Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Ministru kabinets otrdien, 19.janvārī atbalstīja grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē Tieslietu ministrijā.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

Trešdien, 9.decembrī, Tieslietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē ministrija.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

2016. gadā noslēgto laulību līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati.

Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk laulāto. 2016. gadā pie notāriem laulību līgumu noslēguši 1160 pāri.

«Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj. Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām,» stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.

Laulību līgumu reģistrācija pēdējos gados ievērojami sarukusi, un visaugstākā popularitāte laulību līgumiem Latvijā bija laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam, novērojis Lursoft.

Pērn tika reģistrēti 832 laulību līgumi iepretim 2009. gada rekordam – 1411 laulību līgumiem. 2010. gadā laulību līgumu skaits sarucis teju uz pusi, salīdzinot ar 2009. gadu, un turpmākajos gados laulību līgumu skaitam bija tendence samazināties.

Savu aktualitāti ir zaudējusi arī laulāto mantisko atiecību līgumu reģistrācija starp pāriem, kur viens no laulātajiem ir ārvalstnieks. Pērn nav reģistrēts neviens šāda veida līgums. Visvairāk laulību līgumi ar ārvalstniekiem reģistrēti 2006. gadā (26) un 2005. gadā (25), informē Lursoft.

Kopumā Latvijā reģistrēti vairāk 13 704 laulāto mantisko līgumi. Visvairāk no tiem – 12 828 – nosaka mantas atšķirību, kas paredz, ka katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi rīkoties neatkarīgi no otra laulātā.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Šā gada septiņos mēnešos valstī reģistrēti 12,5 tūkstoši jaundzimušie, un tas ir par 554 mazuļiem vairāk nekā 2013. gada pirmajos septiņos mēnešos.

Jūlijā valstī reģistrēti 2019 jaundzimušie – par 94 vairāk nekā pērnā gada jūlijā (šī gada jūnijā – 1813 dzimušie), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijā turpinās ne tikai dzimušo skaita pieaugums, bet arī palielinās noslēgto laulību skaits. Šī gada septiņos mēnešos Latvijā noslēgtas 6186 laulības, kas ir par 383 laulībām vairāk nekā 2013. gada attiecīgā periodā. Jūlijā valstī reģistrētas 1966 laulības, kas ir par 13 vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada (jūnijā reģistrētas 1377 laulības).

Jūlijā pieaudzis mirušo skaits – mūžībā aizgājuši 2423 cilvēki, kas ir par 271 vairāk nekā 2013. gada jūlijā un par 312 vairāk nekā šī gada jūnijā. Septiņos mēnešos reģistrēti 16 747 mirušie, un tas ir par 449 cilvēkiem mazāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās veic regulārus maksājumus viena otrai un gada kopējā summa pārsniedz EUR 1 425 gadā.

Minētais risks, protams, nav aktuāls tikai nereģistrēto attiecību starpā. Šī problēma ir aktuāla arī citām personām, kuras veic «dāvinājumus» personām, kuri nav radinieki (palīdzība audžuvecākiem, konta papildināšana no ārvalstīm kaimiņam radinieku vajadzībām, ja radiniekiem nav bankas konts, utml.).

Kādi ir potenciālie risinājumi, ja VID piesakās uz auditu?

Attiecību juridiskā reģistrēšana

Samērā viegls risinājums ir juridiska attiecību reģistrēšana. Proti, tā ir, piemēram, laulība vai adopcija. Gadījumā, ja Latvijā palikušajiem radiniekiem vecuma dēļ ir grūti lietot bankas kontu, tomēr jārod iespēja lūgt atvērt pašiem savu kontu un veikt naudas pārskaitījumus tieši vecāku kontā.

Gandrīz par desmito daļu šogad audzis noslēgto laulību skaits gada pirmajos 11 mēnešos, un augšupejoša tendence novērota arī iepriekšējos gados. Tikmēr Labklājības ministrija (LM) turpina strādāt pie plāna, lai stiprinātu laulību institūciju un izglītotu sabiedrību par laulību nozīmi. Šobrīd pat tiek veikts pētījums par jauniešu attieksmi par kopdzīves jautājumiem, jo līdz šim viedoklis bijis pretrunīgs. Lielas maiņas ministrijas politikā gan pētījuma rezultāti nenesīšot, taču sabiedrībā varētu atkal aktualizēties jautājums par partnerattiecību sakārtošanu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Ja nav laulības apliecības, valsts acīs tu otram cilvēkam, ar kuru kopā esi dzīvojis pat gadiem ilgi un gatavojies precēties, neesi nekas - šī skaudrā Zolitūdes traģēdijas izgaismotā patiesība bijis viens no iemesliem, kāpēc Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā šogad laulību skaits ir audzis. To nodaļas vadītājai Vinetai Lambertei atklājuši vairāki pāri, kuri pēc traģēdijas apzinājušies, cik liela nozīme ir juridiskajam statusam. Tas mudinājis attiecības oficiāli sakārtot.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada vienpadsmit mēnešos noslēgtas 11 647 laulības, tas ir par 916 laulībām jeb gandrīz 9% vairāk nekā 2013. gada vienpadsmit mēnešos. Attiecīgi novembrī noslēgtas 640 laulību - par 40 laulībām vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada. Un līdzīga tendence ir iepriekšējos gados ar izteiktu kāpumu 2011. gadā, kad noslēgto laulību skaits 11 mēnešos attiecībā pret iepriekšējo gadu auga gandrīz par ceturto daļu.

Veikala Tesco darbinieks, kurš, iespējams, draudējis nocirst galvu savai kolēģei un uzmest to uz jumta, jo viņa atteicās piedalīties fiktīvajās laulībās, apgalvo, ka viņš ir netaisnīgi atlaists no darba, raksta portāls baltic-ireland.ie.

Ekscentriskais strīds starp lielveikala darbiniekiem šonedēļ izskatīts Nodarbinātības apelāciju tiesā (Employment Appeals Tribunal).

28 gadus vecais grāmatvedības programmas students Jasirs Azads no Pakistānas apgalvoja, ka ir negodīgi atlaists no darba lielveikalā Tesco, jo viņa izteiktie nāves draudi ir «izdomāts apgalvojums».

Kā liecinieces tiesā tika pieaicinātas divas viņa kolēģes, kuras apgalvoja, ka vīrietis viņām piedāvājis tūkstošiem eiro par «laulībām uz papīra». Pakistānas pilsonis dzīvo Īrijā vairākus gadus, bet viņa studenta vīzas termiņš tuvojas beigām.

Tesco Sandymount veikala vadītāja Reičela Gartone liecinājusi - divas darbinieces sūdzējušās, ka ir «ļoti nobijušās un uztrauktas» par draudiem, ko izteicis J. Azads. Students minētajā veikalā strādājis nakts maiņā kopā ar sievietēm un izteicis draudus, jo viņas noraidījušas viņa piedāvājumu par 8000-10000 eiro noslēgt fiktīvas laulības.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Eiropas Savienības (ES) valstu parlamenti ir padevušies vilinājumam veidot tādu politiku, kas rada papildu valsts izdevumus un samazina nodokļu ieņēmumus. Šādas politikas sekas jūtam šodien pilnā mērā, un fiskālais līgums ir nepieciešams, lai šo praksi apturētu, finanšu ministra Andra Vilka vārdā par ceturtdien Saeimas ratificēto ES fiskālās disciplīnas līgumu, pauž Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, uzsverot, ka ratificētais līgums veicinās ekonomikas izaugsmi.

Jau vēstīts, ka 2011. gada 9. decembrī Eiropadomē eirozonas valstu vadītāji lēma, ka nepieciešams jauns starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. FM norāda, ka tas ir uzskatāms par līdzšinējā darba turpinājumu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā. Līguma centrālais elements ir dalībvalstu budžeti jeb fiskālā disciplīna, un tas paredz veidu, kā iespējami laicīgi konstatēt, ja kāda valsts bīstami pietuvojas Māstrihtas kritēriju noteiktajai budžeta deficīta robežai 3% no IKP.

Līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomikas pārvaldību gan eirozonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas, skaidro ministrijas pārstāvji.

Pasaules bagātāko laulāto pāru laulību līguma neesamība var rezultēties ar miljonos ASV dolāru mērāmu naudas apjomu, kas uzņēmējdarbības magnātiem un slavenībām pēc laulības šķiršanas jāatvēl savām bijušajām sievām.

2013. gadā šķīrušies divi ietekmīgi pāri, kuru šķiršanās tiem izmaksājusi krietnu naudas summu.

Martā ziņu aģentūra Reuters ziņoja par Continental Resources vadītāja Harolda Hamma (Harold Hamm) un viņa sievas Sjū Annas Hammas (Sue Ann Hamm) laulības šķiršanu. H. Hamma bagātība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru apmērā. Ja patiesi ir minējumi, ka Continetal Resuorces šefam un viņa sievai nav bijis noslēgts laulību līgums, šķiršanās uzņēmējam varētu būt bijusi dārgākā, kāda jebkad bijusi, raksta CNBC.

Savukārt šā gada jūnijā par šķiršanos no trešās sievas Vendijas Dengas (Wendi Deng) paziņoja miljardieris un mediju magnāts Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch). Tiek ziņots, ka R. Mērdokam ir noslēgts laulību līgums, kas samazinās mediju magnāta šķiršanās izmaksas. R. Mērdoka šķiršanās ar otro sievu Annu, ar kuru laulībā aizvadīti vairāk nekā 30 gadi, bagātniekam izmaksāja 1,7 miljardus ASV dolāru.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Patlaban no amata atstādinātais Finanšu ministrijas (FM) ierēdnis Vladimirs Vaškevičs pagājušās nedēļas nogalē atkal devies laulības ostā ar savu šķirto sievu miljonāri Ināru Vilkasti.

«Pēc drošu, bet neoficiālu avotu atzītā, abu atkalapvienošanās ceremonija notikusi Jelgavā, Dzirnavu ielā 1, kur atrodas Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīca,» raksta portāls Ir.lv.

To, ka Vaškevičs un Vilkaste atkal apprecējušies, apstiprinājis arī viens no svinību dalībniekiem baņķieris un miljonārs Valērijs Belokoņs, proti, tālruņa īsziņā jautāts, vai patiesībai atbilst fakts, ka «pagājušās nedēļas nogalē jūs piedalījāties Vladimira Vaškeviča un Ināras Vilkastes atkārtoti noslēgto laulību svinībās», Belokoņs atbildēja: «Jā, apmeklēju.»

Kurzemes apgabaltiesa atlikusi līdz 13. decembrim lietas izskatīšanu, kurā a/s Swedbank vērsās pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi.

Tiesas sēde atlikta pēc abu pušu lūguma, un lietu skatīs slēgtā sēdē 13. un 14. decembrī, Db.lv informēja Kurzemes apgabaltiesā.

Db.lv jau rakstīja, ka banka prasīja naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsās pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Banka uzskata, ka Griģis ar sievu Antru noslēdzis laulību līgumu ar mērķi pārrakstīt uz sievas vārda lielāko daļu savu īpašumu un tādējādi izvairīties no parādu segšanas. Kurzemes apgabaltiesa noraidīja arī Antras Griģes pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu Swedbank prasībā. Sākotnēji atklāti skatīto lietu pēc tiesas lēmuma turpina skatīt slēgtās sēdēs.

«Latvijas valsts un tās institūcijas specdienestu iniciatīvas un intensīva spiediena rezultātā acīmredzami zaudējušas kontroli pār notiekošo izmeklēšanu, atļaujot ļaunprātīgi izmantot varu dienestiem, kuru darbība valsts līmenī ir noteikta kā slepena un kuru darbinieki, personīgu motīvu vadīti, īsteno Ināras vilkastes un viņas ģimenes vajāšanu. Šo iemeslu dēļ Ināra Vilkaste ar komitejas Justice for Inara (Taisnīgumu Inārai) palīdzību spiesta meklēt atbalstu Eiropā,» teikts speicāli bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedres I. Vilkastes cilvēktiesību aizstāvībai speciāli izveidotās komitejas Justice for Inara paziņojumā.

Justice for Inara komitejas vadītājs ir bijušais Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers (Valter Schwimmer), un viņš pievērsies I. Vilkastes lietai, jo vēlējies panākt «progresu cilvēktiesību aizsardzības jomā». Tādēļ viņa vadībā 18. un 19. aprīlī Starsbūrā, kur atrodas arī Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatīja lietu «par ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoni, uzņēmēju I. Vilkasti».

«Kopš 2006. gada pret I. Vilkasti un viņas ģimeni ir vērsta krimināla sazvērestība un dažāda veida noziedzīga ļaunprātība. Specdienestu atbalstīta noziedznieka naudas izspiešanas mēģinājumi no I. Vilkastes, ugunsgrēku sarīkošana, spridzināšana, meitas nolaupīšanas mēģinājums, slepkavības mēģinājums, ģimenes aizstāvības advokāta bezvēsts pazušana bija tikai sākums aizdomīgai necaurspīdīgai izmeklēšanai, simtiem civiltiesisko un kriminālprocesu, kā arī I. Vilkastes un viņas ģimenes publiskai apmelošanai,» teikts Justice for Inara paziņojumā.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Neskatoties uz brīdinājumiem un preventīviem pasākumiem, fiktīvo laulību upuru skaits turpina augt. Pērn tikai sabiedriskajā organizācijā Patvērums. Drošā māja vien pēc palīdzības vērsās 86 meitenes - šogad dažos mēnešos to jau ir 35.

Pēc diviem gadiem fiktīvā laulībā Dublinā uz mājām kādā no Kurzemes pilsētām atbēgusi latviete Anna. Viņas stāsts ir līdzīgs daudzu latviešu sieviešu piedzīvotajam, kas devušās meklēt labāku dzīvi uz Īriju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Arī Annai kāds paziņa ekonomiskās krīzes laikā solījis, ka Dublinā atradīšot darbu. Parādos iestigusī Anna, paņēmusi piecus gadus veco meitu, devās uz Īriju. Lidostā viņu sagaidījuši divi pakistāņi, kas aizdevuši uz māju, kur dzīvojuši vēl astoņi vīrieši.

Sākumā pakistāņi viņu ēdinājuši. Meitai atraduši skolu. Darba atrašanu apgrūtināja fakts, ka Anna nezināja angļu valodu. Pēc pāris mēnešiem viņai pakistāņi likuši parakstīt papīrus un paziņojuši, ka ar vienu no viņiem būs jāprecas. Laulību pēc tam varēšot šķirt un par darījumu viņa saņemšot naudu.

2015. gadā dzimušo skaits pieauga visās trīs Baltijas valstīs, ziņo Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Vislielākais jaundzimušo skaita pieaugums 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu reģistrēts Lietuvā – par 1 106 jaundzimušajiem jeb 3,6 %. Igaunijā dzimstība palielinājās par 356 jaundzimušajiem jeb 2,6 %, bet Latvijā – par 233 jeb 1,1 %.

Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija 1986.–1988. gadā, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd.

2015. gadā visās trīs Baltijas valstīs samazinājās ārpus laulības dzimušo īpatsvars. Vismazāk ārpus laulības bērnu dzimst Lietuvā – tikai 27,7 % bērnu. Latvijā 41,5 % bērnu piedzimst ģimenēs, kuras nav oficiāli noslēgušas laulību, bet Igaunijā – 58,0 %.

2015. gadā turpināja pieaugt vidējais mātes vecums, bērnam piedzimstot. Jaundzimušā mātes vidējais vecums Latvijā bija 29,8 gadi (piedzimstot pirmajam bērnam – 27,0 gadi), Igaunijā – 29,9 (piedzimstot pirmajam bērnam – 26,1), Lietuvā – 29,5 (piedzimstot pirmajam bērnam – 27,1).

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēti gandrīz 10,5 tūkstoši jaundzimušo, kas ir par 460 mazuļiem vairāk nekā 2013. gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jūnijā valstī reģistrēti 1813 jaundzimušie – par 98 vairāk nekā 2013. gada jūnijā.

Tāpat turpinās noslēgto laulību skaita pieaugums. Sešos mēnešos Latvijā noslēgtas 4220 laulības, kas ir par 370 laulībām vairāk nekā 2013. gada attiecīgā periodā. Jūnijā valstī reģistrētas 1377 laulības, kas ir par 95 vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada.

Pirmajā pusgadā reģistrēti 14 324 mirušie, un tas ir par 720 cilvēkiem mazāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā. Jūnijā mūžībā aizgājuši 2111 cilvēki.

Dzimušo skaits nepārsniedz mirušo skaitu, un dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs. Šā gada sešos mēnešos iedzīvotāju skaits, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 3855 cilvēkiem (pagājušā gada janvārī – jūnijā – par 5035).

3. un 4.decembrī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pārstāvēs Latviju Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru padomē Briselē, informē Tieslietu ministrija.

Padomes darba kārtībā ir vairāki jautājumi, tostarp politiskā vienošanās par publisko dokumentu regulu, ar ko tiks veicināta dalībvalstu pilsoņu, uzņēmumu brīva pārvietošanās un vienkāršota publisko dokumentu aprite ES, daļēja vienošanās par Eiropas prokuratūras izveides regulu, kā arī plānota laulāto un partneru mantisko attiecību regulējuma, kas paredz izveidot skaidru tiesisko ietvaru pārrobežu laulības šķiršanas lietās, pieņemšana.

Publisko dokumentu regula atceļ legalizācijas (apostille) prasību noteiktiem publiskajiem dokumentiem, kā arī atvieglo publisko dokumentu kopiju un tulkojumu pieņemšanas kārtību. Regulas pieņemšana samazinās birokrātiju un administratīvo slogu ES pilsoņiem, risinot dažādus jautājumus Eiropas iestādēs (piemēram, Latvijas pilsonim, uzrādot dzimšanas apliecību Francijā, nevajadzēs apostille apstiprinājumu).

Uzņēmēja Ināra Vilkaste – Vaškeviča un viņas vīrs Vladimirs Vaškevičs reģistrējuši visas savas mantas šķirtību, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

DB jau rakstīja, ka šā gada jūlijā no amata atstādinātais Finanšu ministrijas (FM) ierēdnis V.Vaškevičs atkal devās laulības ostā ar savu šķirto sievu miljonāri I. Vilkasti. Svinības notika šaurā abu laulāto draugu un uzticības personu lokā.

V.Vaškeviča atkārtotas laulības ar šķirto sievu neoficiāli tika saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu.

Latviešu sievietes Īrijā pirms dažiem gadiem kļuva populāras kā viltus līgavas, taču šobrīd šo «biznesu», šķiet, pārņem portugālietes, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Independent.ie ziņojis, ka imigrācijas dienesti ir satraukti par strauji pieaugošo Portugāles sieviešu skaitu, kuras ir iesaistītas fiktīvajās laulībās. Četru gadu laikā tas pieaudzis četrkārt – no 80 sievietēm 2011.gadā līdz 300 šajā gadā.

Lielākā daļa iesaistīto vīriešu ir no Indijas vai Pakistānas, un viņiem ir beigušies vīzu vai uzturēšanās atļauju termiņi.

Pagātnē imigrācijas dienestam nācās risināt pamatīgās problēmas ar sievietēm no Latvijas, kuras ieradās, lai slēgtu viltus laulības. Tomēr jaunākie dati liecina, ka līgavas no Portugāles tagad aizpilda robus, kurus nespēj aizpildīt latviešu līgavu vervētāji. Lielākā daļa šo portugāliešu ir nedaudz vecākas par 20 gadiem.