Ar 2003.gada 1.oktobri paredzēts palielināt valsts nodevas likmes par pasu izsniegšanu, ņemot vērā, ka no minētā datuma paredzēts uzsākt personas apliecību izsniegšanu un pase vairs nebūs obligāts personu apliecinošs dokuments. To paredz valdības sēdē akceptēja noteikumus, kuri nosaka valsts nodevas likmes par pilsoņu personas apliecību, nepilsoņu personas apliecību, ārvalstnieku, bezvalstnieku, bēgļu vai personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās atļauju, kā arī pilsoņu pasu, nepilsoņu pasu, bezvalstnieku ceļošanas dokumentu un bēgļu ceļošanas dokumentu izsniegšanu un nodevas maksāšanas kārtību. Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu ir 10 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 20 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 35 lati. Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, ir 20 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 30 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 45 lati. Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, ir 50 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 65 lati; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 80 latu. Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu vecuma pensionāriem, pirmās un otrās grupas invalīdiem, bērniem līdz 18 gadu vecumam ir divi lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 10 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 20 latu, bet valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, minētajām personām ir pieci lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 15 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 30 latu.†Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, minētajām personām ir 10 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 20 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 35 lati. No valsts nodevas par personas apliecības vai pases izsniegšanu ir atbrīvota persona, kura ir pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā un iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē šo statusu apliecinošu dokumentu. No valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu atbrīvota persona, kura mainījusi uzvārdu pēc laulības noslēgšanas un dokumentus pases saņemšanai iesniegusi 30 dienu laikā pēc laulības noslēgšanas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga atbrīvot personu no valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu, ja: pase nepieciešama, lai ārstētos ārvalstī;†pase nepieciešama izbraukšanai no valsts tuvinieka slimības vai nāves gadījumā;†pasi izsniedz personai līdz 18 gadu vecumam, kā arī izglītības iestādes audzēknim, ja tiek organizēts brauciens uz ārvalstīm. Atbrīvošanai no valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedz rakstisku iesniegumu un dokumentu, kas apliecina minēto pases paātrinātas izsniegšanas nepieciešamību. Valsts nodevu persona maksā kredītiestādē. Pirms personas apliecības vai pases saņemšanas persona maksājumu apliecinošu dokumentu (kvīti) iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Valsts nodevu par personas apliecības vai pases izsniegšanu ieskaita valsts pamatbudžetā. Līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases izsniegšanu ir pieci lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 15 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 30 latu. Līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, ir 10 latu, bet par pases paāt

Unibanka saviem klientiem jau ir izsniegusi 22 tūkstošus viedkaršu — maksājumu kartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Viedkaršu izsniegšanu Unibanka sāka šī gada aprīļa beigās. Sākotnēji tika plānots, ka 20 000 viedkaršu tiks izsniegtas līdz gada beigām. Viceprezidents Ainārs Ozols: «Ja saglabāsies tikpat augsta klientu aktivitāte, paredzams, ka līdz gada beigām būs izsniegtas vismaz 30 000 viedkaršu.« Unibanka jūlija beigās banka bija izsniegusi 293.7 tūkstošus maksājumu karšu. Unibanka klientiem piedāvā 11 dažāda veida maksājumu kartes, kā arī divu veidu tā sauktās «co-brand» kartes (Unibanka/LMT Maestro un Unibanka/Statoil Ekstra). Līdz pilnīgai pārejai uz viedkaršu tehnoloģiju, klientiem tiek izsniegtas hibrīdkartes, kurām ir gan mikroprocesors, gan magnētiskā josla. Viedkaršu apstrādei Latvijā ir sertificētas piecas bankas, savukārt viedkartes izsniedz tikai divas bankas - Unibanka un Hansabanka.

Unibanka ir pirmā no Baltijas valstu komercbankām, kura sākusi Eurocard/Mastercard un Maestro (EC/MC) viedkaršu izsniegšanu. Marta beigās Unibanka bija izsniegusi 78.5 tūkstošus viedkaršu ar VISA simboliku, kas bankai nodrošina aptuveni 60% Latvijas un aptuveni pusi viedkaršu tirgus Baltijas valstīs, informē Unibankā. Viedkaršu projekta vadītāja Vija Freimane: «Mēs esam pirmā Baltijas valstu banka, kas ir pilnībā pabeigusi sertifikāciju gan VISA, gan EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Šobrīd mēs esam izsnieguši arī pirmās EC/MC viedkartes, pārbaudījuši to funkcionalitāti, un, sākot ar maiju, sāksim tās izsniegt masveidā.» «Ņemot vērā līdzšinējo maksājumu karšu izsniegšanas dinamiku, paredzams, ka ik mēnesi mēs izsniegsim aptuveni 10 tūkstošus viedkaršu. Tādējādi līdz gada beigām mēs izsniegsim vismaz 100 000 jaunu karšu ar iestrādātu mikroprocesoru, savukārt kopējais mūsu Bankas izsniegto viedkaršu skaits sasniegs apmēram 180 tūkstošus, kas Unibankai arī turpmāk nodrošinās noteicošās pozīcijas tirgū,» piebilst Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

Ņemot vērā starptautisko organizāciju VISA un MasterCard prasības, kas attiecas uz visām Latvijas komercbankām, 2007. gada 23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

"Viedkartēs iestrādātais čips ir drošāks datu nesējs un labāk aizsargāts pret viltojumiem, tāpēc datu nolasīšana no kartes čipa bankomātos pasargās viedkaršu lietotājus un pašu banku no krāpniecisko darījumu riska," akcentē kredītiestāde.

Līdz šī gada 26. maijam Unibanka klientiem jau ir izsniegusi 5500 viedkaršu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnēji plānoto apjomu — izsniegt 2500 viedkaršu līdz maija beigām. Plānots, ka līdz gada beigām Unibanka būs izsniegusi vairāk nekā 20 000 karšu ar iestrādātu mikroprocesoru. Viedkaršu projekta ietvaros Unibanka turpina veidot atbilstošu infrastruktūru darījumiem ar viedkartēm — jau šobrīd POS termināli tirdzniecības vietās ir uzstādīti ne tikai Rīgā, bet arī Siguldā, Jūrmalā un Daugavpilī. Ainārs Ozols: «Pieprasījums pēc viedkartēm liecina, ka klienti ir sākuši izprast viedkartes iespējas un ir gatavi izmantot jaunās tehnoloģijas. Tā kā drošība ir viena no būtiskākajām viedkartes priekšrocībām, viedkaršu saņemšanai aktīvāk ir pieteikušies tie klienti, kuri maksājumu kartes izmanto kā norēķinu līdzekli ikdienā, jo šai klientu grupai darījumu drošība ir svarīgs faktors.»

A/S Latvijas Krājbanka ir beigusi plānoto pāreju uz viedkaršu (čipkaršu) tehnoloģijām un uzsākusi viedkaršu izsniegšanu. Šobrīd viedkartes saņēmuši jau 6.5 tūkstoši Krājbankas klientu. Kā pirmās klientiem tiek piedāvātas VISA Electron viedkartes, kas funkcionalitātes ziņā ir līdzīgas Krājbankas izdotajām Krājkartēm VISA Electron un Online VISA Electron norēķinu kartēm. Turpinot viedkaršu produktu klāsta paplašināšanu un modernizāciju, Krājbanka šobrīd risina jautājumu par Maestro debetkaršu izsniegšanu viedkaršu tehnoloģijās. Nākamais etaps — kredītkartes, kurām mikroprocesors jeb čips tiks izmantots ne tikai darījumu drošības nodrošināšanai, bet tas dos iespējas izmantot norēķinu karti daudz plašāk, kā līdzšinējās norēķinu kartes ar magnētisko joslu.

Banku sniegtā informācija liecina, ka tirgū pakāpeniski notiek pāreja uz viedkartēm (uz kartes ir gan līdzšinējā magnētiskā svītra, gan čips). Pagaidām bankas izdod tikai starptautiskās karšu organizācijas VISA viedkartes. Paralēli norit sagatavošanās process, lai varētu izdot Eurocard viedkartes. Līdz jūnija beigām Hansabanka bija izsniegusi nedaudz vairāk nekā 6000 viedkaršu, bet Unibanka — ap 11,5 tūkst. karšu. Pāreju uz viedkartēm sākusi arī Parekss banka — kopš jūlija banka piedāvā apmainīt tās VISA Electron kartes, kurām beidzies derīguma termiņš, bet no oktobra plānota VISA Electron viedkaršu izsniegšana visiem klientiem — informē bankā. Kredītkartes kā viedkartes plānots sākt izsniegt no nākamā gada. Līdz gada beigām Hansabanka un Parekss banka katra plānojusi izsniegt ap 10 tūkst. viedkaršu, bet Unibanka — ap 30 tūkst. viedkaršu.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Nākamajā gadā LATEKO Banka plāno uzsākt viedkaršu izdošanu. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Sākotnēji LATEKO Banka plāno izdot hibrīd viedkartes, uz kurām būs gan magnētiskais celiņš, gan čips, tā kā bankām visā pasaulē nepieciešams laiks viedkaršu apkalpošanas infrastruktūras pilnveidošanai. Tādējādi, LATEKO Bankas klienti varēs izmantot hibrīdviedkartes visās karšu apkalpošanas vietās — vietās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes un arī vietās, kur pieņem ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. Viedkaršu ieviešana notiek atbilstoši starptautisko maksājumu karšu sistēmu MasterCard un Visa prasībām un saskaņā ar to izstrādāto EMV standartu.

A/s Hansabanka ir veiksmīgi noslēgusi testa viedkaršu ieviešanas projektu un visās Hansabankas filiālēs no 17. marta ir sākusies iedzīvotāju pieteikumu pieņemšana viedkaršu saņemšanai. Sākot no 17. marta, Hansabanka klientiem piedāvā saņemt Visa Electron, Visa Classic, Visa Business un Visa Gold viedkartes, uz kurām būs gan čips, gan magnētiskais celiņš. Veikalos, kuros elektroniskie termināli nebūs sagatavoti čipa apstrādei, kartes tāpat kā līdz šim tiks apkalpotas, nolasot magnētisko celiņu. Hansabanka paredz, ka visu elektronisko POS terminālu nomaiņu tā veiks līdz 2004. gada aprīlim. Uģis Zemturis, a/s Hansabanka Valdes priekšsēdētājas vietnieks: «Klienti līdz ar viedkaršu saņemšanu iegūst augstāku norēķinu drošību un jaunas ērtības, jo nākotnē viedkarte būs ne tikai bankas karte un elektroniskais maciņš, bet banka varēs izveidot kartes apkalpošanas noteikumus, vadoties no klientu prasībām un interesēm.» Paredzams, ka līdz šī gada beigām kopumā Hansabanka klientiem izsniegs vairāk nekā 15 000 viedkaršu. Līdz februāra beigām Hansabanka Hansabank Grupas darbiniekiem un klientiem bija izsniegusi jau vairāk nekā 500 viedkartes, kuru darbība ir pārbaudīta Igaunijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Polijā un citās valstīs.

NORD/LB Latvija ir sākusi saviem klientiem izsniegt viedkartes. Šis ir rūpīga darba rezultāts, kura mērķis ir piedāvāt bankas klientiem pēc iespējas lielāku drošību un plašākas iespējas. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Jaunās viedkartes ir t.s. hibrīdkartes, kuras ietver gan magnētisko celiņu, gan čipu, tādējādi bankas klientiem ir iespējams izmantot savas kartes visās karšu apkalpošanas vietās— gan tajās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes, gan tajās norēķinu vietās, kur pieņemt tikai ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. NORD/LB Latvija Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja Ludmila Gudima: «Viedkaršu izdošana ir nozīmīgs solis ceļā uz arvien drošākiem pakalpojumiem bankas klientiem. Pasaules pieredze rāda, ka krāpniecība ar maksājumu kartēm valstīs, kur tiek ieviestas viedkartes, strauji samazinās. Viedkarte nodrošina ne tikai uzticamākas elektronisku maksājumu iespējas, bet sniedz kartes īpašniekam arī citas priekšrocības- viedkarti var izmantot arī citu tajā ieprogrammējamu funkciju veikšanai.» Pašlaik NORD/LB Latvija, izmantojot arī mātes bankas Norddeutsche Landesbank pieredzi, veido piedāvājumus lielajiem uzņēmumiem, kas ļaus jaunās viedkartes izmantot arī citu funkciju īstenošanai (piemēram, kā pastāvīgo klientu kartes, bonusa punktu uzkrāšanas kartes, u.c.) atbilstoši katra uzņēmuma vajadzībām. Pagaidām NORD/LB Latvija ir uzsākusi VISA viedkaršu ieviešanu, bet šogad tiks uzsākts darbs pie MasterCard viedkaršu izdošanas procesa, tādējādi nākamā gada otrajā pusē banka uzsāks ieviest arī MasterCard viedkartes.

SEB banka ir noslēgusi pagājušā gada nogalē uzsākto bankas bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu uz viedkaršu nolasīšanu, kas nozīmē, ka turpmāk maksājuma karšu dati šajos bankomātos tiks nolasīti no čipa jeb mikroshēmas, tādējādi nodrošinot papildu drošību, informē SEB.

Gadījumā, ja kartē iestrādātais čips būs mehāniski vai kā citādi bojāts, pēc starptautisko karšu organizāciju VISA un MasterCard noteiktumiem klienta datu drošības labad šis darījums tiks atteiks, savukārt pats kartes lietotājs noteikti tiek gaidīts bankā, lai karti aizvietotu, jo mehāniski bojāts čips var radīt situācijas, kad cilvēks nevar norēķināties arī par pirkumu veikalos vai tirdzniecības vietās.

Iekšlietu ministrija iecerējusi, ka par paātrinātu (divu darbdienu laikā) pases pirmreizēju izsniegšanu vai par pases atkārtotu izsniegšanu, ja iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš, pase nav derīga ceļošanai, personai mainījies personvārds vai mainījies personas tiesiskais statuss būs 50 lati līdzšinējo 35 latu vietā.

To paredz iekšlietu ministrijas 13.augustā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu», kas paredz palielināt nodevas apmēru par paātrinātā kārtībā divu darbdienu laikā izsniegtajām pasēm.

Tāpat plānots, ka pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam šī nodeva būs 30 lati līdzšinējo 25 latu vietā.

Par pases paātrinātu atkārtotu izsniegšanu citu iemeslu dēļ nodeva būs 60 lati līdzšinējo 40 latu vietā, bet pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam būs jāmaksā 40 lati līdzšinējo 30 latu vietā.

Unibanka sāk uzstādīt POS terminālus, kuri, līdztekus ierastajām maksājumu kartēm ar magnētisko joslu, spēj apkalpot arī viedkartes. Šonedēļ dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās Rīgā ir uzstādīti pirmie 10 termināli. Turpmāk ik mēnesi Unibanka plāno uzstādīt 150 POS terminālus viedkaršu pieņemšanai. Līdz gada beigām viedkaršu pieņemšanai tiks pielāgoti visi 1700 Unibankas POS termināli. Šobrīd viedkartes ir izsniegtas ierobežotam skaitam bankas klientu un darbinieku, kuri veic lietotāju testus. Savukārt aprīļa otrajā pusē tiks uzsākta viedkaršu izsniegšana klientiem visās Unibankas filiālēs. Mēs plānojam, ka līdz šī gada beigām viedkartes tiks izsniegtas 20 tūkstošiem klientu.

Restorānā «Humors un zupas» Unibankas, karšu apstrādes centra Bankserviss, kompānijas POINT un Mastercard International pārstāvju klātbūtnē tika veikts Latvijā pirmais darījums ar Eurocard/Mastercard viedkarti. Līdz ar šo transakciju Unibanka ir pilnībā pabeigusi EC/MC viedkaršu sertifikācijas un testēšanas procesu un ir gatava EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Līdz gada beigām tiks pabeigta Unibankas POS terminālu tīkla pilnveidošana arī EC/MC viedkaršu pieņemšanai. Unibankas projektu vadītāja Vija Freimane: «Tas, ka mēs esam pirmā banka, kura ir gatava veikt darījumus ar VISA un Eurocard/Mastercard izdotajām viedkartēm, vēl vairāk nostiprina Unibankas līderpozīcijas maksājumu karšu tirgū. Mēs būsim arī pirmie, kas sāks izsniegt klientiem EC/MC kredītkartes un debetkartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Paredzams, ka pirmās EC/MC viedkartes Unibankas klientiem tiks izsniegtas jau nākamā gada sākumā.» Oktobra sākumā Unibankas klienti lietoja gandrīz 33 tūkstošus VISA karšu, savukārt līdz gada beigām plānots izsniegt aptuveni 40 000 VISA karšu, kuros ir iestrādāts mikroprocesors. Līdz pilnīgai pārejai uz viedkartēm klientiem tiek izsniegtas tā sauktās hibrīdkartes, kurām ir gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pirmās VISA viedkartes Unibanka sāka izsniegt šī gada pavasarī.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas, kā arī to izvešanas kārtība».Paredzēts noteikt personām šādas valsts nodevu likmes: par mednieka apliecības izsniegšanu - 1 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu pamatlikme - 3 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu vecuma un izdienas pensionāriem, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem - viens lats; par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa un rubeņa medīšanai neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma - viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ar atļaujas derīguma termiņu uz vienu dienu - 10 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu līdz 10 dienām - 25 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu uz visu medību sezonu - 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā Valsts nodevu maksā pirms mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes, medību atļaujas, atļaujas ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļaujas izvest medību trofeju no Latvijas saņemšanas, pretī saņemot darījumu apliecinošu dokumentu. Tā ieskaitāma valsts pamatbudžetā.Lai izvestu medību trofeju no Latvijas, nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja, bet vilka un lūša medību trofejas izvešanai - arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Atļaujas paraugu medību trofeju izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Valsts meža dienests. Atļaujas paraugu vilka un lūša medību trofejas izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licenču sagatavošana un izsniegšana, kas līdz šim bija Latvijas Attīstības aģentūras pārziņā tagad būs Ārlietu ministrijas kompetencē. Tā nolemts valdības sēdē.Valdība mainījusi valsts nodevu par speciālas atļaujas izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem. Speciāla atļauja stratēģiskas nozīmes preču darījumiem: par licenču izsniegšanu eksporta vai importa darījumiem ar kopējo vērtību līdz 1000 Ls – 5 Ls; par licences izsniegšanu eksporta darījumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1000 Ls – 5 Ls +2.5 % no darījuma kopējā apjoma, bet ne vairāk kā 500 Ls ; par licences izsniegšanu importa darījumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1000 Ls - 5 Ls + 2.5 % no darījuma kopējās vērtības, bet ne vairāk kā 600 Ls; par licences izsniegšanu tranzīta darījumam - 80 Ls; par importa sertifikāta vai galīgā izlietojuma apliecinājuma izsniegšanu – 15 Ls; par piegādes kontroles sertifikāta izsniegšanu – 20 Ls; par kontrolei nepakļauto preču licences izsniegšanu– 20 Ls; par eksporta, importa un tranzīta licences derīguma termiņa pagarināšanu – 5 Ls.

Valdības pieņēma noteikumus, kuri nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati Par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 Ls; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 Ls; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 cm, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 Ls; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kg, – 100 Ls; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0.6 kg, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 Ls; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 Ls. Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats. Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Db.lv jau rakstīja, ka, sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti. Lai uzzinātu, kādas iespējas šajā sakarā ir citu banku klientiem, Db.lv veica citu Latvijas banku aptauju.

Kas ir viedkartes?

Nordea Latvija pārdošanas un produktu attīstības vadītājs Ritvars Pavlovs: "Viedkartes ir plastmasas kartes ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai vai naudas pārvedumiem. Viedkaršu nolūks ir kalpot par drošu elektroniskā paraksta nesēju."

DnB NORD Banka Karšu izdošanas un operāciju daļas vadītājs Maksims Tumanovs: "Viedkarte ir plastmasas kartīte, kurā ielīmēts mikročips - aktīvs informācijas nesējs, kas glabā un apstrādā datus par naudas līdzekļiem. Viedkarte ir pilnīgi droša pret zādzībām un nesankcionētu lietošanu, ko nodrošina PIN kods vai biometrija (piemēram, pirkstu nospiedums), vai arī foto."

Maksājumu karte ar iestrādātu mikroprocesoru ir vairs ne tikai karte norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai bankomātā, bet vienlaicīgi arī studenta apliecība un bibliotēkas karte. Unibanka ir pirmā banka Latvijā, kas sākusi plašāk lietot viedkaršu izmantošanas iespējas un pielāgojusi to funkcionalitāti studentu vajadzībām. Pirmo sadarbības līgumu par jauna veida studentu apliecību — viedkaršu izsniegšanu Unibanka ir parakstījusi ar Rīgas Tehnisko Universitāti, informē bankā. Tiem RTU studentiem, kas vēlēsies saņemt jaunā veida studentu apliecības, viedkartes tiks izsniegtas, sākot šo mācību gadu. Unibankas izsniegtā viedkarte veiks gan visas ierastās maksājumu kartes funkcijas, gan arī tā saturēs visu to informāciju, kas ļauj šo karti izmantot kā studenta apliecību un bibliotēkas karti. Jaunajā studenta apliecībā ciparu formātā tiks iestrādāta arī studenta fotogrāfija. Saskaņā ar Unibankas plānu viena, divu gadu laikā banka studentiem izsniegs aptuveni 15 tūkstošus šādu karšu. Tā kā interesi par šāda veida studenta apliecībām ir izrādījušas arī citas Latvijas augstskolas, paredzu, ka izsniegto karšu skaits būs ievērojami lielāks, pauž Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols.

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.