Viena no Latvijas valdības visu laiku faktiski permanentajām problēmām ir bijusi komunikācija ar sabiedrību. Neraugoties uz to, ka ir tikušas paplašinātas esošās komunikācijas struktūras un dibinātas jaunas, veikti pētījumi, pieņemti darbinieki un radītas dažādas programmas, publiski pārmetumi par nepietiekamu lēmumu skaidrošanu sāka skanēt jau pirmās Ivara Godmaņa valdības laikā un ir turpinājušies visus šos vairāk nekā piecpadsmit gadus.

Reizēm sāk šķist, ka nonākšana atbildīgos valsts amatos tiešām atņem spēju adekvāti novērtēt, kā uz pasauli skatās tie, kas vienā vārdā tiek saukti par tautu, - un rezultāts ir totāla varas pārstāvju un tautas nesaprašanās pat nozīmīgākajos jautājumos.

Spilgts piemērs – mūsu nesen veiktais pētījums par tik plaši pieminētā „valsts bankrota” termina reālo izpratni sabiedrībā uzskatāmi parādīja: kaut gan valstsvīri pēdējos mēnešos to lietojuši kā pašsaprotamu jēdzienu, 57% iedzīvotāju vispār nesaprot, ko šis „valsts bankrots” vispār nozīmē.

Nesapratne ir tikai pirmais ķieģelītis pašreizējā – bet, protams, ne jau vienā dienā radītajā – diskomunikācijas piramīdā. Uz tā balstās nākamie – politiķiem vajadzētu rēķināties, ka, regulāri nākot klajā ar šādiem mazsaprotamiem apgalvojumiem, rezultātā sabiedrībā tiek sēta tikai baiļu un vēl lielākas neziņas par rītdienu sēkla. Tieši tas, kas mūsu pašreizējā situācijā vajadzīgs vismazāk.

Investoriem galvu vienmēr jauks emocijas. Viens ir apzināties, ka vari iekrist emocionālos savas domāšanas slazdos, bet pilnīgi kas cits – reāli no tiem arī izvairīties. Šajā ziņā var citēt slavenā boksera Maika Taisona teicienu: «Visiem ir plāns līdz brīdim, kad tie dabū pa seju.»

Mēdz teikt, ka tendences Volstrītā nosaka bailes un alkatība. Proti, tirdzniecība ir emocionāla, kas nozīmē, ka liela daļa investoru laikos, kad cenas kāpj, ir pārāk pašpārliecināti un uzņemas pārlieku lielus riskus. Savukārt, plaukstot pirmajām problēmām, daudzi kapitulē un aktīvi mēģina ierobežot zaudējumus. Tiek arī norādīts, ka esam bioloģiski programmēti tā, lai savstarpēji nesaistītā informācijā mēģinātu saskatīt kādas dziļākas sakritības.

Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron’s raksta, ka vērtspapīru tirdzniecības uzņēmumiem ir augoša interese par tādiem speciālistiem, kas palīdz citiem saprast to, kā to emocijas ietekmē investīciju lēmumus, un palīdz mazināt krišanu dažādos ar emocijām saistītos domāšanas slazdos. Tiek norādīts - bieži tas ietver tehnoloģiju iesaistīšanu, kuras analizē vēsturiskos tirdzniecības datus.

"Huawei" lēmums tirgot Eiropā "P40 Pro+" bagātinājis piedāvājumu ar vēl vienu simtkārtīgi pietuvināt spējīgu viedtālruni.

Kad marta beigās "Huawei" tā brīža drūmajai globālajai situācijai atbilstošā virtuālajā prezentācijā izrādīja jaunos "P" sērijas viedtelefonus, visjaudīgākais no tiem, "P40 Pro+", uzreiz tika nostumts maliņā ar paziņojumu, ka būs pieejams tikai pircējiem Āzijā. Līdz ar to tas pārējai pasaulei kļuva neinteresants, lai gan vienīgais no visas sērijas spēja pieņemt mēnesi agrāk izrādītā "Samsung Galaxy S20 Ultra" mesto izaicinājumu.

Tagad Ķīnas uzņēmums domas ir mainījis un pārsteidzis eiropiešus ar solījumu tirgot "P40 Pro+" vecajā pasaulē. Ļoti iespējams, tas nonāks arī Latvijā. Ar ko gan tas varētu ieinteresēt mūsu pircējus, ņemot vērā, ka šobrīd jau nopērkamais "P40 Pro" piedāvā, iespējams, vislabāko telefona fotokameru tirgū?

AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 eiro par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs septiņiem eiro par akciju.

2016. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pārdot valstij piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās 219 780 Grindeks akcijas, kas bija nodotas valsts pensiju speciālajā budžetā.

Izpildot Ministru kabineta rīkojumu, Privatizācijas aģentūra šīs akcijas 2016. gada rudenī pārdeva. Diemžēl par fantastiski zemu cenu – 3,85 eiro par vienu akciju, un valsts saņēma tikai 846 000 eiro. Jāatzīst, ka kopš tā laika es sev reizi pa reizei esmu uzdevis jautājumu – kā gan kaut kas tāds bija iespējams?

Akciju paketes pārdevēji pirms pārdošanas publiski skaidroja, ka «valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu». Taču cena bija nevis labākā, bet, šķiet, vissliktākā iespējamā!

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

#Gaisā joprojām noteicēji esam mēs, jo mums ir nacionālā lidsabiedrība airBaltic. Bet tas arī viss, ar ko esam pārāki par kaimiņiem transporta jomā.

Pēdējos desmit gados Rīga un Klaipēda ir sacentušās par lielākās Baltijas valstu ostas statusu, jo Ventspils šajā cīņā zaudēja jau 2008. gadā. Abu ostu sekmes bijušas mainīgas – te viena ir priekšā, te otra ar pāris miljonu tonnu lielāku kravu apgrozījumu. Vēl 2015. gadā Latvijas osta bija priekšā par pusotru miljonu tonnu, bet 2016. gadā atkal Lietuvas osta par trīs miljoniem tonnu. Taču pērnais gads bija citāds. Līdzīgi kā savulaik Tallinas gadījumā, tagad arī mūsu galvaspilsētas ostā ir skaidri redzamas Krievijas izcelsmes kravu aizplūšanas sekas. Kravu apgrozījums Rīgas ostā pērn saruka par 9,2% līdz 33,7 miljoniem tonnu, turpretim Klaipēda jau ceturto gadu pēc kārtas piedzīvoja pieaugumu – šoreiz par 7,2% līdz 43 miljoniem tonnu. Līdz ar to Lietuvas osta ir priekšā par nepilniem 10 miljoniem tonnu, un ir grūti iedomāties, kā Rīga to varētu iedzīt, ja sagaidāms Krievijas tranzīta kravu apjomu kritums.

Pēdējā laika notikumi, kas saistās ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic, atspoguļo to, kā strādā Latvijas pārvaldība – bezatbildīgi un ar īstermiņa domāšanu, kritizējot airBaltic pārvaldību, norāda valsts kontroliere Ingūna Sudraba LNT raidījumā 900 sekundes.

Valsts kontroliere norāda, ka viņai nav īsti saprotams, kā jāvada bizness, lai iedzīvotos tik lielās finanšu problēmās, kādas patlaban ir airBaltic. Sudraba uzskata, ka tās ir bezatbildības un īstermiņa domāšanas sekas, piedēvējot šīs pašas īpašības Latvijas valsts pārvaldībai.

airBaltic pārvaldība ir Latvijas pārvaldības mikromodelis, tā I. Sudraba.

Jau ziņots, ka vienošanās par nacionālās aviokompānijas airBaltic turpmāko finansējumu un pārvaldību starp valdību, mazākuma akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un lielākajiem kreditoriem principiāli ir saskaņota. Vēl tiek veikta atsevišķu normu precizēšana ar Finanšu ministriju un Valsts kanceleju, informē Satiksmes ministrija. Paredzams, ka satiksmes ministrs lūgs vienošanās galīgo redakciju iekļaut apstiprināšanai pirmdienas Ministru Kabineta ārkārtas sēdē.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Būs jārisina tie paši rēbusi, kuri nodarbināja līdzšinējo valdību – jaunu struktūrfondu programmu iedarbināšana, uzņēmējdarbības vides sakārtošana, drošība un migrācija

Tāds ir DB aptaujāto uzņēmēju skatījums par jaunās valdības darba lauku. Uzņēmēji norāda, ka «galveno lomu tēlotāju nomaiņa jau nemainīs izrādi», tāpēc uzmanības degpunktā būs tieši tie paši jautājumi, kuri ir aktuāli pašlaik. Protams, galveno lomu tēlotājiem būšot citāds izskats un runas maniere, kas var «skatītājos» izraisīt gan simpātijas, gan antipātijas. Ir viedoklis, ka jaunajai valdībai būs pietiekami garš «ieskriešanās laiks», jo Laimdotas Straujumas valdība ir izstrādājusi un Saeima pieņēmusi nākamā gada valsts budžeta paketi. Savukārt citi uzskata, ka ieskriešanās laika nebūs, jo buksējošo jauno (2014.– 2020. gadam) struktūrfondu programmu iedarbināšanai jānotiek triecientempā, tāpat nekāda gumijas stiepšana nevarot būt saistībā ar drošību un ES ieceļojošo nelegālo migrantu uzņemšanas jautājumiem.

Darba grupu, ekspertu un konsultantu piesaukšana līdztekus drudžainai darbībai ir viņu firmas zīme

Nu jau dažus gadus Dienas Biznesā rakstot pamatā par transporta un loģistikas jomā notiekošo, šī komentāra autors ir konstatējis kādu pazīmi, kas visai bieži liecina par runātāja kompetences līmeni, kā arī vēlmi vai spēju uzņemties atbildību. Stāsts ir par to, kā deputāti, ministri, ierēdņi vai valsts kapitālsabiedrību darbinieki reaģē uz kādu problēmu vai arī pieiet kāda sarežģīta jautājuma risināšanai. Nereti izrādās, ka aicinājums veidot darba grupu, pieaicināt konsultantus, kuri tad visu rūpīgi izpētīs un dos savu slēdzienu, ir kā trauksmes sirēna, kas, no vienas puses, brīdina – nupat kaut kas ir sagājis grīstē un nebūs labi. Un, no otras puses, vairo bažas, ka sekos nevis nopietna iedziļināšanās lietas būtībā, bet «zinātnisks» ekspertu pamatojums tam, kāpēc par ievārīto putru atbildīgie tomēr nekādu atbildību par notikušo neuzņemas.

Neprecīza ES direktīvas tulkojuma dēļ uzņēmējiem radīti zaudējumi, bet atbildīgo nav

Jaunā pārtikas produktu regula radījusi galvassāpes ne vienam vien Latvijas ražotājam. DB jau aprakstīja gaļas ražotāja Forevers pieredzi, kas bija centies precīzi ieviest direktīvas latviešu valodas tulkojumā prasīto. Proti, direktīvas latviskais tulkojums nepārprotami norādīja, ka uz gaļas un zvejniecības produkta iepakojuma obligāti norādāms pievienoto olbaltumvielu saturs un izcelsme. Daļa Latvijas uzņēmēju necentās šo prasību pildīt, bet, piemēram, Forevers ieguldīja naudu jaunā produktu marķējumā un godīgi norādīja, ka desām ir pievienotas sojas olbaltumvielas. Līdzīgi kā teicienā, ka neviens labs darbs nepaliek nesodīts, šāda ES direktīvas latviskajam tulkojumam precīzi atbilstoša rīcība rezultējās ar uzņēmuma produkcijas noieta kritumu. Tikai pēc tam, kad Forevers vērsās DB un nebūšanas ar jaunās regulas ieviešanu kļuva publiski zināmas, atklājās, ka patiesībā ES regulas nosacījumi ir daudz maigāki, jo uz iepakojuma esot jānorāda tikai pievienotās dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas.

Paredzams, ka tuvākajā laikā Lielbritānijas valdība paziņos par ievērojamiem budžeta deficīta samazināšanas plāniem, ziņo AFP.

Ziņu aģentūra norāda, ka ievērojams samazinājums skars valsts sektoru un tiks īstenoti iespaidīgi nodokļu palielinājumi.

Finanšu ministrs Džordžs Osborns (George Osborne) pagaidām vēl neatklāja budžeta samazināšanas plānu, bet norādīja, ka tajā tiks iekļauta arī nodeva bankām.

«Esmu apņēmis īstenot šo plānu, bet varu norādīt, ka samazināšanas pasākumi būs smagi, bet, kas galvenais tie būs taisnīgi. Proti visi sabiedrības slāņi izjutīs samazinājumu vienlīdzīgi,» sacīja Dž. Osborns.

Atgādinām, ka Dž. Osborns tiekoties ar žurnālistiem šā gada maijā paziņoja, ka 163,4 miljardu sterliņu mārciņu lielais budžeta deficīts, kas ir lielākais Lielbritānijas vēsturē, ir veidojies iepriekšējo valdību fiskālās bezatbildības re

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Lai pasargātu fotoradarus no vandaļu izdarībām, šobrīd visas stacionārās iekārtas ir aprīkotas ar signalizāciju, kā arī apdrošinātas, portālam diena.lv sacījusi fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica pārstāve Antra Gaile.

«Stacionārā fotorardara ietvara izturību var salīdzināt ar bankomāta izturību, un to, kā rāda mēģinātāju pieredze, nav iespējams tik vienkārši sabojāt,» sacījusi A.Gaile, jautāta, cik izturīgs ir fotoradara ietvars.

Db.lv jau rakstījis, ka šonedēļ uz Salu tilta un Dienvidu tilta kādas personas sabojāja jaunos stacionāros fotoradarus, nopūšot ar krāsu radaru aizsargstiklus. Uzņēmums Vitronic Baltica par notikušo vērsīsies policijā.

«Uzņēmums viennozīmīgi augsti novērtē atsevišķu personu radošās izpausmes, tomēr aicina nepārveidot par mākslas objektiem tehniku, kuras primārais uzdevums ir satiksmes drošības līmeņa paaugstināšana uz autoceļiem. Stacionārie fotoradari Valsts policijas uzdevumā tiek novietoti ar mērķi nodrošināt ātruma ievērošanu, tādā veidā mazinot risku autovadītājiem, pasažieriem un citiem kustības dalībniekiem iekļūt satiksmes negadījumos. Lai arī aizkrāsots stacionārā fotoradara iekārtas stikls ierobežo tehnikas darbību, iekārta turpina veikt savu preventīvo funkciju – redzot brīdinājuma zīmi, autovadītāji attiecīgajā ceļu posmā samazinās braukšanas ātrumu. Tomēr ātruma pārkāpēji šādā gadījumā paliek nesodīti, kas var novest pie bezatbildības un visatļautības ilūzijas,» uzsvērusi A.Gaile.

Pie Finanšu kapitāla un tirgus komisijas un pie Rīgas apgabaltiesas, kur tiek skatīts AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora SIA KPMG Baltics pieteikums par bankrota procesa uzsākšanu, piketēja neapmierinātie bankas kreditori.

Kreditori ar saukļiem: «Maitu lijas uz Krājbankas līķa», «Kas Par Mežonīgu Grābšanu - KPMG», «Nothing special just FKTK», «Latvija ir izfuktukota», pauda savu sašutumu un neapmierinātību par līdzšinējo situāciju un maksātnespējas administratora rīcību.

Kreditori ar piketa palīdzību cenšas pievērst atbildīgo institūciju uzmanību un sagaida aktīvu valsts, Finanšu kapitāla un tirgus komisijas, maksātnespējas administratora un tiesas iesaistīšanos procesa risināšanā un virzīšanā, jo valstij jābūt līdzatbildīgai par notikušo.

Sertificēts maksātnespējas administrators Edgars Karelis uzskata, ka «pikets ir likumsakarīgs iznākums notiekošajam, jo kreditori ir nonākuši beziejas situācijā un «ķeras pie pēdējā salmiņa». Visas juridiskās iespējas ir izsmeltas, un šobrīd kreditori ir izvēlējušies ar emocionālo fonu vērsties pie divām institūcijām, no kurām vistiešākajā veidā ir atkarīga viņu Krājbankā ieguldīto finanšu nākotne.»

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Fakts, ka teju pēc diviem gadiem ES fondu finansējums daudzās programmās joprojām nav pieejams, ir valsts nolaidības rezultāts

Saeimas Eiropas lietu un Ilgtspējīgas attīstības komisijas paudušas satraukumu par iespējamu ES fondu pārrāvumu starp 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodiem. Deputāti norādīja, ka viņiem neesot saprotama šāda kavēšanās. Uzņēmēji gan DB pauda savas bažas par šādu situācijas scenāriju jau 2014. gada vasarā, bet atbildīgie ierēdņi tolaik jebkādu kavēšanos vai pārrāvumu, kas būtu saistīts ar birokrātijas procedūrām, cītīgi noliedza. Divu ES fondu uzraugu vietā mums tagad ir četri – LIAA, Ekonomikas ministrija, Centrālā finanšu līgumu aģentūra un Finanšu ministrija, tomēr rezultāts ir visai neiepriecinošs.

Pagājušajā nedēļā ielās izbrauca lauksaimniecības tehnika, lai tādējādi pievērstu sabiedrības un valdības uzmanību problēmām, kas pastāv attiecīgajā nozarē.

Šeit runa nav par situāciju, kas būtu izveidojusies dienas vai mēneša laikā, šeit nevar runāt tikai par ļaunās ekonomiskās krīzes sekām, bet gan bezatbildības, nolaidības un pat dumības kopumu, kas ir krājies gadiem ilgi.

Visu ļoti vienkāršojot, situāciju varētu raksturot aptuveni šādi: ražošanas izmaksas lauksaimniekiem ir augstas, viņu saražotā produkcija tiek iepirkta par zemām cenām, daļa pārstrādātāju ir nonākuši tik tālu, ka jāprasa atbalsts valstij, bet, piemēram, piena produktu cenas veikalos turas pietiekami augstas.

Problēmas iemesli šeit ir vairāki. Pirmkārt, joprojām neskaidru iemeslu dēļ Latvijas amatpersonas, tostarp pašreizējā zemkopības minista Mārtiņš Roze, savulaik vestās sarunās ar ES bosiem ir bijušas tik nemākulīgas, ka mūsu zemnieki saņem pašus mazākos maksājumus. Rezultātā mūsu produkcijas cenas nespēj konkurēt ne tikai, piemēram, ar spāņiem vai holandiešiem, bet arī ar lietuviešiem. Otrkārt, Latvijā joprojām ir milzum daudz piena saimniecību ar dažām govīm, kas negrib vai nespēj apvienoties savā starpā, lai tādējādi varētu veiksmīgāk konkurēt. Un treškārt... Protams, var teikt, ka lauksaimniecība ir nozare, kurā nauda dažādu maksājumu veidā plūst kā caurā maisā, tomēr šeit runa ir par mūsu nacionālo ražošanu. To neatbalstot, mēs ļoti strauji nonāksim līdz situācijai, kad veikalos var iegādāties tikai ārvalstīs ražotus pārtikas produktus, bet daudz kur Latvijā cilvēki sēž bez darba un arī bez naudas.

Lai arī Labklājības ministrija (LM) norāda, ka patlaban bezdarbnieka pildāmie pienākumi, ja persona vēlas saglabāt bezdarbnieka statusu, ir «pietiekami draudzīgi», šā gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieka statuss bezdarbnieka pienākumu nepildīšanas dēļ ir atņemts 42,7 tūkstošiem cilvēku, kas ir vairāk nekā to bezdarbnieku, kas šo statusu zaudējuši, jo iekārtojušies darbā. LM atzīst – šis skaits ir apjomīgs, taču ministrija nespēj izskaidrot iemeslus tik lielam «neapzinīgo» bezdarbnieku skaitam.

Patlaban lielākā daļa jeb 88% bezdarbnieku, kuriem bezdarbnieka statuss ticis noņemts pienākumu nepildīšanas dēļ, šo statusu zaudējuši, jo individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā nav ieradušies aģentūrā, liecina Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) statistika.

Kā norāda LM, diena, kurā bez darba esošajam jāierodas aģentūrā, tiek saskaņota labu laiku iepriekš, turklāt intervāls starp apmeklējumiem var būt pat divi mēneši. Tādējādi nevar apgalvot, ka bezdarbnieku darba meklēšanas grafiks būtu pārāk saspringts un neizpildāms. Patlaban LM nav informācijas par visiem iemesliem, kādēļ cilvēki nepilda savas saistības, lai saglabātu bezdarbnieka statusu, norāda LM Darba tirgus politikas departamenta speciāliste Līga Emule-Konone.

Līdz ar jaunu līgumu 25 Eiropas Savienības (ES) valstis apņēmušās ievērot fiskālo disciplīnu, tostarp noteikti konkrēti sabalansēta vai ar pārpalikumu valdības budžeta deficīta rādītāji.

Parakstītais līgums ir signāls, ka Eiropa neatgriezīsies pie vecajām fiskālās bezatbildības dienām, žurnālistiem pēc Eiropadomes sēdes uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Turklāt līgums apliecina eiro nozīmi - tā ir skaidra ziņa, ka eiro valūta ir stabila. «Eiro nav tikai dažu valstu, tā ir ES valūta,» apliecināja Ž. M. Barrozu.

Piektdien paraksītajam līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā būs liela ietekme, tas nozīmē apņemšanos ieviest stingru fiskālo likumu vietējā līmenī, apņemšanos nodrošināt dziļāku ekonomisko koordināciju starp dalīvalstīm, skaidro ES Padomes prezidents Hermans Van Rompejs.

Pasaules finanšu krīze turpina savu triumfa gājienu pa pasauli un tās vaininiecei Volstrītai tuvākajā laikā neizdosies atjaunot Ņujorkas respektablākās ielas reputāciju, vēstī aģentūra Reuters.

«Ilgu laiku Volstrītas baņķieri bija «Visuma saimnieki», viņiem bija liela ietekme un viņi baudīja cieņu. Taču krīze pārvērta viņus par ļaundariem un noziedzniekiem. Domāju, ka Volstrītai spēs atjaunot savu reputāciju ne agrāk kā pēc pusgadsimta. Ja izdosies vispār,» Reuters citē Braienu Berrovu, dokumentālā romāna Barbarians at the Gate līdzautoru.

Vēl nesen baņķiera profesija bija viena no populārākajām pasaulē. Volstrīta vienmēr ir vilinājusi studentus ar liela atalgojuma un lieliskas karjeras iespējām. Taču krīze ir ienesusi savas korekcijas. Piem., šā mēneša sākumā ASV prezidents Baraks Obama asi nosodīja bonusus banku kalpotājiem 18 mljrd. dolāru apmērā finanšu krīzes laikā. «Tas ir bezatbildības kalngals,» viņš teica.

Lielbritānija paziņos ārkārtas budžetu 22. jūnijā, pavēstījis jaunais finanšu ministrs Džordžs Osborns (George Osborne).

Dž. Osborns norādīja, ka budžets tiks veidots, izvērtējot katru sīkāko budžeta punktu, sākot no līgumiem un beidzot ar pensijām.

Viņš, tiekoties ar žurnālistiem paziņoja, ka 163,4 miljardu sterliņu mārciņu lielais budžeta deficīts, kas ir lielākais Lielbritānijas vēsturē, ir veidojies iepriekšējo valdību fiskālās bezatbildības rezultātā.

«Grieķija ir piemērs, kas var notikt, ja valdība nerīkojas strauji un problēmas tiek paslaucītas zem paklāja nevis risinātas. Tāpēc es apsolu, ka lēmumi budžeta deficīta samazināšanā tiks pieņemti pēc iespējas ātrāk,» uzsvēra Dž. Osborns.

Tikmēr jaunais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) norāda, ka šī gada laikā Lielbritānija budžeta deficītu samazinās par 6 miljardiem sterliņu mārciņu.

Latvijas mēbeļu ražotāji šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kļuvuši piesardzīgāki savās prognozēs par biznesa attīstību, sacīja mēbeļu ražošanas uzņēmumu «Urbix 2» īpašnieks Normunds Štefenhagens.

Pēc viņa teiktā, tas ir saistīts ar pasaules tendencēm, tostarp neziņu saistībā ar breksitu, vispārējo politisko situāciju pasaulē un iespējamās ekonomiskās krīzes draudiem.

Štefenhagens atzīmēja, ka līdz šim Latvijas mēbeļu ražotājiem pārdošanas apmēru ziņā gads bijis līdzīgs iepriekšējam, taču, viņaprāt, nozares dalībniekiem par skādi nenāk turpināt meklēt jaunas noieta iespējas un tādējādi neieslīgt pašapmierinātībā attiecībā uz pašreizējo situāciju, bet paplašināt vērienu.

Komentējot cenu tendences nozarē, Štefenhagens norādīja, ka, neraugoties uz koksnes izstrādājumu cenu lejupslīdi šogad, mēbeļu furnitūra ir kļuvusi dārgāka, kāpušas arī nodarbināto algas. Tāpat nozarē, sevišķi mīksto mēbeļu ražošanā, ir augsta konkurence.