivitātes raksturoja kā valsts naudas izšķērdēšanu un uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Uzņēmums vērsies arī tiesā, lai apstrīdētu PVD lēmumu, kam Forevers nepiekrīt pēc būtības.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā trīs reizes ir palielinājies mobilo ierīču lietotājus apdraudošo ļaunprogrammatūru apjoms.

Visbīstamākie apdraudējumi 2015. gadā bija izspiedējvīrusi, kas prot iegūt neierobežotas tiesības inficētajā ierīcē, un datu zagļi, tostarp finanšu ļaunprogrammatūras. Šie ir galvenie atzinumi, kas pausti Kaspersky Lab Pretļaunprogrammatūru pētniecības grupas sagatavotajā gadskārtējā mobilās virusoloģijas pārskatā.

Pērn Kaspersky Lab atklāja 884 774 jaunas ļaunprogrammatūras — tas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (295 539).

Jaunu mobilo banku Trojas zirgu skaits ir samazinājies līdz 7030 no 16 586 2014. gadā. Mobilo ierīču izspiedējvīrusi ir uzbrukuši 94 344 unikāliem lietotājiem — tas ir pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (18 478).

Kā jau tika prognozēts, nebija ilgi jāgaida, lai ļaundari sāktu izmantot Londonas sprādzienu tēmu. Vīrusu rakstītāji laiduši klajā Trojas zirgu, kurš izliekas par Londonas terora aktu video reportāžu. Inficētās e-pasta vēstules, kurām piesaistīts šis Trojas zirgs, ir izveidotas kā CNN ziņu biļetens un satur paziņojumu lietotājam „See attachments for unique amateur video shots”, ziņo The Register. Inficēto vēstuļu pazīmes: No: [email protected] Tēma: TERROR HITS LONDON Faila nosaukums: London Terror Moovie.avi Checked By Norton Antivirus.exe Ja piesaistīto ļaundabīgo failu aktivizē, tad tas inficē Windows datoru un to slepus izmanto surogātpasta transportēšanai. Šis Trojas zirgs mēģina iegūt upura izmantoto SMTP serveru sarakstu un sāk šos serverus izmantot lielas nelūgto vēstuļu plūsmas pārsūtīšanai. E-pasta drošības firma MessageLabs ir pārtvērusi tikai dažus ļaundabīgās programmas eksemplārus, tādēļ var uzskatīt, ka tā vēl nav plaši izplatīta, taču spilgti parāda, cik zemiski var rīkoties vīrusu rakstītāji, lai tikai veicinātu savu ražojumu izplatīšanu. Aktuālu notikumu izmantošana ļaundabīgo programmu izplatīšanas nolūkiem nav nekas jauns, un nebūs nekāds brīnums, ja sakarā ar Londonas sprādzieniem parādīsies vēl citi Trojas zirgi. Tādēļ nākas vēl un vēlreiz atkārtot – neatveriet nelūgtām un negaidītām e-pasta vēstulēm piesaistītus failus.

Telekomunikāciju iekārtu ražotāja AS SAF Tehnika akcijas no padomes locekļa Ivara Šenberga atpirkusi SIA Koka zirgs, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

SIA Koka zirgs valdes priekšsēdējās ir arī SAF Tehnikas vadītājs Normunds Bergs. Viņam pieder 48,75% SIA Koka zirgs daļas, un 9,74% SAF Tehnikas akciju.

Lursoft dati liecina, ka SIA Koka zirgs reģistrēts šā gada 29. augustā un tā pamatkapitāls ir 2999 eiro. Uzņēmuma darbības veidi nav norādīti.

Db.lv jau rakstīja, ka I. Šenbergs pārdevis visas sev piederošās 156,6 tūkstošus kompānijas akcijas, par tām saņemot 262,5 tūkstošus latu.

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Šogad, 27. un 28. jūnijā motocentrā Zelta Zirgs pirmo reizi Latvijā un pirmo reizi Baltijā notiks Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāts, kas augstākā līmeņa motokrosa sacensības kādas jelkad ir notikušas kādā no Baltijas valstīm.

Pasaules čempionāts prestižajā solo motociklu klasē MX1 bieži tiek salīdzināts ar Formula-1 čempionātu, jo tajā tieši tā pat kā prestižākajās autosacīkstēs līdzās sacenšas gan rūpnīcu, gan privātās komandas.

Šīs ir ļoti aizraujošas, dinamiskas un ekstrēmas sacensības, kas ir augstākais punkts motobraucēju karjerā. Katrs čempionāta posms tiešraidē tiek demonstrēts vismaz 115 pasaules valstīs, un gadā Pasaules motokrosa čempionāta tiešraižu auditorija pārsniedz septiņsimt miljonus. Šogad Latvijas un Baltijas iedzīvotājiem pirmo reizi ir lieliska iespēja šīm sacensībām sekot, stāvot vai sēžot trases malā.

Latvijas Grand Prix būs Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāta 10. posms, kurā par uzvaru cīnīsies ne tikai regulārie čempionāta dalībnieki, jo tiem pretī stāsies arī vairāki Latvijas motobraucēji. MX1 klasē kopā ar Fīlipu Kempeli un Ivo Šteinbergu uz starta stāsies vēl trīs latviešu motobraucēji, bet MX2 klasē Matīsam Karro un Augustam Justam pievienosies vēl divi latviešu sportisti.

Izanalizējot 2015. gada pirmajā ceturksnī atklātos kiberdraudus, Kaspersky Lab eksperti konstatējuši krasu finansiālo uzbrukumu skaita pieaugumu - salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar mēģinājumiem nozagt naudu no banku tiešsaistes kontiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis par 64%.

Kopumā laikposmā no janvāra līdz martam Kaspersky Lab risinājumi ir bloķējuši vairāk nekā piecus miljonus mēģinājumu inficēt lietotāju datorus ar ļaunprogrammatūrām, kas ir paredzētas kontu iztukšošanai tiešsaistes banku sistēmās.

Pēdējā laikā uzbrucēji īpaši aktīvi cenšas ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jebkurā ļaunprogrammatūrā ieviest konfidenciālās informācijas pārtveršanas funkcijas piekļuvei banku kontiem un maksājumu sistēmām. Īpaši spilgti šī tendence ir izpaudusies mobilo ierīču draudu vidū.

Tiek modificēts arvien vairāk īsziņu un spiegošanas Trojas zirgu, tos apgādājot ar instrumentiem, kas ir piemēroti uzbrukumiem lietotāju banku kontiem. Piemēram, uzbrucēju vidū populārais īsziņu Trojas zirgs Opfake, kas pirms diviem gadiem zaga naudu tikai no mobilo tālruņu kontiem, tagad prot uzbrukt aptuveni 30 banku un finansiālajām lietojumprogrammām. Turklāt daži īsziņu Trojas zirgi sāk uzvesties kā izspiedējprogrammas. Iespējams, lielā mērā tieši tāpēc pirmajā ceturksnī ir ievērojami krities «tīro» banku Trojas zirgu skaits — to īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo atbilstošo periodu ir samazinājies vairāk nekā četras reizes un veido tikai 1,1%. Vienlaikus īsziņu Trojas zirgu īpatsvars vien ir sasniedzis 21%.

Pēdējo piecu gadu laikā SMS Trojas zirga versiju skaits ir palielinājies 150 reizes, un īpaši augsta ir Krievijas «mobilo» vīrusu rakstītāju aktivitāte, novērojusi Kaspersky Lab.

Kaspersky Lab ekspertu provizoriskie aprēķini liecina, ka Krievijā datornoziedznieki, kuri savu mērķu īstenošanai izmanto SMS Trojas zirgus, mēnesī no saviem upuriem iegūst aptuveni 30 miljonus rubļu jeb 518 tūkstošus latu.

2006. gadā SMS Trojas zirgam bija trīs versijas, 2011. gada pirmajā pusgadā inficēto programmu versiju skaits bija palielinājies līdz 465 veidiem. Vairums programmu – aptuveni 84% no kopējā SMS Trojas zirgu skaita, ir veidoti darbam mobilo ierīču koda platformā J2ME. Populāra ir arī Symbian platforma, kur darboties var 7% inficēto programmu, Windows Mobile – 5% un Android – 4%.

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Bijušais Igaunijas dzelzceļa vadītājs Kaido Simmermans sola efektivizēt Latvijas dzelzceļu, un tas varētu sagādāt raizes viņa bijušajiem darba devējiem. Vienlaikus viņš gatavojas pieaugošai konkurencei pāvadātāju starpā.

No tā, ka tagadējais Latvijas dzelzceļa (LDz) galvenais inženieris būtu igauņu dzelzceļa kompānijas (EVR) iesūtīts Trojas zirgs, latviešiem nevajadzētu baidīties, saka igaunis Kaido Simmermans, kurš šo amatu ieņem kopš pērnā gada novembra. Līdz ar EVR koncerna sadalīšanu viņam nācās to pamest pēc 18 gadu darba, bet jau ilgāku laiku LDz vadītājs Uģis Magonis bija viņu aicinājis izvērtēt, kas LDz darbībā būtu efektivizējams.

Tomēr viņa uzdevums nav tikai tehnisku jautājumu risināšana, bet droši vien viņš spēlēs arī lielu lomu vērienīgos projektos, kas saistīti ar elektrifikāciju un lokomotīvju iegādi. Sarunā ar DB viņš izsaka pārsteigumu par Latvijas nesamērīgo birokrātiju, stāsta par EVR privtizācijas un atpirkšanas veiksmēm un neveiksmēm, un to, kādas problēmas rada kravu pārvadājumu uzņēmuma nošķiršana no pārējā dzelzceļa koncerna ziemeļu kaimiņvalstī.

Noslēdzies Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāta 2009. sezonas desmitais posms, kas vēsturē paliks ierakstīts kā pirmais šo prestižo sacensību posms, kas noticis Latvijā.

Pirmo Latvijas Grand Prix, kuru kopumā apmeklēja trīsdesmit divi tūkstoši skatītāju, atklāja Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī čempionāta organizatora, kompānijas Youthstream vadītājs Džusepe Luongo, FIM/CMS prezidents Volfgangs Serbs un Baltijas Kausa Fonda direktors Salvis Freimanis.

Abas sacensību dienās Ķeguma motocentrā Zelta Zirgs valdīja pozitīvs noskaņojums un gaisā virmoja īsts sacensību gars, jo pirmajā Latvijas Grand Prix piedalījās visi šobrīd pasaulē ātrākie MX1 un MX2 klašu motosportisti.

MX1 klase

Šīs klases čempionāta līderis, itālis Antonio Cairoli (Antonio Cairoli) no Yamaha Red Bull De Carli Team komandas arī Latvijā pierādīja, ka viņš ir viens no galvenajiem pretendentiem uz 2009. gada sezonas čempiona titulu, jo viņš abu braucienu summā izcīnīja Latvijas Grand Prix MX1 klasē un vēl vairāk palielināja savu pārsvaru čempionāta kopvērtējumā. Pirmajā finālbraucienā itālim gan neizdevās izcīnīt uzvaru, jo nieka 0.258 sekundes pirms viņa finišēja beļģis Klements Dezals (Clement Desalle) no LS Motors Honda, kuram šī bija pirmā MX1 uzvara karjerā. Trešo vietu pirmajā braucienā izcīnīja vācietis Maksimiliāns Nagls (Maximilian Nagl), lai gan tajā ilgu laiku turējās igauņu motosporta fanu elks Tanels Leoks. Igaunis savas pozīcijas zaudēja, viegli nokrizdams vienā no trases līkumiem. Pēc kritiena Leoks nespēja iedarbināt savu motociklu, kas viņam neļāva sasniegt finišu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ceturtdienas sēdē nolēmusi izteikt brīdinājumu bijušajam AS SAF Tehnika akcionāram Ivaram Šenbergam, informē FKTK.

Brīdinājums izteikts par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumu, savlaicīgi neinformējot FKTK par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu AS SAF Tehnika, un konstatējot FITL prasību pārkāpumus iekšējās informācijas turētāja paziņojumos par darījumiem ar uzņēmuma akcijām.

AS SAF Tehnika akcijas ir iekļautas biržas NASDAQ OMX Riga Oficiālajā sarakstā, tādējādi sabiedrības akcionāriem un iekšējās informācijas turētājiem ir jāievēro FITL prasības obligātās informācijas atklāšanā.

Par finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem FKTK ir tiesīga izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14,2 tūkstošiem eiro. Ņemot vērā konkrētos faktiskos apstākļus, šajā gadījumā ir pieņemts lēmums par brīdinājuma izteikšanu.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

Atpūta un rehabilitācija zirga mugurā Latvijā ir gana populāra nodarbe, pēdējos gados attīstījies jāšanas sports, zirgs ir kļuvis par palīgu līderības prasmju apgūšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā zirgu audzēšana pamatā ir saistīta ar jāšanas sportu, kas, kā atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, valstī ir augstā līmenī. Šajās dienās uz Lasvegasu, kur notiks pasaules kausa fināls šķēršļu pārvarēšanā, kopā ar saviem zirgiem, dosies divi Latvijas sportisti.

Auto cenā

Latvijā jāšanas sports kļūst populārāks, konstatē A. Blaus. Pašlaik Latvijā ar jāšanas sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī nodarbojas vairāk nekā 800 sportistu, ir aptuveni 100 jāšanas skolas. Kopumā mūsu valstī ir aptuveni 12 tūkstoši zirgu, no kuriem divi tūkstoši ir sporta zirgi. Ļoti labs sporta zirgs Latvijā maksā aptuveni 30 līdz 50 tūkstošus eiro, bet citviet pasaulē ir sporta zirgi, kuru cena sasniedz pusmiljonu eiro. Viņš gan nepiekrīt stereotipam, ka jāšanas sports ir dārgs prieks, norādot, ka Latvijā ir ļoti plašas iespējas nodarboties ar to, turklāt labu zirgu varot iegādāties arī par 3 līdz 5 tūkstošiem eiro.

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Atrasta kaitīga programma, kura inficē skaņu ierakstu WMA formāta failus. Inficēšana tiek veikta, lai izplatītu Trojas zirgu, kurš datornoziedzniekiem ļauj pārņemt savā varā Windows datorus, informē Kompānija Kaspersky Lab.

Minētais tārps, kas nosaukts par Worm.Win32.GetCodec.a, mp3 formāta failus pārveido par Windows Media Audio (WMA) failiem, atstājot paplašinājumu mp3, un šiem failiem pievieno marķieri ar inficētas tīmekļa lapas hipersaiti.

Kad tādu failu atskaņo, marķieris automātiski aktivizējas. Tas pārlūkprogrammā Internet Explorer atver inficēto lapu, un vietne lietotājam piedāvā lejupielādēt un instalēt failu, kurš tiek uzdots par kodeku. Ja lietotājs piekrīt faila instalēšanai, datorā iekļūst Trojas zirgs Trojan-Proxy.Win32.Agent.arp, kurš datornoziedzniekiem ļauj datoru pārņemt savā varā.

Agrāk Trojas zirgi WMA formātu izmantoja vienīgi sevis maskēšanai (īstie skaņu ierakstu faili netika inficēti), bet šis tārps tik tiešām inficē skaņu failus. Kaspersky Lab vīrusu analītiķi norāda, ka šis ir pirmais tāda veida gadījums.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs SIA Troja uzsāk jauna inovatīva produkta – atpūtas un sporta inventāra – skimborda dēļu – ražošanu un virzīšanu tirgū.

Vēsturiski pazīstamākais bērza saplākšņa izstrādājums, kas ražots Latvij ir bērnu šūpuļzirdziņš, uz kura savā bērnībā šūpojusies ne viena vien paaudze. Pēdējos gados šo bērnu šūpuļkrēslu klāstu papildinājis Sienāzis un Ola. Ir zināmas arī izturīgās bērza saplākšņa mēbeles. Pirms vairākiem gadiem SIA Troja pievērsās skeitparku rampu ražošanai un nedaudz vēlāk sāka attīsīt arī pašu skrituļdēļu ražošanu. Savukārt pērn uzņēmums, pēc vairāku entuziastu ierosinājuma, pievērsās Latvijā līdz tam tikai šauram lokam zināmo skimborda dēļu izgatavošanai. 2012. gadā šis jaunais produkts ar zīmolu «KaIya» tiks reklamēts tūrisma un atpūtas izstādēs gan ārzemēs, gan arī Latvijā.

Šodien zelta cena pieauga līdz 1395 ASV dolāriem par Trojas unci, turklāt līdz visu laiku augstākajam līmenim pieauga zelta cena eiro (1070 eiro par Trojas unci) un sterliņu mārciņās (895 mārciņas par Trojas unci).

Zelta cenai uz eirozonas parādu krīzes fona augt palīdz dārgmetāla tradicionālais «drošā patvēruma» statuss, kas padara to pievilcīgu kā alternatīvu ieguldījumu, raksta Reuters (zelta «drošā patvēruma» statuss gan ir visai nosacīts, jo tā cenu tāpat nosaka spekulanti).

«Pašlaik ir pārāk daudz sarežģījumu gan eirozonā, gan ASV. Tāpēc domāju, ka zelts paliks populāra investīcija arī jaunajā gadā,» norāda MKS Finance analītiķi.

Arī BNP Paribas analītiķi saviem klientiem norāda, ka arvien pieaugoša neskaidrība par ASV dolāra lomu starptautiskajā monetārajā sistēmā, eirozonas parādu krīzes izplatīšanās un pieaugoša inflācija Āzijas reģiona attīstības valstīs (sevišķi Ķīnā) noturēs investoru interesi par zeltu. Vidējā zelta cena 2011. un 2012. gadā varētu būt attiecīgi 1500 un 1600 ASV dolāri par Trojas unci.