Saldējuma Algida ražotājs Unilever otrdien paziņojis par Ingman saldējuma biznesa iegādi.

Tā stiprinās Unilever pozīciju saldējuma tirgū un būs ideāls papildinājums Unilever esošajam portfelim, kas iekļauj tādus spēcīgus zīmolus kā Magnum un Cornetto, informē kompānija.

Unilever Baltijas valstu direktors Rafals Traidenski (Rafal Trydenski) atzīst: «Saldējums ir stratēģiski svarīga kategorija, kas ir būtiska Unilever izaugsmes veicināšanai. Ingman zīmoli jau saņēmuši patērētāju atzinību, tie dos ievērojamas izaugsmes potenciālu, un lieliski saskan ar mūsu esošo biznesu.» Darījums ir pakļauts pārvaldes institūciju apstiprinājumam un kompānija to cer pabeigt 2012. gada sākumā.

Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds (KIF) ar "Microsoft Latvia" un "Unilever Baltic" atbalstu uzsāk darbu pie pilnīgi jaunas nevalstisko organizāciju (NVO) attīstības veicināšanas programmas "Atbalsts kopienu centru darbībai Latvijas reģionos". Iesaistīto uzņēmumu vadītāji un pārstāvji šodien organizēja preses konferenci, kurā informēja par programmas nozīmību Latvijas reģionu attīstībai, kā arī iezīmēja sagaidāmos rezultātus programmas īstenošanas gaitā.

Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds, "Microsoft Latvia" un "Unilever Baltic" ir parakstījuši līgumu par sadarbību Latvijas kopienu centru attīstībai Latvijā. Sadarbības būtība ir atbalstīt ar padomu un arī finansiāli tās nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas kā kopienu centri.

Kopienu centru ideja Latvijā ir vēl pavisam jauna, tomēr tās galvenais uzdevums ir pavisam vienkāršs un labi saprotams katram - uzlabot to cilvēku, kas dzīvo vienā kopienā (piemēram, pagastā, pilsētā vai ciemā), dzīves kvalitāti. Labs un mērķiem atbilstošs kopienas centrs var, piemēram, organizēt nodarbības jauniešiem, jaunu prasmju apgūšanu vecākā gada gājuma cilvēkiem vai ierosināt gājēju pārejas izveidi pie vietējās skolas un to arī realizēt. Tā ir ļoti nopietna sociālās integrācijas vide visiem kopienā dzīvojošajiem.

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Saldējuma Algida ražotājs Unilever savu darbību Latvijā aktivizējis, saredzot labu potenciālu.

Algidas mērķis ir ieņemt vadošās tirgus daļas turētāja pozīcijas, bet tam vajadzēs vairākus gadus, atklāja Unilever Polijas un Baltijas saldējuma kategorijas vadītājs Mareks Kopito. Tas būšot atkarīgs no vairākiem faktoriem - kā reaģēs tirgus, kāda būs konkurentu reakcija un citiem. M. Kopito arī norādīja, ka valstīs, kurās uzņēmums ir iegādājies kādu ražotāju, Unilever atstāj zīmola nosaukumu, piemēram, Eskimo, Frisko, Glace, taču pievieno uzņēmuma logo – sirdi. Savukārt valstīs, kur uzņēmējdarbība tiek sākta no nulles, uzņēmums ieiet ar zīmolu Algida.

Unilever arī neizslēdz iespēju iegādāties kādu no vietējiem saldējuma ražotājiem, ja šāda investīciju iespēja radīsies.

Viens no lielākajiem saldējuma ražotājiem pasaulē Unilever šovasar sācis tirgot savus saldējumus Latvijā, izmantojot zīmolu Algida.

Ražotāja mērķis ir kļūt par vienu no vadošajiem nozares pārstāvjiem Baltijas tirgū. Unilever arī neizslēdz iespēju iegādāties kādu no vietējiem saldējuma ražotājiem, ja šāda investīciju iespēja radīsies.

Kompānijas Unilever saldējuma apgrozījums sasniedz 5 miljardus eiro gadā un Baltijas tirgus iekarošana tiek uzlūkota kā ilgtermiņa projekts, norāda Unilever Baltijas valstu direktors Rafals Traidenskijs. Ienākot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirgū, Unilever papildina saldējumu zīmolus Magnum un Carte d’Or ar cenas ziņā pievilcīgāko Big Milk, kas tiek izgatavots kompānijas saldējuma ražošanas rūpnīcā Čehijā.

Tādu patēriņa preču zīmolu kā Lipton, Rexona, Knorr, Omo, Rama, Timotei īpašniece kompānija Unilever centusies sekot pasaules inovatīvo tehnoloģiju biroju paraugam un savu piegāžu tīkla galveno biroju Šveices ziemeļu pilsētā Šafhauzenā izveidojusi ar daudzām atvērtām telpām un spilgtām krāsām.

Kompānijai Unilever kopumā pieder 400 patēriņa preču zīmoli, turklāt kompānija ir arī trešais lielākais patēriņa preču uzņēmums, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma. Unilever apsteidz vien tādi milži kā Procter & Gamble un Nestle. 2011. gadā Unilever apgrozīja 46,5 miljardus eiro. Katru gadu pasaulē tiek pārdoti aptuveni 170 miljardi Unilever produktu.

Kompānijai piederošo zīmolu preces tiek pārdotas vairāk nekā 190 valstīs, teikts kompānijas mājas lapā. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 171 tūkstotis darbinieku.

Unilever zīmolu klāstā ietilpst, piemēram, Dove, Axe, Lipton, Rexona, Lux, Pond's, Wall's, Lifebuoy, Vaseline, Knorr, Ben&Jerky's, Sunsilk, Omo, Domestos, Flora, Cif, Tresemme, Simple, Clerar, Flora, Surf, Rama, St. Ives, Timotei, Radox u.c. zīmoli. Kompānijai pieder arī, piemēram, Ingman Saldējums zīmols, ko uzņēmums iegādājās 2011. gadā. Unilever dibināta 1890. gados.

Unilever piekritis iegādāties Sara Lee Corp. personīgās aprūpes biznesu par 1.28 miljardiem eiro, tādējādi pievienojot savam produktu klāstam tādus produktus kā Sanex dušas želejas, vēsta Bloomberg.

Tas būs kompānijas lielākais pirkums deviņu gadu laikā. Unilever tādējādi pastiprināšot savu darbību Rietumeiropā un Āzijā.

Līdz ar šo pirkumu Unilever iegūs tādus zīmolus kā, piemēram, Sanex, Radox un Duschdas. Unilever pazīstams kā Dove, Axe un Rexona ražotājs. Tas ražo arī Ben & Jerry's saldējumu, Lipton tējas un Hellmann's majonēzi.

Unilever vadītājs Pauls Polmans teicis, ka «Sara Lee zīmoli bauda spēcīgu patērētāju atzinību, tiem ir ievērojams izaugsmes potenciāls un tie lieliski iekļaujas Unilever biznesā».

Šis darījums ir lielākais, ko Unilever veicis kopš SlimFast Foods Co un Ben & Jerry's Homemade Inc iegādes par 2.6 miljardiem ASV dolāru 2000.gada aprīlī.

SIA Ingman Saldējums valdi pametusi tās līdzšīnējā locekle Rita Ulakavičiūte-Ostrauskiene (Rita Ylakavičiūte Ostrauskiene), viņas vietā stājoties Polijas pilsonim un jaunā Ingman Saldējums īpašnieka Unilever Baltijas valstu direktoram Rafalam Trudenskim (Rafal Trydenski), liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām uzņēmuma amatpersonās veikts ša gada 10. janvārī. Jaunieceltajiem valdes locekļiem, tāpat kā iepriekšējiem, ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Jau vēstīts, ka R. Ulakavičiūte-Ostrauskiene Ingman Saldējums valdē sāka darboties šā gada jūlijā, stājoties Somijas pilsoņa Lindorfa Eino Aukusti vietā.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka pērnā gada rudenī Ingman Saldējums iegādājās saldējuma Algida ražotājs Uniliver. Viens no lielākajiem saldējuma ražotājiem pasaulē Unilever šovasar sācis tirgot savus saldējumus Latvijā, izmantojot zīmolu Algida. Ražotāja mērķis ir kļūt par vienu no vadošajiem nozares pārstāvjiem Baltijas tirgū. Unilever arī neizslēdza iespēju iegādāties kādu no vietējiem saldējuma ražotājiem, ja šāda investīciju iespēja radīsies.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums «Unilever» panācis vienošanos, lai par 6,8 miljardiem eiro pārdotu margarīnu ražošanas biznesu ASV privāto investīciju gigantam KKR.

«Unilever» jau aprīlī paziņoja, ka pārdos margarīnu ražošanas biznesu, šādu lēmumu pieņemot vien dažas nedēļas pēc tam, kad tika noraidīts ASV pārtikas giganta «Kraft Heinz Company» izteikts pārņemšanas piedāvājums.

Paredzams, ka margarīnu ražošanas biznesa pārdošanas darījums tiks pabeigts līdz 2018.gada vidum.

Starp uzņēmuma margarīnu zīmoliem ir tādi produkti kā «Flora», «Blue Band» un «Rama».

«Unilever» lēmums pārdot šo struktūrvienību tiek skaidrots ar ieceri padarīt kompāniju pievilcīgāku investoriem un novērst turpmākas negaidītas tuvošanās no konkurentiem.

Kā ziņots, «Unilever» februārī noraidīja «Kraft Heinz» izteiktu pārņemšanas piedāvājumu, uzskatot, ka tas nepietiekami novērtējis uzņēmumu.

Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Rīcības plānā likts uzsvars uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu Ideju kausa organizēšana u.c.

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» piektdien pavēstīja, ka atsakās no plāna par tikai vienu galveno pārvaldi Roterdamā, jo tam nav piekrituši daudzi akcionāri.

Pašlaik «Unilever» ir divas galvenās pārvaldes, no kurām viena atrodas Roterdamā, bet otra - Londonā, taču martā uzņēmums paziņoja, ka plāno pārtraukt pašreizējās struktūras izmantošanu un tam būs tikai viena galvenā pārvalde Roterdamā.

Šādu paziņojumu analītiķi skaidroja ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Tomēr piektdien izplatītajā kompānijas paziņojumā teikts, ka «»Unilever« uzraudzības padome šodien nolēma atsaukt priekšlikumu vienkāršot »Unilever« divu galveno pārvalžu struktūru», jo «priekšlikums nav guvis būtiskas akcionāru grupas atbalstu».

«Unilever» dibināts 1930.gadā, un kopš tā laika uzņēmumam bijusi divu galveno pārvalžu struktūra.

Jaunais kompānijas Unilever, kas pazīstama kā Dove ziepju, Lipton tēju un Hellmann's majonēzes ražotāja, vadītājs Pauls Polmans (Paul Polman) piepildījis savu solījumu ātri uzlabot pārdošanas apjomus, vēsta The Wall Street Journal.

53 gadus vecais P. Polmans darbu Unilever uzsāka janvārī un ātri vien paziņoja par cenu stratēģijas maiņu. Viņa priekštecis Patriks Keskau (Patrick Cescau) pērn paaugstināja cenas, kā rezultātā samazinājās kompānijas produktu pārdošanas apjomi.

P. Polmans savukārt izlēma par labu cenu samazināšanai un agresīvam mārketingam. Kā norāda The Wall Street Journal, šī lēmuma ietekme bijusi tūlītēja. Gada otrajā ceturksnī Unilever pārdošanas apjomi pieauga par 2%.

Unilever samazinot cenas Eiropā, pārdošanas apjomi pieauga par 1%, kas bija pirmais pieaugums gada laikā.

Unilever peļņa samazinājusies par 17% līdz 758 miljoniem eiro no 909 miljoniem eiro pirms gada.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma Unilever vadītājs Pols Polmans atkāpsies no šī amata, par šādu lēmumu paziņojot mēnesi pēc tam, kad kompānija bija spiesta atcelt plānu par tikai vienu galveno pārvaldi Roterdamā.

Unilever no janvāra vadīs Alans Jope, kurš šobrīd ir kompānijas skaistumkopšanas produktu ražošanas struktūrvienības vadītājs.

Polmans uzņēmuma vadītāja amatā bijis desmit gadus. Nedz Unilever, nedz Polmans paziņojumā par kompānijas vadītāja maiņu neizdevušos galvenās pārvaldes pārvietošanas plānus gan nemin, taču Polmana amats bijis apdraudēts jau kopš 5.oktobra, kad tika paziņots par atteikšanos no šīs ieceres.

Pašlaik Unilever ir divas galvenās pārvaldes, no kurām viena atrodas Roterdamā, bet otra - Londonā, taču martā uzņēmums paziņoja, ka plāno pārtraukt pašreizējās struktūras izmantošanu un tam būs tikai viena galvenā pārvalde Roterdamā.

Uzņēmums bija spiests atteikties no šī plāna, jo tam nebija piekrituši daudzi akcionāri.

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Par ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmē un par godu Latvijas Valsts 90.gadadienai 16. novembrī Rēzeknes rajona padomē ar Latgales plānošanas reģiona (LPR) Atzinības rakstu tika apbalvoti 10 cilvēki, kuri savu ikdienas darbu veltījuši Latgales attīstībai un nostiprināšanai.

Atzinības rakstus saņēma:

SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs direktore Veneranda Stramkale - par Austrumlatvijas lauku uzņēmēju, zemnieku darbības veicināšanu un lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstību.

Rēzeknes Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs, grāmatizdevējs, Rēzeknes Goda pilsonis Jānis Elksnis – par Latgales izdevniecības attīstību un latgaliešu valodas popularizēšanu.

SIA Rēzeknes slimnīca valdes priekšsēdētājs Jānis Jukna - par sasniegumiem Latgales reģiona attīstībā.

Ludzas Bērnu un jauniešu centra direktore Eleonora Obrumāne – par veiksmīgu un radošu darbu bērnu un jaunatnes pilsoniskajā audzināšanā, Latgales kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu un attīstību.

Atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015-2016. gadā, valdība otrdien, 2015. gada 15. decembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales reģionā.

Likumprojekts nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

«Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Šī gada 24., 25., 26. un 31.decembrī, kā arī 1.janvārī lielākā daļa pasta nodaļu visā Latvijā strādās pēc īpašā svētku režīma. Atgādinām, ka abonēt presi pasta nodaļās un pie pastnieka varēs līdz 22.decembrim, bet modernizētajās pasta nodaļās – līdz 29.decembrim, informē VAS Latvijas Pasts.

Svētku dienās pēc svētku grafika strādās sekojošas pasta nodaļas:

Rīgas reģionā

24. un 31.decembrī visas Rīgas un Rīgas reģiona pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 8. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00, Rīgas 17., 22., 25., 50. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 22.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00, un Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00. Kauguru 1. pasta nodaļa strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, bet Ogres 2. pasta nodaļas darbalaiks šajā dienā būs no plkst. 9.00 līdz 16.00.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

SIA Unilever Baltic LLC, kas savulaik bijis pazīstams ar nosaukumu SIA Ingman Saldējums, apgrozījiums pērn sasniedzis 3,829 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 11,79% vairāk, liecina Lursoft dati.

2012.gada izskaņā veikta SIA Ingman Saldējums reorganizācija, pievienojot SIA Unilever Baltic LLC, tādejādi paplašinot uzņēmuma pamatdarbības veidu.

Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmumu zaudējumu apmērs pagājušajā gadā palielinājies vairāk nekā 13 reižu, pieaugot līdz 190,28 tūkstošiem latu.

Šajā gadā SIA Unilever Baltic LLC kā savu galveno uzdevumu izvirzījis darbu pie kvalitatīvas piedāvājuma paplašināšanas un sadarbības veicināšanas ar mazumtirgotājiem.

SIA Unilever Baltic LLC reģistrēts 2003.gada 31.martā. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, tā vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Nīderlandē esošais Marga B.V.

Plaša patēriņa preču ražotāja Unilever peļņā šā gada trešajā ceturksnī bijusi 1,37 miljardi eiro, kas ir par 21% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo BBC.

Kompānija šā gada trešajā ceturksnī pārstrukturēšanās plāna ietvaros iztērēja 234 miljonus eiro, rezultātā nākamo četru gadu laikā kompānija samazinās savu kopējo darbinieku skaitu par 20 000.

Pārstrukturizēšanās izdevumus atsvēra pieaugošās preču cenas un Unilever ražošanas izmaksu samazināšana.

Unilever ražo tādus produktus, kā veļas pulveri Persil un tēju Lipton. Kompānija ar darbu nodrošina 179 000 cilvēkus, 2004. gadā tie bija 223 000 cilvēki.