Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes preses centrs izplatījis informāciju par drošības zonām NATO samita laikā.

Drošības zonas

Drošības zonas Rīgā būs laikā no 27. līdz 29. novembrim ap NATO samita norises vietām un delegāciju viesnīcām.

Šajās dienās drošības zonas plānotas:

Olimpiskā sporta centra rajonā

1. Grostonas, Tomsona, Zaubes, Nītaures, Mālpils , J. Daliņa ielās

2. Skanstes ielā no Mālpils līdz Zirņu ielai

3. Vesetas ielā no Sporta ielas

4. Ēveles ielā līdz Kr. Valdemāra ielai

Rīgas centrā

1. Arhitektu un Inženieru ielās

2. Elizabetes ielā no Tērbatas līdz Kr. Barona ielai

3. Alfrēda Kalniņa ielā no Kr. Barona ielas līdz Marijas ielai

4. Merķeļa ielā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai

Ekskluzīvā intervijā db.lv Audi driving experience programas vadītājs Klaus Demels (Klaus Demel) atklāj, ka vairāk nekā 20 jauno Audi R8 un RS sērijas superauto dalība apmācības programas laikā Rīgā, Biķernieku trasē būs līdz šim lielākais superauto desants Baltijā.

Atgādināsim, ka pasaulē pazīstamais Audi Sportscar Experience pasākums šogad, no 8. līdz 18.augustam, norisināsies arī Latvijā, Biķernieku trasē. Audi driving experience programas vadītājs atbildēja uz dažiem db.lv jautājumiem.

Vai ir tiesa, ka Audi Sportscar Experience pēc desmit gadu pārtraukuma atgriežas Latvijā, Biķernieku trasē ar lielāko Audi R8 sporta automobiļu desantu kāds līdz šim ir redzēts Baltijā?

Tā ir taisnība. Tajā brīdī, kad plānojām mūsu atgriešanos Rīgā, bija skaidrs, ka tam ir jābūt ar lielāku jaudu un vērienu, nekā tas bija pirms desmit gadiem. Superjaudīgu automobiļu flote ar tādiem dārgakmeņiem kā jaunais Audi R8 V10 Plus, kam ir pāri par 600 ZS liela jauda. Mūsuprāt, tas ir labākais veids, kā nodemonstrēt, ko nozīmē kaisle, ātrums un jauda.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Tā kā augusts strauji tuvojas beigām, vairums cilvēku sāk apsvērt domu par jauna datora iegādi darba un izklaidei. Šodien datoru lieto gandrīz ikviens skolēns un students, arī datoru izmantošana mājās arvien pieaug. Kā liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" interneta auditorijas pētījums (LETA, 27.augusts) pēdējo sešu mēnešu laikā internetu (tātad arī izmanto datoru) ir lietojuši 47% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet aktīvākā iedzīvotāju grupa interneta lietošanā ir vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Vēl vairāk - 96% - interneta lietotāju ir starp studentiem un skolēniem. 70% no pēdējo sešu mēnešu interneta lietotājiem internetu ir lietojuši arī mājās. Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, no 4% līdz 8% ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kam mājās ir pieejams portatīvais dators. Pētījums arī liecina, ka arvien vairāk cilvēkiem mājās ir pieejams gan stacionārais, gan portatīvais dators. 7% aptaujāto datoru īpašnieku atzina, ka viņiem mājās ir vismaz viens galda un vismaz viens pārnēsājamais dators.

Mūsdienās dators ir kļuvis par ikdienas nepieciešamību. Evelīna Rimkiene, "Hewlett Packard" (HP) Personālo sistēmu grupas marketinga vadītāju Baltijas valstīs uzskata, ka "dators šodien ir kļuvis daudzfunkcionālāks, nekā tas bija agrāk. Šodien ikkatrs ģimenes loceklis novērtē datora sniegtos ieguvumus - to, kā tas palīdz ne tikai veikt mājas darbus, bet arī piedāvā daudzpusīgas mājas izklaides iespējas, kas sniedzas daudz tālāk par datorspēlēm.

Laikā, kad piedāvājumā ir tādi tehnoloģiju brīnumi kā planšetdatori un jaudīgi viedtālruņi, grūtākas dienas piedzīvo jau portatīvo datoru tirgus, taču vissmagāk cieš mūsdienu tehnoloģiju celmlauzis – galda dators. Tiesa, vairāki eksperti lēš, ka tam vēl ir iespējas «atdzimt», raksta BBC.

Par to, ka sācies galda datoru noriets liecina vairākas lietas, piemēram, ziņojumi par to pārdošanas apjomiem jau kādu laiku rāda, ka galda datoru popularitāte krīt. Turklāt pētījumu kompānijas Gartner personālo datoru tirgus apsekotājs Randžits Atvals (Ranjit Atwal) prognozē ievērojamu pieprasījuma kritumu vēl šā gada beigās, kas turpināsies 2012. gadā.

Pieprasījumu pēc galda datoriem nepalielina arī fakts, ka tie ir salīdzinoši lētāki, turklāt to cena turpina «liesēt». Tendences liecina, ka mājsaimniecības nevēlas iegādāties kaut ko, kas tām jau ir, bet gan investē naudu jaunās tehnoloģijās, piemēram, planšetdatora vai vismaz portatīvā datora iegādē.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Bez pasaulē plaši izmantotajām kompānijas Microsoft ražotajām operētājsistēmām un programmām, pastāv arī atvērtā koda jeb opensource programmas, kurām nav nepieciešamas licences. Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma IBSSolutions tehnisko direktoru un valdes locekli Aivaru Akotu, kurš stāsta par sava uzņēmuma pieredzi šādas programmatūras izmantošanā.

Cik Jūsu uzņēmumā ir darbinieki, kuri izmanto datorus, un cik no šiem datoriem ir aprīkoti ar Linux un atvērtā koda programmām?

Uzņēmumā ir 14 darba stacijas, no kurām 6 darbojas ar Linux operētājsistēmu, un arī abi uzņēmuma serveri darbojas ar Linux.

Kāpēc uzņēmumā ar Linux ir aprīkota tikai daļa datoru, bet daļa darbojas ar Windows OS?

Tad, kad mēs iegādājāmies datorus uzņēmuma darbiniekiem, Windows licences jau nāca kopā ar datoru, un visas uzņēmuma darba stacijas, kā arī serveris, bija aprīkotas ar Windows. Tad - intereses pēc - darbā savam datoram paralēli Windows uzliku Linux operētājsistēmu. Pēc aptuveni divām nedēļām pilnībā nonesu nostWindows un paliku pie Linux. Tagad, iegādājoties jaunos datorus, pērkam tos bez licencēm un liekam virsū Linux.

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.

Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā. Runājot par šo prasmju pilnveidi, jāuzsver, ka patiesībā nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt savas digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Informāciju tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard (HP) ir nostiprinājusi vadošās pozīcijas personālo datoru (galddatoru un piezīmjdatoru) tirgū pasaulē, liecina starptautiskās tirgus pētījumu firmas IDC 2006. gada ceturtā ceturkšņa rezultāti1. Pēc HP rīcībā esošajiem datiem, kompānijas personālo datoru tirgus daļa Baltijas valstīs palielinājusies par 130%, tādējādi kļūstot par tirgus līderi Baltijā.

IDC dati par pēdējiem sešiem ceturksņiem rāda, kad HP ir augusi straujāk nekā pasaules tirgus kopumā. HP ir turpinājusi palielināt savu tirgus daļu pār tuvāko konkurentu, tajā pat laikā palielinot ieņēmumus un peļņu personālo datoru biznesā.

"Mēs ļoti priecājamies par kompānijas sasniegumiem. Mūsu produkti, kas paredzēti gan mājās, gan biznesa lietotājiem, ir ieguvuši vairākus godalgojumus, kā arī turpina saņemt lielu ievērību pircēju vidū," stāsta Tods Bredlijs (Todd Bradley), HP Personālo sistēmu grupas2 vice prezidents. "Mūsu izaugsme tirgū ir pierādījums rūpīgai un veiksmīgi ieviestai biznesa stratēģijai."

"Baltijas tirgus ir visstraujāk augošais tirgus galveno Rietumeiropas valstu reģionā3. Mūsu personālo datoru tirgus daļa Baltijas valstīs 2006. gadā ir palielinājusies par 130%, HP kļūstot par personālo datoru tirgus līderi. Straujais pārdošanas pieaugums skaidrojams ar to, ka pagājušajā gadā HP sāka piedāvāt izklaides piezīmjdatoru sēriju "HP Pavilion" Baltijas valstīs, kas līdz tam nebija pieejams. Pircēji ir novērtējuši šīs sērijas ekskluzīvo dizainu un multimediju funkcijas. Šogad HP turpinās attīstīt un papildināt piezīmjdatoru iespējas, lai piedāvātu visjaunākās un modernākās tehnoloģijas, kā arī sniegtu unikālu lietotāju pieredzi HP piezīmjdatoru pircējiem. Biznesa jomā esam ieviesuši "HP Professional" inovācijas zīmola "HP Compaq" biznesa piezīmjdatoros un galddatoros, lai nodrošinātu visaugstāko drošību, produktivitāti un ērtu lietošanu. Šīs piezīmjdatoru īpašības ir ļoti svarīgas biznesa lietotājiem, tāpēc mēs turpināsim attīstīt šo jomu," stāsta Evelina Rimkiene, HP Personālo sistēmu grupas mārketinga vadītāja Baltijas valstīs. "2007. gadā HP plāno arī mainīt produktu nosaukumu stratēģiju, kas palīdzēs mūsu klientiem labāk izvēlēties sev piemērotāko piezīmjdatoru."

Valsts ieņēmumu dienests (VID) katru mēnesi turpina maksāt 16 000 latu par 800 datoru nomu, lai gan, iegādājoties 2100 jaunus datorus šovasar, pirkuma nepieciešamība tika pamatota ar vajadzību atteikties no datoru nomas līgumiem un tādejādi ietaupīt budžeta līdzekļus, vēstīja LTV raidījums de facto.

Vienu no trīs nomas līgumiem VID neesot lauzis un turpinot maksāt nomu par 800 datoriem firmai ATEA. Firmas valdes loceklis Jānis Ušvils intervijā de facto atzinis, ka līgums par datoru nomu ar VID ir spēkā.

de facto zināms, ka VID par iespējām vienpusēji lauzt esošos datoru nomas līgumus sācis interesēties tikai pēc tam, kad 2100 jaunie datori jau bija nopirkti. Viesturs Šķila, VID Administratīvās pārvaldes Informācijas sistēmu infrastruktūras daļas vadītājs, skaidrojis, ka līgumi tika izvērtēti un pieļauts, ka otrai pusei nebūs iebildumi līgumu pirms termiņa lauzt. Tas, ka privātā firma, kas VID datorus iznomā, nav piekritusi šādai pirmstermiņa līguma laušanai, kas līgumā nav atrunāta un radītu uzņēmumam zaudējumus, VID darbiniekus esot pārsteidzis.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Jaudīgs un stabili strādājošs dators ir nepieciešams ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no izvēlētās biznesa nozares. Portatīvie datori nodrošina iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tāpēc datora izvēle ir svarīgs jautājums, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Reti kurš uzņēmējs var atļauties greznību meklēt īsto datoru mēnešiem ilgi, tāpēc vērts pievērst uzmanību interneta veikalu piedāvājumam. Kāds portatīvais dators ir pieprasītākais Latvijas pircēju vidū? Kur meklēt labu datoru biznesa mērķiem par adekvātu cenu? Turpini lasīt un uzzini!

##Lenovo portatīvie datori – klusi, stabili, jaudīgi

Viens no vadošajiem datoru ražotājiem pasaulē, Lenovo, piedāvā plašu biznesa datoru segmentu. Interneta veikalā 1a.lv pirktāko portatīvo datoru topā ietilpst pieci Lenovo modeļi:

1. Lenovo V130-15 Full HD SSD Kaby Lake i5

● Windows 10 operētājsistēma;

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Somijas varas iestādes brīdinājušas datoru lietotājus, lai viņi neizmanto Microsoft Internet Explorer 6.0, jo tam ir "nopietns" trūkums drošības sistēmā, kurš pakļauj briesmām datorus. "Tā ir nopietna drošības problēma, jo šī ievainojamība apdraud visus datorus, kas izmanto Internet Explorer 6.0," paziņoja Arsi Heinonens, Somijas Sakaru ministrijas Komunikāciju regulēšanas pārvaldes padomnieks datu drošības jautājumos. "Mēs rekomendējam atturēties no pārlūkprogrammas IE 6.0 izmantošanas līdz brīdim, kad Microsoft izlaidīs "ielāpu" trūkuma novēršanai," viņš piebilda, ar to domājot ASV programmatūras giganta bieži publicētos labojumus, ar kuriem tiek novērsti trūkumi Microsoft programmās. Heinonens uzsvēra, ka minētā drošības problēma neskar citas populārās pārlūkprogrammas versijas. Datoru drošības speciālistiem šī ievainojamība ir zināma jau pāris nedēļas. Taču tikai pēdējās dienās tārpu autori sākuši izmantot šo trūkumu, lai datorus pārņemtu savā kontrolē un izmantotu, piemēram, surogātpasta izplatīšanai. Kā liecina Somijas datu drošības firmas F-Secure pētījumi, Bofra tārpu saime, kura izmanto šo ievainojamību, izplatības ziņā pasaulē ir sestajā vietā. Bofra ir interneta tārps, kas izplatās ar e-pasta sūtījumiem. Atšķirībā no tipiskiem e-pasta tārpiem, tas satur tikai norādi uz tīkla vietni, nevis kādu kaitīgu programmu vai pievienotu failu. Tā rezultātā šādu e-pasta vēstuļu apturēšanai nelīdz ne parastā antivīrusu aizsardzība uz e-pasta serveriem, ne e-pasta pārbaude darbastacijās, jo kaitīgais kods netrodas e-pasta vēstulē. Ja lietotājs uzklikšķina uz norādes e-pasta vēstulē, tad pārlūkprogramma atver norādīto lapu, un tā automātiski inficē datoru, izmantojot augstāk minēto IE 6.0 ievainojamību. Tas gan notiek tikai tad, ja datorā nav uzstādīta antivīrusu programma vai tā nav savlaicīgi atjaunināta. Uz šo brīdi visas vadošo antivīrusu ražotāju programmas spēj aizsargāt, kā minimums, pret zināmajiem tārpa Bofra variantiem. Taču, ņemot vērā mūsdienu īpaši straujos datorvīrusu epidēmiju uzliesmojumus, kas tiek mākslīgi uzkurināti ar surogātpasta metodēm, pat tie datoru lietotāji, kas izmanto antivīrusu programmas, ir pakļauti paaugstinātam riskam, kamēr strādā ar ievainojamību saturošo IE 6.0 versiju. Atgādināsim, ka nesen ievainojamība tika izmantota kaitīgo kodu izplatīšanai, izmantojot interneta reklāmas tīklus. Tā rezultātā daudzas, parasti ļoti uzticamas, vietnes internetā pret savu gribu kļuva par savu apmeklētāju datoru inficētājām. Līdz ar to Datoru Drošības Tehnoloģijas arī pievienojas daudzajiem pasaule izskanējušajiem ieteikumiem par alternatīvu pārlūkprogrammu izmantošanu Internet Explorer 6.0 vietā, ja vien datorā nav uzstādīts Windows XP ar Service Pack 2, kas nesatur šo bīstamo ievainojamību.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Mūsu pasaules jaunā realitāte — Covid-19 pandēmijas izraisītais attālinātais vai hibrīdrežīma darbs —, visticamāk, kļūs par pierasto darba veidu arī pēc pandēmijas beigām. Mainītā darba organizācijas modeļa dēļ uzņēmumi ir spiesti meklēt tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu darbiniekiem produktīvi un ērti strādāt no jebkuras vietas — gan mājās, gan birojā, gan arī atrodoties otrā pasaules malā. Ņemot vērā šīs vajadzības, “Dell Technologies” ir nācis klajā ar jaunās paaudzes portatīvo datoru un monitoru sortimentu, kas atbilst ikviena vadītāja prasībām par jauno darba organizēšanas veidu.

Latitude 9000 — produktīvam darbam jebkuros apstākļos

Attālinātam vai hibrīdam darba veidam ir nepieciešama elastība, tādēļ šī raksturiezīme uzsvērta visos “Dell Technologies” jaunās paaudzes tehnoloģiskajos rīkos. Starp tiem ir arī premium sērijas Latitude 9000 portatīvie datori, kuru parametri pārspēj visus priekšgājējus.

Latitude 9000 sērija izceļas ar īpašu mākslīgā intelekta algoritmu Dell Optimizer, kas “mācās” un pielāgojas individuālajam lietotāja darba stilam. Tādējādi šīs sērijas datori nodrošina vēl augstāku izmantoto programmu produktivitāti un pielāgojas darba videi, mainot skaņas iestatījumus — dators uzlabo skaņas kvalitāti un samazina fona troksni, lai radītu uzlabotu darba vai konferenču pieredzi.

Portatīvo datoru popularitāte turpina pieaugt — šī gada pirmajā ceturksnī pasaulē saražoto portatīvo datoru īpatsvars sastādījis 23,8 % no kopumā saskrūvēto datoru skaita, pieaugot no 21,8 % pagākušā gada pēdējā ceturksnī. Kopš 1998. gada portatīvo datoru īpatsvars pieaudzis par vairāk nekā 6 % un tiek prognozēts, ka jau pēc 3 gadiem portatīvie datori tiks pārdoti vairāk nekā 1/4 visu datoru iegādes gadījumu. Pēdējā laikā intensīvākais portatīvo datoru iegādes bums bijis vērojams privātajā sektorā, kur šī gada sākumā pārdoto portatīvo datoru skaits pieaudzis par 30 % salīdzinot ar pagājušā gada pēdējo ceturksni. Uzņēmumi, atgūstoties no ekonomiskās krīzes, 2001. gadā un šī gada sākumā datorus pirkuši visai slinki. Tiek uzskatīts ka šī gada otrajā pusē strauji pieaugs korporatīvās auditorijas aktivitāte datortehnikas iegādē, beidzot spējot atveltīt līdzekļus tehnikas sagādei pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas. Tā kā cena aparātiem ir būstiski samazinājusies, daudzi dos priekšroku portatīvajām ierīcēm, kas aizvien pārliecinošāk sāk ieņemt parasto datoru vietu birojos. Tiek prognozēts, ka 2006. gadā portatīvo datoru īpastvars pārsniegs 30 % un vēl daži gadi paies, kamēr portatīvie datori būs pārliecinošā vairākumā. Kopumā pasaulē saražoto datoru skaits šogad varētu pieaugt par 3 % pēc 5 % samazināšanās pagājušajā gadā.

Šā gada trešajā ceturksnī personālo datoru piegāžu apjoms bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina tirgus pētījumu kompānijas Gartner aplēses.

Minētajā periodā personālo datoru ražotāji piegādājuši 80,3 miljonus vienību, kas bijis par 8,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, vēsta BBC. Personālo datoru pārdošanas apjomi samazinājušies jau sešus ceturkšņus pēc kārtas, liecinot par šīs jomas piekāpšanos planšetdatoru un viedtālruņu priekšā.

Kompānija Gartner norāda, ka planšetdatoru cenu samazināšanās turpinās ietekmēt personālo datoru tirgu, īpaši jaunajos tirgos. «Patērētāju pāreja no personālajiem datoriem uz planšetdatoriem turpinājusi samazināt tradicionālo tirgu gan jau esošajos, gan jaunajos tirgos,» sacījis Gartner analītiķis Mikako Kitagava. Jaunattīstības valstīs ir plaši pieejami lēti Android planšetdatori, kas pievelk patērētājus, kas izlēmuši par sava pirmā datora iegādi.

Digitālajai transformācijai Latvijā joprojām esot bērna autiņos, tomēr jau iezīmējas vairākas būtiskas problēmas, kuru risinājums, kaut arī iepriekš paredzams, vēl nav radis konkrētas aprises regulējošos dokumentos. To trūkums lielā mērā atstāj šo vitāli nozīmīgo jomu brīvprātīgu iniciatīvu līmenī.

Man ir bijusi lieliska iespēja būt klāt dažādu jaunu lietu pirmssākumos. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā dibināju vienu no pirmajiem tūrisma informācijas centriem Latvijā. Tolaik tūrisms sāka iegūt aktualitāti visā Eiropā, arī Latvijā sapratām, ka katrā pašvaldībā vajag šādu mazu pieturas punktu. Ar šobrīd aktuālo digitālo transformāciju ir ļoti līdzīgi. Šis process sākās jau pirms vairākiem gadiem, bet tikai tagad parādās sapratne par digitālās transformācijas būtību, jo īpaši vietējā līmenī. Tieši tāpēc nereti salīdzinu digitālo transformāciju ar toreizējo tūrisma nozares sakārtošanas sākumu.

Trīs galvenie izaicinājumi

Izaicinājumi ir vairāki – pirmais un galvenais: Latvijā trūkst regulējuma vai plāna, kas uzliktu par pienākumu vai novirzītu valsts līmeņa finansējumu digitālās transformācijas organizāciju izveidei pašvaldībās. Arī te varam saskatīt paralēles ar TIC, kas joprojām ir pašvaldību brīvprātīgi veidotas un uzturētas iestādes. Identiska situācija veidojas ar digitālo inovāciju centriem vietējā līmenī.