Tehnoloģijas

Uzmanību! Jauna I-Worm.Mimail datorvīrusa versija!

Ainars Sedlenieks [email protected], 20.11.2003

Jaunākais izdevums

Datoru Drošības Tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka kopš pirmdienas pasaulē strauji izplatījusies kartējā Mimail tārpa versija I-Worm. Mimail.j. Tā ir ļoti līdzīga iepriekšējai versijai I-Worm.Mimail.i un inficēto e-pasta vēstuļu pazīmes ir sekojošas. Sūtītāja adrese: [email protected] Tēma: IMPORTANT Teksts: Dear PayPal member, We regret to inform you that your account is about to be expired in next five business days. To avoid suspension of your account you have to reactivate it by providing us with your personal information. To update your personal profile and continue using PayPal services you have to run the attached application to this email. Just run it and follow the instructions. IMPORTANT! If you ignore this alert, your account will be suspended in next five business days and you will not be able to use PayPal anymore. Thank you for using PayPal. Pievienotais fails: www.paypal.com.pif vai InfoUpdate.exe

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Populārāko datorvīrusu TOP (novembrī)

Ainars Sedlenieks [email protected], 05.12.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības Tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab publicējis vīrusu aktivitātes apskatu par 2003. gada novembri. Pozīcija izmaiņas pozīcijā Kaitīgās programmas nosaukums Proporcionāli no kopējā vīrusu incidentu skaita (%) 1 Jaunums I-Worm.Mimail.c 34.57% 2 Jaunums I-Worm.Mimail.g 15.16% 3 - 2 I-Worm.Swen 13.01% 4 + 2 I-Worm.Sober 12.14% 5 - 2 I-Worm.Mimail.a 4.95% 6 atgriešanās I-Worm.Klez.h 2.18% 7 atgriešanās I-Worm.Lentin.m 1.91% 8 atgriešanās I-Worm.Dumaru.a 1.25% 9 atgriešanās I-Worm.Lentin.g 1.12% 10 Jaunums I-Worm.Mimail.h 0.97% 11 - 3 I-Worm.Sobig.f 0.86% 12 Jaunums I-Worm.Hawawi.g 0.73% 13 Jaunums I-Worm.Mimail.e 0.67% 14 - 12 I-Worm.Tanatos 0.53% 15 Jaunums I-Worm.Mimail.f 0.45% 16 Jaunums I-Worm.Mimail.j 0.42% 17 atgriešanās I-Worm.Lovelorn.a 0.38% 18 - 14 Worm.Win32.Lovesan 0.36% 19 - 7 Backdoor.Agobot.3.gen 0.33% 20 - 14 Backdoor.SdBot.gen 0.18% Citas kaitīgās programmas 7.84% Novembra visizplatītāko vīrusu divdesmitnieks iezīmējas ar uzreiz vairāku tīkla tārpa Mimail versiju parādīšanos, no kuriem "visveiksmīgākais", I-Worm.Mimail.c, ir „hīt-parādes” priekšgalā ar rādītāju 34.57% no kopējā reģistrēto incidentu skaita. Pavisam novembrī parādījās sešas jaunas Mimail modifikācijas, kuras kopsummā ir savākušas aptuveni 62%. To izraisīja pirmā Mimail dzimtas tārpa izejas tekstu nopublicēšana Internetā. Mimail ir izdevies nobīdīt uz trešo vietu vīrusu statistikā pagājušā mēneša līderi I-Worm.Swen, bet 2003. gada nenoliedzamais līderis - Sobig.f ir nolaidies uz 11 vietu. Savu lomu tajā nospēlēja arī sarakstā atgriezušies "vecie paziņas" – tārpi no dzimtas Klez un Lentin. Tāpat 20-niekā atgriezušies tārpi Dumaru un Lovelorn, pie kam Dumaru.A uzreiz ir ieņēmis 8. vietu. Savas pozīcijas ir pratis nostiprināt vācu tārps Sober, kurš mēneša laikā ir pacēlies par divām pozīcijām, no 6. uz 4. vietu. Ievērojami ir samazinājies Trojas programmu skaits, šoreiz reitingā ir tikai divas šī veida kaitīgās programmas (nesankcionētas vadības utilīti - backdoor) - Agobot un SdBot, un pat tie ir pazaudējuši atbilstošās 7. un 14. vietas un noslēdz vīrusu novembra divdesmitnieku. Tādā veidā, tīkla tārpi ir pilnībā monopolizējuši vīrusu statistiku, atdodot "trojiešiem" nedaudz vairāk par pus procentu reitinga. Datoru vīrusi ir vispār pirmo reizi pametuši divdesmitnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Populārāko datorvīrusu TOP

Ainars Sedlenieks [email protected], 05.09.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaspersky Labs prezentē Virus Top 20 2003. gada augustam pēc reģistrēto incidentu skaita. Pzīcija Vīruss Incidentu skaits procentos 1 I-Worm.Sobig 61.49% 2 I-Worm.Mimail 4.06% 3 I-Worm.Tanatos 3.49% 4 Worm.Win32.Lovesan 3.17% 5 I-Worm.Klez 1.09% 6 I-Worm.Lentin 0.67% 7 Worm.P2P.SpyBot 0.66% 8 Macro.Word97.Thus 0.60% 9 Macro.Word97.Saver 0.60% 10 Backdoor.BeastDoor 0.50% 11 Backdoor.SdBot 0.48% 12 Win32.Parite 0.41% 13 VBS.Redlof 0.36% 14 Backdoor.Optix.Pro 0.29% 15 I-Worm.Roron 0.25% 16 TrojanDropper.Win32.Freshbind 0.22% 17 Worm.Win32.Muma 0.20% 18 Win32.Xorala 0.19% 19 Worm.Win32.Welchia 0.19% 20 I-Worm.Gibe 0.19% Citas kaitīgās programmas* 20.86%

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaitīgo programmu attīstības tendences - 2004. gada maijs

Ainars Sedlenieks [email protected], 31.05.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka atšķirībā no pirmajām pavasara dienām, kas iezīmējās ar vienveidīgo, galvenokārt "cilvēka faktoru" ekspluatējošo pasta tārpu I-Worm.Mydoom, I-Worm.NetSky un I-Worm.Bagle epidēmijām, maijs atnāca ar daudzām kaitīgām programmām, kuru izplatīšanās notika, pateicoties tehniskām ievainojamībām, nevis sociālajiem faktoriem. Pagājušā mēneša svarīgākie notikumi - viena jauna ievainojamība, kuru jau aktīvi izmanto vīrusu rakstītāji, un uzreiz divi principiāli jauni kaitīgo programmu paveidi. 2004. gada aprīļa vidū Microsoft publicēja informāciju par kritisko LSASS ievainojamību, kura ļauj ļaundarim izpildīt datorā jebkuru kodu. Vīrusu rakstītāji «operatīvireaģēja», izlaižot brīvībā tārpu Worm.Win32.Sasser - pirmo kaitīgo programmu, kura izmantoja jaunatklāto ievainojamību. Tā parādījās 30. aprīlī un jau nākamajā dienā izraisīja plašu epidēmiju. Pieklusa pasta tārpu (I-Worm) kari, vīrusu rakstītāji ķērās pie jauno iespēju izmantošanas, un pavisam drīz Internetā parādījās iespaidīgs kaitīgo programmu pulks; tās visas izplatījās, izmantojot minēto ievainojamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaitīgo programmu attīstības tendences, 2004. gada jūlijs

Ainars Sedlenieks [email protected], 19.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka par pagājušā mēneša galveno notikumu kļuva pirmais vīruss, kurš inficē operētājsistēmas Windows CE, kā arī šīs operētājsistēmas vēlākas versijas, pazīstamas ar nosaukumu Windows Mobile, plaukstdatoru failus. Šis vīruss, kas pēc "Kaspersky Lab" klasifikācijas ieguvis nosaukumu WinCE.Duts.a, pats par sevi plaukstdatoru lietotājiem briesmas nesagādā, taču to izstrādājis vīrusu rakstītājs, kurš jau agrāk ir piedalījies plaši pazīstamu spiegu programmu izstrādāšanā. Šis fakts ļauj uzskatīt, ka nu jau nav aiz kalniem patiešām bīstami plaukstdatoru vīrusi, kas spēj ne tikai traucēt ierīču darbaspējīgumu, betarī novest pie konfidenciālas informācijas noplūdes. Lielākās bažas izraisa tieši konfidenciālas informācijas potenciālās zādzības draudi, jo plaukstdatorus izmanto, galvenokārt, biznesmeņi, kuru lielākajai daļai slepenu dokumentu glabāšanas problēma ir īpaši aktuāla. Pagājušais mēnesis ne tikai paplašināja platformu sarakstu, kuras ir pakļautas kaitīgo programmu darbībai, bet arī palielināja izmantoto tehnoloģiju arsenālu. No šī skatupunkta par nozīmīgu notikumu kļuva I-Worm.Mydoom.m. Šis tārps pirmais izmantoja populārās meklēšanas sistēmas - Google, AltaVista, Lycos un Yahoo! – lai vāktu pasta adreses, uz kurām vēlāk tika veikta inficētu vēstuļu izsūtīšana. Ja tārpa iepriekšējās versijas aprobežojās ar informāciju, kas atradās inficētajā datorā (Microsoft Outlook adrešu grāmata, dažu failu saturs cietajos diskos utt.), tad I-Worm.Mydoom.m adrešu meklēšanai izmantoja patiesi bezgalīgu resursu. Teorētiski, līdz tam brīdim, kamēr Tīklam pieslēgts paliek kaut vai viens ar šo tārpu inficēts dators, jebkurš Interneta lietotājs var atklāt I-Worm.Mydoom.m savā pasta kastītē. Praksē, starp citu, tārpa izplatīšanās mehānismu stipri ierobežo pielietotā meklēšanas pieprasījuma sastādīšanas algoritms: kā pieprasītais teksts tiek lietots domēna vārds, kurā atrodas inficētais dators (my-company-name.com). Pilnīgi iespējams, ka tuvākajā laikā tārpi sāks izmantot pieprasījumus, kas sastādīti tādā veidā, lai nekādi nebūtu atkarīgi no inficētā datora, un mērķtiecīgi veiktu meklēšanu, piemēram, forumos un viesu grāmatās, kā ar pasta adresēm visbagātākajos resursos. Tagad mīlētājiem viesoties Internetā, kas bezrūpīgi norāda savas pasta adreses publiskajos resursos, draud ne tikai spams vien. Nākas arī atzīmēt tārpa I-Worm.Bagle.aa parādīšanos, kurš līdztekus izpildāmajam failam, izplata arī savus izejas kodus. Lielu kaitējumu lietotājiem šī īpatnība nav nesusi, tomēr datoru huligāni ieguva iespēju labot šos kodus pēc saviem ieskatiem un laist gaismā jaunas tārpa Bagle modifikācijas. Nav šaubu, ka šis ir vēl viens paņēmiens kā paplašināt tārpa iekļūšanas mērogus lietotāju datoros, neķeroties ne pie kādiem sarežģītiem tehnoloģiskiem vai psiholoģiskiem paņēmieniem. Pēdējā laikā vīrusu rakstītāju vidū īpaši populārā „backdoor” uzstādīšana inficētajos datoros, pagājušajā mēnesī noveda ne tikai pie „tradicionālajām” inficēto vēstuļu masveida izsūtīšanām, bet arī pie tādu tārpu izplatīšanās kā Worm.Win32.Zendos.a. Kas attiecās uz parastiem failu vīrusiem, tad, līdztekus viņu iekarotajai Windows CE operētājsistēmai, tika fiksēta ievērojama tā saucamo sendviču, t.i., pasta tārpu, kuru ķermenis ir inficēts ar parastu failu vīrusu, skaita palielināšanās. Kā secinājumu atzīmēsim, ka aizvien lielākas bažas izraisa pasta tārpu patreizējās attīstības tendences. Kādreiz vīrusu un tārpu izstrādāšana un izplatīšana bija „pašapliecināšanās” līdzeklis, un sagādāja minimālas nepatikšanas ar to darbības izpausmju saskārušamies lietotājiem. Šodien, kad vīrusu rakstītāji savā darbībā sākuši iesaistīt augstu tehnoloģiju kriminālo aprindu pārstāvjus un parastus huligānus, pasta vīrusi rada milzīgas briesmas lietotāju informācijas konfidencialitātei un praktiski jebkura tīkla darbspējīgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

"Ziemassvētku vīrusu" uzbrukums vismaz daļēji izdevies

Ainars Sedlenieks [email protected], 17.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka kārtējā datorvīrusu epidēmija ir garām. Arī pirms šīs epidēmijas ir bijuši mēģinājumi izmantot Ziemassvētkus un Jauno Gadu, lai ievilinātu lietotājus sociālās inženierijas lamatās. Tā 2001. gada decembrī I-Worm.Maldal centās panākt, lai kāds uzklikšķina uz e-pasta vēstulei pievienotā faila christmas.exe, bet I-Worm.Happy novēlēja laimīgu 1999. gadu. Tomēr neviens no iepriekšējiem mēģinājumiem nebija tik “izdevies” kā Email-Worm.Win32.Zafi.d, kas ir “apsveicis” daudzus interneta lietotājus Latvijā tik daudzkārtīgi, ka dažs labs e-pasta serveris pat neizturēja tādu slodzi. Kopš Zafi.d epidēmijas sākuma e-pasta pakalpojumu sniedzēja Inbox.lv antivīrusu filtriem ir nācies atvairīt jau vairāk nekā pusmiljonu „apsveikumu”, bet līdz nedēļas beigām skaits sasniegs apaļu miljonu. Pēc SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas rīcībā esošās informācijas vakar ar e-pasta vīrusiem inficēto datoru skaits Latvijā bija ievērojami krities salīdzinājumā ar 15. decembri un tuvāko dienu laikā sasniegs parasto līmeni, ja tikai vīrusu rakstītājiem atkal neizdosies pārsteigt interneta lietotājus. Email-Worm.Win32.Zafi.d mērķis neapšaubāmi bija sagādāt kārtējo papildinājumu “zombēto” datoru armijās, kas tiek izmantotas kibernoziegumu veikšanai. Diemžēl jāsaka, ka, neskatoties uz pielietoto paņēmienu primitīvismu, šis mēģinājums vismaz daļēji ir izdevies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība šodien nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.

(Papildināta ar Bordāna viedokli 2.rindkopā.)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, visticamāk, tas nav vienas dienas jautājums par Čalovska nogādāšanu ASV. Viņš komentāros par valdības lēmumu bija lakonisks, norādot, ka par šo jautājumu plašāk būtu jākomentē valdības vadītājam.

Čalovska izdošana Latvijas politikas dienaskārtībā ir jau ilgāku laiku, tomēr lēmums vēl nav ticis pieņemts, jo izdošanas normatīvā bāze ir tikusi apstrīdēta Satversmes tiesā, turklāt valdošās koalīcijas starpā šajā jautājumā nevalda vienprātība - pret izdošanu iestājas Reformu partijas (RP) politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaitīgo programmu attīstības tendences, 2004. gada jūnijs

Ainars Sedlenieks [email protected], 13.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, par vīrusu attīstības tendencēm, 2004. gada jūnijā Jūnija mēnesis, var uzskatīt, ir pagājis datoru spiegošanas un informācijas laupīšanas zīmē visās dažādākajās tās izpausmēs - pakāpeniski pastiprinās šīs kaitīgo programmu grupas attīstības tendence. Vīrusu rakstītāju vidū liela popularitāte ir programmām, kas nodarbojas ar dažādu paroļu, kā arī atslēgu populārām datorspēlēm, nolaupīšanu. Atsevišķi var izdalīt Trojan.PSW.LdPinch dzimtas programmu aktivitāšu uzplaiksnījumu. Dažu šī "trojieša" versiju izplatīšana notika ar spama sūtījumu palīdzību. Aizvien lielāku popularitāti iegūst programmas, kas nodarbojas ar lietotāju personīgās informācijas nolaupīšanu, kurai ir sakars ar elektronisko maksājumu sistēmām un kredītkartēm. Mēneša beigas iezīmējās ar jaunas trojieša programmas-spiega TrojanSpy.Win32.Qukart parādīšanos. Īpaši bīstama tā ir Visa un MasterCard īpašniekiem, par cik nolaupa kredītkaršu numurus un to PIN-kodus. Iegūtā informācija tiek nosūtīta ļaunprāšiem. Jūnijā parādījās uzreiz vairākas šī "trojieša" jaunas versijas. "Spiegu" un "zagļu" parādīšanās process, savukārt, stimulē "piegādes līdzekļu" izstrādni un modifikāciju - kaitīgo objektu ielādes metodes un palaišanu datorā-upurī. Vīrusu rakstītāji aktīvi izmanto gan klasiskās metodes, gan arī jaunus paņēmienus, kas pamatojās uz operētājsistēmu tehniskajām ievainojamībām. Piemērs tam ir caurums LSASS dienestā Windows operētājsistēmā. Pēc savas "debijas" šī gada aprīlī-maijā, tas ātri iekaroja popularitāti vīrusu rakstītāju vidū: jūnijā parādījās vairākas jaunas pazīstamu vīrusu versijas, kuru arsenālā bija iespēja izplatīties caur šo "caurumu". Līdztekus jaunu izplatīšanās iespēju pētīšanai, turpinās aktīva klasisko metožu izmantošana. Jo, kā ir sacīts vienā zināmā parunā, viss jaunais - tas ir labi aizmirsts vecais. Un tiešām, vecie, jau izmēģinātie paņēmieni, nes visai jūtamus rezultātus, kas arī nav pārsteidzoši, jo cilvēciskais faktors joprojām ir jebkuras sistēmas visvājākais posms, neatkarīgi no programmu aizsardzības līmeņa. Šeit mēs nonākam pie pagājušā mēneša otrā "hīta", par kuru kļuva tīkla tārpa I-Worm.Zafi jaunā versija. Tāpat kā tās priekšgājēja, I-Worm.Zafi.b izraisīja pietiekami nopietnu epidēmiju, kaut arī tā izplatās tikai "klasiskā veidā", tikai ar inficētām elektroniskajām vēstulēm. Kad tārps nosūta inficēto vēstuli uz upura elektronisko pasta kastīti, tas mēģina noteikt saņēmēja valodniecisko piederību. Lai to veiktu, no elektroniskā pasta adreses tiek izvilkts domēna vārds, pie kura pieder pasta serveris. Lielākajā daļā gadījumu domēna vārds nosaka pasta kastītes saimnieka nacionālo piederību. Saskaņā ar šo vārdu, no ziņojumu saraksta, kuri ir ierakstīti vīrusa ķermenī, tiek izvēlēts tas, kurš ir uzrakstīts nepieciešamajā valodā. Tādā veidā, lielākajā daļā gadījumu, upuris saņem vēstuli, kas uzrakstīta viņam potenciāli saprotamā valodā. Tas palielina iespējamību, ka saņēmējs, izlasot vēstuli, palaidīs vēstulei pievienoto failu. Zafi.b epidēmijas fakts, par nožēlošanu parāda, ka šāda pieeja ir pilnīgi iedarbīga. Vēl piezīmēsim, ka valodas barjeras nav ļāvušas tārpa autoriem uzrakstīt nevainojamu vēstuli krievu valodā, tāpēc pasta kastīšu īpašnieki "ru" domēnā var justies salīdzinoši drošībā. Par mūsu jūnija vīrusu jaunumu apskata uzvarētāju kļuva Worm.SymbOS.Cabir.a, pirmais vīruss-tārps mobilajiem telefoniem, kurš sevis pavairošanai izmanto Bluetooth protokolu. Šī vīrusa parādīšanos var novērtēt kā vīrusu rakstītāju spēku izmēģinājumu jaunā un viņiem potenciāli interesantā jomā. Vai varam runāt par jauna "karadarbību teātra" parādīšanos starp vīrusiem un antivīrusiem? Pagaidām, jādomā, nē. Situācija ir salīdzināma ar nelielu pierobežas rakstura sadursmi. Visdrīzāk, tuvākajā laikā nevajadzētu gaidīt intensīvu šāda veida vīrusu attīstību. Tātad, apkoposim jūnija rezultātus 1. Nākas gaidīt dažādu kaitīgo programmu veidu tālāku aktīvu attīstību, kas tiek radīti ar mērķi nolaupīt sv

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbu uzsāks ļaundabīgo programmu nosaukumu standartizēšanas programma

Ainars Sedlenieks [email protected], 26.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka ASV Datoru ārkārtas reaģēšanas grupa (Computer Emergency Readiness Team), nākamajā mēnesī datoru vīrusiem, tārpiem un citām ļaundabīgajām programmām sāks piešķirt standartizētus nosaukumus; to paredz ļaundabīgo programmu nosaukumu standartizēšanas programma Common Malware Enumeration (CME), ziņo eWeek. Minētās programmas nolūks ir kliedēt pārpratumus, kas rodas sakarā ar pašreizējo interneta apdraudējumu nosaukumu veidošanas decentralizēto sistēmu, kuras dēļ dažādas antivīrusu kompānijas bieži vien atšķirīgi dēvē vienu un to pašu vīrusu vai tārpu. Piemēram, Symantec Corp. publicēja brīdinājumu par kādu surogātpasta 2. kategorijas tārpu, kuram tā deva vārdu "W32.Lanieca.H@mm." Savukārt antivīrusu kompānija, Kaspersky Lab, to pašu tārpu nosauca par "Email-Worm.Win32.Tanatos.p", bet McAfee Inc. to nodēvēja par "W32.Eyeveg.worm", toties Trend Micro Inc. nosauca par "WORM-WURMARK.P". Taču, pēc antivīrusu ekspertu domām, brīvprātīgā CME programma sastapsies ar grūtībām, piemēram, tā diezin vai spēs gana ātri reaģēt īpaši straujas vīrusa vai tārpa epidēmijas gadījumā. Mitre Corp. ir izveidojusi drošu serveri, kur programmā iekļāvušās antivīrusu kompānijas var iesniegt atrastās ļaundabīgās programmas; 3. oktobrī tiks atklāta arī CME interneta vietne, kurā būs uzskaitīts 21 vīruss ar CME numuru. Sākumā CME numurus piešķirs tikai ļoti plaši izplatītiem vīrusiem un tārpiem, taču, pēc Džūlijas Konolijas teiktā, vēlāk Mitre Corp., iespējams, tos sāks piešķirt arī mazāk svarīgiem apdraudējumiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā parādījies jauns datorvīruss

Ainars Sedlenieks [email protected], 18.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka atklāts par jauns datorvīruss I-Worm.Bagle.b, kurš ieguvis plašu izplatību. Tas konstatēts arī Latvijā. Vīruss izplatās ar e-pasta starpniecību un pienāk kā vēstule ar sekojošām pazīmēm: Tēma (Subject): ID (nejauši simboli)... thanks Teksts (Message): Yours ID (nejauši simboli) -- Thank Pievienotais fails (Filename): (nejauši simboli).exe Vīruss inficē datoru tikai palaižot pievienoto failu. Pievienotais fails ir ar nemainīgu izmēru 11Kb un tiek maskēts ar audio faila ikonas palīdzību. Bagle.b, izplatot sevi ar e-pasta starpniecību, vilto nosūtītāja adresi. I-Worm.Bagle.b identifikācijas modulis jau ir pievienots Kaspersky Anti-Virus bāzei. Papildiniet savlaicīgi antivīrusu bāzi. Atgādinām, ka rekomendējamais antivīrusu bāzes automātiskās atjaunošanas intervāls ir 1 stunda. Tuvākajā laikā par I-Worm.Bagle.b tiks publicēta detalizētāka informācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

!!! Plosās jauns datorvīrus

Ainars Sedlenieks [email protected], 20.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab ziņo par tīkla tārpa "I-Worm.Bagle" atklāšanu. Šī kaitīgā programma izplatās caur elektronisko pastu. Šobrīd eksperti ir fiksējuši desmitiem tūkstošu inficēšanās gadījumu ar šo konkrēto kaitīgo programmu dažādās valstīs, kas ļauj noteikti runāt par plaša mēroga epidēmijas sākšanos. Tārps ir Windows vidē izpildāms fails, kura lielums ir aptuveni 15 Kb, tas ir piestiprināts vēstulei ar patvaļīgu nosūtītāja adresi. Ir nepieciešams atzīmēt, ka ziņojuma virsraksts "Hi", kā arī tās saturs "Test =)" un paraksts "Test, yep" ir nemainīgi, tajā pat laikā, kad pielikuma nosaukums ir patvaļīgs. Pēc tā palaišanas, tārps sevi kopē Windows sistēmas katalogā, pēc tam tas mēģina inficētajā datorā ielādēt un palaist "trojieša" proksi-serveri Mitglieder. Šis proksi-serveris atļauj ļaunprātim izmantot inficēto datoru tālākai kaitīgo kodu saturošu vēstuļu izsūtīšanai. Uz šo brīdi ir likvidētas atsauces uz visiem Mitglieder ielādes avotiem tīklā un "I-Worm.Bagle" nav spējīgs izmantot šo tehnoloģiju, lai paātrinātu sevis izplatīšanās tempus. Tādējādi, šobrīd "I-Worm.Bagle" izmanto procedūru, kas ir standarts šim kaitīgo programmu veidam. Tas skenē inficētā datora failu sistēmu failu meklējumos ar paplašinājumiem wab, txt, htm, html un r1, un izsūta sevi uz visām tajā atrastajām elektroniskā pasta adresēm. Pasta nosūtīšanai tārps izmanto personīgo SMTP-serveri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Neiznīcināmi zombētu datoru tīkli apdraud e-pasta lietotājus

, 14.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina ASV antispama programmatūras izstrādātāja un ražotāja Commtouch jaunākais ziņojums, viens no lielākajiem un pieaugošākajiem e-pasta draudiem šodien ir zombēto datoru tīklu (botnets) skaits, Db.lv informēja SIA Ermitāžas risinājumi vecākais IT konsultants Pēteris Matisons.

Ar šo tīklu starpniecību tiek veikta nevēlama e-pasta (spama) un nevēlamas programmatūras izsūtīšana, kā arī organizēti (DDoS) uzbrukumi dažādiem interneta resursiemZombēto datoru tīkls Storm ir rafinēts, agresīvs un apvieno sevī neskaitāmi daudz datoru.

Kā informē Commtouch, zombēto datoru tīkls Storm Worm ir atbildīgs par daudzām nevēlama e-pasta izsūtīšanas kampaņām. Tajā skaitā ar šī tīkla starpniecību 2007.gada 4.ceturksnī tika veikta plaša tā saucamā MP3 spama kampaņa, kura savā aktīvākajā fāzē veidoja 7 – 10% no visas pasaules nevēlamā e-pasta apjoma. Šīs kampaņas ietvaros tika izplatīti e-pasti ar pievienotiem inficētiem .mp3 failiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kārtējais datorvīruss. Bīstamība: vidēja

Ainars Sedlenieks [email protected], 30.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

I-Worm.NetSky.ac Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab ziņo par tīkla tārpa NetSky jaunas versijas - I-Worm.NetSky.ac parādīšanos. *obrīd jau ir reģistrēti simtiem inficēšanās gadījumu. Tārps pielikumu veidā izplatās pa elektronisko pastu. Aizsardzības procedūras pret NetSky.ac ir izlaistas steidzamajā Kaspersky® Anti-Virus datu bāzu atjaunotnē. Instalācija Pie instalācijas tārps sevi mēģina uzdot par tārpa Bagle antivīrusu. Tas mēģina novākt reģistra atslēgas, kuras ierakstīja tārps I-Worm.Bagle.Y Tārps pielikumu veidā izplatās pa elektronisko pastu. Pielikuma nosaukums tiek izvēlēts no saraksta: * your_picture.pif * your_letter_03.pif * all_pictures.pif * your_picture.pif * loveletter02.pif * your_text.pif * pin_tel.pif * visa_data.pif * my_stolen_document.pif * your_bill.pif * your_letter.pif * your_text01.pif * your_picture01.pif * myabuselist.pif * image034.pif * passwords02.pif * document1.pif * hurts.pif * corrected_doc.pif Vēstules teksts tiek izvēlēts no sekojošām rindām: * Does it hurt you? * Do you have written the letter? * Do you have more photos about you? * Do you have more samples? * Wow! Why are you so shy? * You have no chance... * Are your numbers correct? * I've found your creditcard. Check the data! * Do you have asked me? * Do you have no money? * True love letter? * The text you sent to me is not so good! * Your pictures are good! * Hey, are you criminal? * Why do you show your body? * I've your password. Take it easy! * Still? * How can I help you? * Please use the font arial! Inficētās vēstules tēma: * Question * Letter * Picture * More samples * Only love? * Funny * Numbers * Found * Stolen * Money * Letter * Text * Pictures * Criminal * Wow * Password * Privacy * Hurts * Correction

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Datorspeciālisti brīdina par datorvīrusa Conficker aktivitāti

, 06.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datorspeciālisti brīdina par globāla mēroga datorvīrusa Conficker postošo darbību un uzbrukuma draudiem arī Latvijas interneta mājas lapām.

Aprīlī vismaz 20 interneta vietnes Latvijā tiks pakļautas datorvīrusa Conficker uzbrukuma riskam. To Latvijas domēnu, kas tiks pakļauti uzbrukuma draudiem, īpašnieki, tiks individuāli informēti, Db norādīja IT uzņēmuma DPA mārketinga komunikāciju vadītāja Aiga Irmeja.

Datorvīruss Conficker, kas pirmo reizi konstatēts 2008. gada novembra beigās un kas ir smagi skāris daudzu uzņēmumu datortīklus ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, sasniedzis lielāko datorvīrusu izplatības mērogu kopš 2003. gada, kad savu postošo gājienu veica vīruss SQL Slammer. No dažādiem avotiem tiek izplatīta informācija, ka uz doto brīdi ir inficēti no 9 līdz 15 miljoniem datoru visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

ASV sola garantēt Imantas hakera Čalovska cilvēktiesību ievērošanu, ja Latvija viņu izdos

LETA, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) ir saņēmusi ASV Tieslietu departamenta vēstuli, kurā ASV sola garantēt, ka tiks ievērotas smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska cilvēktiesības, ja Latvija viņu izdos ASV.

Kā paskaidroja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) padomnieks Jānis Tomels, tādā veidā ASV «kliedēja Latvijas bažas par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem».

Jautāts, vai atbilstoši Latvijas un ASV izdošanas līgumam un Eiropas Padomes konvencijai Čalovskim būs tiesības piespriesto sodu izciest Latvijā, Tomels norādīja, ka ASV vēstulē neiebilda pret to.

Konkrētāku informāciju par vēstuli Tomels nesniedza.

TM iepriekš sniedza atzinumu, ka tā neredz šķēršļus Čalovska izdošanai, tomēr Ārlietu ministrija un tiesībsargs šaubījās par viņa cilvēktiesībām, līdz ar to, lai novērstu izteiktās šaubas, tika lūgts sniegt garantijas, ka izdošanas gadījumā Čalovska kriminālprocesa laikā tiks nodrošinātas cilvēktiesības un tādas kriminālprocesuālās tiesības kā tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

No cietuma atbrīvo kibernoziegumos apsūdzēto Čalovski

LETA, 10.10.2013

ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis pēc atbrīvošanas iznāk no Rīgas Centrālcietuma.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Rīgas centrālcietuma šodien atbrīvoja ASV kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski.

Čalovskis pēc iznākšanas no cietuma žurnālistiem plašos komentāros neieslīga, jo viņam esot grūti parunāt, vien norādīja, ka ir pateicīgs visiem, kuri viņu atbalstīja.

«Es gribētu pateikt paldies visiem, kas mani atbalstīja, kas zvanīja un sūtīja vēstules. Esmu gandarīts par pareizi pieņemto lēmumu,» uzsvēra jaunais vīrietis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs Latvijai. Uz norādi, ka atsevišķi politiķi viņu nodēvējuši par noziegušos «urlēnu», Čalovskis atbildēja: «Kas tas urlēns tāds ir? Es nezinu, ko tas nozīmē.»

«Latvijas pilsonis ir galvenais pamats Latvijai un, manuprāt, jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs mūsu valstij un tāpēc ir vajadzīgs reemigrācijas plāns un citi plāni,» piebilda apsūdzētais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Imantas hakeris Čalovskis ķēries pie bedrīšu problēmas risināšanas

LETA, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis izveidojis «sociālo nekomerciālo projektu» - interneta portālu stopbedres.lv, kuru iedzīvotāji aicināti izmantot, lai ziņotu Rīgas domei par bedrēm.

Kā paziņojumā medijiem skaidro pats Čalovskis, izmantojot stopbedres.lv, Latvijas iedzīvotāji var paziņot par problēmām pašvaldības apkaimē, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu komunikāciju starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Ieraugot bedri uz ceļa, iedzīvotāji to varēs nofotografēt, augšupielādēt portālā stopbedres.lv, norādot bedres atrašanas vietu, un portāls automātiski aizsūtīs to Rīgas domei, lai pašvaldība bedri varētu likvidēt.

«Savukārt Rīgas domei vajadzēs apskatīt jūsu paziņojumu, likvidēt problēmu un nodemonstrēt izlabotu defektu ar fotogrāfijas palīdzību portālā stopbedres.lv,» klāsta Čalovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jauns datorvīrus

Ainars Sedlenieks [email protected], 30.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas antivīrusu kompānijas pasaulē ziņo par I-Worm.Bagle.as, kas ticis plaši izplatīts Internetā. Pašlaik vīrusam piešķirtais bīstamības līmenis ir no zema līdz vidējam. Šodien tas parādījies arī Latvijā I-Worm.Bagle.as izplatās ar e-pastu, kurš satur pielikumu ar cenu vai joku nosaukumā, kuram ir exe, cpl, scr vai com paplašinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jauni datorvīrusi

Ainars Sedlenieks [email protected], 01.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab šorīt informēja par divu, bet tagad jau par piecu! jaunu Bagle variantu Email-Worm.Bagle.bb - Email-Worm.Bagle.bf parādīšanos, kas ieguvuši ievērojamu izplatību. Jauno versiju detektēšana jau ir pievienota Kaspersky Anti-Virus bāzei. Tuvākajā laikā tiks sniegta plašāka informācija. Vai tas būtu jauns piegājiens no vīrusu rakstītāju puses - pārslogot antivīrusu kompānijas ar vienlaicīgu vairāku tārpa versiju izlaišanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesībsargs vērš valdības uzmanību uz iespējamiem cilvēktiesību aizskārumiem Čalovska izdošanas ASV gadījumā

LETA, 01.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs Juris Jansons ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), aicinot vērst uzmanību uz iespējamiem smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska pamattiesību aizskārumiem.

Tiesībsargs norāda, ka birojā tika saņemti Čalovska un viņa zvērinātas advokātes iesniegumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem izdošanas procesā, un par iesniegumos minētajiem apstākļiem Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta.

Tiesībsarga vēstulē Dombrovskim ir uzsvērts, ka, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai citā valstī, Latvijas institūcijas pieņem fundamentālu lēmumu attiecībā uz savas valsts pilsoni. Tādēļ Satversmes 98.pants, kas nosaka, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, ļauj piemērot izņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft otrdien izlaidīs ārpuskārtas papildinājumu, lai novērstu nesen atklāto vājo vietu interneta pārlūkprogrammas Internet Explorer divās vecākās versijās - IE6 un IE7.

Vājās vietas nav konstatētas jaunajā versijā IE8 un vecajā IE5.

Atgādinām, ka vairāku valstu valdības brīdināja cilvēkus, iesakot datorlietotājiem izvēlēties citas interneta pārlūkprogrammas. Brīdinājums saistīts ar faktu, ka ļaunprātīgā programma, kas iepriekš izmantota uzbrukumiem meklēšanas servisam Google, publicēta internetā. Tādējādi detaļas par to, ka pārlūkprogrammas vājā vieta izmantojama uzbrukumiem ir brīvi pieejama internetā, līdz ar to hakeri var ļoti ātri veikt labojumus datorvīrusā, lai izmantotu to arī pret jaunākām pārlūkprogrammas versijām.

Francijas valdības kiberdrošības aģentūra Certa uzsvēra, ka hakeri var izmantot vājo vietu, lai attālināti pārņemtu kontroli pār datoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez responsīvā dizaina 2015. gadā – tas pats, kas 2000. gadā bez mājaslapas vispār

Ansis Līpenītis, Efumo, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datorvīruss aicina vēlēt par īsto kandidātu

Ainars Sedlenieks [email protected], 24.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārais Krievijas antivīrusu programatūras izstrādātājs Kaspersky lab informē, ka parādījies jauns datorvīrusa Sexer variants, kas satur politisko aģitāciju. "Sexer" pieder tā saucamajai pasta tārpu klasei, kuri izplatās elektroniskā pasta vēstulēs. Kaitīgā programma upura datorā tiek nogādāta ziņojumā no viltotas adreses [email protected] un tai piemīt sekojošs formāts: Virsraksts(krievu valodā): paskaties, kāds jaukums!)) Piestiprinātā faila nosaukums: SEX.EXE Ja lietotājs ir bijis tik neuzmanīgs, ka palaidis pievienoto failu, tad tārps ekrānā parāda tekstu, kas aģitē par vienu no kandidātiem uz Maskavas, Pēterburgas mēra vietu. Pēc tam "Sexer" sevi kopē C: diska pamata katalogā un reģistrējās Windows sistēmas reģistra auto palaišanas sadaļā. Tārps arī modificē monitora fona attēlu un izvieto tajā to pašu aģitācijas saturu. Pēc tam "Sexer" inficētajā datorā atrod adrešu grāmatu (Windows Address Book) un, nemanāmi lietotājam, nosūta uz visām tajā atrastajām adresēm savu kopiju. "Ir grūti pateikt, kurš ir bijis iniciators tārpa radīšanā un vai šis gadījums ir klasisks „melnā piāra” gadījums vai arī tas ir politiskās reklāmas piemērs. Taču nav izslēgts, ka patreiz noritošās priekšvēlēšanu kampaņas laikā lietotājiem nāksies saskarties ar šādiem līdzīgiem kaitīgo programmu "politizētiem" eksemplāriem, - komentē Deniss Zenkins, "Kaspersky Lab" informācijas dienesta vadītājs, - „Šajā sakarā mēs lietotājiem rekomendējam īpaši uzmanīgi attiekties pret elektroniskajām vēstulēm, kas saistītas ar vēlēšanām. Jo zem aģitācijas maskas var slēpties vīruss un nav izslēgts, ka tas izrādīsies mazāk bīstams kā "Sexer"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju Denisu Čalovski likumsargi aizturējuši jau pirmdien, bet patlaban viņš, iespējams, ir ceļā uz ASV.

Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA gan nekomentēja, vai Čalovskis jau ir ceļā uz ASV. Vakar viņš apliecināja, ka ir sākts Čalovska nodošanas process ASV likumsargiem.

Čalovska advokāte Ilona Bulgakova aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņas klientu policija aizturēja 9.februārī. Advokāte domā, ka viņš jau ir ceļā uz ASV.

Bulgakova vakar par Čalovska aizturēšanu iesniegusi sūdzību Ģenerālprokuratūrai, jo uzskata, ka notikušajā saskatāma likumsargu patvaļa. «Policija ieradās mājās. Īstenībā apmānīja viņu, jo sākumā bija dotas garantijas, ka viņš pats varētu ierasties. Policija acīmredzot gribēja nodrošināties un ar garantiju. Juridiski vērtējot, aizturēšanas maksimālais termiņš ir līdz 72 stundām. Ja skatās iepriekš, tad viņš 2012.gada decembrī bija aizturēts uz 51 stundu un tagad bija paturēts apcietinājumā vairāk nekā 60 stundas. Kopā sanāk 102 stundas, un tas ir tiešs likuma pārkāpums,» norādīja advokāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ar datorvīrusa palīdzību izkrāpj naudu

'Vēsma Lēvalde, 20.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija reģistrējusi gadījumu, kad no personas izkrāpta nauda ar datorvīrusa palīdzību - viltotu ziņojumu no policijas.

18.februārī Liepājā kāda sieviete savā datorā saņēma policijas emblēmu ar brīdinājumu par nodarītu noziegumu un norādītu summu, kura jāsamaksā. Iesniedzēja prasīto summu arī samaksājusi, informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde. Policija uzsver, ka, saņemot šāda veida informāciju (datorvīrusu), nekādā gadījumā nav jāmaksā, bet gan jāsazinās ar Datordrošības incidentu novēršanas institūciju pa tālruni 67085858, kas palīdzēs novērst šo problēmu vai informēs, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Var zvanīt arī uz policiju vai vērsties personīgi tuvākajā iecirknī. Valsts policija uzsver, ka šis ir kārtējais krāpšanas mēģinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru