Kebabu tirgotāja SIA Turkebab apgrozījums šā gada 30.nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējām divām nedēļām, samazinājies par aptuveni 10-20%, apgalvoja Turkebab direktore Jeļena Uresina.

Viņa norādīja, ka tas ir saistīts gan ar informāciju medijos par saindēšanās gadījumiem festivālā Positivus, gan arī karsto laiku, kas bija vērojams jūlija pēdējā nedēļā, no 23. līdz 29.jūlijam.

Uresina precizēja, ka saistībā ar Positivus un informāciju, kas sekoja pēc tā, apmeklētāju kritums bija vērojams jau pēc 22.jūlija. Savukārt dienās, kad bija īpaši karsts laiks, tika novērots lielāks apgrozījuma kritums.

«Iespējams, daudzi cilvēki izbrauca ārpus Rīgas,» sacīja Uresina.

Apgrozījuma krituma svārstības 10-20% robežās Uresina skaidroja ar to, ka uzņēmuma apgrozījumam nav raksturīga sezonalitāte. Apgrozījums ir vienmērīgs visu gadu. Turklāt līdz atgadījumam ar Positivus festivāla apmeklētājiem Turkebab nebija novērotas izteiktas svārstības apmeklētāju skaitā. Tendence bija kāpjoša.

Pagaidām nevar atrast tiešu saistību starp kebabu tirgotāju SIA Turkebab un saslimšanas gadījumiem Positivus festivālā, apgalvoja TurKebab direktore Liene Uresina.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sācis epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar desmit toksikoinfekcijas gadījumiem festivāla Positivus apmeklētāju vidū 20.jūlijā. Arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzņēmuma tirdzniecības vietā konstatēja pārkāpumus, tomēr pēc to novēršanas 21.jūlijā atļāva uzņēmumam atsākt sniegt ēdināšanas pakalpojumus.

Uresina stāstīja, ka uzņēmums ir veicis iekšēju izpēti un noskaidrojis, ka, pēc izdotajiem čekiem, Turkebab ēdienus Positivus festivālā lietojuši gandrīz 4000 apmeklētāju.

Turkebab sazinājies ar Valsts epidemioloģijas centru. «Pēc sākotnējās informācijas aptaujājot cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, vairāki bija ēduši Turkebab. Diemžēl vairākos gadījumos hospitalizētie intoksicējušies cilvēki nespēja atcerēties, kur ēduši. Vairāki hospitalizētie ēduši maltītes, tostarp šašlikus, citās vietās, bet pasākuma laikā ne reizi nav ēduši Turkebab,» norādīja ēdināšanas uzņēmuma vadītāja.

Krīzes komunikācijā atspēriena punkts sociālajos tīklos ir «mājasdarbi», kas padarīti iepriekš, strādājot ar auditoriju un audzējot to, norādīja kebabnīcu TurKebab līdzīpašnieks un komunikācijas vadītājs Andis Zusts.

TurKebab 2012.gada vasarā aktīvi izmantoja sociālos medijus, skaidrojot situāciju pēc saindēšanās gadījumiem festivālā Positivus.

Zusts aģentūras LETA sociālo mediju vortāla Webradar.lv rīkotajā diskusijā par sociālajiem medijiem norādīja, ka vasarā "TurKebab" nācies iet cauri «savai mazai cīņai» un kebabnīcai bija auditorija, kurai kā pirmavotam varēja nodot savu ziņu. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, kad pretī ir valsts institūcija, kas izplata informāciju tai interesējošā veidā, bet uzņēmumam nav sava rupora, skaidroja Zusts.

«Kāpēc Swedbank vienmēr iziet sausi no situācijas? Tas ir milzīgais darbs, kas ikdienā tiek izdarīts, lai banka būtu uzticama un šī uzticamība būtu liela. Tajā brīdī, kad ir krīze, izej cauri sausāks,» sprieda TurKebab līdzīpašnieks.

Kebabu tirgotava Turkebab paudusi neizpratni par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) starpziņojumu, kurā norādīts, ka festivāla Positivus laikā notikušie saslimušanas gadījumi saistīti ar Turkebab, un uzsver, ka pierādījumu - analīžu rezultātu - par ēdināšanas iestādes vainu vēl aizvien nav.

«Mēs vēlētos, lai vispirms būtu skaidrība un tad vainīgā publiska pasludināšana, nevis otrādi. Tāda attieksme piestāvētu atbildīgām valsts institūcijām,» savā paziņojumā pauda Turkebab pārstāvji, norādot, ka vēl aizvien no SPKC nav saņēmuši analīžu rezultātus. «SPKC būtībā saka, kas nezina, ar ko saslimuši cietušie, bet zina, kurš vainīgs,» norāda ēstuves pārstāvji.

«Joprojām esam satraukušies, kas īsti izraisīja saslimšanas festivālā Salacgrīvā. 21. jūlijā festivālā paņemto analīžu rezultāti mums tika solīti jau otrdien, bet kādēļ to sniegšana aizkavējas – nezinām,» savā Facebook lapā norāda Turkebab pārstāvji. «Ja esi publiski pasludināts par vainīgu, tad jāsaprot par ko, jāatrisina problēmas un jādzīvo tālāk,» norādīts kebabu ēstuves paziņojumā.

Kebabu tirgotājs Turkebab Express pārsūdzēs Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) lēmumu noteikt 250 latu naudas sodu par pārkāpumiem izbraukuma tirdzniecībā Salacgrīvā šā gada 21.jūlijā, informēja Turkebab direktore Jeļena Uresina.

Detalizēta vēstule ar sūdzības pamatojumu pēc piekritības iesniegta PVD Ziemeļrīgas pārvaldē. Turkebab Express uzskata, ka soda pārsūdzēšanai ir pietiekams pamats.

Līdz sūdzības izskatīšanai uzņēmums nesniegs sīkāku informāciju par sūdzības saturu, sacīja Uresina.

Jau ziņots, 3.augustā par izbraukuma tirdzniecības pārkāpumiem festivālā Positivus, kā arī pārkāpumiem citos ražošanas cehos SIA TurKebab tiks piemērots 450 latu liels naudas sods.

«Par pārkāpumiem festivāla laikā uzņēmumam piemērots 250 latu sods. Maksimālais sods - 350 lati - nav piemērots, jo uzņēmums gan festivāla laikā, gan arī pēc tam darīja visu, lai konstatētos pārkāpumus novērstu un nepieļautu turpmākus draudus patērētāju veselībai. Papildu šim administratīvajam sodam PVD par SIA TurKebab Doner Production ražošanas cehā konstatētajiem pārkāpumiem ir piemērojis vēl 200 latu naudas sodu. Tas nozīmē, ka kopējā uzņēmumam piemērotā soda nauda ir 450 lati,» sacīja PVD pārstāve.

Pārtikas un veterinārais dienests uzņēmumam Turkebab Express par festivāla Positivus laikā konstatētajiem pārkāpumiem ir piemērojis 250 latu naudas sodu. Maksimālais sods – 350 lati nav piemērots, jo uzņēmums gan festivāla laikā, gan arī pēc tam darīja visu, lai konstatētos pārkāpumus novērstu un nepieļautu turpmākus draudus patērētāju veselībai.

Papildus šim administratīvajam sodam PVD par SIA TurKebab Doner Production ražošanas cehā konstatētajiem pārkāpumiem ir piemērojis vēl 200 latu naudas sodu. Tas nozīmē, ka kopējā uzņēmumam piemērotā soda nauda ir 450 lati.

PVD veica ārpuskārtas pārbaudi SIA TurKebab tirdzniecības vietā Positivus festivāla laikā, jo Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi informēja, ka vairāki festivāla apmeklētāji pēc SIA TurKebab gatavoto kebabu ēšanas sūdzas par sliktu pašsajūtu.

PVD inspektori kebabu tirdzniecības vietā konstatēja vairākus pārkāpumus, kas varēja veicināt patērētāju saslimšanu, proti – pārtika tika gatavota un uzglabāta neatbilstošā temperatūrā, tirdzniecības vietā nebija nodrošināta atbilstoša ūdensapgāde dārzeņu, salātu, virtuves piederumu un darbinieku roku mazgāšanai.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi laika posmā no 21.07.2012. līdz 23.07.2012. saņēma informāciju par 18 festivāla Positivus apmeklētājiem, kuriem konstatēti zarnu infekcijas simptomi. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 17 saslimušie festivāla laikā uzturā lietojuši SIA TurKebab produkciju.

Neviens cits kopīgs riska faktors saslimušajiem nav konstatēts, liecina SPKC sniegtā informācija medijiem.

Saslimušajiem cilvēkiem pārtikas toksikoinfekcijas simptomi (slikta dūša, vemšana, vājums, dažiem caureja, sirds klauves, galvas sāpes, svīšana) parādījās vidēji četras līdz piecas stundas pēc vistas un vistas un liellopu gaļas kebaba lietošanas uzturā.

Saslimušie festivāla dalībnieki TurKebab produkciju ēduši laika posmā no 20.07.2012 pēcpusdienas līdz 21.07.2012. rītam.

No pasākuma norises vietas slimnīcā nogādāti 15 slimnieki (trīs cilvēki atteicās no hospitalizācijas) – 10 Vidzemes reģionālajā slimnīcā, četri Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā Latvijas infektoloģijas centrs (LIC) un viens Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

G. Ķirsons šodien preses brīfingā atzina, ka Ķirsons Māja nav nodota ekspluatācijā, un viņš uzņemas par to pilnu atbildību. Jautāts, kāpēc jaunā ēstuve vispār tika atvērta, ja tā nebija nodota ekspluatācijā, viņš skaidroja, ka ēstuve atvērta, jo bija cerības to nodot ekspluatācijā tuvāko dienu laikā pēc atvēršanas.

Ēstuves līdzīpašnieks uzsvēra, ka ēkai drošības riski nepastāv, Rīgas pilsētas būvvalde bija norādījusi vien uz astoņiem trūkumiem, kas bija saistīti ar visu kompleksu, nevis tieši ēku.

«Bija palikušas nelielas formalitātes, kas nekādi nebija saistītas ar drošību cilvēkiem, tāpēc uzņēmos visus finansiālos riskus - soda naudas, objekta aizvēršana -, ļaujot objektam strādāt. Taču apzinoties šī brīža sabiedrības satraukumu un savu kļūdu likuma priekšā, Ķirsons Māja no šodienas tiek slēgta līdz brīdim, kamēr tiks izpildītas visas Rīgas pilsētas būvvaldes prasības,» norādīja uzņēmējs.

Sabiedriskās ēdināšanas kompānijas a/s Lido īpašnieka un padomes priekšsēdētāja Gunāra Ķirsona dibinātā uzņēmuma SIA K.E.Projekti pirmo projektu - veikalu-ēstuvi Ķirsona Deli - plānots atklāt līdz marta vidum, atklāja G. Ķirsons.

Jauno ēstuvi plānots atklāt Rīgā, Stirnu ielā. Līdz tam vēl ir jāsagaida un jāuzmontē iekārtas no Vācijas, kas Latvijā nonāks līdz februāra beigām. Jaunās ēstuves nosaukums būšot Ķirsona Deli.

Iepriekš jau ziņots, ka aptuvenās investīcijas šajā projektā būs ap vienu miljonu eiro jeb 700 tūkst. latu. Taču, ņemot vērā sadārdzinājumu 35 - 40% apmērā, ko veido nepieciešamo iekārtu izmaksas, jaunās ēstuves izmaksas varētu sasniegt pat vienu miljonu latu. Līdzekļus projektā investējis Latvijas miljonāru sarakstos daudzkārt minētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Savukārt, jautāts par Lido paplašināšanos Somijā, G. Ķirsons norādīja, ka patlaban šis projekts ir apturēts uz neilgu laiku. «Sākumā atvērsim ēstuvi Stirnu ielā, tad kādus aptuveni divus mēnešus novērosim, kas vēl ir veicams, lai ēstuve darbotos pilnvērtīgi. Pēc tam, apkopojot Stirnu ielas restorāna pieredzi, pievērsīsimies Somijas projektam,» viņš stāstīja.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Lai latvieši spētu izdzīvot nākotnē, nepietiek ar vienu bērnu ģimenē. Diemžēl pat ar diviem ir par maz - nākotne sākas ar trešo. Laikraksts Diena centies noskaidrot, kāpēc ģimene neizšķiras par trešo bērnu.

Intervētie vecāki - Ieva un Māris. Viņus atturot nestabilitāte dzīvē - lai gan abiem ir ģimenes bizness, tas nevedas. Viņu mēneša ienākumi ir minimālās algas apmērā, tāpēc ģimene ar bērniem dzīvo vienā istabā vecāku mājās.

«Katru rītu. Pieceļoties pirmā doma ir par to. Arī ejot gulēt. Ir bažas, vai varēsim izvilkt, vai varēsim pabarot bērnus. Kad pēcnācēji vēl nav sadzimuši, ir vienalga, ko strādāsi, cik pelnīsi, kur dzīvosi. Tad ir sajūta, ka var strādāt arī vienkāršu darbu, sevi jau pabarosi. Kad ir bērni, nevari uz galda uzlikt to, kas pagadās. Ir nepieciešama droša sajūta par nākotni, lai tu zini, ka būs maize un jumts virs galvas. Varu teikt, ka bērnu dēļ gājām uz risku un nodevāmies biznesam - atvērām ēstuvi. Bija cerība, ka tas būs mūsu naudas avots. Zini, kas ir sliktākais - sajūta, ka neiet tik labi, lai spētu parūpēties par bērniem. Tu katru vakaru ej gulēt un jūties kā pirms eksāmena, kam neesi pietiekami sagatavojies, - un zini, ka slikti noliksi,» vaicāta, vai ir bažas par finansiālo pusi, stāstījusi Ieva.

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem; drīzumā cer piedāvāt savu garšvielu līniju.

Biznesu pirms divarpus gadiem Linda un Ričards Džonsoni sāka divatā. Toreiz Ričards DB uzsvēra, ka algos darbiniekus vien tad, kad varēs to finansiāli atļauties. Tagad uzņēmumā bez Ričarda un Lindas strādā vēl četri pilna laika darbinieki.

Uzņēmums savā komandā izvēlas neprofesionāļus. «Nevēlos algot kādu šefpavāru, gribu, lai darbinieki strādātu mūsu stilā, lai ēdiens garšotu tā, kā pie mums ierasts, nevis taptu pēc kāda cita recepšu grāmatas,» saka Ričards, vienlaikus atzīstot, ka šāda pieeja biznesam prasa daudz darba, lai cilvēkus apmācītu.

Būs garšvielas

Pusdienlaikā StockPot vienmēr ir rinda. Kāds ir noslēpums, ka te vienmēr ir cilvēki? Ričards nosmej, ka tas tik tiešām ir noslēpums. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir pareizajai vietai– šis bistro atrodas pie vecās Ģertrūdes baznīcas, apkārt ir daudz biroju. «Mēs apskatījām daudzas vietas, līdz izvēlējāmies šo,» piebilst Linda. Viņas vīrs uzsver, ka kvalitātei jābūt noturīgai, tā nevar mainīties dienu no dienas, ēdienam vienmēr jābūt vienādi labam. Turklāt šajā biznesā ārkārtīgi liela nozīme ir higiēnai – rokas jāmazgā visu laiku – gan pēc viena produktu veida sagriešanas, gan pēc klienta šķīvja aiznešanas utt.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā top Kadagi dog saldais hotdogs.

«Kadagi dog» Āgenskalnā atvērts no šā gada aprīļa, un šobrīd ēstuvē tiek piedāvāti aptuveni deviņi dažādi craft hotdogi.

Ideja par saldo hotdogu radusies Kadagi dog šefpavāram Kārlim Muginam, pētot garšas un eksperimentējot. Tāpat arī klientu pieprasījums radījis ideju piedāvājumā iekļaut arī saldo hotdogu.

Db.lv jau vēstīja, ka pagājušā gada rudenī Āgenskalnā tika atvērta kafejnīca, veikals un bārs «Kadagi», bet laika gaitā uzņēmēji meklējuši jaunus biznesa virzienus un nonākuši līdz idejai par hotdogu ēstuvi.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Latvijā labi zināmais uzņēmējs Gunārs Ķirsons paziņojis, ka uz nenoteiktu laiku slēdz savu jauno ēstuvi Ķirsons Māja, jo patiesībai atbilst izskanējušās ziņas, ka šis objekts tiešām nav nodot ekspluatācijā.

Var teikt, ka konkrēto uzņēmēju turpina vajāt dažādas likstas, taču tikpat labi var apgalvot, ka ne jau par Ķirsonu ir šis stāsts. Pēc 21. novembrī piedzīvotās Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par to, cik drošas ir dažādas pēdējo gadu laikā uzbūvētās publiski pieejamās ēkas, kurās pilnā sparā darbojas veikali, kafejnīcas, sporta zāles un tamlīdzīgi. Savukārt tagad jautājums ir par to, cik no pašreiz Rīgā strādājošajiem veikaliem, kafejnīcām, sporta zālēm vispār ir nodotas ekspluatācijā?!

Viena lieta, ja privātpersona, līdz noteiktai stadijai uzbūvējot savrupnamu, tajā pati apmetas uz dzīvi un, nenododot ekspluatācijā, mitinās tajā vēl vairākus gadus. Turklāt dara to ar apziņu, ka kuru katru brīdi var uzrasties kontrolējošo institūciju pārstāvji un sodīt viņu par šādu «dzīvesveidu». Pavisam cita lieta, ja pašvaldības līmenī tiek pieļauta situācija, ka galvaspilsētā tiek atvērta ekspluatācijā nenodota ēstuve, kurā tiek apkalpoti tūkstošiem iedzīvotāju. Principā brīdī, kad tika griezta šādas estuves sarkanā lentīte, klāt vajadzēja būt atbildīgo dienestu pārstāvjiem, kas liktu tajā pašā brīdī tikko kā atvērtās durvis ātri vien slēgt. Taču tā vietā publiskajā telpā ir bijuši apskatāmi attēli, kuros pie viena no Ķirsons Māja galdiņiem gozējas Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tātad principā iznāk tā – Rīgas domes vadība akceptē, ka pilsētā durvis ver ekspluatācijā nenodoti objekti. Un tas jau ir bīstami! Iemesli tam, kāpēc varēja rasties šāda situācija, ir vairāki, taču neviens no tiem nav kaut cik mierinošs. Piemēram, varam pieņemt, ka galvaspilsētas domes vadība ir bijusi tik ļoti aizņemta ar diferencētas braukšanas maksas sabiedriskajā transportā vai kāda cita tikpat apšaubāma pasākuma ieviešanu, ka tiešām būtiskiem jautājumiem nekādi nav atlicis laika. Ne mazāk interesanti būtu zināt, vai šeit tomēr nav jārunā par zināmām koruptīvām shēmām. Nu, tas pat skan paradoksāli – viens no Latvijas uzņēmējdarbības pionieriem, gūstot plašu publicitāti, atver jaunu ēstuvi, bet neviens nav pamanījis, ka tā strādā mājā, kurā joprojām drīkstētu pārvietoties vien ar aizsargķiverēm galvā... Vienkārši rodas jautājums – neviens to nepamanīja, negribēja pamanīt vai nebija ieinteresēts? Diezgan droši var arī apgalvot – ja publiski neizskanētu bažas par Ķirsons Māja nenodošanu ekspluatācijā, šī ēstuve strādātu joprojām, ko neslēpj arī pats Ķirsons.

Rīgas pilsētas būvvalde, veicot kompleksu pārbaudi pilsētas būvobjektos, konstatējusi atsevišķus pārkāpumus, informē Rīgas dome.

Pārbaudē konstatēts, ka nelikumīgi darbojas suši restorāns Tokyo, Krāmu ielā 2, jo tas vēl nav pieņemts ekspluatācijā.

Līdzīgs pārkāpums fiksēts arī Teātra ielā 3, kur bez pieņemšanas ekspluatācijā tiek izmantota administratīva ēka.

Abos objektos īpašniekiem uzdots pārtraukt nelikumīgu ēkas ekspluatāciju un tiks lemts par administratīva soda piemērošanu.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

Zinot, ka drīzumā Latvijā durvis jāver pirmajam pasaulē populārās sviestmaižu ātrās ēdināšanas ķēdes Subway restorānam, biznesa portāls db.lv šajā sakarā iztaujāja SIA Submarine Latvia valdes priekšsēdētāju Aigaru Kaugaru.

Restorāna atvēršana Latvijā notiks uz franšīzes principa.

Kad plānots Latvijā atklāt pirmo Subway restorānu? Vai notikusi aizkavēšanās?

Submarine Latvia SIA pirmo Subway restorānu Latvijā atvērs jūnija vidū. Sagatavošanās darbi tika uzsākti jau agrā pavasarī. Subway ir augstas prasības noteikto kvalitātes standartu ievērošanā, tāpēc gan remontdarbi, gan iekārtojums prasa noteiktu laiku. Darāmo darbu bija daudz, un šobrīd tie ir paveikti – izremontētas telpas, uzstādītas iekārtas, darbinieki ir bijuši Subway organizētās mācībās un nokārtojuši eksāmenus.

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger Valmierā atklājusi jaunu ēstuvi. Tās izveidē Somijas uzņēmums investējis 1,3 miljonus eiro.

Šis ir otrs Hesburger restorāns, kas atvērts Valmierā, un tas atrodas Rīgas ielā 63. Pirmais tika atklāts 2009. gadā tirdzniecības centra Valleta telpās. Jaunās Hesburger ēstuves izveidošana radījusi 14 darbavietas, informē Hesburger pārstāvji.

Uz Valmieras otrā Hesburger restorāna jumta ir uzstādīti saules kolektori - iekštelpu apsildīšanai un karstā ūdens nodrošināšanai. Tāpat restorāna ēka aprīkota ar zemes siltumsūkņiem, kas nodrošina ēku ar zemes enerģijas siltumu.

Jau vēstīts, ka šā gada jūlijā Hesburger, ieguldot 1,4 miljonus eiro, atvēra pirmo Hesburger ēstuvi Rēzeknē.