Lai veicinātu iereibušiem autovadītājiem izņemto transportlīdzekļu apriti un samazinātu valsts aģentūrā Materiālās rezerves glabājamo transportlīdzekļu skaitu, Iekšlietu ministrija 5.jūnijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumos Nr.580 Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem, kas ļaus ātrāk pārdot iereibušiem autovadītājiem izņemtos transportlīdzekļus, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Grozījumi dos izņemtā transportlīdzekļa īpašniekam tiesības rakstiski atteikties no sava transportlīdzekļa. Līdz ar to viņam nebūs jāsedz izdevumi par transportlīdzekļa uzglabāšanu laikā pēc atteikuma saņemšanas, bet VA Materiālās rezerves būs iespēja transportlīdzekli nekavējoties nodot realizācijai, no gūtajiem ienākumiem sedzot glabāšanas izdevumus.

Tāpat grozījumos iecerēts vienkāršot transportlīdzekļu atgūšanas kārtību. Līdz šim transportlīdzekli varēja atgūt tikai īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona. Taču praksē bieži veidojās situācijas, ka īpašnieks par transportlīdzekļa atrašanos VA Materiālās rezerves uzzināja tikai pēc mēneša, saņemot aģentūras paziņojumu, vai arī īpašnieks ilgstoši atrodas ārzemēs, un tāpēc viņam nav iespējams ne pašam izņemt savu transportlīdzekli, ne arī pilnvarot kādu personu to darīt viņa vietā. Rezultātā transportlīdzekļu glabāšanas izmaksas bieži vien pārsniedza transportlīdzekļu vērtību, un īpašniekiem nebija izdevīgi tos atgūt.

Ministru Kabinets šodien, 4.decembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus MK noteikumos, kuru mērķis ir veicināt iereibušiem autovadītājiem izņemto transportlīdzekļu apriti un samazināt valsts aģentūrā Materiālās rezerves glabājamo transportlīdzekļu skaitu, Db.lv informēja iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece Laura Karnīte.

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumos Nr.580 Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem dos izņemtā transportlīdzekļa īpašniekam tiesības rakstiski atteikties no sava transportlīdzekļa. Līdz ar to viņam nebūs jāsedz izdevumi par transportlīdzekļa uzglabāšanu laikā pēc atteikuma saņemšanas, bet VA Materiālās rezerves būs iespēja transportlīdzekli nekavējoties nodot realizācijai, no gūtajiem ienākumiem sedzot glabāšanas izdevumus.

Tāpat grozījumos iecerēts vienkāršot transportlīdzekļu atgūšanas kārtību. Līdz šim transportlīdzekli varēja atgūt tikai īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona. Taču praksē bieži veidojās situācijas, ka īpašnieks par transportlīdzekļa atrašanos VA Materiālās rezerves uzzināja tikai pēc mēneša, saņemot aģentūras paziņojumu, vai arī īpašnieks ilgstoši atrodas ārzemēs, un tāpēc viņam nav iespējams ne pašam izņemt savu transportlīdzekli, ne arī pilnvarot kādu personu to darīt viņa vietā. Rezultātā transportlīdzekļu glabāšanas izmaksas bieži vien pārsniedza transportlīdzekļu vērtību, un īpašniekiem nebija izdevīgi tos atgūt.

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, atklājusi trūkumus šajā procesā, kurā paredzēts, ka Latvijas Universitāte (LU) un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA) pēc RPIVA reorganizācijas pārņem tās materiālās vērtības, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Ministru kabinets šī gada aprīlī pieņēma lēmumu par RPIVA reorganizāciju, tai skaitā paredzot, ka atbilstoši realizētajām studiju programmām, RPIVA materiālās vērtības ir nododamas LU un LMA. Atbilstoši augstskolas likvidācijas plānam, bija jāveic RPIVA materiālo vērtību inventarizācija, fiksējot situāciju uz šī gada 1.maiju.

Atbilstoši grāmatvedības datiem, RPIVA rīcībā ir materiālās vērtības aptuveni 1,5 milj. EUR apmērā. Valsts kontrole, izlases veidā veicot inventarizāciju (t.i. pārliecinoties, ka materiālās vērtības ir identificējams, to atrašanās vieta un daudzums atbilst grāmatvedības uzskaitē minētajam) un salīdzinot iegūtos rezultātus ar augstskolas inventarizācijas kopsavilkumu par stāvokli uz šī gada 1.maiju, konstatēja, ka nevar paļauties uz RPIVA veikto inventarizāciju.

11 uzņēmumi ir informējuši LR Iekšlietu ministru Ivaru Godmani par atbildi uz ministrijas pārraudzībā esošās iestādes VA "Materiālās rezerves" piedāvājumu veikt izmaiņas noslēgtajos līgumos. Ja uzņēmumi piekritīs piedāvājumam, to zaudējumi būs lēšami desmitos tūkstošu latu un darbu zaudēs aptuveni 250 cilvēki dažādos Latvijas reģionos.

Visi šie uzņēmumi (sarakstu skatīt informācijas beigās) 2006. gadā uzvarēja LR Iekšlietu ministrijas VA "Materiālās rezerves" izsludinātajā atklātajā konkursā par "Izņemto transportlīdzekļu glabāšanu un izsniegšanu". Konkursā uzvarēja tās kompānijas, kuras piedāvāja zemāko cenu. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, uzņēmējiem vajadzēja nodrošināt stāvvietas ar videonovērošanu; fizisko apsardzi; sniegt auto evakuācijas pakalpojumus, kā arī visas automašīnas, kuras atrodas autostāvvietu glabāšanā - apdrošināt. Uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka, slēdzot līgumus, Aģentūra ir akceptējusi piedāvātās cenas, kā rezultātā uzņēmēji plānojuši kompāniju darbību. Šobrīd Aģentūra piedāvā uzņēmējiem mainīt noslēgto līgumu nosacījumus, samazinot uz pusi auto glabāšanas izmaksas.

Glabāšanas un pārvietošanas izdevumi atsevišķām automašīnām pat 20 reizes pārsniedz ieņēmumus no automašīnas realizācijas.

To secinājusi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) un valsts aģentūras Materiālās rezerves pārstāvju uzklausīšanas un pauda sašutumu par nesamērīgi augstajām konfiscēto transporta līdzekļu transportēšanas un glabāšanas izmaksām.

Komisijas sēdē valsts kontroliere Inguna Sudraba norādīja, ka konfiscētie transportlīdzekļi stāvlaukumos atrodas vidēji no sešiem līdz pat 32 mēnešiem un ka par katra tā glabāšanu valsts ik mēnesi maksājusi vidēji 70 latus.

Arī izmaksas automašīnu pārvietošanas uz stāvvietām ir nepamatoti augstas.

Tas konstatēts Valsts kontrolei (VK) izlases kārtā pārbaudot 37 transporta līdzekļu glabāšanu.

Ministru kabinets šodien pieņēma rīkojumu, saskaņā ar kuru Reliģisko lietu pārvaldes priekšniece Iveta Romanovska tiek pārcelta valsts aģentūras "Materiālās rezerves" direktora vietnieka administratīvajos jautājumos amatā.

Valsts civildienesta likums nosaka, ka, lai nodrošinātu labu pārvaldību, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, I. Romanovskas pārcelšana nepieciešama, lai nodrošinātu valsts aģentūras "Materiālās rezerves" uzdevumu efektīvu un pienācīgu izpildi. Kopš 2007. gada 22. maija valsts aģentūras "Materiālās rezerves" direktora vietnieka administratīvajos jautājumos amats ir vakants.

Tieslietu ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Reliģisko lietu pārvalde, , Iekšlietu ministrija, kuras pārraudzībā atrodas valsts aģentūra "Materiālās rezerves", kā arī pati I. Romanovska ir piekritusi pārcelšanai.

Disciplinārlieta ierosināta pret direktoru Valēriju Koķi un viņa vietnieci juridiskajos jautājumos Kristīni Mackeviču.

Iekšlietu ministrijas Galvenā inspekcija pēc dienesta pārbaudes par valsts aģentūras Materiālās rezerves amatpersonu rīcību, ilgstoši neizpildot lēmumu par liela daudzuma spirta iznīcināšanu, ieteikusi ierosināt disciplinārlietu pret aģentūras direktoru un viņa vietnieci.

Pārbaude tika veikta valsts sekretāra uzdevumā un tajā izvērtēja valsts aģentūras Materiālās rezerves amatpersonu rīcību, nenodrošinot savlaicīgu Drošības policijas lēmuma par aptuveni 1 200 tonnu spirta realizāciju izpildi.

Pārbaudes rezultātā atzīts, ka valsts aģentūras un tās izveidoto komisiju darbā, izpildot Drošības policijas lēmumu, ir konstatēti vairāki trūkumi, kā arī normatīvo aktu prasību neievērošana. Tāpēc Galvenā inspekcija iesaka ierosināt disciplinārlietas pret valsts aģentūras direktoru V. Koķi un viņa vietnieci juridiskajos jautājumos K. Mackeviču pēc Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.panta otrajā daļā paredzētajām disciplinārpārkāpuma pazīmēm. Valsts aģentūras direktoram arī uzdots aktivizēt Drošības policijas lēmuma izpildi, lai pēc novērstu turpmāku materiālo zaudējumu radīšanu valstij.

Lai veicinātu iereibušiem autovadītājiem atsavināto un noteiktajā termiņā neizņemto transportlīdzekļu realizāciju, no šā gada 21.jūnija valsts aģentūra Materiālās rezerves tos transportlīdzekļus, kuru vērtība ir mazāka par 150 latiem, nodod realizācijai ar mērķi pārstrādāt, Db.lv informēja Iekšlietu ministrija.

Šādu iespēju paredz Ministru Kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumi Nr.580 Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem, kas nosaka, ka transportlīdzekļus, kurus īpašnieki nav izņēmuši mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par administratīvā soda uzlikšanu, iznīcina, nododot pārstrādei, ja transportlīdzekļa novērtējums ir mazāks par 150 latiem.

Šodien, 21.jūnijā, laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicēts sludinājums par pirmo transportlīdzekļu nodošanu realizācijai ar mērķi pārstrādāt. No šodienas arī aģentūras mājas lapā www.matrez.gov.lv sadaļas Sludinājumi apakšsadaļā Realizācija ir ievietota informācija par realizācijai ar mērķi pārstrādāt nodotajiem administratīvo pārkāpumu lietās izņemtajiem transportlīdzekļiem.

Kā izrādās, vairākas Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošas iestādes nespēj sastrādāties. Par upuri šajā gadījumā kļuvis kāds auto īpašnieks, kurš mēģina atgūt savu īpašumu, bet tas nav tik vienkārši, jo auto nonācis valsts aprūpē, šovakar informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

9.februāra naktī Juglā policija uz ielas ievērojusi kādu Opeli, kas braucis pārāk aizdomīgi un nolēmusi mašīnu apturēt. Vadītājs izskatījies iereibis, kā izrādās, viņam neesot bijušas tiesības. Automašīnu nogādāja privātā stāvlaukumā, kas ir noslēdzis līgumu ar Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo aģentūru Materiālās rezerves. Pēc kāda laika atklājies, ka auto patiesībā ir nozagts un ceļu policija ir nejauši 9.februārī aizturējusi auto zagli.

Pēc desmit dienām policija nolēmusi, ka mašīna jāatdod tās saimniekam un nosūtījusi paziņojumu, ka to var saņemt firmas Stabu 58 stāvlaukumā Pērnavas ielā. Bet izrādījies, ka tas nav tik vienkārši. Aģentūra Materiālās rezerves atsūtījusi vēstuli, ka auto īpašniekam jāsamaksā par zaglim atņemtās automašīnas nogādāšanu līdz stāvvietai un tās glabāšanu - gandrīz mēnesi. Pretējā gadījumā mēneša laikā aģentūra likumā paredzētajā kārtībā auto iznīcinās vai pārdos izsolē. Īpašnieks ir principiāls un naudu nemaksā, gājis gan uz aģentūru, gan stāvvietu, bet auto nav atguvis. Arī policiju stāvlaukumā nelaiž, tāpēc policisti devušies pie tiesneša, kurš uzrakstījis kratīšanas orderi, bet arī tas šajā gadījumā nav palīdzējis. Policija stāvējusi aiz vārtiem.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Nodrošināt vistrūcīgākos cilvēkus ar pārtikas pakām un ģimenes ar bērniem ar būtiskākajām higiēnas, saimniecības lietām un skolas piederumiem – šāds ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām mērķis, kurš vērsts uz iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanu.

Lai šo mērķi īstenotu, valdība otrdien atbalstīja divus Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos dokumentus - Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumprojektu un Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, savukārt gala lēmumu par ES finansējuma piešķiršanu darbības programmas īstenošanai pieņems Eiropas Komisija.

LM kā vadošā iestāde izstrādās MK noteikumus, kas noteiks ģimenes un personas, kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces, satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, to uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību un citus nosacījumus, kā arī novērtēs un uzraudzīs Fonda ieviešanu, ziņos par Fonda ieviešanas aktivitātēm Eiropas Komisijai. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs arī pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām nodrošinās partnerorganizācijas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piesakoties SIF organizētajā atlasē.

Ministru kabinets šodien, 4.septembrī, pieņēmis rīkojumu, saskaņā ar kuru Reliģisko lietu pārvaldes priekšniece Iveta Romanovska tiek pārcelta valsts aģentūras Materiālās rezerves direktora vietnieka administratīvajos jautājumos amatā, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Valsts civildienesta likums nosaka, ka, lai nodrošinātu labu pārvaldību, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, I. Romanovskas pārcelšana nepieciešama, lai nodrošinātu valsts aģentūras Materiālās rezerves uzdevumu efektīvu un pienācīgu izpildi. Kopš 2007. gada 22. maija valsts aģentūras Materiālās rezerves direktora vietnieka administratīvajos jautājumos amats ir vakants.

Līdz ar rīkojumu par Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāju ar 2007. gada 10. septembri iecelta līdzšinējā pienākumu izpildītāja Jekaterina Macuka.

Iekšlietu ministrijas valsts aģentūra Materiālās rezerves trešdien, 22.augustā, uzsāks 16 210 800 dažāda veidu cigarešu iznīcināšanu. Saskaņā ar Valsts aģentūras Materiālās rezerves pārstāves Armandas Ābeles sniegto informāciju biznesa portālam Db.lv valstij šis pasākums izmaksās līdz 7 tūkstošiem latu.

Cigaretes 2006.gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki atklāja kāda uzņēmuma noliktavā, un tā ir viena no lielākajām kontrabandas cigarešu kravām dienesta vēsturē, Db.lv informēja Iekšlietu ministrija.

Par muitošanai pakļauto cigarešu glabāšanu Latvijas muitas teritorijā bez preču izcelsmes dokumentiem un muitas iestāžu atļaujas, kas izdarīts personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un lielā apmērā, VID Muitas kriminālpārvaldē 2006. gada 13.jūlijā tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 191.panta 2.daļas.

Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Iekšlietu ministrijas Valsts aģentūra Materiālās rezerves iznīcināšanas procesa izpildei pieaicinājusi sabiedrību ar ierobežotu atbildību ŠRĒDEREJA, kura pašu procesu nodrošinās ar specializētu tehnikas palīdzību. Tabakas izstrādājumu iznīcināšanas process ir ieplānots divām darba dienām.

96% veselības aprūpes Rezerves fonda (Rezerves fonda) līdzekļu 2005.gada laikā ir piešķirti, nepamatojot to ar normatīvajos aktos noteiktajiem Rezerves fonda izmantošanas virzieniem, vai arī tie piešķirti iepriekš prognozējamu un plānojamu pasākumu finansēšanai, kurus bija iespējams laikus plānot attiecīgajās valsts budžeta apakšprogrammās, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par Rezerves fonda līdzekļu piešķiršanas likumību un atbilstību normatīvajiem aktiem ir atbildīga Veselības ministrija (VM) un tās pārraudzības iestāde - Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), kurai arī jānodrošina kontrole pār piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu.

VK konstatējusi, ka, kaut gan nav pamatots, ka neplānoti pieaudzis pacientu skaits, stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pārstrādes daļējai apmaksai un ambulatoro un stacionāro rindu mazināšanai izlietoti Ls 2 152 243 Rezerves fonda naudas. Nosaucot tos kā izdevumus sabiedrības informēšanai par veselības aprūpes pakalpojumiem, Veselības veicināšanas valsts aģentūrai veselības aprūpes darbinieku sporta spēļu rīkošanai piešķirti Ls 7 560, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai Baltijas Ģimenes ārstu 5. konferences rīkošanai - Ls 6 000, VM krīzes komunikācijas plāna izstrādei - Ls 9 440 , VM konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts 2005" uzvarētāju apbalvošanai - Ls 5 000.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Latvijas banku sektora finanšu rādītāji ir labi, un Makrouzraudzības padome uzskata, ka šajos apstākļos ir tālredzīgi papildināt kredītiestāžu kapitāla rezerves jeb ievērot principu "taisi ratus ziemā, un kal ragavas vasarā".

Makrouzraudzības padomes šā gada 19. jūlija sēdē, apspriežot svarīgākos sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei un nepieciešamos makrouzraudzības politikas pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai, tika secināts, ka banku sektora finansiālie rādītāji ir sekmīgi, un pašreizējie apstākļi ir piemēroti banku sektora noturības nostiprināšanai.

Latvijas kredītiestādēm ir augstas brīvprātīgās kapitāla rezerves, labi peļņas rādītāji un joprojām zemas finansējuma izmaksas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par riskiem, t. sk. ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi un norisēm kontekstā ar pandēmiju un Krievijas sākto karu Ukrainā. Liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm. Tāpēc būtu tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nebaltai dienai, kad riski var īstenoties. Turklāt kredītiestāžu pašreizējie finansiālie apstākļi ļautu nostiprināt noturību bez negatīviem procikliskiem efektiem.

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku," sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.

Infektologs Dumpis norāda uz prognozēm par potenciāli grūtu ziemu 

Ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas...

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.

Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.

Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. "Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju," klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka "jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves".

Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.

Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.

Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.

"Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju," pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.

Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.

Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 - miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pērn salīdzinoši ar 2007. gadu trīs reizes pieaudzis sūdzību skaits par līgumiem - no 193 uz 576.

Pērn PTAC uzdevis patērētājiem atmaksāt priekšapmaksu 281.1 tūkst. Ls apmērā, kas saistīta ar nekustamo īpašumu pirkuma līgumu, kad pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis savas saistības, proti, nav laikā uzcēlis nekustamo īpašumu.

Tāpat PTAC norāda, ka ar katru dienu palielinās to patērētāju skaits, kas lūdz palīdzību un konsultējas PTAC, jo ir radušās problēmas ar kredītsaistību izpildi. 2008. gadā PTAC ir sācis uzraudzīt arī negodīgu komercpraksi, izskatot 86 lietas.

Mūsu dzīves ir piepildītas ar nebeidzamām kārdinājumu un iespēju jūrām, kurās mēs bieži atrodamies iekšējā cīņā ar to daļu no sevis, ko varētu nosaukt par "iekšējo kāmīti". Šis neapmierinātais grauzējs mūsu prātos nepārtraukti meklē vairāk — jaunāko tehnoloģiju, lielāku mājokli, augstāku stāvokli darbā. Šāda nebeidzama ilgošanās var viegli novirzīt mūsu uzmanību un enerģiju no pašreizējā brīža un tā, kas mums jau ir, tādējādi radot apburto loku, kurā mēs esam pastāvīgā neapmierinātības un meklējumu stāvoklī. Bet kā mēs varam apmācīt sevi atbrīvoties no šīs iekšējās balss, kas mudina mūs nepārtraukti gribēt vairāk un vairāk? Apzināšanās un mērķtiecīga pieeja savu vēlmju pārvaldīšanai var būt atslēga, kā panākt iekšējo mieru un apmierinātību ar to, kas mums jau ir. Izpētot dažādas stratēģijas, kā apmācīt un nomierināt savu iekšējo "kāmīti", mēs varam atklāt ceļu uz dzīvi, kas piepildīta ar lielāku apmierinātību, mazāk materiālām vajadzībām un dziļāku pateicību par ikdienas dzīves brīnumiem.

Atrodiet pamata cēloni

Pirmais solis, lai apturētu savu iekšējo "kāmīti", ir saprast, kāpēc tas vispār pastāv. Bieži vien mūsu vēlmes izriet no dziļākām emocionālām vajadzībām vai sabiedrības spiediena. Varbūt jūs meklējat atzinību, cenšaties turēt līdzi saviem vienaudžiem vai mēģināt aizpildīt emocionālu tukšumu? Pārdomājot šos jautājumus, tas var palīdzēt atklāt jūsu sajūtu pamatcēloņus.

Praktizējiet apzinātību un pateicību

Apzinātība māca mums dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas mums pašlaik ir. Praktizējot apzinātību, jūs varat novērot savas domas un vēlmes, saprotot, ka tās ir īslaicīgas un nenosaka jūsu būtību. Pateicība iet roku rokā ar apzinātību. Sāciet rakstīt pateicības žurnālu un regulāri pierakstiet lietas, par kurām jūtaties pateicīgs. Šī prakse pārorientē jūsu uzmanību no tā, kas trūkst, uz jau esošo pārpilnību jūsu dzīvē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret biroja amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā.

KNAB informējis Ģenerālprokuratūru par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz KNAB kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

Daudzām amatpersonām, tostarp ministram, kādas pašvaldības vadītājam, VID ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā.

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Pasažieru vilcienu remontiem līdz šim lielākoties izmantotas Krievijas un Baltkrievijas ražotāju detaļas, un šobrīd atsevišķos rezerves daļu segmentos situācija ir kritiska, stāstīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Runājot par Krievijas sāktā kara Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju ietekmi, Grigulis teica, ka negatīvā ietekme viennozīmīgi ir tā, ka esošie uzņēmuma vilcieni ir ražoti Padomju Savienības laikā.

Jaunākais vilciens ir 1988.gada izlaiduma. Tas nozīmē, ka visas rezerves daļas un komponentes "Pasažieru vilciens" iepirka no bijušās padomju telpas. Grigulis teica, ka savulaik Latvijā bija "Rīgas vagonu rūpnīca", kas ražoja vilcienus, bet tagad tās vairs nav un līdz ar to nav arī nekādu iespēju sagādāt rezerves daļas uz vietas.

Lielākoties "Pasažieru vilciens" izmantoja Baltkrievijas un Krievijas ražotāju detaļas, un tagad pārorientācija ir jāveic ļoti strauji, norādīja uzņēmuma vadītājs.

Ekonomikas ministrija (EM) starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi noteikumus par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā.

Ar noteikumu projektu paredzēts radīt tiesisko regulējumu Latvijas valsts iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpnieciskām precēm valsts apdraudējuma gadījumā, lai tādējādi mazinātu apdraudējuma seku potenciālo ietekmi uz iedzīvotājiem.

Latvijas valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā tiek plānota kā līgumu par atliktām piegādēm slēgšana par noteiktu pirmās nepieciešamības preču apjoma piegādi atbilstoši konkrētai apdraudējuma situācijai. Apmaksa par piegādātajām precēm tiek veikta pēc to piegādes. Tāpat paredzēta preču iekļaušana valsts materiālās rezervēs.