2009. gadā īru grupas U2 līderis Bono nolēmis piestrādāt par žurnālistu, ziņo The New York Times.

"Mēs pajautājām Bono, vai viņš nevēlētos rakstīt avīzei neregulārus gabalus nākamajā gadā. Šobrīd līgumam tiek pielikti punkti uz i," norāda The New York Times preses sekretāre Katrīna Matisa (Catherine J. Mathis).

Viņa arī norādīja, ka nav skaidrs, vai dziedātājam tiks maksāta alga, bet ja tiks, tad visa summa tiks ziedota labdarībā.

Rokgrupas U2 līdera Bono investīcijas kompānijā Elevation Partners, kurai ir birojs Ņujorkā, nodrošinājušas viņam titulu «neveiksmīgākais investors ASV», vēsta sanfrancisco.bizjournals.com.

Pateicoties liela apjoma investīcijām Palm, Forbes un Move.com, kas nodēvētas par «bezprecedenta postošiem ieguldījumiem, kurus pat nav iespējams izskaidrot ar neveiksmi», Elevations Partners izpelnījusies būt par «neapšaubāmi vissliktāk vadīto institucionālo fondu ASV».

Bono ir viens no Elevation Partners pieciem līderiem, kuru starpā ir arī bijušais Apple Computer vadītājs Freds Andersons (Fred Anderson).

Elevation Partners 2007. gadā iegādājās 25% mobilo telefonu ražotāja Palm kapitāldaļu. Kopš tā laika Palm akcijas vērtība samazinājusies no aptuveni 18 ASV dolāriem līdz 3,65 dolāriem.

Kompānijas Dell un Microsoft paziņojušas, ka apvienosies spēkiem, lai cīnītos ar AIDS izplatību Āfrikā. Abas kompānijas pievienojušās fondam (Red), un ziedos fondam līdz 80 USD no katra iegādātā klēpjdatora, galda datora un printera ar speciālo (RED) zīmolu, ziņo InformationWeek.

Speciālos produktus, sākot ar šā gada 31. janvāri, būs iespējams pasūtīt 31 pasaules valstī. (Red) zīmola produkti būs pieejami Dell mājaslapā.

Fonds (Red) ir Globālā fonda struktūrvienība, kuras viens no veidotājiem ir grupas U2 līderis Bono.

Vairāk informāciju par (Red) fondu meklējiet Joinred.com.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Īru rokgrupas U2 līderis Bono, izrādās, jau vairāk nekā desmit gadus ir viens no lielākajiem Lietuvas Utenas pilsētas investoriem - tur viņam kopā ar partneriem daļēji pieder lielveikals Aušra, vēsta portāls 15min.lt.

Par to liecina tā dēvētie Paradīzes dokumenti, kurus publiskojis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ), kurš pagājušajā gadā publiskoja tā dēvētos Panamas dokumentus.

Kā konsorcijam atzinusi Bono pārstāve Ketija Makīrnena, Pols Deivids Hjūsons jeb Bono ir «pasīvs mazākuma akcionārs» Gērnsi salā reģistrētajā ārzonas kompānijā Nude Estates I, kurai pieder minētais tirdzniecības centrs Utenā.

Šo lielveikalu Nude Estates I 2012.gadā iegādājusies no Maltas kompānijas Nude Estates, kura to par 5,1 miljonu sterliņu mārciņu (5,8 miljoniem eiro) nopirkusi 2007.gadā.

Kā norāda 15min.lt, Utenas tirdzniecības centrs Aušra, ko cēlusi viena no Lietuvas lielākajām tirdzniecības kompānijām Eika, tika atvērts 2006.gada rudenī, bet aptuveni pēc pusgada Eika ēku pārdevusi, tobrīd norādot, ka to iegādājies vārdā nenosaukts ārvalstu investors.

Antiviela, kas uzbrūk AIDS vīrusam, iespējams, ir atrasta, un tas ļautu izstrādāt vakcīnu pret šo nāvējošo vīrusu, paziņoja ASV zinātnieki, ziņo Reuters.

Zinātnieki cer, ka, nonākot cilvēka organismā, šī vakcīna ļaus izstrādāties antivielām, kas atradīs svešās un bojātās šūnas un iznīcinās tās. Tomēr lielākā daļa speciālistu prognozē, ka efektīvs līdzeklis pret AIDS varētu parādīties pēc desmit gadiem.

Zinātnieki izpētot 1 800 AIDS slimnieku asinis atklāja divas imūnsistēmas antivielu savienojumus, no kurām izveidojot vakcīnu varētu neitralizēt vīrusu.

«Šīs antivielas, mūsuprāt, ir galvenā atslēga veiksmīgai AIDS vakcīnai un šobrīd esam pavirzījušies krietni tālāk, lai to izveidotu,» norādīja The Scripps Research Institute zinātnieks Denis Burtons (Dennis Burton).

Centieni atrast vakcīnu pret nāvējošo slimību sākās drīz pēc imūndeficīta vīrusa identificēšanas 80.gadu sākumā. Līdz izmēģinājumiem ar cilvēkiem izdzīvojušas vairāk nekā 90 vakcīnas. Tiek uzskatīts, ka vakcīna ir vienīgais efektīvais veids, ka apturēt AIDS epidēmiju, kas līdz šim visā pasaulē nogalinājusi 22 miljonus cilvēku, vēl 36 miljoni ir inficēti.

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

Anēmiskā globālās ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu – tāds ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viedoklis, un nekas neliecina, ka tas būtu nepārdomāts. Fonda vadītājas Kristīnes Lagardas formulējums par «jauno viduvējību» kā investīciju vides un izaugsmes jauno normu ir labs iemesls arī Latvijas ārpolitikas ekonomiskās dimensijas plānotājiem un īstenotājiem pārdomāt divreiz, vai nevajadzētu skatus vēl apņēmīgāk vērst pāri tuvākajiem un ērtākajiem tirgiem. Tas principā neapšauba pastāvošo realitāti, ka nozīmīgākā preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr arī spēja gūt labumu no uzrāviena eksotiskākos tirgos par ļaunu nenāks. Bet šāda spēja ir jāplāno un jākopj laikus.

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.

Pasaulē vadošais eksperts radošajā domāšanā Dr.Edvards de Bono uzskata, ka Latvijā vajadzētu domāšanas ministru, un sarunā ar premjeru Valdi Dombrovski (JL) viņš jau paspējis ierosināt nevis devalvēt latu, bet paaugstināt tā vērtību, raksta Lietišķā Diena.

«Acīmredzami patlaban Latvija ir Eiropas sliktāko valstu sarakstā kopā ar Īriju, Spāniju un Ungāriju. Ierastais izskaidrojums šim visam — neapdomīgi aizņēmumi, kas tā arī varētu būt. Akūts jautājums ir devalvēšana, kas nenāktos viegli. Ja reiz esi paņēmis mājai kredītu eiro, tad samaksāt atpakaļ devalvētos latos būs grūti. Tā kā situācija ir sarežģīta un man nav tūlītēja risinājuma, ir vajadzīga domāšana,» norāda de Bono.

Viņš norādīja, ka ticies ar premjeru un ierosinājis viņam padomāt par pretējo — lata vērtības paaugstināšanu: «Palieliniet lata vērtību, un redzēsim, kas notiks. Iespējams, tas palīdzētu. Nesaku gan, ka tas būs vienkārši. Premjers man atbildēja, ka tas jau ir noticis deviņdesmitajos gados.»

Āfrikā ir lielas dabas resursu rezerves, tādēļ uzņēmumi, ar kuros banka saviem klientiem piedāvās investēt, darbojas galvenokārt dabas resursu ieguves un pārstrādes nozarē, norāda Swedbank pārstāvji. Swedbanka sākusi piedāvāt saviem klientiem iespēju investēt ar Āfriku saistītajos uzņēmumos.

Bankas klienti to var darīt, piesakoties Swedbank jaunajam dinamiskajam depozīta piedāvājumam «Āfrika», teikts bankas paziņojumā.

Dinamiskais depozīts piesaistīts reitingu aģentūras Standard&Poor‘s Access Africa indeksam, kurā iekļauti lielākie un likvīdākie uzņēmumi, kas darbojas tikai Āfrikā un šajā kontinetā gūst arī vairāk nekā pusi no saviem ieņēmumiem. To skaitā ir viens no pasaulē lielākajiem izrakteņu un dabas resursu ieguves uzņēmumiem Anglo American, zelta ieguves un ražošanas kompānijas Rangold Resources, Iamgold, AngloGold Ashanti, naftas un gāzes izpētes un ieguves uzņēmums Tulloe Oil, kā arī pasaules lielākais platīna ieguves uzņēmums Anglo Platinum. Standard&Poor’s Acces Afrika eiro indeksā ietilpst arī finanšu un telekomunikāciju kompānijas, Db.lv skaidroja Swedbank preses sekretāre Kristīna Jakubovska.

Tehnoloģijas palīdz piekļūt biznesa finansējumam, kur korupcija un postkoloniālie aizspriedumi to liedz

Tehnoloģijas afrikāņiem dod iespēju pašiem noteikt savu likteni un attīstības trajektoriju, paliekot savā sociālajā un kulturālajā vidē, saka Āfrikā strādājošas aizdevumu platformas Ovamba Solutions dibinātāja Vaiola Luelina (Viola Llewellyn). Rīgā viņa viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu esat norādījusi uz inovācijām un tehnoloģijām kā demokratizējošu spēku. Kad mēs Rietumos runājam par demokrātiju, tad ar to saprotam varas dalīšanu, bet jūs acīmredzot to saprotat citādi, jo jūsu Ovamba Solutions pozicionē sevi kā pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šariata likumiem.

Par šariatu mēdz būt nepareizs priekšstats. Kad cilvēki Rietumos dzird šo vārdu, tad tas viņiem saistās ar terorismu un slepkavošanu. Kad mēs ar biznesa partneri Marvinu Kolu (Marvin Cole) sākām Kameronā un Centrālāfrikā veidot šo biznesu, tad sapratām, ka Āfrikas tirgū vienkārši ir spēkā zināmas ekonomiskās struktūras, un tās vietējā situācijā ir visnotaļ jēdzīgas.

Samērā trūcīgās Āfrikas valstis ir arī reģioni ar lielāko izaugsmes potenciālu, no kura iegūs tie, kas būs pirmie, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas aizvien pragmatiskākā pieeja attīstības palīdzībai (AP) Āfrikā un citviet dod arī biznesa iespējas šajos tirgos. Pagaidām gan no ES puses AP vairāk ir kā riska menedžments, lai sevišķi melnā kontinenta sociālajām problēmām līdz ar bēgļu plūdiem neļautu radīt politisko krīzi Eiropā. Vispragmatiskākā pieeja Āfrikai pagaidām ir Ķīnai. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrika tirgojas ar Ameriku, kas šogad arī ir sasparojusies ar investīciju un sadarbības projektiem. ES ar 50 miljardu eiro AP budžetu gadā tomēr ir pasaulē lielākā ieguldītāja dažāda veida palīdzības projektos Āfrikā, un ir pēdējais laiks vērtēt, kā lai šīs investīcijas nestu atgriezenisku labumu.

Tāpēc, ka kontinentā ar 30 nabadzīgākajām pasaules valstīm - Āfrikā, investori var atrast teicamas peļņas iespējas, šodien, 25. oktobrī, vēsta laikraksts Dienas bizness. Vairums investoru pašreiz koncentrējas uz BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna), it kā šo valstu ekonomikas būtu vienīgās, kas attīstās.

"Āfrika reti kuram saistās ar peļņu vai investīcijām, bet arī šajā kontinentā ar pasaules 30 nabadzīgākjām valstīm investoriem ir iespējams atrast izcilas pērles, kas pārspēj visu attīstīto tirgu ienesīgumu un peļņas iespējas. Atbildot uz jautājumu, kādēļ investēt Āfrikā, eksperti norāda, ka Ārfika ieliek Brazīlijai, Krievijai, Indijai un Ķīnai - tā ir strauji augoša un nenovērtēta," atsaucoties uz Forbes, raksta Dienas bizness.

Sahāras dienvidu reģiona valstis - Botsvāna, Zimbabve, Namībija, Zambija, Kongo Demokrātiskā Republika (DR), pašreiz ir visdaudzsološākās, ir strauji augušas tieši pateicoties pieaugošajām izejvielu cenām, ja neņem vērā Indiju un Ķīnu, šī Āfrikas reģionas valstis ir straujāk augošas nekā vairums valstu Āzijā. "Raksturīgi, ka vairums investoru pašreiz koncentrējas uz BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna), it kā šo valstu ekonomikas būtu vienīgās, kas attīstās. Āfrika ir piemērs par vēl vienu reģionu, kas mainās," atzīst Roberts Levits, Boca Raton investīciju pārvaldnieks. "Āfrika ir dabas rezervju krātuve un tikmēr, kamēs tās Āfrikā būs, nauda šajā kontinentā plūdīs iekšā," prognozē eksperts.

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Pirmo reizi eksperimenta laikā vakcīna ir samazinājusi risku inficēties ar HIV vīrusu, kas izraisa AIDS. Šis sasniegums pasniegts kā «vēsturisks solis» globālajā cīņā pret epidēmiju, vēsta telegraph.co.uk.

Zāles, kuru iedarbība patlaban tiek izmēģināta, samazinājušas risku inficēties ar HIV par vairāk nekā 31%, paziņojuši zinātnieki. Pētījumā bijuši iesaistīti vairāk nekā 16 000 brīvprātīgo Taizemē.

Tā ir pirmā reize pētījumos ar cilvēkiem, kad vakcīna ir apturējusi šo vīrusu, kas katru dienu visā pasaulē inficē 7500 cilvēkus.

ASV Nacionālā Alerģijas un infekcijas slimību institūta direktors Dr. Entonijs Fauci (Dr. Anthony Fauci) norādījis, ka viņš ir pārsteigts un ļoti apmierināts ar iznākumu.

«Tas rada manī piesardzīgu optimismu par iespējām uzlabot šo rezultātu» un radīt efektīvāku AIDS vakcīnu, viņš teicis. «To mēs varam izdarīt,» viņš piebildis.

TV3 raidījums Nekā personīga šovakar informēja par brīnummetodi, kuru praktizē Vecmīlgrāvī.

Pus miljons latu - tik daudz naudas cilvēki atstājuši šajā iestādē ar cerību izārstēties no AIDS, C hepatīta un vēža. Cerība tiek dota ar asins karsēšanu - cilvēku iegremdē krastā vannā un uzsilda viņa organismu līdz 40 grādiem.

Ar cilvēku karsēšanu nodarbojas SIA LATVIAN MEDICAL RESEARCH INSTITUTE OF HYPERTHERMIA. Par to, ka ar karstu vannu var izārstēt no AIDS, vēža un vēl citām slimībām, liecina institūta mājaslapa internetā. Sarunā ar Nekā personīga gan institūta pārstāvis vairs tik kategorisks nebija.

KMC mediķu diena šodien sākās ar lūgumu palīdzēt mediķiem Cēsu slimnīcā, kurā atradās vairāki smagi slimi pacienti. Izvērtējot slimnieku veselības stāvokli un to, ka specializēta palīdzība nepieciešama veseliem pieciem sirds slimniekiem, KMC mediķu brigāde pieņēma lēmumu veikt medicīnisko evakuāciju ar NBS Gaisa spēku helikopteru.

Tādējādi visi pieci pacienti Rīgas Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā nogādāti maksimāli īsā laikā, kā arī slimniekiem bija nodrošināta nepārtrauka KMC mediķu brigādes uzraudzība un ārstēšana. Tā kā KMC mediķi dodas izsaukumā ar visu nepieciešamo medicīnisko aparatūru, ik brīdi KMC speciālisti, tostarp reanimatologs un kardiologs, varēja sekot līdzi slimnieku veselības stāvoklim un atbilstoši tam nodrošināt nepieciešamo palīdzību.

Vissmagākais stāvoklis bija diviem 1961. un 1963. gadā dzimušajiem vīriešiem, kuri vakar tika ievietoti Cēsu slimnīcā ar sirds infarktu. Šobrīd viņi nogādāti Rīgas Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvas terapijas nodaļā. Kā norāda KMC mediķi, vīriešu veselības stāvoklis ir smags, bet stabils.

Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Pašlaik pasaulē parādījusies jauna tendence, proti, pasaules valstis sākušas uzpirkt lauksaimniecības zemi Āfrikā un citur pasaulē, kā rezultātā vietējie lauksaimnieki varētu tikt iznīcināti, ja vien nepastāv starptautiski noteikumi, kas viņus spētu pasargāt, raksta The Independent.

Āfrikā šī situācija tiek dēvēta par zemes izķeršanu jeb jauno koloniālismu. Pasaules valstis, ieskaitot Saūda Arābiju, Apvienotos Arābu Emirātus, Dienvidkoreju, Ķīnu Indiju, Lībiju un Ēģipti, kuras ir zemes izķeršanas sacīkšu priekšgalā, lai nodrošinātu sev pietiekamu daudzumu pārtikas, uzpērk lauksaimniecības zemi visā pasaulē, taču visvairāk no tā cieš pēc naudas izslāpusī Āfrika.(Foto: SXC)

Dažu pēdējo mēnešu laikā Saūda Arābijas investori samaksājuši 100 miljonus ASV dolāru par kādu fermu Etiopijā, kur tie cer audzēt kviešus un miežus. Saūda Arābijai pieder vēl zeme gan Etiopijā, gan Sudānā. Rīsu audzēšanai Saūda Arābijas investori iegādājušies zemi arī Taizemē un Indonēzijā.

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Ekonomiski motivēta migrācija nav vienā virzienā, un migrantu naudas pārvedumi ir nozīmīgi arī Eiropai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Paralēli migrantu pieplūduma krīzei Eiropā notiek arī pretēja kustība, un Eiropā naudu sapelnījušie atgriežas Āfrikā, lai sāktu patstāvīgu biznesu. Tā publikācijā par Senegālu un Subsahāras Āfriku vispār secina biznesa datu un ziņu aģentūra Bloomberg. «Šis ir izcils piemērs, ka cilvēks, nopelnot starta kapitālu attīstītā Eiropas valstī, atgriežas dzimtajā zemē un uzsāk savu biznesu. Faktiski gan pašam imigrantam un viņa ģimenei, gan tā dzimtajai zemei tas ir ideāls imigrācijas variants, kad ārzemēs uzkrātā pieredze un kapitāls atvesti un ieguldīti savā valstī,» DB saka farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs, migrācijas jautājumos specializējies ekonomikas zinātņu doktors Eduards Vanags.

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.