Izmaiņas mūzikas nozarē nes straumēšanas vietnes, kas to padara ērti pieejamu, vienlaikus paverot iespējas par zvaigzni kļūt kādam sešpadsmitgadīgam dīdžejam no Latvijas vai jebkuras citas vietas pasaulē

Tā intervijā uzsver Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens (Petri Mannonen). Un šādi piemēri ir – tieši internetā tika pamanīts Džastins Bībers, un arī Gangnam Style savu uzvaras gājienu piedzīvoja tieši virutālo iespēju dēļ. Vairāk par mūzikas klausīšanās paradumiem un izmaiņām industrijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā šobrīd mainās mūzikas industrija?

Ir lielas izmaiņas patēriņa paradumos – kā cilvēki klausās mūziku. To redzam globāli un arī Latvijā – mūzikas patēriņš virzās digitālajā virzienā un ir pamanāma tādu kanālu kā Spotify, Deezer, Apple Music izaugsme. Protams, joprojām radio klausās ļoti liela daļa – 43%. Tam seko telefons ar tikai 12%, bet tas ir plaši izplatīts tieši gados jaunā auditorijā starp 15 līdz 29 gadiem. Šo cilvēku mūzikas patēriņš virzās uz digitālo pusi. To var redzēt notiekam it visur – vispirms kaut ko lieto jaunā paaudze, kam vēlāk seko masas.

Cik attīstīta ir mūzikas industrija Baltijā?

Tā visu laiku attīstās. Pirms dažiem gadiem, un nav jāatskatās vairāk kā trīs līdz piecu gadu pagātnē, reģionā nebija legālu digitālo pakalpojumu. Spofity, Deezer, Apple Music tirgū ir tikai dažus gadus. Pirms desmit gadiem patērētājiem nebija daudz legālu iespēju digitāli klausīties mūziku. Un, ja šādu iespēju nav, tad viņi izvēlas nelegālus pakalpojumus. Es pieļauju, ka tas arī ir iemesls, kāpēc nelegālie pakalpojumi kļuvuši populāri.

Mūzikas industrija savā ziņā var vainot pati sevi, ka tā ir bijusi nedaudz par lēnu, bet tagad šie legālie pakalpojumi ir, un domāju, ka attīstībā ejam uz priekšu. Starptautiski uzņēmumi (gan tas, ko pārstāvu es, gan konkurenti) ir pieņēmuši darbā cilvēkus, aktīvi strādājam ar dažiem mūzikas formāta šoviem, notiek auglīgas diskusijas. Mēs tiešām vēlamies, lai mūzikas industrija attīstās. Manuprāt, nākotne izskatās diezgan labi.

Kā jūs raksturotu Baltiju, ja salīdzinām, piemēram, ar Ziemeļeiropu?

Mūsu pētījums diezgan labi parāda, ka jaunie digitālie pakalpojumi ir izaugsmes sākumposmā. Varam redzēt, ka jaunā paaudze izmanto šos pakalpojumus. Digitālo tiešsaistes pakalpojumu izmantošana pagaidām vēl nav masveida tendence, bet varam skaidri redzēt izaugsmi.

Ja skatāmies uz Ziemeļeiropas reģionu, tad šo valstu tirgus ir pilnībā digitāls. 82 līdz 95% no visa biznesa ir digitālā vidē. Problēma Baltijā ir tā, ka nav oficiālu skaitļu par biznesa apjomu, mums ir tikai mūsu pašu skaitļi un konkurentiem – savi. Taču domāju, ka līdz ar legālo pakalpojumu izaugsmi patērētāji sāks tos izmantot plašāk, un šis noteikti kļūs interesants un ienesīgs bizness arī starptautiskām kompānijām. Tāpēc mēs te esam, lai būtu pārliecināti, ka bizness attīstās, un nākotnē atrastu kādu vietējo mākslinieku, ko varētu virzīt.

Kā nopelnīt digitālajos kanālos? Cik, piemēram, saņem mūziķis, ja viņa dziesmas tiek spēlētas mūzikas straumēšanas vietnēs?

Tas atšķiras. Diska cena, piemēram, ir 10 vai 15 eiro, un atkarībā no tā, kāds līgums ir māksliniekam ar izdevēju, ir atkarīgs, cik daudz viņš saņem. Līdzīgi ir straumēšanas pakalpojumos. Ir maksas versija, kas laikam maksā 6,99 eiro mēnesī Latvijā, un ir bezmaksas versijas, kas balstītas uz reklāmām.

Maksājums māksliniekam ir kombinācija no šiem abiem kanāliem.

Es teiktu, ka tie joprojām ir mazi skaitļi, bet tie visu laiku aug, un tas ir labi, ja šajā industrijā rodas lielāks apgrozījums. Līdz ar plašāku viedtālruņu izmantošanu, šis ir augošs bizness.

Lielākais drauds un konkurents mums ir pirātisms, jo no tā nesaņem naudu neviens no mums – ne mākslinieks, ne autors, ne producents, ne ierakstu kompānija.

Kāds būtu jūsu padoms, kā risināt šo problēmu?


Tas ir izglītības un informētības jautājums. Visai industrijai, arī valdībai un politiķiem, vajadzētu strādāt pret pirātismu, izglītojot cilvēkus par to, kas ir un kas nav legāls tiešsaistē.

Visu interviju Formāts mainās, mūzika paliek lasiet piektdienas, 10. novembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra