Šodien UPB holdings oficiāli atklāj UPBGmbH uzņēmumu Vācijā, kas ir 100 % Latvijas kapitāla uzņēmums. 2007. gadā paredzētas deviņu miljonu latu investīcijas jaunu ražotņu būvniecībai, esošo modernizācijai un eksporta apjomu kāpināšanai.

Pagaidām lielākais eksporta tirgus visām UPB struktūrām ir Skandināvija – Norvēģija, Islande, Zviedrija, Dānija, kur visvairāk tiek realizēts holdinga saistītajos uzņēmumos ražotās stikla, alumīnija fasāžu konstrukcijas, dzelzsbetona izstrādājumi, metāla konstrukcijas un ALCOM (alumīnija – koka stiklotās konstrukcijas). Tomēr jau tuvāko gadu laikā holdinga vadība cer uz nozīmīgu tirgus daļu arī citās ES valstīs, neizslēdzot iespēju izplatīt augstas pievienotās vērtības produktus arī ārpus ES. Tilts uz šiem tirgiem ir mests – gadu veiksmīgi sākuši energotehnisko iekārtu projektēšanas, ražošanas un servisa uzņēmumi UPB Energy grupa – Latvijā (UPB Energy), Vācijā (UPB GmbH) un Šveicē (UPB AS GmbH). Tie ir uzņēmumi ar 100 % Latvijas kapitālu, taču tajos vadošos amatos strādā arī Rietumeiropas speciālisti. Eksporta apjomu pieaugums liek domāt arī par saistīta uzņēmuma dibināšanu Skandināvijā, Db pastāstīja UPB holdinga prezidents Uldis Pīlēns. Viena no panākumu atslēgām, kas ļauj tik strauji augt UPB konsolidētajiem uzņēmumiem, ir arvien jaunu, savstarpēji saistītu tēmu integrēšana, apgūstot arvien augstākas pievienotās vērtības produktus, atzīst U. Pīlēns.

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" neauditētais konsolidētais apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 250 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gadā, informē "UPB" pārstāvji.

Arī šogad apgrozījums plānots stabils, saglabājoties līdzvērtīgā līmenī. Tiek sagaidīts, ka interese par jauniem projektiem palielināsies šī gada otrajā pusgadā, kas apgrozījuma pieaugumā atspoguļosies nākamgad.

"UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš informē, ka būvniecības un būvkonstrukciju ražošanas nozarē 2023.gads ir bijis salīdzinoši stabilāks un paredzamāks. "UPB" grupa adaptējusies pieprasījuma izmaiņām un izejmateriālu cenu pieaugumam, un arī tirgus svārstības vairs nav tik krasas, kā tas bija iepriekšējos gados. Līdz ar to arī koncerna ražotnēs varam nodrošināt vienmērīgāku noslodzes līmeni.

D.Bērziņš norāda, ka šajos apstākļos priekšrocība ir bijusi "UPB" diversificētais produktu un pakalpojumu klāsts. Tas ļāvis operatīvāk reaģēt uz tirgus sabremzēšanos Skandināvijā, kas ir uzņēmuma galvenais eksporta reģions.

Paredzot iekšējā tirgus kritumu gandrīz līdz nullei, UPB holdings plāno 2009. gadā 40 % apgrozījuma nodrošināt eksporta tirgos. UPB holdinga eksporta apgrozījums 2008. gadā kāpis divas reizes, sasniedzot aptuveni 26 % no kopējā UPB apgrozījuma. Pasūtījumi 2009. gadam eksporta tirgos jau šobrīd ir tuvu 2008. gada apjomiem, un holdings plāno šogad vismaz dubultot eksporta apgrozījumu.

Tirgus stājas

"Ņemot vērā, ka Latvijā tirgus ir apstājies, UPB prioritāte ir eksporta apjomu kāpināšana holdinga kopējā apgrozījumā," Db norādīja UPB holdinga eksporta departamenta direktors Uģis Grīnbergs. 2007. gada nogalē darbu sāka UPB Dānijā, pērnā gada janvārī - UPB Īslandes uzņēmums, augustā - UPB Zviedrijā, 2009. gada I pusgadā tiem pievienosies UPB meitasuzņēmums Norvēģijā, kam šobrīd notiek darbinieku atlase.

"Pilnībā būvniecība Latvijā apstāties nevar, jo ir jāapgūst Eiropas Savienības naudas, un to būtu jāspēj arī visdramatiskākajā politiskajā situācijā. Taču ar to, ka privātais būvniecības tirgus īstermiņā var Latvijā pilnīgi apstāties, mēs esam rēķinājušies.

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

A/s UPB 2012. gadā sasniegusi 76.4 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32% vairāk nekā 2011. gadā.

Savukārt UPB holdinga konsolidētais neauditētais 2012. gada apgrozījums bija 95 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar to aizvadītajā gadā sasniegta stratēģiski vēlamā proporcija - 60% eksporta un 40% - vietējā tirgus, norāda UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Noslēgto līgumu apjoms 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2012. gada janvāri, ir palielinājies par 30%. UPB holdinga uzņēmumos pašlaik strādā aptuveni 1200 darbinieku. Paralēli apgrozījuma pieaugumam ārvalstu tirgos, arī pašmāju tirgus, pateicoties daudziem ES finansētiem projektiem Latvijā, ir atguvis otro elpu, norāda U.Pīlēns.

UPB investīciju politika vērsta uz to, lai no būvniecības koncerna pakāpeniski pārtaptu par industriālu koncernu un varētu uzņemties tehnoloģiski arvien sarežģītākus projektus, atklāj U.Pīlēns. Līdz ar to aizvadītais gads bijis veiksmīgs arī saistītajiem uzņēmumiem.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

UPB holdinga valdi pirmdien, 9. februārī, atstāj tā dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot UPB vadības stafeti jaunās menedžeru paaudzes rokās, informē UPB holdinga mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

U. Pīlēns un O. Mors pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpmāk koncentrēsies darbam UPB holdinga padomē. Padomē turpmāk darbosies arī UPB holdingā ietilpstošās MB Betons grupas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts.

Tādējādi uzņēmums, atrodoties savas līdzšinējās attīstības augstākajā punktā, nolēmis pārgrupēt holdinga vadības spēkus, piesaistot operatīvai biznesa vadībai aktīvu un enerģisku menedžeru jauno paaudzi, kas izaudzināta uzņēmumā – Daini Bērziņu, Noru Kalnu, kura darbojās jau uzņēmuma iepriekšējās valdes sastāvā, un Uģi Grīnbergu, bet UPB holdinga padomi nodrošinot ar spēcīgu un pieredzes bagātu komandu.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2022. gadā bijis 235 miljoni eiro, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Db.lv jau vēstīja, ka UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedza 237 miljonus eiro, toreiz saglabājoties 2020. gada līmenī. Taču koncerns 2021.gadā cieta zaudējumus 4,102 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

UPB grupas apgrozījums sasniedzis 237 miljonus eiro 

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties...

Lielāko daļu jeb aptuveni 60 % no 2022.gada apgrozījuma veidojis eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu, turklāt pērn sekmīgi realizēti arī vairāki lieli projekti UPB jaunā eksporta virzienā – infrastruktūras objektu jeb tiltu būvē.

“Pēdējos trīs gadus būvniecības nozare strādā sarežģītos apstākļos – vēl nepieredzēti izaicinājumi ir sekojuši viens otram, liekot strauji pielāgoties situācijai tirgū. Arī mūsu uzņēmumu grupa nav izņēmums, tāpēc projektu realizācijas tempi kopumā bijuši lēnāki, kamēr sadarbībā ar pasūtītājiem meklējām kopsaucējus, lai iesāktos projektus izdotos turpināt, bet plānotos – vispār uzsākt. Neskatoties uz to, pērn spējām noturēt iepriekšējiem gadiem līdzvērtīgu apgrozījuma līmeni un 2023. gadu sākt ar stabilu un pietiekami apjomīgu projektu portfeli gan vietējam, gan eksporta tirgum,” pauž UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

2022. gadā eksporta projektu kartē izteiktāk iezīmējusies Dānija – gan ar sarežģītu lielizmēra dzelzsbetona sienu ražošanu un piegādi Svanemølleholm ēku kompleksam Kopenhāgenā, gan ar līguma noslēgšanu par UPB līdz šim lielākās fasādes projektēšanu un ražošanu Marijas Elizabetes bērnu slimnīcai, ko plānots realizēt šogad.

Pērn tika īstenoti arī vairāki projekti ar fokusu uz arhitektoniskā betona fasādēm, parādot augsto tehnoloģisko sarežģītību, ko UPB spēj realizēt jaunajā dzelzsbetona konstrukciju ražotnē. Starp nozīmīgākajiem projektiem ārvalstīs jāizceļ baltā betona biroju ēka Hyllie Terrass Malmē, Zviedrijā. Tā pretendē uz Zviedrijā pirmās klimata neitrālās biroju ēkas (NullCO2) statusu.

Kopumā daudz resursu tika veltīts UPB ražoto būvkonstrukciju klimatneitralitātes veicināšanai, jo būvniecība ir nozare ar ļoti augstām ilgtspējas prasībām. Tas iekļauj gan dažādu stratēģiju izstrādi kā samazināt emisijas visā produktu dzīvesciklā, gan arī zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību pilnā piegādes ķēdē.

Jauns eksporta virziens ir arī infrastruktūras projekti – tērauda tilti. Pagājušajā gadā Zviedrijā tika uzstādīti divi dzelzceļa tilti un viens gājēju tilts, kas bija īpašs izaicinājums, jo ražots no nerūsējošā tērauda. Lielākais no piegādātajiem tiltiem sasniedz 131 metru un sver aptuveni 550 tonnas.

Savukārt vietējā tirgū 2022. gadā īstenoti tādi zīmīgi projekti kā Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas studiju un zinātnes komplekss un viesnīca Hampton by Hilton Riga Airport. Tā tika realizēta kā Design & Build projekts, UPB uzticot gan projektēšanu, gan ģenerālbūvniecību. Savukārt viens no apjomīgākajiem projektiem šogad būs Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas projektēšana un būvniecība, tāpat arī sākts darbs pie vairākiem industriāliem objektiem.

“Mūsu mērķis ir turpināt attīstīties kā industriālai, vertikāli integrētai uzņēmumu grupai, kas spēj realizēt tehnoloģiski sarežģītus projektus un piedāvā produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tuvākajā reģionā praktiski nav mums līdzīgu uzņēmumu, tāpēc strādāsim, lai šogad izaugsmi varam turpināt,” papildina UPB vadītājs.

Veicinot attīstību, UPB grupā pērn investēti ap 2,6 miljoniem eiro, kopējām investīcijām pēdējā piecgadē sasniedzot vairāk nekā 42 miljonus eiro. Pagājušajā gadā lielākie ieguldījumi veikti grupas uzņēmumā Transportbetons MB, modernizējot Valmieras betona ražotni un atjaunojot uzņēmuma specializēto autoparku. Investēts arī citu grupas ražotņu modernizācijā.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

"UPB" pamatkapitāls ir 15 720 305 eiro. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Uldis Pīlēns, Māris Mors un Madara More.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

AS UPB holdinga 2006. gada konsolidētais neto apgrozījums sasniedza 52,6 milj. latus, kas ir par 35% vairāk kā 2005. gadā, Db.lv informēja AS UPB pārstāvniecības Rīgā Mārketinga un sabiedrisko attiecību departaments.

Holdinga peļņa 2006. gadā saglabājas proporcionāli pagājušā gada apjomiem.

UPB apgrozījuma pieaugumu būtiski veicinājušas eksporta aktivitātes, nozīmīgu projektu realizācija ārvalstu tirgos, piedāvājot kompleksu risinājumu dzelzsbetona, stikla, alumīnija un metāla konstrukciju projektēšanā, ražošanā, loģistikā un montāžā.

2006. gadā holdinga eksporta īpatsvars kopējā apgrozījumā bija 21%. Stratēģiskais mērķis ir tuvāko trīs, četru gadu laikā ar darbību ārvalstīs nodrošināt 40 % no kopējā holdinga apgrozījuma, kā realizēšanai šobrīd mērķtiecīgi tiek pakārtotas gan ražošanas, gan menedžmenta jaudas.

UPB uzņēmumi 2006. gadā strādājuši pie nozīmīgiem objektiem ārvalstīs, galvenokārt Skandināvijā, kuros piegādātas un uzstādītas metāla, dzelzsbetona un stiklotās konstrukcijas.

AS UPB konsolidētais neto apgrozījums 2006. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedzis 35,8 milj. latu, kas ir par 24 % vairāk kā 2005. gadā šajā pašā laika periodā. 2005. gadā kopā AS UPB holdinga konsolidētais neto apgrozījums sastādīja 39 milj. latu, kas bija par 68 % vairāk nekā 2004. gadā.

UPB holdinga apgrozījuma pieaugumu būtiski veicinājušas eksporta aktivitātes un jaunu tirgu apgūšana, piedāvājot kompleksu risinājumu saražotā dzelzsbetona, stikla un alumīnija konstrukciju un metāla konstrukciju projektēšanā, piegādē un montāžā.

Holdinga stratēģiskais mērķis ir tuvāko trīs, četru gadu laikā ar darbību eksporta tirgū nodrošināt ap 40 % no kopējā holdinga apgrozījuma, kā realizēšanai šobrīd mērķtiecīgi tiek pakārtota eksporta, ražošanas, finanšu, mārketinga un kadru politika, gan attiecībā uz ražošanas jaudu un eksporta apjomu kāpināšanu, gan uz produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanu. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos pirmās trīs vietas pēc UPB holdinga eksporta apjomiem pa valstīm ieņem Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

UPB holdings 2008. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 36.8 milj. latu lielu apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk kā 2007. gada pirmajos sešos mēnešos.

2007. gadā kopumā UPB holdinga konsolidētais neto apgrozījums pēc auditētiem datiem bija 78,8 milj.latu.

Pozitīvie rezultāti panākti galvenokārt ar nozīmīgu projektu realizāciju eksportā, uzsver U. Pīlēns. Pabeigts darbs pie līdz šim apjomīgākā UPB eksporta objekta Upsalas universitātes jaunā korpusa Zviedrijā. Kopējā līguma summa 5.8 milj. EUR. Pašreiz ārvalstīs UPB piegādā un montē alumīnija, alumīnija/koka stiklotās konstrukcijas dzīvojamajām ēkām Gefjunarbrunnur 2-4 un Skidaskalinn i Blafjollum Reikjavīkā, Īslandē; Cicignon Skole skolas ēkai Fredrikstadē, naftas platformu tehnoloģiju ražošanas un biroju ēkai DSS Koppholen, tirdzniecības un biznesa centram vēsturiskajā pilsētas daļā Markens Center Kristiansandā, daudzfunkcionālajam sporta kompleksam Trim Tower Stavangerā, projektam Lysaker Nova Oslo, kompānijas NCC biroju ēkas fasādei Stavangerā, Norvēģijā.

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Domnīca šajās sanākšanās apskata aviācijas apakšnozarēm būtiskus jautājumus, lai gala rezultātā izstrādātu Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Šodien nozares spēlētāji diskutē par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievietoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, kā arī tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts domnīcas viedokļa darba variantā. Tiek sagaidīts, ka tuvāko gadu laikā galvenais aviācijas kravu pārvadājumu iespējamais dzinējspēks būs mūsu valsts ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums, kas balstīts uz preču ražošanu un eksportu salīdzinoši nelielos apjomos, bet ar augstu pievienoto vērtību.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Liepājas tiesa piemērojusi 250 latu lielu naudas sodu a/s UPB valdes priekšsēdētājam Uldim Pīlēnam par tiesu izpildītāja rīkojumu nepildīšanu - atteikšanos akcionāru reģistrā ierakstīt aizlieguma zīmi viceprezidenta un holdinga līdzīpašnieka Oskara Mora 564 a/s UPB akcijām.

Eriks Hjorts, viens no a/s UPB sākotnējiem investoriem, vērsās tiesā pret Oskaru Moru, lai piedzītu no Oskara Mora 249 tūkstošu latu lielu parādu, kas radies, iegādājoties akcijas no Erika Hjorta, taču nenorēķinoties par tām. Lai gan Oskars Mors iegādātās akcijas pārreģistrējis uz sava vārda uzreiz pēc pirkuma līguma noslēgšanas, tomēr pielīgto samaksu nav veicis. Turklāt, norāda E. Hjorts, tikai dažas dienas pēc maksājuma termiņa nokavēšanas Oskars Mors noslēdzis laulības līgumu, nodibinot mantas šķirtību, kā arī strīda laikā deklarējis dzīvesvietu Mārupē, lūdzot civillietu par parāda piedziņu nodot izskatīt Rīgas apgabaltiesai.

UPB holdings reģistrē jaunu kapitālsabiedrību Londonā – jau astoto meitasuzņēmumu ārvalstīs

Lielbritānijā reģistrētais uzņēmums nodarbosies ar UPB holdinga produktu un pakalpojumu pārdošanu, vienlaikus veicot padziļinātu potenciālā tirgus izpēti, DB informēja a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Paplašinoties saimnieciskajai darbībai Skandināvijā, tiek arī pētīta iespēja iegādāties kādu inženiertehnisku uzņēmumu Skandināvijā. Holdinga apgrozījums pērn audzis par 11%, un eksporta apjoms jau vairākus gadus ir virs 60%.

«Esam gatavi lielākam atspērienam,» saka U. Pīlēns, vienlaikus norādot, ka starptautiskās situācijas saasināšanās var nozīmēt tirgus sabremzēšanos Eiropā.

Politiski svarīgi

Būvniecības uzņēmums AS "UPB" pārtraucis līgumu ar "Preses nama kvartāla" attīstītāju "Lords LB Special Fund V", jo tas nav maksājis būvniekam, intervijā sacīja "UPB" līdzīpašnieks Uldis Pīlēns.

"Mēs pārtraucām līgumu, jo, ja pasūtītājs nemaksā būvniekam, tas nav labs izejas punkts, lai turpinātu būvēt. Tagad esam procesā risināt jautājumus ar pasūtītāju, kas saistīti ar līguma pārtraukšanu juridiski," teica Pīlēns.

Papildināta - Preses nama kvartāla būvniecību turpinās YIT 

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja...

Jautāts, vai vainīgā puse ir pasūtītājs, kas nemaksāja uzņēmumam, Pīlēns sacīja, ka to jau vienmēr nosaka arbitrāža, kā arī šajā gadījumā.

"Ņemot vērā, ka bijām iniciatori šādam procesam, domāju, ka gribētu, lai process iegūtu juridiski pareizu formātu, un pasūtītājam ir jāmaksā būvniekam," uzsvēra Pīlēns.

Jau ziņots, ka martā "Preses nama kvartāla" attīstītājs "Lords LB Special Fund V" paziņoja, ka pārtraukts pirms diviem gadiem noslēgtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" un noslēgts ģenerāluzņēmēja līgums ar būvniecības uzņēmumu "YIT Lietuva" par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Atbilstoši līgumam biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024.gada otrajā pusgadā. Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

"Lords LB Special Fund V" pārstāvji skaidroja, ka iepriekš 2021.gada martā parakstītais 76,8 miljonu eiro vērtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" ir pārtraukts. Attīstītāja pārstāvji norādīja, ka attīstītājs un "UPB" vienojušies nekomentēt līguma pārtraukšanas iemeslus.

Līdz tam brīdim multifunkcionālā centra būvniecības procesā bija īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža bija paveikta astoņu stāvu līmenī.

"Preses nama kvartāla" attīstība plānota trijās kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 kvadrātmetru platībā. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta "Excellent" un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem.

Biroju ēka būs savienota ar multifunkcionālu centru 40 000 kvadrātmetru platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1000 autostāvvietas, kā arī būs pieejamas elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiks ierīkots futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca.

Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai šogad sāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī izglītības iestādi.

"Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008.gadā. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022.gada decembra beigās sasniedza 871,6 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka pērn "UPB" koncerna apgrozījums, pēc provizoriskiem datiem, bija 235 miljoni eiro, tostarp apmēram 60% veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

Valdība 10.augustā atbalstīja ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā un deva robežsardzei tiesības pielietot fizisku spēku, lai nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi šķērsojušas robežu.

Ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, kā arī ievērojot lielo Lietuvas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, ārkārtējā situācija tiek izsludināta no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums arī paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Tāpat valdības lēmums paredz Valsts robežsardzei, Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai izmantot paredzētās procedūras un to rīcībā esošos līdzekļus, lai atturētu personas no Latvijas - Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas.

Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma ietvaros šodien tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands, kas paredz veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā.

Memorands, ko parakstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis un Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, paredz izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju laika periodam no 2019. līdz 2025.gadam, kuras pamatā būtu vīzija par nozares attīstību visā aviācijas pakalpojumu spektrā, sākot ar pasažieru un kravu pārvadājumiem un beidzot ar reģionālās aviācijas un lidlauku attīstību. Vienošanās paredz pievērsties gan biznesa aviācijai, gan aviācijas nodarbinātībai, izglītībai un pētniecībai, gan gaisa kuģu būvei, remontam un apkalpošanai, aeronavigācijai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, gan arī aviācijas finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanai, aviācijas iekārtu ražošanai, apgādei un ar to saistītajām nozarēm un tālvadības gaisa kuģu pakalpojumiem un to ražošanai.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) ceturtajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Šodien nozares spēlētāji diskutēja par finanšu sektora pakalpojumiem esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai. Pasākuma noslēgumā A. Kokars secināja, ka abu pušu starpā nepieciešama biežāka informācijas apmaiņa, lai palielinātu izpratni vienam par otru.

Aviācijas nozares (gaisa transports, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana, pārējās transporta palīgdarbības) kopējais neto apgrozījums 2016. gadā veidoja apmēram 1,1 miljardu eiro, un aviācija un saistītās nozares veidoja apmēram 2,5% no valsts IKP (tiešā, netiešā, inducētā un katalītiska ietekme, tūrisms, pasta darbība), kas bija līdzvērtīgi kokapstrādei (2,7%) un pārtikas rūpniecībai (2,6%).

Aviācijas nozares apjomam un īpatsvaram IKP ir tendence pieaugt, un šī tendence saglabāsies pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas, vērtē LAD. E-komercijas attīstība paver iespējas reģionāla aviācijas kravu loģistikas centra izveidei Rīgā. Nozares izaugsmes iespējas ietekmē arī lidsabiedrības airBaltic un Rīgas lidostas straujā attīstība, izveidojot Latvijas galvaspilsētu par Baltijas jūras reģiona pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes mezglu. Tāpat jomas izaugsmē svarīga jaunu aviācijas biznesa jomu attīstība, tai skaitā tālvadības gaisa kuģu (dronu) aparatūras un programmatūras ražošana.