Lai ES prezidenta amats iegūtu oficiālu statusu, jāstājas spēkā Lisabonas līgumam, ko vēl nav parakstījusi Čehija, taču uz jauno amatu jau izveidojusies gara kandidātu virkne, raksta Latvijas avīze.
Par nopietnāko pretendentu tiek uzskatīts britu bijušais premjerministrs Tonijs Blērs, kurš esot vienīgais no kandidātiem ar tūlītēju atpazīstamību. Viņa izredzes Īrijas lielākā derību firma Paddy Power vērtē kā 50:50. Tomēr daudzi eiropieši nav piedevuši Blēram, ka 2003. gadā viņš atbalstīja toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša lēmumu iebrukt Irākā.
Otrais sarakstā ir Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende. Pašreizējais Luksemburgas valdības vadītājs Žans Klods Junkers, pieredzējis un Briseles aprindās cienīts eirokrāts, Paddy Power sarakstā ir trešais.
Db jau ziņoja, ka uz Eiropas Savienības prezidentes amatu piekritusi kandidēt arī bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Ziņu aģentūra AFP jau paspējusi viņu nodēvēt par Austrumeiropas Dzelzs lēdiju, kas metusi izaicinājumu Tonijam Blēram cīņā par ES prezidenta amatu. Tiek uzsvērts, ka Vīķei-Freibergai ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un valodu prasmes šim amatam. Viņa būtu arī ļoti laba kompromisa kandidāte, jo līdz šim dalībvalstis nav spējušas vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Kā norāda analītiķi, bijušās Latvijas prezidentes lielākais mīnuss ir viņas cienījamais vecums (72 gadi), taču sieviete ES prezidenta amatā nāktu par labu ES tēlam dzimumu vienlīdzības jomā. Prezidents no mazākas dalībvalsts arī varētu iegūt lielāku atbalstu nekā kandidāts no lielas valsts.