Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plašu rezonansi ieguvusi e-pasta vēstule, kurā kāds ēdināšanas uzņēmuma Hesburger darbinieks aicina pārbaudīt visus salātu iepakojumus, kas derīgi līdz šā gada 29. jūlijam, jo tajos iespējams atrast tārpus. Vēstule adresēta arī Hesburger darbiniekiem Latvijā un Lietuvā.

Hesburger darbiniekiem sūtītajā vēstulē rakstīts, ka pēc atvēršanas jāpārbauda visi iepakojumi, kas jāizlieto līdz 29. jūlijam, jo tajos iespējams atrast tārpus, kuri jānoņem nost no salātiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma. Tā kā vēstulē nav minēts, ka salāti pēc tārpu atrašanas būtu jāiznīcina, tas ļāvis secināt, ka tārpi tiek noņemti, bet salātus turpināts servēt klientiem.

Igaunijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka 700 kilogramu brāķēto slātu izsūtīti pa visām Baltijas valstīm, taču tagad šī partija jau atsaukta. Tomēr pieļauts, ka daļu salātu paspēts iztirgot. Faktu, ka bojāti salāti nonākuši līdz Latvijai, noliedza Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jo igauņu kolēģi nav iedarbinājuši ātrās brīdināšanas sistēmu.

#Internetā vislabāk pērk gatavos garšvielu maisījumus, sāli un piparus.

SIA Manas garšas īpašnieces Baiba un Rūta Grīnbergas vēlas cilvēkiem pavērt plašo garšvielu pasauli un iedrošināt nebaidīties eksperimentēt ar jaunām garšām

«Man ļoti patīk garšvielas. To pasaule ir tik interesanta!» saka Baiba Grīnberga, SIA Manas garšas līdzīpašniece. Īpaši viņa ir iecienījusi dažādus piparus, jo īpaši Tasmānijas un Madagaskaras piparus. Baiba ir anatomijas, fizioloģijas un uztura mācības lektore Kosmetoloģijas koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kā arī sniedz privātas konsultācijas. Viņai kā uztura speciālistei ir atšķirīgs skatījums uz garšvielām, proti, viņa tās redz ne vien kā ēdiena garšu pastiprinātājas un uzlabotājas, bet arī kā veselību veicinošas piedevas. Augos ir dažādas aktīvās vielas – antioksidanti, polifenoli, ēteriskās eļļas –, ar ko tie sevi dabā pasargā. Tāpēc, piemēram, piparos nekad neiemetīsies tārpi vai kukaiņi, bet mārrutka sakne zemē nesapūst.

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēki ar vien lielāku daļu no savas ikdienas dzīves pārceļ uz digitālo pasauli, kā piemēram, iepērkoties internetveikalos, izmantojot internetbankas sniegtos pakalpojumus, izmantojot e-parakstus un glabājot lielāko daļu savas privātās informācijas mākoņkrātuvēs (Cloud storage).

Ņemot vērā digitālās pasaules straujo attīstību, prognozējams, ka digitalizācija tikai virzīsies uz priekšu un aptvers arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves daļu. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski izprast šo jauno digitālo pasauli un ar to saistītos riskus. Ikvienam ir saprotams, ko nozīmē maka zādzība uz ielas, kā arī vismaz aptuveni skaidrs, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju kļūt par šāda zagļa upuri. Savukārt kiberdrošības jautājumos sabiedrības izpratne ir krietni zemāka – gan par potenciālām incidentu sekām, gan par iespējamajām preventīvajām darbībām, lai nekļūtu par kibernoziedznieku jeb hakeru nākamo upuri.

Turpmāk sniegsim īsu ievadu kiberdrošības un kiberuzbrukumu pamatos, kā arī gaidāmajās regulējuma pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes.

Runas par gaidāmo pārtikas cenu kāpumu lielā mērā ir ražotāju mārketinga triks, tādējādi veicinot patēriņu. Tā intervijā DB norāda Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme.

«Cilvēks jau gudrāks nepaliek! Diemžēl tāda ir realitāte. Īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas ļoti daudzi iedzīvotāji skrēja pirkt miltus, un tagad dara to pašu. Mēs paši «barojam» dažādas ažiotāžas un spekulācijas,» tā KP vadītāja. Kā piemēru tam viņa min situāciju, kad cilvēki, saklausoties runas par gaidāmo cenu kāpumu, sapērkas griķus, kuros laika gaitā iemetas tārpi, bet pēc tam dodas uz veikalu, lai pirktu tos vēl. Vienlaikus I. Jaunzeme arī atzīst, ka nav šaubu par to, ka mums neies garām globālie, pasaules tirgos notiekošie procesi. Tomēr jautājums ir par samērīgumu, par to, cik lielā mērā tas notiks.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus lietot uzturā tikai laboratoriski pārbaudītu un termiski apstrādātu gaļu un to iegādāties legālās tirdzniecības vietās, aizdomu gadījumos pieprasot informāciju no pārdevēja par gaļas izcelsmi, kā arī saņemt pirkuma čeku.

Bieži vien gaļai, kura tiek iegūta pašpatēriņam dzīvnieka īpašnieka saimniecībā, netiek veikta veterinārā ekspertīze un trihinelozes laboratoriskā kontrole. Pašpatēriņam iegūtā gaļa nereti tiek piedāvāta tuviniekiem un kaimiņiem, kas līdz ar to rada potenciālu risku daļai sabiedrības saslimt ar zoonožu slimībām, t.sk. trihinelozi, brīdina PVD. Tāpat sabiedrībā plaši tiek pieprasīta mājas apstākļos audzēta cūku gaļa. Parasti šajās saimniecībās cūku skaits ir neliels, novietnes nav reģistrētas, jo cūku audzēšanai ir sezonalitātes raksturs, tās tiek turētas āra aplokos, ir gadījumi, kad cūkas tiek barotas ar virtuves atkritumiem un termiski nepietiekami apstrādātiem kaušanas un medījumu jēlproduktiem, kā rezultātā palielinās cūku saslimšanas risks ar trihinelozi.