Citas ziņas

Uz Turciju var ceļot bez vīzas

, 29.12.2006

Jaunākais izdevums

No 13.decembra Latvijas pilsoņi var bez vīzām vairākkārt ieceļot Turcijā un uzturēties līdz 30 dienām pusgada laikā. Mūsu valsts pilsoņi ar diplomātiskajām un dienesta pasēm var bez vīzām vairākkārt ieceļot Turcijā un uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā, Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Savukārt Turcijas diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētāji var bez vīzām vairākkārt ieceļot Latvijā un uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā. Tāpat ir paredzēti arī vīzu procedūras atvieglojumi Turcijas uzņēmējiem, kravas automašīnu vadītājiem (vīzu izsniegšana divu darbdienu laikā) un Eiropas Savienības izglītības programmu studentiem – pamatojoties uz vēstuli no Latvijas izglītības iestādes. Turcijas pilsoņi tiek atbrīvoti no samaksas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētājiem un vīzu procedūras atvieglojumiem pilsoņu pasu turētājiem šā gada 26.jūnijā līgumu parakstīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke un Turcijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ali Tujgans (Ali Tuygan) Ārlietu ministrijā, Rīgā.

Līgumam bija jāstājas spēkā 13.decembrī, taču Turcija nebija gatava piemērot minēto līgumu. Savukārt 27.decembrī Turcijas vēstniecība Rīgā informēja Ārlietu ministriju, ka tā atsauc savu šā gada 13.decembra paziņojumu par to, ka Turcija nav gatava piemērot Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētājiem un vīzu procedūras atvieglojumiem pilsoņu pasu turētājiem un paziņoja, ka līgums tomēr ir spēkā kopš šā gada 13.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosacījumi ceļošanai uz ASV

, 23.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau no šodienas Latvijas pilsoņi biznesa un tūrisma nolūkos bez vīzas var ceļot arī uz Austrāliju, ja uzturēšanās valstī nepārsniedz trīs mēnešus gada laikā, informē Ārlietu ministrija.

Lai ieceļotu Austrālijā bez vīzas, Latvijas pilsonim pirms ceļojuma ir jāreģistrējas Elektroniskās ceļošanas sistēmā (eVisitors service). Elektroniskās ceļošanas sistēma pieejama Austrālijas Imigrācijas un pilsonības departamenta mājas lapā.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas iedzīvotāji bez vīzas var ceļot arī uz ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievijas vīzu varēs dabūt vienkāršāk 

, 31.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūnijā spēkā stājas Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas paredz vienkāršotu īstermiņa ieceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Nolīgums nosaka šādus būtiskākos atvieglojumus:

- vīzu režīma atcelšana diplomātisko pasu turētājiem, ja tie Līgumslēdzēju Pušu teritorijā uzturas ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu laikposmā;

- 11 kategoriju personām (piemēram, darījumu cilvēkiem, autopārvadātājiem, tuviem radiniekiem, oficiālu delegāciju dalībniekiem u.c.) vīzas izsniegšanu saskaņā ar vienkāršotu kārtību¸ nosakot tos dokumentus, kas ir uzskatāmi par pietiekamiem, lai pamatotu ieceļošanas mērķi Līgumslēdzēju Pušu teritorijā;

- 8 kategoriju personām (piemēram, personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, darījumu cilvēkiem, autopārvadātājiem, u.c.) var tikt izsniegtas daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu no 2 līdz 5 gadiem, ja iepriekšējos divos gados tie ir izmantojuši uz vienu gadu izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu saskaņā ar tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās valsts teritorijā un ja joprojām ir pamats daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemeļvalstīm nav vienota viedokļa par tūristu vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem

LETA--DPA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

No Īrijas emigrē vairāk nekā 200 cilvēki dienā

LETA, 02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Īrijas ik dienu aizbrauc vairāk nekā 200 cilvēki, emigrācijas apjomam sasniedzot augstāko līmeni kopš 19.gadsimta beigu Lielā bada, vēsta laikraksts Independent.ie.

Kā liecina laikraksta rīcībā nonākušie statistikas dati, gada laikā līdz 2012.gada aprīlim no Īrijas aizbraukuši 87 000 cilvēku, trīs reizes pārsniedzot emigrācijas līmeni ekonomiskā uzplaukuma gados.

Saskaņā ar Lielbritānijas Darba un pensiju departamenta datiem par izsniegtajiem sociālās apdrošināšanas numuriem gandrīz 16 000 devušies uz Lielbritāniju, vēsta Baltic Ireland.

Īrijas jūru šķērsojušo skaits ir apmēram divreiz lielāks nekā ekonomiskā uzplaukuma laikā, un šajos skaitļos nav ietverti emigrantu ģimenes locekļi - bērni un nestrādājošās dzīvesbiedres.

Joprojām liels vilinājums īriem ir Austrālija, uz kuru aizceļojušo Īrijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 33% līdz 4938 gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Asociācijas vadītājs: ikviena Āfrikas uzņēmēja ceļš līdz Latvijas vīzai ir murgs

Aļona Zandere, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lielām cerībām uz veiksmīgu sadarbību dibinātā Nigērijas–Latvijas Biznesa asociācija saskārusies ar pretestību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Asociācijas vadītājs Emanuels Ekselis Ogbeide neslēpj sašutumu par lielo pretestību, ko nākas piedzīvot, organizējot abpusējās tikšanās. Ir bijuši gadījumi, kad noorganizēts sadarbības forums, bet visiem delegācijas biedriem no Nigērijas tiek atteiktas vīzas. E. Ogbeide neizslēdz, ka drīzumā asociācija savu darbību varētu apturēt pavisam.

Intervijā laikrakstam viņš atklāj, ka ikviena Āfrikas uzņēmēja, tai skaitā arī viņa ceļš līdz Latvijas vīzai ir murgs. «Nigērijā nav Latvijas vēstniecības, ar vīzu formēšanu nodarbojas Zviedrijas vēstniecība. Īpaši pēdējā laikā man vīzu dabūt ir sarežģīti un mokoši. Iedomājieties, tieši vakar man un vēl četrām personām vīza tika noraidīta vēlreiz. Atteikšanas iemesli visbiežāk ir saistīti ar kaut kādām šaubām vai neizskaidrojamām aizdomām. Tikai šī gada laikā vien mana organizācija – Nigērijas Latvijas biznesa asociācija – nebija pieteikusi 68 īstermiņa vīzas uzticamiem un tiešām labus panākumus guvušiem biznesmeņiem un investoriem, bet, kas ir pārsteidzoši, neviens no tiem netika apstiprināts. Ir ļoti nepatīkami piedzīvot ko tādu no valsts, kuras pozitīvo tēlu tu centies parādīt. Ņemot vērā šīs grūtības, nigērieši, protams, sāk uzdot jautājums, un tas nekādu labu priekšstatu ne par valsti, ne par cilvēkiem nerada. Arī Latvijas Ārlietu ministrija afrikāņiem nekādā veidā nepalīdz situāciju risināt. Man ir grūti saprast, kāpēc investoriem un uzņēmējiem, kuriem jau ir piešķirtas vairākas ieceļošanas vīzas Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Lielbritānijā un Ķīnā, vīzas Latvijā tiek liegtas. Vai viņiem ir bail, ka kāds pametīs Šengenas zonu pēc tam, kad vīzas termiņš būs beidzies?,» neizpratnē ir Emanuels Ekselis Ogbeide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija vēlas atjaunot dzīvo liellopu un sākt jēru eksportu uz Turciju

Lelde Petrāne, 22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 23.oktobrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar Turcijas Republikas lauksaimniecības ministru Mehmetu Mehdi Ekeru (Mehmet Mehdi Eker), lai runātu par Latvijā ražotās lauksaimniecības un pārtikas produkcijas eksporta palielināšanu uz šo valsti. Latvija ir ieinteresēta attīstīt lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas eksportu uz Turciju, informē Zemkopības ministrija.

Kopš 2013. gada liellopu eksports no Latvijas uz Turciju ir pilnībā apturēts, kaut gan Latvijas lauksaimnieki ir ieinteresēti liellopu eksportu uz šo valsti atjaunot nekavējoties. «Latvija joprojām uzskata Turciju kā vienu no prioritārajiem trešo valstu tirgiem dzīvu liellopu eksportā un vēlas panākt liellopu eksporta atjaunošanu, jo Turcijā ir augstākas cenas, nekā Eiropas Savienības tirgū. Latvijas uzņēmējiem ir interese par audzēšanai paredzētu liellopu, kā arī gaļas šķirņu un nobarošanai paredzētu liellopu eksportu uz Turciju,» uzsver zemkopības ministrs.

Tiekoties ar Turcijas lauksaimniecības ministru, J. Dūklavs piedāvās Turcijai importēt Latvijā audzēto jēra gaļu, jo pēdējo gadu laikā aitkopības nozare Latvijā ir strauji attīstījusies. Pašlaik tirdzniecība ar aitām nevar notikt, jo Latvija nevar izpildīt Turcijas valdības izvirzītās pārāk augstās prasības attiecībā uz aitu katarālo drudzi (zilās mēles slimību). Lai aitas varētu izvest uz Turciju, veterinārajā (veselības) sertifikātā ir jāapliecina, ka Latvijā nav ievesti dzīvnieki, kas vakcinēti pret zilās mēles slimību (bluetongue disease). «Latvija var garantēt, ka patlaban ir brīva no aitu katarālā drudža un veic stingru minētās slimības uzraudzību visā valsts teritorijā,» paskaidro zemkopības ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vīzas pret palīdzību ar migrantiem

Didzis Meļķis, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija liek lietā Eiropai sāpīgo problēmu, lai bīdītu uz priekšu sev svarīgas iniciatīvas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dalībvalstu līderiem ir skaidrs, ka bez Turcijas aktīvākas iesaistes migrantu plūdi no Sīrijas uz ES nemitēsies. Jautājums gan ir, cik Turcija grib un spēj šādā pasākumā iesaistīties.

Kurš ko sacīja

Pagājušās nedēļas ES samitā par bēgļu problēmu ES līderi atzina, ka vairums bēgļu no karadarbības Sīrijā ES nonāk caur Turciju, tāpēc bez Turcijas līdzdalības ES plāni par bēgļu plūdu mazināšanu būs neefektīvi. Turcijas prasības tam pretī ir vīzu režīma liberalizācija turku ceļot gribētājiem Šengenas zonā un «gāzes piedošana» panīkušajām sarunām par Turcijas uzņemšanu ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā Latvijas pases «stipruma» reitings pasaulē ir labākais Baltijas valstu vidū

Reitingu izveidē tiek izmantotas dažādas metodoloģijas, un ne vienmēr to rādītāji atbilst Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā esošajai oficiālajai informācijai. Tomēr bezvīzu/vīzu uz robežas valstu skaits reitingos Latvijai noteikti ir ļoti labs. Saskaņā ar ĀM rīcībā esošo no ārvalstīm saņemto oficiālo informāciju, Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot 112 valstīs, nepilsoņi – 47, par visu informē ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Uz Chingis Khan

Nekas nestāv uz vietas, tostarp ieceļošanas kārtība Latvijas valstspiederīgajiem dažādās valstīs. Šīm aktualitātēm der sekot līdzi, jo itin bieži izmaiņas ir atvieglojumi – tātad priecīgas ziņas, kas var ietekmēt izbraukumu plānus, pēdējo pāris gadu korekcijas uzskaita G. Japiņa. No 2018. gada 27. jūlija Latvijas pilsoņi un nepilsoņi var ieceļot Baltkrievijā bez vīzas līdz 30 diennaktīm, ja ieceļo un izceļo no valsts ar avioreisu caur Minskas lidostu (līdz tam – 5 dienas). Savukārt no pērnā gada 24. aprīļa Latvijas pilsoņi un nepilsoņi Beninas vīzu pirms ieceļošanas valstī var noformēt tiešsaistē evisa.gouv.bj. Tas attiecas uz tūristiem un maksimums – 8 dienām. Pilsoņi un nepilsoņi vīzu var saņemt Beninas robežkontroles punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas pilsoņi uz Turciju bez vīzas varēs doties no 13.decembra

, 13.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13.decembra Latvijas pilsoņi, kuriem ir derīgas pilsoņu pases, var bez vīzām vairākkārt ieceļot Turcijā un uzturēties līdz 30 dienām pusgada laikā.

Savukārt Latvijas pilsoņi, kuriem ir derīgas diplomātiskās un dienesta pases, var bez vīzām vairākkārt ieceļot Turcijā un uzturēties minētajā valstī līdz 90 dienām pusgada laikā, Turcijas diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētāji var bez vīzām vairākkārt ieceļot Latvijā un uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā.

Tāpat spēkā stāsies arī vīzu procedūras atvieglojumi Turcijas uzņēmējiem, kravas automašīnu vadītājiem (vīzu izsniegšana divu darbdienu laikā) un Eiropas Savienības Izglītības programmu studentiem, kam vīzas iegūšanai nav nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ielūgums, bet tā tiks izsniegta, pamatojoties uz vēstuli no Latvijas izglītības iestādes. Turklāt Turcijas pilsoņi tiek atbrīvoti no samaksas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13.decembra Latvijas pilsoņi, kuriem ir derīgas pilsoņu pases, varēs bez vīzām vairākkārt ieceļot Turcijā un uzturēties līdz 30 dienām pusgada laikā, Db.lv informēja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Savukārt Latvijas pilsoņi, kuriem ir derīgas diplomātiskās un dienesta pases, var bez vīzām vairākkārt ieceļot Turcijā un uzturēties minētajā valstī līdz 90 dienām pusgada laikā, Turcijas diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētāji var bez vīzām vairākkārt ieceļot Latvijā un uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā. Tāpat spēkā stāsies arī vīzu procedūras atvieglojumi Turcijas uzņēmējiem, kravas automašīnu vadītājiem (vīzu izsniegšana divu darbdienu laikā) un Eiropas Savienības Izglītības programmu studentiem, kam vīzas iegūšanai nav nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ielūgums, bet tā tiks izsniegta, pamatojoties uz vēstuli no Latvijas izglītības iestādes. Turklāt Turcijas pilsoņi tiek atbrīvoti no samaksas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atvieglos dzīvo iedzīvotājiem pierobežā

, 17.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas vienošanos par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, informēja Ārlietu ministrija.

Vienošanās projekts paredz vienkāršotu vietējās pierobežas satiksmes atļauju un vīzu izsniegšanu pierobežu teritoriju iedzīvotājiem, atceļot prasību pēc pušu tiesību aktos paredzēta ielūguma un apdrošināšanas polises. Pierobežas satiksmes atļaujas un daudzkārtējās Krievijas vīzas paredzēts izsniegt bez maksas ar derīguma termiņu no gada līdz diviem. Vienošanās paredz, ka pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuriem ir pierobežas satiksmes atļaujas vai daudzkārtējās Krievijas vīzas, var uzturēties otras puses valsts pierobežas teritorijā šādas atļaujas vai vīzas derīguma termiņa laikā bez kopējā uzturēšanās laika ierobežojuma, taču katras atsevišķas uzturēšanās reizes ilgums nedrīkst pārsniegt deviņdesmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Baltkrievija atceļ vīzas īslaicīgām vizītēm 80 valstu pilsoņiem

LETA--DPA, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija atcēlusi vīzas 80 valstu pilsoņiem, kas ierodas īslaicīgās vizītēs, kuras nepārsniedz piecas dienas.

Starp valstīm, kuru pilsoņiem īslaicīgām vizītēm vairs netiks pieprasītas vīzas, ir visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ASV un Japāna, pirmdien paziņojis Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko preses dienests.

Tiesa, jaunie noteikumi, acīmredzot, attieksies tikai uz personām, kas ierodas Baltkrievijā ar gaisa satiksmi caur Minskas lidostu.

Saskaņā ar Lukašenko parakstīto dekrētu, minēto 80 valstu pilsoņiem būs atļauts līdz piecām dienām uzturēties Baltkrievijā bez vīzas.

Baltkrievija šādi cer paplašināt tūrismu un sekmēt biznesa braucienus, atklāja prezidenta preses dienests.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā mēnesi pēc tam, kad prezidenta dekrēts būs oficiāli publicēts. Precīzs datums pagaidām nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ganā desmit gadus darbojusies krāpnieciska ASV «vēstniecība»

LETA--AFP, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ganas galvaspilsētā Akrā desmit gadus darbojusies krāpnieciska iestāde, kas uzdevusies par ASV vēstniecību, izsniedzot viltotas vīzas, pirmdien paziņojusi Vašingtona.

«Krāpnieciskā vēstniecība izgatavoja un kopēja viltotas vīzas, kā paraugu izmantojot vīzas, kurām beidzies derīguma termiņš,» skaidroja ASV Valsts departamenta pārstāvis Marks Toners.

Viņš norādīja, ka ka diez vai kāda persona ar šādām viltotām vīzām ir iebraukusi ASV.

«Mūsdienās ir ļoti, ļoti grūti viltot ASV vīzas,» uzsvēra Toners.

Valsts departaments pavēstīja, ka krāpnieciskā vēstniecība apmeklētājus bez reģistrācijas neuzņēma, tā vietā tās «darbinieki», kas patiesībā bija ganiešu un turku noziedznieki, braukuši uz attālām Rietumāfrikas vietām meklēt potenciālos klientus, kuri pēc tam atvesti uz Akru. Vēlāk par viltotajiem dokumentiem klienti samaksāja pat 6000 ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā.

Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ASV Valsts departaments izziņo reģistrēšanās periodu 2014. gada DV imigrācijas vīzu loterijai

Lelde Petrāne, 03.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sākusies reģistrēšanās ASV Valsts departamenta DV imigrācijas vīzu loterijai DV-2014 tiešsaistes režīmā un turpināsies līdz 2012. gada 3.novembrim.

Lai piedalītos ikgadējā imigrācijas vīzu loterijā, tās dalībniekiem ir jāatbilst vienkāršiem, taču stingriem kritērijiem. Uzvarētājus, kuri varēs pieprasīt DV imigrācijas vīzas, nosaka pēc nejaušības principa datorizētas izlozes rezultātā. Vīzas tiek sadalītas starp sešiem ģeogrāfiskiem reģioniem, turklāt lielāks vīzu skaits tiek piešķirts reģioniem, no kuriem uz ASV emigrējuši vismazāk cilvēku. Vīzas netiks piešķirtas to valstu pārstāvjiem, no kurām pēdējo piecu gadu laikā uz ASV emigrējuši vairāk nekā 50,000 cilvēku. Neviena no loterijas dalībvalstīm nesaņem vairāk par septiņiem procentiem DV imigrācijas vīzu viena gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģipte atlikusi iecerēto tūristu vīzas cenas paaugstināšanu līdz 1.jūlijam, aģentūrai AP pastāstījušas informētas šīs valsts amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Pēc amatpersonu teiktā, vīzas cenas paaugstināšana no pašreizējiem 25 ASV dolāriem līdz 60 ASV dolāriem atlikta pēc tūrisma jomas pārstāvju lūgumiem.

Par plāniem paaugstināt vīzas cenu tika paziņots piektdien. Bija paredzēts, ka vīzas cenas paaugstinājums stāsies spēkā trešdien, 1.martā.

Ēģiptē strauji saruka ārvalstu tūristu skaits pēc tam, kad 2015.gada oktobrī islāmistu radikāļu sarīkotā teroraktā virs Sināja pussalas tika uzspridzināta čārterreisa lidmašīna ar Krievijas tūristiem un gāja bojā visi 226 cilvēki, kas atradās aviolainerī.

Tomēr kopš šī gada sākuma Ēģiptes tūrisma nozarē vērojama atkopšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uz vakariņām ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi - Freibergu un Francijas prezidentu Žaku Širaku neieradās, respektējot ASV noraidošo attieksmi pret šo pasākumu, šodien vēsta laikraksts "Neatkarīgā" atsaucoties uz anonīmiem avotiem Rīgā un Maskavā.

Neatkarīgā raksta, ka pirmie signāli, ka Putins vēlētos ierasties Rīgā, Latvijas diplomātiem pienāca jau ceturtdienas vakarā, 23.novembrī, tātad sešas dienas pirms plānotajām vakariņām. Jau nākamajā dienā Krievijas prezidenta atbildīgie dienesti sagatavojuši nepieciešamos dokumentus vīzām, bet svētdien Krievijas prezidentam un viņa pavadošajam personālam Latvijas vēstniecībā Maskavā tika izsniegtas vīzas uz trim dienām ieceļošanai Latvijā.

Izsniedzot vīzas, gadījies neliels misēklis. No speciālās ierīces izdrukājot vīzas uzlīmi Putinam, tā nedaudz sabojājusies, līdz ar to nācies veikt garo vīzas norakstīšanas procedūru un izdrukāt to vēlreiz. Otrdienas rītā, NATO samita pirmajā dienā, Krievijas prezidenta administrācijas un drošības dienestu darba grupa jau atradās Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vīzas nepieciešamība apkalpei lidojumos uz Krieviju airBaltic pasažierus neietekmēs

Gunta Kursiša, 31.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fakts, ka turpmāk Eiropas lidsabiedrību apkalpei, veicot lidojumus uz Krieviju, būs nepieciešamas vīzas, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pasažierus neietekmēs, un šis Krievijas lēmums neatspoguļosies biļešu cenās, Db.lv solīja airBaltic pārstāvis Jānis Vanags.

Jau rakstīts, ka šāda Krievijas prasība – vīzu nepieciešamība Eiropas Savienības pilotiem un stjuartēm – pastāvējusi arī iepriekš, tomēr līdz šim par vīzu neesamību Krievija nepiemēroja sankcijas. Tagad lemts par šī moratorija atcelšanu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no Rīgas nodrošina tiešos lidojumus uz trim pilsētām Krievijā – Pēterburgu, Maskavu un Kaļiningradu.

Pašlaik pilotiem un stjuartēm, kas lido šajos maršrutos, vīzas tiek kārtotas, taču šobrīd aviokompānija vēl nav aprēķinājusi, cik airBaltic izmaksās vīzu nodrošināšana šīm ekipāžām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltijas valstis vienojas būtiski ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām

LETA, 07.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis panākušas vienošanos būtiski ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Šengenas vīzas, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Vienlaikus būšot daži izņēmumi.

Lēmumus pieņems valstu valdības atbilstoši nacionālajām procedūrām, un tie stāsies spēkā vienlaikus, norādījis ministrs.

Jau ziņots, ka tikmēr Eiropas Komisija (EK) otrdien iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.

EK prezentē jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem 

Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem....

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pagājušajā nedēļā vienojās apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, un tas nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone otrdien iepazīstināja ar jauno kārtību, ko ES valstis gatavojas apstiprināt tuvākajās dienās.

Krievijas pilsoņiem pieteikšanās vīzai Šengenas zonai, ko veido 22 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina, turpmāk izmaksās 85 eiro. Līdz šim pieteikuma iesniegšana maksāja 35 eiro.

Pieteikuma standarta izskatīšanas laiks tiks pagarināts no desmit dienām līdz 15 dienām un dažos gadījumos līdz 45 dienām. Tiks arī ierobežotas iespējas saņemt vairākkārtējas ieceļošanas vīzas.

Vīzu pieprasītājiem turpmāk būs arī jāiesniedz vairāk dokumentu, lai pamatotu savu lūgumu.

Somija, Polija, Igaunija, Lietuva un Latvija ir sākušas pastiprināt kontroli uz robežām un aicinājuši pilnībā aizliegt izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem. Taču Francija un Vācija iebilst pret šādu soli, apgalvojot, ka nepieciešams saglabāt kontaktus starp Krievijas pilsoņiem un demokrātiskajām sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nepilsoņi uz Norvēģiju varēs ceļot bez vīzas

, 05.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5.marta Latvijas nepilsoņiem ieceļošanai Norvēģijā vairs nebūs nepieciešama vīza, Ārlietu ministriju informēja Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā.

Kā zināms, Latvijas nepilsoņi no 19. janvāra atbrīvoti no vīzas prasības ceļošanai Eiropas Savienības ietvaros, ceļojot uz Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Igauniju, Itāliju, Kipru, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju, Slovākiju, Spāniju, Somiju, Ungāriju, Vāciju, Zviedriju. Papildus Latvijas nepilsoņi bez vīzas var ceļot uz Islandi.

Regulu nepiemēro Lielbritānija un Īrija, Db.lv norādīja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Jāatgādina, ka šā gada 19. janvārī stājas spēkā Eiropas Savienības Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) nr. 1932/2006, ar kuru tiek grozīta Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta Regula (EK) nr. 539/2001, paredzot to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Turcijas tirgus gatavs plašākam lauksaimnieciskās produkcijas importam no Latvijas

Dienas Bizness, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas tirgus varētu būt gatavs plašākam lauksaimnieciskās produkcijas noietam no Latvijas, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju ar eksporta krasu samazināšanos uz Krieviju, tikšanās laikā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu norādījusi Turcijas vēstniece Latvijā Šerife Serapa Ozdžoškuna (Şerife Serap Özcoşkun), informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

J. Dūklavs sarunā ar vēstnieci uzsvēra, ka nepieciešams veicināt abu valstu tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem. Sadarbības sekmēšanu varētu stiprināt sadarbības protokola parakstīšana abu valstu lauksaimniecības ministriju starpā par tehnisko, zinātnisko un ekonomisko sadarbību lauksaimniecībā.

Pēdējo trīs gadu laikā bija vērojams straujš Latvijas produktu eksporta vērtības uz Turciju kritums. Salīdzinot ar 2012.gada Latvijas eksporta vērtību, 2013.gadā tā samazinājusies par 72,3%, savukārt importa vērtība palielinājusies par 15,8%. Lai arī 2014.gada pirmajā pusē Latvijas un Turcijas tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojusies, tā vēl aizvien saglabājas negatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru