POS sistēmas pēdējo gadu laikā ir ieguvušas arvien lielāku uzņēmēju atzinību, lielā mērā pateicoties to spējai palielināt uzņēmuma peļņu un pārraudzīt finanses. POS jeb kases sistēmas sekmē uzņēmuma attīstību, integrējot gudru noliktavas pārvaldības sistēmu, analītiskas atskaites un plašas mārketinga iespējas. Turpini lasīt rakstu, kur pastāstīsim sīkāk par šīm un citām POS sistēmu sniegtajām priekšrocībām!

Kas ir POS termināls un kā tas atšķiras no kases aparāta?

Īsumā sakot, kases aparāts ir gaužām vienkārša ierīce, kas spēj nodrošināt pārdošanas funkcijas, drukāt čekus, uzskaitīt ienākošo un izejošo naudu, aprēķināt PVN un veidot vienkāršas atskaites. Savukārt POS termināls ir datorizēta sistēma, kas ne tikai nodrošina visas kases aparāta funkcijas, bet arī piedāvā vairākas papildus funkcijas kā preču pārvaldības un uzskaites sistēmu, lojalitātes programmu izstrādi, mārketinga moduli un vēl daudz citas noderīgas funkcijas, kas ļaus kāpināt uzņēmuma peļņu un kontrolēt finanses.

Tieši tāpēc POS sistēmas nodrošina plašāku funkcionalitāti nekā tradicionālie kases aparāti, pateicoties iespējām automatizēt ikdienas darbības. Turklāt jānorāda, ka strādāt ar POS ir daudz vienkāršāk un ātrāk nekā ar kases aparātu, ļaujot uzlabot uzņēmuma efektivitāti.

Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16 %, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Vidēji ik mēnesi apritē ir nodoti 494 jauni POS termināļi.

Turklāt manāmi pieaug arī kopējais juridisko personu skaits, kas norēķiniem ar klientiem izmanto POS termināļus. 2016. gada sākumā 10 524 Latvijas tirgotāji nodrošinājuši 21 308 vietas ar POS norēķiniem, kas veidojis 4 % pieaugumu, salīdzinot ar 2015. gadu. Savukārt gada pēdējā mēnesī POS termināļus nodrošinājuši jau 13 087 tirgotāji 28 601 Latvijas vietā.

Kopumā gada laikā DNB bankas POS termināļi nodrošinājuši 12,5 miljonus transakciju ar kopējo apgrozījumu 170 miljoni eiro. No janvāra līdz martam šogad vidējais transakciju skaits mēnesī pārsniedz miljonu, bet vidējais mēneša apgrozījums – 12 miljonus eiro, pamazām apsteidzot pagājušā gada rādītājus.

Unibanka saviem klientiem jau ir izsniegusi 22 tūkstošus viedkaršu — maksājumu kartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Viedkaršu izsniegšanu Unibanka sāka šī gada aprīļa beigās. Sākotnēji tika plānots, ka 20 000 viedkaršu tiks izsniegtas līdz gada beigām. Viceprezidents Ainārs Ozols: «Ja saglabāsies tikpat augsta klientu aktivitāte, paredzams, ka līdz gada beigām būs izsniegtas vismaz 30 000 viedkaršu.« Unibanka jūlija beigās banka bija izsniegusi 293.7 tūkstošus maksājumu karšu. Unibanka klientiem piedāvā 11 dažāda veida maksājumu kartes, kā arī divu veidu tā sauktās «co-brand» kartes (Unibanka/LMT Maestro un Unibanka/Statoil Ekstra). Līdz pilnīgai pārejai uz viedkaršu tehnoloģiju, klientiem tiek izsniegtas hibrīdkartes, kurām ir gan mikroprocesors, gan magnētiskā josla. Viedkaršu apstrādei Latvijā ir sertificētas piecas bankas, savukārt viedkartes izsniedz tikai divas bankas - Unibanka un Hansabanka.

Unibanka ir pirmā no Baltijas valstu komercbankām, kura sākusi Eurocard/Mastercard un Maestro (EC/MC) viedkaršu izsniegšanu. Marta beigās Unibanka bija izsniegusi 78.5 tūkstošus viedkaršu ar VISA simboliku, kas bankai nodrošina aptuveni 60% Latvijas un aptuveni pusi viedkaršu tirgus Baltijas valstīs, informē Unibankā. Viedkaršu projekta vadītāja Vija Freimane: «Mēs esam pirmā Baltijas valstu banka, kas ir pilnībā pabeigusi sertifikāciju gan VISA, gan EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Šobrīd mēs esam izsnieguši arī pirmās EC/MC viedkartes, pārbaudījuši to funkcionalitāti, un, sākot ar maiju, sāksim tās izsniegt masveidā.» «Ņemot vērā līdzšinējo maksājumu karšu izsniegšanas dinamiku, paredzams, ka ik mēnesi mēs izsniegsim aptuveni 10 tūkstošus viedkaršu. Tādējādi līdz gada beigām mēs izsniegsim vismaz 100 000 jaunu karšu ar iestrādātu mikroprocesoru, savukārt kopējais mūsu Bankas izsniegto viedkaršu skaits sasniegs apmēram 180 tūkstošus, kas Unibankai arī turpmāk nodrošinās noteicošās pozīcijas tirgū,» piebilst Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols.

Straujā tehnoloģiju attīstība elektronisko norēķinu jomā ikvienam mobilo telefonu priekšapmaksas karšu tirgotājam kopš 2004.gada septembra piedāvā jaunas un neierobežotas iespējas karšu papildināšanas kodu pieejamībai, ko nodrošina BankServisa elektronisko datu noliktava. Realitātē šāds jaunums dod iespēju pārdot priekšapmaksas kartes, fiziski tās neglabājot tirdzniecības vietā, bet gan tikai ar POS termināla starpniecību sazinoties ar BankServisa priekšapmaksas karšu datu bāzi un pirkuma veikšanas brīdī pretī saņemot atjaunošanas kodu, kas tiek izdrukāts uz termināla čeka. Līdz ar to pircējs, kas par mobilā telefonu priekšapmaksas kartes Zelta Zivtiņa, O-karte vai Amigo papildināšanu samaksā ar bankas karti vai skaidrā naudā, no pārdevēja pretī saņem tikai POS termināla čeka izdruku ar atjaunošanas kodu uz tā, kas izmantojams kartes kredīta papildināšanai. Kopš BankServiss sadarbībā ar Karsten Latvian tirgotājiem piedāvā šo pakalpojumu, interese par to ik mēnesi pieaug. Ja februārī šādu priekšapmaksas karšu pārdošanas veidu piedāvāja 548 POS terminālos, tad maijā to skaits tuvojās dubultam pieaugumam, pārsniedzot 900 POS terminālus. Arī pārdoto priekšapmaksas karšu skaits ik mēnesi palielinās vidēji par 40% un jau šobrīd ieņem nozīmīgu vietu priekšapmaksas karšu mazumtirdzniecībā. Šāda izaugsme dod iespēju prognozēt potenciālos apjomus elektroniskai priekšapmaksas karšu tirdzniecībai, jo no Latvijā pieejamajiem POS termināliem šādam pakalpojumam pagaidām piemērota tikai 1/12 daļa POS terminālu. Lai tirgotājs varētu uzsākt priekšapmaksas karšu kodu elektronisko pārdošanu, tam nepieciešama speciālas programmatūras instalācija POS terminālā, ko uzstāda POS termināla apkalpotājs. Pretī tirgotājs saņem virkni priekšrocību, ko sniedz elektronisko preču pārdošana, jo tirgotājam nav jāveido lieli preču (priekšapmaksas karšu) uzkrājumi, nav jāveic inventarizācija un uzskaite, nav jāplāno pasūtījumi un jārūpējas par to, lai viss pasūtītais tiktu iztirgots. Vienlaikus šādi aprīkotā tirdzniecības vietā priekšapmaksas kartes nekad nevar beigties, jo vienmēr ir pieejamas to sistēmu un to nominālu kartes, kādas nepieciešamas klientam. Visbeidzot, elektroniski tirgojamas kartes nav iespējams nozagt no veikala plaukta vai noliktavas, gluži tāpat kā no maka, kurā ir tikai bankas karte, nav iespējams nozagt skaidru naudu. “Modernās tehnoloģijas maina mūsu ikdienu vēl straujāk nekā dažkārt pat spējam prognozēt. Elektroniskie norēķini ir viena no tām jomām, kas šobrīd pasaulē attīstās visveiksmīgāk un ātrāk, ieņemot augstākās vietas starpnozaru reitingos. Tādēļ arī mūsu darbība Latvijā ir saistīta ar nepārtrauktu jaunumu ieviešanu un piedāvāšanu mūsu klientiem – bankām, tirgotājiem un norēķinu karšu lietotājiem. Mēs varam droši prognozēt, ka tuvāko 10 gadu laikā elektronisko norēķinu pakalpojumu klāsts un to piedāvātās iespējas paplašināsies, ieņemot vienu no galvenajām vietām cilvēka ikdienas dzīvē un piedāvājot daudz vienkāršākus risinājumus procesiem, kas šobrīd vēl šķiet laikietilpīgi un nepamatoti sarežģīti,” tā BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

„Cashback” pakalpojuma jeb skaidras naudas izņemšana ar maksajumu karti, izmantojot POS terminālus tirdzniecības vietās, ieviešana sabalansēs POS terminālu tirgu Latvijā, uzskata informāciju tehnoloģiju kompānijas, kas izstrādā maksājuma karšu sistēmas SIA „Point Transaction Systems” direktora Agris Štikāns. „Maksājuma karšu jeb POS terminālu skaita pieaugumu tirdzniecības vietās varētu sekmēt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) un Latvijas vadošo banku izteiktas atbalsts „Cashback” pakalpojuma pilnīgai ieviešanai. POS terminālu tirgus attīstībā tas iezīmē jaunu tendenču nostiprināšanos, kā arī tirgus sabalansēšanu tuvākajā nākotnē, mazinot krasās atšķirības starp lauku rajoniem un Latvijas centrālo daļu." Pašreiz vidēji 60% no visiem maksājuma karšu termināliem tiek izmantoti Rīgā un Rīgas rajonā, bet 40% - lielākajās pilsētās un lauku apvidos. Tomēr valsts ekonomiskajai stabilitātei un caurskatāmiem naudas darījumiem būtiska ir POS terminālu tirgus vienmērīga attīstība. Lai to veicinātu, papildus primārajai maksājuma karšu terminālu funkcijai, kas garantē norēķinus ar karti, tiek piedāvāti jauni risinājumi, atbilstoši katra tirgus segmenta vajadzībām. Tā kā lauku rajonos un atsevišķās pilsētās ir nepietiekams skaits bankomātu, „Cashback” pakalpojums ir viena no alternatīvām, lai patērētājs varētu maksimāli izmantot visas maksājuma karšu funkcijas. Visās tirgū pieejamajos SIA „Point Transaction Systems” POS terminālu modeļu programmatūrās integrēta „Cashback” funkcija. Pakalpojuma aktivizēšanas iniciatīva jāuzņemas tirgotājam, vēršoties savas apkalpojošās bankas filiālē. Tomēr jāatzīst, ka līdz šim tirdzniecības vietu pārstāvju aktivitāte „Cashback” izmantošanā vērtējama kā zema, ko, visticamāk, ietekmējis gan mazo un vidējo tirgotāju mazais apgrozījums, lai no POS termināla izņemtu ievērojamas naudas summas, gan arī pircēju neinformētība par šāda servisa iespējām. Šodienas konkurences apstākļos, kad pakāpeniski pieaug arī maksājuma karšu lietotāju skaits, mazais un vidējais tirgotājs stratēģiski plāno un analizē visas klientu piesaistes metodes. Tirgotājs ir daudz atvērtāks POS termināla iegādei un, līdzīgi kā Skandināvijas valstīs, izprot tā nozīmi attiecību ar pircējiem veidošanā.

No 28. aprīļa visās Unibankas filiālēs klienti var pieteikties viedkaršu saņemšanai, savukārt pirmās kartes ar iebūvētu mikroprocesoru tiks izsniegtas maija sākumā. Paredzams, ka līdz maija beigām Unibanka klientiem būs izsniegusi vismaz 2500 viedkaršu. Unibanka sākusi veidot arī atbilstošu infrastruktūru norēķiniem ar viedkartēm — šī gada martā tika uzstādīti pirmie POS termināli tirdzniecības vietās. Ik mēnesi uzstādot 150 terminālus viedkaršu pieņemšanai, lielākā daļa no bankas 1700 maksājumu karšu termināliem darījumiem ar viedkartēm tiks pielāgoti līdz šī gada beigām. Projekta vadītāja Vija Freimane: «Viedkartes ir tā tehnoloģija, kas nākotnē aizstās kartes ar magnētisko joslu, un maksājumos un norēķinos dažu gadu laikā dominēs visā pasaulē. Tāpēc paredzams, ka, pateicoties tām daudzajām kartes iespējām, kuras varēs izmantot nākotnē, kā arī drošības un datu aizsardzības risinājumam, viedkartes strauji kļūs populāras mūsu klientu vidū. Mēs šādam pieprasījuma pieaugumam esam gatavi, jo jau šobrīd varam izgatavot 800 viedkaršu dienā.»

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Līdz jūlija beigām norēķināties ar SEB bankas izsniegtajām bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams vairāk nekā 500 vietās Latvijā, kur tiks uzstādīti POS termināli ar bezkontakta maksājumu apstrādes funkciju, informē bankas pārstāve Jeļena Riļejeva.

Jūnijā SEB bankas POS terminālu skaits, kas nodrošina bezkontakta maksājumu pieņemšanu, pieauga līdz 255, bet līdz rudenim apmaksāt pirkumus ar bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams jau vairāk nekā 1000 vietās visā Latvijā.

«Bezkontakta maksājumu kartes SEB banka piedāvā saviem klientiem jau kopš 2013. gada - ar tām ir ērti un ātri maksāt par nelieliem pirkumiem, neievadot PIN kodu un neievietojot karti POS terminālī, bet vienkārši pietuvinot tam karti. Bezkontakta maksājumi ir plaši izplatīti pasaulē: Rietumu un Austrumu Eiropā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā, Kīnā un citur. No Eiropas valstīm bezkontakta norēķini ir populāri Čehijā - tur katru sekundi tiek veikts maksājums ar bezkontakta maksājumu karti. Polijā katrs trešais pirkums tiek veikts ar bezkontakta karti. Tāpat lielu popularitāti šāds norēķina veids guvis arī Spānijā un Ungārijā. Latvijā jaunā tehnoloģija aktīvi attīstās - SEB banka visiem jaunajiem klientiem-tirgotājiem šobrīd piedāvā POS terminālus, kas nodrošina bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. Arī esošajiem klientiem līdzšinējie POS termināli tuvāko gadu laikā tiks pakāpeniski pilnībā nomainīti uz jaunajiem,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Līdz šī gada 26. maijam Unibanka klientiem jau ir izsniegusi 5500 viedkaršu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnēji plānoto apjomu — izsniegt 2500 viedkaršu līdz maija beigām. Plānots, ka līdz gada beigām Unibanka būs izsniegusi vairāk nekā 20 000 karšu ar iestrādātu mikroprocesoru. Viedkaršu projekta ietvaros Unibanka turpina veidot atbilstošu infrastruktūru darījumiem ar viedkartēm — jau šobrīd POS termināli tirdzniecības vietās ir uzstādīti ne tikai Rīgā, bet arī Siguldā, Jūrmalā un Daugavpilī. Ainārs Ozols: «Pieprasījums pēc viedkartēm liecina, ka klienti ir sākuši izprast viedkartes iespējas un ir gatavi izmantot jaunās tehnoloģijas. Tā kā drošība ir viena no būtiskākajām viedkartes priekšrocībām, viedkaršu saņemšanai aktīvāk ir pieteikušies tie klienti, kuri maksājumu kartes izmanto kā norēķinu līdzekli ikdienā, jo šai klientu grupai darījumu drošība ir svarīgs faktors.»

Rietumu Banka saņēmusi īpašu starptautiskās maksājumu sistēmas VISA licenci, kas ļauj veikt norēķinus par pirkumiem ar VISA kartēm, izmantojot Rietumu Bankas POS termināļus, pa tiešo starp banku un veikaliem. Iepriekš Rietumu Bankai jau bija analoģiska MasterCard sistēmas licence, kas ļauj veikt tiešos norēķinus ar Eurocard/MasterCard un Maestro kartēm, tomēr līdz šim, veicot maksājumus ar VISA kartēm, bija nepieciešams izmantot banku — partneru vidutāju pakalpojumus, kas padarīja norēķinus tirgotājiem darbietilpīgākus. Rietumu Banka veiksmīgi pabeigusi arī sertifikāciju VISA viedkaršu pieņemšanai visos Bankas POS termināļos. Viedkaršu apkalpošana tiks uzsākta janvāra otrajā pusē. Pagājušajā gadā Banka veikusi pilnīgu karšu pieņemšanas iekārtu nomaiņu veikalos, un šodien viss Bankas POS termināļu parks ir tehniski gatavs pieņemt viedkartes. Jaunā licence un veiksmīgi pabeigtā sertifikācija ļauj mums paplašināt mūsu POS termināļu tīklu, kā arī ievērojami paātrināt norēķinus ar veikaliem un apkalpojošās sfēras uzņēmumiem, kur tiek apkalpotas mūsu kartes, — atzīmē Dina Lukjanska, Rietumu Bankas Maksājumu karšu un čeku pārvaldes vadītāja. «Mēs plānojam ne tikai paplašināt sadarbību ar tirdzniecības uzņēmumiem, bet arī kļūt par sadarbības partneri karšu norēķinos citām Latvijas finanšu iestādēm, kurām šodien vēl nav šādu sertifikātu.»

Lai uzlabotu iepirkšanās pieredzi, pielāgojoties strauji augošajiem e-komercijas apjomiem un Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem, banka Citadele ievieš uz Android sistēmas bāzētu POS termināli, kas apvienos vairākas funkcijas – tajos varēs veikt maksājumus, skenēt Covid-19 sertifikātus, kā arī ierīces funkcionalitāte nākotnē paredz to izmantot kā kases sistēmu.

Jaunā tipa POS terminālis ir veidots uz Android sistēmas bāzes, kas vienā ierīcē ļaus gan pieņemt maksājumus, gan izmantot viedtālrunim raksturīgās lietotnes, kā arī ar kameras funkciju veikt Covid-19 sertifikātu skenēšanu. Plānots, ka tuvākajā nākotnē šīs ierīces funkcionalitāte tiks papildināta ar kases aparāta darbību.

“Atšķirībā no tradicionālajiem POS termināliem šī ierīce ir aprīkota ar viedtālruņa funkcionalitāti un lielu, parocīgu ekrānu, kas atļauj šo sistēmu izmantot arī citiem praktiskiem mērķiem, kas mūsdienās aktuāli tirgotājiem. Mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu klientiem būtu pieejami ērtākie rīki viņu biznesa vajadzībām, jo pat sīkākā aizķeršanās maksājumu pieņemšanā var likt zaudēt pircējus. Šim jaunajam POS terminālim ir liels potenciāls kļūt par “viss vienā” rīku un pirmā papildus funkcionalitāte, kuru vēlamies attīstīt ir integrēta kases sistēma, līdz ar to esam atvērti sadarbībai ar kases sistēmu uzturētājiem,” atklāj bankas Citadele Karšu un norēķinu operāciju daļas vadītājs Andris Lazdiņš.

A/s Hansabanka visā Latvijā izsniegusi jau 3500 viedkaršu un nomainījusi 150 POS terminālus, kuros var norēķināties ar viedkarti. Paredzams, ka līdz gada beigām Hansabankas klienti būs saņēmuši jau 15 000 viedkaršu, bet visu elektronisko POS terminālu nomaiņu banka veiks līdz 2004. gada aprīlim. Viedkaršu pieteikumus visās filiālēs Hansabanka sāka pieņemt no šī gada 17. marta. Banka piedāvā klientiem saņemt Visa Electron, Visa Classic, Visa Business un Visa Gold viedkartes, uz kurām ir gan čips, gan magnētiskais celiņš. Viedkartes lietotājs tiek identificēts pēc terminālā ievadītā PIN koda (vecā parauga terminālos — arī ar parakstu). PIN kodu nevar mainīt, tāpēc ir svarīgi, lai to neuzzina nepiederoša persona. Viedkarte ir droša pret viltojumiem. Ja pirkums ir par nelielu summu, karte pati apstiprina PIN kodu un nav jāsazinās ar banku, tāpēc norēķināšanās notiek ļoti ātri. Hansabanka bija pirmā banka Baltijā un visā Skandināvijas reģionā, kas izdeva pirmo starptautiskajiem standartiem atbilstošu viedkarti.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

Ņemot vērā starptautisko organizāciju VISA un MasterCard prasības, kas attiecas uz visām Latvijas komercbankām, 2007. gada 23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

"Viedkartēs iestrādātais čips ir drošāks datu nesējs un labāk aizsargāts pret viltojumiem, tāpēc datu nolasīšana no kartes čipa bankomātos pasargās viedkaršu lietotājus un pašu banku no krāpniecisko darījumu riska," akcentē kredītiestāde.

Neviens tirgotājs praktiski nevar iztikt bez norēķinu karšu termināla. Latvijas patērētāji ir skaidri parādījuši, ka arvien vairāk viņi priekšroku dod bezskaidras naudas norēķiniem - vairāk nekā 90% cilvēku dod priekšroku šai maksāšanas metodei. Tomēr, izvēloties maksājumu termināla pakalpojuma sniedzēju un pašu terminālu, tirgotājam ir jāpieņem apdomīgs lēmums, ņemot vērā savas vajadzības un iespējas.

Valts Zutis, reDevice īpašnieks, stāsta, ka šogad viņi ir kļuvuši par MakeCommerce klientu, izmantojot gan maksājumu termināļus, gan interneta veikala maksājumu pieņemšanu. "Mēs kā startups vienmēr meklējam gan izdevīgākos, gan mūsu klientam, gan mums pašiem ērtāk lietojamos risinājumus. Iespēja sagatavot maksājuma saiti, ko nosūtīt klientam par papildus piemaksām ir tiešām ērts risinājums abām iesaistītajām pusēm. Makecommerce kopējais risinājums ļauj gan ērti un pārskatāmi klientiem norēķināties mūsu e-komercijas vidē, gan arī norēķināties uz vietas veikalā izmantojot POS termināli. Redzēt visus maksājumus un datus vienuviet ļoti atvieglo mūsu grāmatvedību un uzskaiti."

A/s Hansabanka ir veiksmīgi noslēgusi testa viedkaršu ieviešanas projektu un visās Hansabankas filiālēs no 17. marta ir sākusies iedzīvotāju pieteikumu pieņemšana viedkaršu saņemšanai. Sākot no 17. marta, Hansabanka klientiem piedāvā saņemt Visa Electron, Visa Classic, Visa Business un Visa Gold viedkartes, uz kurām būs gan čips, gan magnētiskais celiņš. Veikalos, kuros elektroniskie termināli nebūs sagatavoti čipa apstrādei, kartes tāpat kā līdz šim tiks apkalpotas, nolasot magnētisko celiņu. Hansabanka paredz, ka visu elektronisko POS terminālu nomaiņu tā veiks līdz 2004. gada aprīlim. Uģis Zemturis, a/s Hansabanka Valdes priekšsēdētājas vietnieks: «Klienti līdz ar viedkaršu saņemšanu iegūst augstāku norēķinu drošību un jaunas ērtības, jo nākotnē viedkarte būs ne tikai bankas karte un elektroniskais maciņš, bet banka varēs izveidot kartes apkalpošanas noteikumus, vadoties no klientu prasībām un interesēm.» Paredzams, ka līdz šī gada beigām kopumā Hansabanka klientiem izsniegs vairāk nekā 15 000 viedkaršu. Līdz februāra beigām Hansabanka Hansabank Grupas darbiniekiem un klientiem bija izsniegusi jau vairāk nekā 500 viedkartes, kuru darbība ir pārbaudīta Igaunijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Polijā un citās valstīs.

Banku sniegtā informācija liecina, ka tirgū pakāpeniski notiek pāreja uz viedkartēm (uz kartes ir gan līdzšinējā magnētiskā svītra, gan čips). Pagaidām bankas izdod tikai starptautiskās karšu organizācijas VISA viedkartes. Paralēli norit sagatavošanās process, lai varētu izdot Eurocard viedkartes. Līdz jūnija beigām Hansabanka bija izsniegusi nedaudz vairāk nekā 6000 viedkaršu, bet Unibanka — ap 11,5 tūkst. karšu. Pāreju uz viedkartēm sākusi arī Parekss banka — kopš jūlija banka piedāvā apmainīt tās VISA Electron kartes, kurām beidzies derīguma termiņš, bet no oktobra plānota VISA Electron viedkaršu izsniegšana visiem klientiem — informē bankā. Kredītkartes kā viedkartes plānots sākt izsniegt no nākamā gada. Līdz gada beigām Hansabanka un Parekss banka katra plānojusi izsniegt ap 10 tūkst. viedkaršu, bet Unibanka — ap 30 tūkst. viedkaršu.

Lai arī POS termināļu pārdošanas un nomas rādītāji Latvijā ik gadu pieaug, joprojām ir liels skaits tirdzniecības vietu, kurās nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti. Pēc Verifone Baltic datiem pašreiz Latvijā ir apmēram 30% tirdzniecības vietu, kurās nav uzstādīts POS terminālis.

2014.gadā pārdoto bezskaidras naudas norēķinu ierīču skaits Latvijā pieaudzis par nepilniem 10%, bet iznomāto POS termināļu skaits – par aptuveni 20%, liecina Verifone Baltic rādītāji.

«Lielākā daļa (90%) tirgotāju Latvijā dod priekšroku termināļu nomai, jo tad nav jāuztraucas par termināļa nomaiņu bojājuma gadījumā vai saistībā ar izmaiņām likumdošanā noteiktajām prasībām. Nomaiņas riskus uzņemas tirgotāju apkalpojošā organizācija. Arī pasaules tendences liecina par pieaugošu POS termināļu nomas popularitāti līdzīgu iemeslu dēļ,» uzsver Verifone Baltic direktors Agris Štikāns.

Restorānā «Humors un zupas» Unibankas, karšu apstrādes centra Bankserviss, kompānijas POINT un Mastercard International pārstāvju klātbūtnē tika veikts Latvijā pirmais darījums ar Eurocard/Mastercard viedkarti. Līdz ar šo transakciju Unibanka ir pilnībā pabeigusi EC/MC viedkaršu sertifikācijas un testēšanas procesu un ir gatava EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Līdz gada beigām tiks pabeigta Unibankas POS terminālu tīkla pilnveidošana arī EC/MC viedkaršu pieņemšanai. Unibankas projektu vadītāja Vija Freimane: «Tas, ka mēs esam pirmā banka, kura ir gatava veikt darījumus ar VISA un Eurocard/Mastercard izdotajām viedkartēm, vēl vairāk nostiprina Unibankas līderpozīcijas maksājumu karšu tirgū. Mēs būsim arī pirmie, kas sāks izsniegt klientiem EC/MC kredītkartes un debetkartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Paredzams, ka pirmās EC/MC viedkartes Unibankas klientiem tiks izsniegtas jau nākamā gada sākumā.» Oktobra sākumā Unibankas klienti lietoja gandrīz 33 tūkstošus VISA karšu, savukārt līdz gada beigām plānots izsniegt aptuveni 40 000 VISA karšu, kuros ir iestrādāts mikroprocesors. Līdz pilnīgai pārejai uz viedkartēm klientiem tiek izsniegtas tā sauktās hibrīdkartes, kurām ir gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pirmās VISA viedkartes Unibanka sāka izsniegt šī gada pavasarī.

Kredītiestāžu, e-naudas institūciju, Latvijas Bankas, VAS Latvijas Pasts un Valsts kases kopējie klientu maksājumi 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu skaita ziņā pieauga par 12,3% līdz 334,3 miljoniem eiro, bet to apjoms bija 442 miljardi eiro (samazinājums par 23,7% salīdzinājumā ar 2013. gadu), liecina centrālās bankas statistika.

Kopējais klientu maksājumu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2014. gadā bija 168. Skaita kāpumu galvenokārt noteica būtiskais karšu maksājumu skaita kāpums, savukārt apjoma kritumu izraisīja dažu kredītiestāžu klientu nerezidentu maksājumu aktivitātes samazinājums liela apjoma kredīta pārvedumu ārvalstu valūtās veikšanā.

Latvijā pērn turpinājās 2013. gada tendence – visvairāk lietotais maksāšanas instruments bija maksājumi ar kartēm (191 miljons). Tie veidoja 57,1% no kopējā klientu maksājumu skaita. Klientu kredīta pārvedumu skaits bija 138,3 miljoni jeb 41,4% no kopējiem klientu maksājumiem. Pārējos maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus un e-naudas maksājumus) iedzīvotāji lietoja samērā maz.

85% iedzīvotāju prioritāri norēķinās ar maksājumu kartēm, savukārt svarīgākais šajos norēķinos ir transakciju ātrums, noskaidrots Drošu elektronisko maksājumu risinājumu izstrādātāja Point Transaction Systems veiktajā aptaujā.

Transakciju ātrumu kā vissvarīgāko POS termināļa funkciju nosauc 58% respondentu, otrajā vietā atstājot ērtas tastatūras nepieciešamību (25%).

Kā vismazāk svarīgā POS termināļa funkcija respondentu vidū tika norādīta nepieciešamība pēc liela un izgaismota displeja, tomēr šo kā vissvarīgāko funkciju atzinuši 11,1 % respondentu.

Tirgotāju vidū lielākā daļa jeb 56% respondentu uzskata, ka svarīgākā POS termināļa funkcija ir darbības ātrums, savukārt trešdaļa jeb 37% uzskata, ka liela loma ir arī ērtai tastatūrai, kas ievērojami samazina viena klienta apkalpošanā patērēto laiku. Mazsvarīgākā termināļa īpašība tirgotāju vidū ir tā dizains, tikai 7% tirgotāju atzīmēja šo POS termināļa funkcija kā nepieciešamu.