Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Trešdienas vakarā notikušās Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Naftogaz vadības, to skaitā kompānijas bosa Oļega Dubinas, sarunas ar Krievijas gāzes eksporta monopoluzņēmuma Gazprom vadītāju Alekseju Milleru par gāzes piegāžu atsākšanu beigušās bez rezultātiem. Naftogaz Ukraini priekšsēdētājs Oļegs Dubina (pa kreisi), Gazprom vadītājs Aleksejs Millers

Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Naftogaz Ukraini priekšsēdētājs Oļegs Dubina paziņoja, ka Beļģijas galvaspilsētā Briselē ceturtdien paredzētās Krievijas, Ukrainas un Eiropas Savienības sarunas atceltas pēc Krievijas puses iniciatīvas, ziņo Reuters.

«Mums nepieciešams atjaunot gāzes piegādes Eiropā. Mūs nevar šantažēt,» uzsvēris Eiropas Savienības prezidējošās valsts Čehijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Vondra. Trešdien Naftogaz Ukraini izplatīja paziņojumu, kurā pauda sašutumu par Gazprom rīcību, visu atbildību par radušos situāciju uzveļot Ukrainas kompānijai. «Kompānija uzskata to par kārtējo mēģinājumu maldināt Eiropas sabiedrību un diskreditēt Naftogaz Ukraini,» teikts paziņojumā.

Ja Ukraina nenorēķināsies par dabasgāzi līdz šī gada 7. martam, Krievijas premjers Vladimirs Putins atkal piedraudējis ar gāzes atslēgšanu.

Par to ziņo newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins izrādījis lielu satraukumu par ukraiņu bruņotās specvienības rīcību, ieņemot nacionālo akciju sabiedrību Naftogaz. Turklāt Putins vēl izdzirdējis, ka nemiernieki, iespējams, arestējuši Ukrainas teritorijā esošo dabasgāzi, pret ko viņš nevarējis palikt vienaldzīgs. «Ja Ukraina visu šo nekārtību rezultātā nenorēķināsies par saņemto dabasgāzi līdz 7. martam, būsim spiesti dabasgāzes padevi atkal pārtraukt gan pašai Ukrainai, gan Eiropas dabasgāzes lietotājiem, kas dabasgāzi saņem caur šo valsti,» tā V. Putins. Vienlaikus viņš izteicies, ka notikumi ap Naftogaz kārtējo reizi liek apšaubīt Ukrainas kā enerģētisko projektu partnera uzticamību.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Bruņotu vīru grupa maskās trešdien pusdienlaikā iebrukusi Ukrainas valsts kompānijas Naftogaz galvenajā birojā, kur pēc tam sākusies kratīšana.

Ukrainas Drošības padome (UDP) paziņojusi, ka Naftogaz Ukraini birojā tiek veiktas izmeklēšanas darbības krimināllietā. «Turp devušies mūsu izmeklētāji, kurus pavada vairāki Alfa darbinieki,» paziņojusi UDP preses sekretāre.

Pēc viņas sacītā, viss notiek likuma ietvaros. Runa ir par 2.martā ierosināto krimināllietu, kurā Naftogaz vadītāji tiek vainoti 6.3 mljrd. kubikmetru tranzīta gāzes piesavināšanā par kopējo summu vairāk nekā 920 milj. ASV dolāru. Šajā lietā jau ir aizturēts enerģētikas muitas reģionālās nodaļas vadītājs.

Savukārt Naftogaz preses dienests ziņo, ka UDP izmeklētāji «centās izņemt vienošanās ar Gazprom par gāzes tranzītu un piegādi 2009. – 2019.gadam oriģinālus». Kā žurnālistiem skaidrojis Naftogaz Ukraini juridiskā departamenta vadītājs Sergejs Davidenko, ja tiks izņemti oriģināli, kompānija nevarēs pildīt savas līgumsaistības, proti, atmuitot gāzi un veikt tās tranzītu. Turklāt Naftogaz līdz 7.martam ir jāpārskaita Krievijas koncernam Gazprom apmēram 400 miljoni dolāru par februārī piegādāto gāzi.

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

«Rodas iespaids, ka [Ukrainas bijusī premjerministre Jūlija] Timošenko ir notiesāta par gāzes kontraktu ar Krieviju. Mums galēji neizdevīgu kontraktu. Bet ne par to viņu tiesāja,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Ukrainas premjerministrs Mikols Azarovs.

«Te varētu runāt par politisko atbildību. Par to, ka viņa piespieda Naftogaz vadītājus parakstīt šo ļoti neizdevīgo līgumu. Varētu runāt par to, ka mēs katru mēnesi pārmaksājam miljardu dolāru Krievijai, kas mūsu valstij ir kolosāli zaudējumi. Šo pārmaksu summa, piemēram, gada laikā ir lielāka nekā mūsu kopējais tēriņš veselības aizsardzībai.

Bet pat ne par to viņu tiesāja. Viņu tiesāja par to, ka viņai nebija pilnvaru no Ministru kabineta dot komandu parakstīt šo kontraktu. Atbilstoši Ukrainas likumdošanai premjerministram ir jāsaņem pilnvaras no valdības kāda kontrakta realizācijai. Pirms manas vizītes Latvijā, es saņēmu valdības pilnvarojumu. Bet Timošenko kaut ko pati pa tiešo sarunāja ar Krievijas vadību, pēc tam šo materiālu apsprieda valdībā, kur šis kontrakts netika apstiprināts. Bet Naftogaz vadība, kas tobrīd atradās Maskavā, tieši jautāja Timošenko - es neparakstīšu šo kontraktu, ja nebūs valdības apstiprinātas direktīvas. Tad Timošenko pavēlēja izgatavot šīs direktīvas un vienpersoniski tās parakstīja un parādīja Naftogaz vadītājam, apgalvojot, ka it kā ir kopējs valdības lēmums. Kā jūs novērtēsiet šādu rīcību? Parakstīt neesošu valdības lēmumu. Kā tas saucas?» vaicājis Azarovs.

Ukrainas kompānija Naftogaz pilnībā pārtraukusi gāzes iegādi no Krievijas «gāzes milža» Gazprom, citējot Ukrainas atbildīgo amatpersonu paziņojumu, vēsta rt.com.

Šā gada oktobrī Naftogaz no Gazprom saņēma 3,2 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir aptuveni 104 miljoni kubikmetru gāzes dienā. Novembra sākumā gāzes imports no Gazprom saruka līdz aptuveni deviņiem miljoniem kubikmetru gāzes dienā, bet 8. novembrī piegāde tika pārtraukta pilnībā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien tikās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, tomēr nav oficiālu ziņu, ka valstu vadītāji būtu pārsprieduši arī gāzes jautājumu.

Iepriekš, šā gada oktobrī, Naftogaz pauda, ka tai ir aptuveni 17 miljardu kubikmetru uzkrājumi, kas ir pietiekami, lai kompānija nodrošinātu Ukrainu ar gāzi ziemas periodā. Par plāniem mazināt Krievijas gāzes iegādes apjomus atbildīgās amatpersonas Ukrainā ziņoja jau pagājušajā nedēļā. Savukārt Ukrainas premjers Mikola Azarovs pauda, ka Ukraina neimportēs gāzi no Krievijas, ja tā nepārskatīs iepriekš slēgto Gazprom līgumu. Pagājušajā mēnesī Gazprom izpilddirektors Aleksejs Millers pieprasīja «nekavējoties» Polijai sniegt apmaksu 882 miljonu ASV dolāru apjomā par gāzes piegādi Kijevai. Polijas parāds esot sasniedzis 1,4 miljardus ASV dolāru, kas ir «kritisks» līmenis, pauda A. Millers. Viņš arī draudēja – ja parāds netiks samaksāts, Gazporm pārtrauks gāzes piegādes pirms apmaksas.

Kompānija Naftogaz Ukraini ir samaksājusi Krievijaas Gazprom par gāzes piegādi februārī, līdz ar to Krievija nepārtrauks gāzes piegādes Ukrainai un līdz ar to arī Eiropai, ziņo newsru.com.

Tomēr pēc ekspertu domām, jūnijā Ukraina nespēšot maksāt par Krievijas gāzi. Krievijas premjers Vladimirs Putins norādīja, ja tā notiks, tad cietēji atkal būs gāzes lietotāji Eiropā.

Gazprom atzina, ka Naftogaz Ukraini sākumā samaksājis par gāzi 310 miljonus dolāru, bet nedaudz vēlāk vēl 50 miljonus dolāru. Saskaņā ar līgumu, Ukrainai par gāzi jāmaksā līdz katra nākamā mēneša 7. datumam. Gadījumā, ja līguma nosacījumi netiks pildīti, tad Gazprom varētu lūgt Ukrainai par gāzi veikt priekšapmaksu katru mēnesi.

Spējais Krievijas dabasgāzes piegādes apjomu samazinājums Ukrainai ietekmēs Eiropu dažu stundu laikā pēc tā ieviešanas. Tā norādījusi Ukrainas valstij piederošā kompānija Naftogaz, ziņo BBC.

Eiropas Savienības (ES) valstis cieši seko līdzi dabasgāzes importam no Krievijas, jo valsts paziņojusi, ka par piektdaļu samazinās gāzes eksportu caur Ukrainas cauruļvadiem.

Gazprom skaidro, ka samazina piegādes, lai kompensētu to apjomu, kuru it kā nesankcionēti piesavinājusies Ukraina.

Db.lv jau vēstīja, ka Krievija pārtraukusi piegādāt dabasgāzi Ukrainai ar šī gada 1. janvāri. Tas ticis darīts, jo Ukraina neesot norēķinājusies par piegādēm 2008. gadā.

Naftogaz mājas lapā norādītas deviņas valstis, ieskaitot Vāciju, Poliju un Ungāriju, kuras saņems samazinātu gāzes apjomu.

"Naftogaz uzskata, ka šādā gadījumā, kad Eiropas dabasgāzes lietotāji saņem mazāk dabasgāzes, ar visām sūdzībām no minētājām valstīm jāvēršas tieši pie Gazprom," tā teikts Naftogaz paziņojumā.

Ukraina piektdien paziņoja, ka neiegādāsies dabasgāzi no Krievijas par Maskavas piedāvāto cenu un tā vietā vērsīsies pie Eiropas tirgiem, valstij turpinot nosliekties uz Rietumiem.

Krievijas gāzes giganta Gazprom vadītājs Aleksejs Millers otrdien pavēstīja, ka viņš saņēma lūgumu no Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānijas Naftogaz atjaunot gāzes piegādes, kas tika pārtrauktas novembrī saistībā ar nesaskaņām par piegādes cenām.

Savukārt Naftogaz apstiprināja, ka tā piedāvājusi Gazprom iespēju būt par vienu no potenciālajiem piegādātājiem.

Tāpat kompānija norādīja, ka iegādāsies Krievijas gāzi tikai par izdevīgu cenu.

Naftogaz vēsta, ka Krievijas enerģētikas ministrs piedāvājis pārdot gāzi Ukrainai šā gada trešajā ceturksnī par 177 dolāriem (157 eiro) par 1000 kubikmetru.

Taču uzņēmums paziņojis, ka neiegādāsies Krievijas gāzi ar šādiem nosacījumiem.

Situācija ar gāzes piegāžu apmaksāšanu no Naftogaz puses ir «ļoti, ļoti smaga», paziņojis Gazprom valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers. Ja Naftogaz kavēsies ar maksājumiem maijā, tad Gazprom būs mats pāriet uz simtprocentīgu priekšapmaksu, tā viņš.

Gazprom oficiālais pārstāvis Sergejs Kuprijanovs pastāstījis par darba tikšanos ar Ukrainas Naftogaz pārstāvjiem, kuras galvenā tēma bijusi apmaksas jautājumi, raksta newsru.com. Tikšanās laikā Gazprom secinājis, ka Naftogaz finanšu situācija ir ļoti smaga un Gazprom šaubās par Ukrainas uzņēmuma maksātspēju.

S. Kuprijanovs izteica cerību, ka Eiropas Savienības institūcijas ieņems atbildīgu pozīciju «gāzes jautājumā» un kopīgi meklēs iespēju Ukrainai pārvarēt grūtības, lai Gazprom nebūtu atkal jāpārtrauc gāzes piegādes.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Par pirmo soli Krievijas un Ukrainas enerģētikas interešu apvienošanā varētu kalpot Gazprom un Naftogaz veidots kopuzņēmums.

Par to raksta Vedomostji. Kad aprīļa beigās Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins piedāvāja Ukrainai apvienot Gazprom un Naftogaz, Ukraina atbildēja, ka tas iespējams tikai uz paritātes principiem. Taču Krievijas puse Naftogaz vērtē tikai kā atbilstošu 5 % no Gazprom. Izeju atradis Krievijas vicepremjers Igors Sečins, piedāvājot radīt kopuzņēmumu uz paritātes principiem. Abas puses jau sākušas sarunas par iespējamo ieguldījumu jaunā kopuzņēmumā.

Par vienu no aktīviem varētu kļūt Melnās jūras šelfa iecirknis, ko dēvē par Pallasa pacēlumu. Šajā iecirknī licence ogļūdeņražu meklēšanai izsniegta Krievijas kompānijai Černomorņeftjegaz, kas, iespējams, pieder pēc žurnāla Forbes vērtējuma Krievijas bagātākajam cilvēkam Vladimiram Ļisinam. Licence beidzas 2012. gadā, un, iespējams, abu valstu veidotais kopuzņēmums varētu aizskart Ļisina intereses, pieļauj Vedomostji.

Ukrainas austrumos, Poltavas apgabalā, uzsprādzis gāzes cauruļvads Urengoja-Pomari-Užgoroda, ziņo Ukrainas mediji

Liesmas, kas šāvās 100 metru augstumā, izdevies apdzēst nepilnu divu stundu laikā. Cilvēki sprādzienā nav cietuši.

Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms, taču tas noticis dienu pēc Krievijas lēmuma apturēt gāzes piegādes Ukrainai. Krievijas gāzes tranzīts klientiem Eiropā tiek nodrošināts pilnā apjomā pa cauruļvada rezerves atzaru.

Kā paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs, tiek izskatītas vairākas notikušā versijas un galvenā no tām ir terora akts.

Tuvākās apkaimes iedzīvotāji stāstījuši, ka tieši pirms tam viņi dzirdējuši "divus spēcīgus blīkšķus", kas varētu liecināt par tīši sarīkotiem sprādzieniem.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Krievijas enerģētikas kompānija Gazprom pieprasījusi Ukrainai «nekavējoties» apmaksāt rēķinu par piegādāto gāzi, paužot bažas par izveidojušos parādu. Analītiķi norādījuši uz jauna «gāzes kara» iespējamību starp abām valstīm.

Gazprom savas prasības izteicis pirms novembrī gaidāmā samita Viļņā, kurā ar Eiropas Savienība ar Ukrainu varētu parakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu. Krievija vēlas, lai Ukraina pievienotos tās veidotajai Muitas savienībai.

Krievijas enerģētikas kompānijas izpilddirektors Aleksejs Millers norādījis, ka Ukraina nav samaksājusi 882 miljonus ASV dolārus par gāzi, kas tai piegādāta augustā. «Mūs uztrauc situācija, kas ir izveidojusies saistībā ar Ukrainas nemaksāšanu par gāzes piegādēm,» A. Millera sacīto citē Interfax. Ukrainai ticis dots laiks līdz 1. oktobrim, lai norēķinātos par gāzi, tomēr valsts to neesot darījusi. Krievija piedraudējusi Ukrainai, ja tā nerīkosies, lai situāciju atrisinātu, gāzes piegādēm tikšot ieviestas priekšapmaksas.

Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis atturas komentēt Krievijas iespējamo jauno ārpolitisko doktrīnu attiecībām ar Baltijas valstīm, kamēr nav skaidrs, vai šāds dokuments ir oficiāli tapis. «Pirms neesmu redzējis šo doktrīnu, atturos komentēt tās atreferējumus Newsweek vai Latvijas medijos, jo mēs nezinām, vai tas ir oficiāls Krievijas dokuments,» DB īsi norādīja ārlietu ministrs.

Dokumentā, kas izstrādāts februārī, izklāstīts Krievijas ĀM ierosināts darba kārtības plāns attiecībām ar 61 pasaules valsti, ziņo BNS. Dokumentam, kuru izskata Krievijas pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs, apstiprinājumu devis valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Newsweek, neatklājot, kur šāda informācija iegūta.

Žurnālā teikts, ka Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas pārvaldīšana un starptautiska gāzes konsorcija izveidošana ir stratēģisks Krievijas mērķis, turklāt Maskava vēlas noslēgt ilgtermiņa kontraktus kodoldegvielas piegādēm Ukrainas atomelektrostacijām. Savukārt Eiropas Savienības dalībnieces zaudē interesi par investīcijām Baltijas valstīs, un aktīvu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinās, tāpēc Krievijai būtu jāapsver enerģētikas un transporta jomā strādājošie Baltijas reģiona uzņēmumi, ziņo Newsweek, atsaucoties uz dokumenta projektu.

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.

Krievija vēlas kļūt par Ukrainas gāzes piegāžu sistēmas pārvaldītāju, kā arī iegādāties enerģētikas un transportēšanas uzņēmumus Baltijas valstīs, vēstī ASV nedēļas žurnāla Newsweek Krievijas izdevums, atsaucoties uz Krievijas Ārlietu ministrijas dokumenta projektu.

Pēc tajā sniegtās informācijas, dokumentā, kas izstrādāts februārī, izklāstīts ministrijas ierosināts darba kārtības plāns attiecībām ar 61 pasaules valsti. Dokumentam, kuru izskata Krievijas pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs, apstiprinājumu devis valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Newsweek, neatklājot, kur šāda informācija iegūta.

Žurnālā teikts, ka Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas pārvaldīšana un starptautiska gāzes konsorcija izveidošana ir stratēģisks Krievijas mērķis, turklāt Maskava vēlas noslēgt ilgtermiņa kontraktus kodoldegvielas piegādēm Ukrainas atomelektrostacijām. Savukārt Eiropas Savienības dalībnieces zaudē interesi par investīcijām Baltijas valstīs, un aktīvu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinās, tāpēc Krievijai būtu jāapsver enerģētikas un transporta jomā strādājošie Baltijas reģiona uzņēmumi, ziņo Newsweek, atsaucoties uz dokumenta projektu.

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.