Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Vācijas Tautsaimniecības balvas iecere ir veicināt Vācijas un Latvijas saimniecisko sakaru pozitīvo attīstību, motivējot Latvijas uzņēmumu sadarbību ar vācu partneriem, Db.lv informēja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā pārstāve Solveiga Aboliņa.

Nu jau devīto gadu pēc kārtas Vācijas tautsaimniecības vārdā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) piešķir balvu Latvijas uzņēmumiem par ievērojamiem sasniegumiem. Katru gadu piesakās vidēji 30 uzņēmumi. Balvas mērķis ir to vietējo uzņēmumu apbalvošana, kuri dizaina, kvalitātes, ražošanas vai eksporta pilnveidošanai ir veltījuši īpašu piepūli. Vienlaicīgi šī balva ir Vācijas uzņēmumu atzinības apliecinājums Latvijai. Balvas patrons ir Vācijas vēstnieks Latvijā Eberhards Šuppius.

Vācijas Tautsaimniecības balva tiek pasniegta kopš 1997. gada. Šogad balva tiks pasniegta divās kategorijās:

- kategorijā par nopelniem Vācijas un Latvijas tautsaimniecības attīstībā balva tiks piešķirta vienam mazam / vidējam uzņēmumam par izciliem sasniegumiem Vācijas un Latvijas ekonomisko sakaru veicināšanā,

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju jūnija sākumā stāsies spēkā saistošie noteikumi par jaunajiem stāvvietu tarifiem. Piemēram, teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela, par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā.

Šā gada 20. februārī Rīgas dome pieņēma grozījumus Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi un atbilstoši likumam nosūtīja tos izvērtēšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).

16. martā Rīgas dome no ministrijas saņēma vēstuli, kurā RAPLM lūdza pašvaldībai paskaidrot grozījumu veikšanas nepieciešamību, to atbilstību saistošo noteikumu mērķim un ekonomisko pamatojumu autostāvvietu lietošanas tarifa likmes palielināšanai, kā arī maksas noteikšanai par iedzīvotāju kartes izsniegšanu. Ministrija arī norādīja uz nepieciešamību noteikt rezervēto autostāvvietu izveidošanas kritērijus un kārtību un informēt ministriju par izteikto norādījumu izvērtēšanas rezultātiem un veiktajām darbībām situācijas sakārtošanai.

Vācijas kancleres un fizikas zinātņu doktores Angelas Merkeles spēks ir izsvērti lēmumi un spēja rast kompromisu

Šajā nedēļas nogalē gaidāmās Eiropas ekonomiski spēcīgākās valsts parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas rada negaidīti mazu interesi un ažiotāžu. Jautājumu par to, kas būs nākamais Vācijas vadītājs, nav. Gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts kanclere arī turpmāk būs pēc daudzu domām pasaules ietekmīgākā sieviete Angela Merkele. Pretēji prognozēm un vērtējumiem, kas pavadīja viņas ievēlēšanu šajā amatā pirms četriem gadiem, pirmā Vācijas kanclere - sieviete savas pozīcijas kā spēcīga valsts vadītāja ir nostiprinājusi gan sevis vadītajā valstī, gan starptautiskajā politiskajā arēnā.

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Rīgas dome atbalstījusi grozījumus Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 "Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi", kas paredz paaugstināt autostāvvietu maksu.

Grozījumi paredz, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumiem tiks noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmala);

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstījusi grozījumu projektu Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi, Db.lv informēja dome.

Grozījumu projektā paredzēts, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā, atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumu projektam, tiek noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

- par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja grozījumu projektu Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 "Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi".

Grozījumu projektā paredzēts, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst.17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumu projektam tiek noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

" par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Šodien, 5.jūnijā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir publicēti grozījumi Rīgas domes 27.09.2005. saistošajos noteikumos Nr. 18 Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi, kas paredz lielāku maksu par autostāvvietām Rīgas pilsētā. Trešdien, 6. jūnijā, šie noteikumi stājas spēkā.

Grozījumi paredz, ka maksas autostāvvietas lietotājam par maksas autostāvvietas lietošanu darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajā zonā noteiktajai stundas tarifa likmei.

Atbilstoši grozījumiem tiks noteikta šāda vienas stundas tarifa likme (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis) par maksas autostāvvietas lietošanu:

- par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 1,40, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - Ls 2.00 stundā - teritorijā, kuru ierobežo Kr.Valdemāra iela, Kalpaka bulvāris, Merķeļa iela, Marijas iela, 13.Janvāra iela (izņemot 11.Novembra krastmalu);

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Lielākās ES dalībvalstu daļas iedzīvotāji turpmākajos pāris gados saskarsies ar to, kas Latvijas iedzīvotājiem jau pusotru gadu ir kļuvis par skaudru realitāti, - budžetu konsolidācijas sekām. Eiropas valdību līderiem tas būs jādara - XXI gadsimta pirmās lielās ekonomikas recesijas sekas ir līdz neaptveramiem apmēriem pieauguši budžetu deficīti un no tiem izrietošs valsts parādu pieaugums. Eurostat dati liecina, ka pērn tikai divās no 27 ES dalībvalstīm budžeta bilance ir uzlabojusies, pārējās valstīs tā ir krietni vien pasliktinājusies - visās ES dalībvalstīs kopā budžeta deficīts 2009. gadā sasniedzis 6,8% no iekšzemes kopprodukta (IK). Proti, tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz Māstrih-tas kritērijos noteikto pieļaujamo valsts budžeta deficīta līmeni - 3% no IK.

Domāt, ka Latviju citu ES dalībvalstu budžeta deficīta mazināšanas pasākumi neskars, būtu ārkārtīgi vieglprātīgi. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas lielāko eksporta tirgu - ES dalībvalstu - budžetu deficīti ir izgājuši ārpus rāmjiem, ir tas, ka, cenšoties mazināt ekonomiskās lejupslīdes ietekmi, šo valstu valdības palielināja budžeta tēriņus, stimulējot iekšzemes patēriņu. Taču ar privāto patēriņu, kas vistiešākajā veidā atspoguļojas mazumtirdzniecības rādītājos, arvien vēl neiet gludi. Piemēram, šī gada aprīlī piecpadsmit no 27 ES dalībvalstīm mazumtirdzniecībā bija vērojams kritums pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Maijā mazumtirdzniecības apjoma samazinājums tika fiksēts 11 ES dalībvalstīs. Tādējādi diemžēl piepildās prognozes, ka patēriņš Eiropā vēl arvien būs anēmisks un jebkuras aktivitātes, kas saistītas ar valstu tēriņu ierobežošanu, to vēl vairāk novājinās - daudzās valstīs tiks samazināts valsts sektorā strādājošo skaits, iespējams, tiks palielināti nodokļi un pārskatītas dažādas sociālā atbalsta sistēmas.

Pašreizējā situācijā Latvijas ekonomikai svarīga ir plaša diversifikācija - lai Latvijā attīstītos vairāki sektori, otrdien Vācijas-Latvijas ekonomikas forumā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Viņa teica, ka Latvijas un Vācijas eksporta un importa darījumi veido 1,3 miljardus eiro (0,9 miljardus latu), kas ir viena desmitā daļa no Vācijas ārējās tirdzniecības bilances. Viņa atzina, ka investoriem pašlaik nav vienkārši, jo ekonomiskā krīze Latviju ļoti ietekmēja. Savukārt pēc sarunām ar vācu uzņēmējiem viņa secinājusi, ka tie joprojām ir gatavi investēt Latvijā.

Merkele uzsvēra, ka Latvijas valdības uzņemtais kurss ir ļoti drosmīgs, kā arī piebilda, ka Latvijai ir jāuzklausa starptautisko aizdevēju norādījumi un nopietni jāstrādā pie finanšu situācijas uzlabošanas un budžeta konsolidācijas.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir vienots tirgus, kurā ir 27 valstis, katrai no tām ir savi mērķi un problēmas, bet ir arī tādas, kas skar visas 27 valstis, tostarp valsts budžetu konsolidācija un finanšu situācijas uzlabošana. Merkele atzina, ka Eiropā ir jāizveido arī kopīgs enerģijas tirgus, lai visām ES valstīm būtu pieeja elektroenerģijas un gāzes tirgum.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Eiropas Savienības (ES) valstīm vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, visticamāk, izdosies noslēgt nākamā gada sākumā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele pēc tam kad piektdien izgāzās sarunas par ES budžetu.

«Sarunas ir apliecinājušas ievērojamu pamatu tam, lai tiktu panākta vienošanās. Tāpēc mēs ticam, ka nākamā gada sākumā ir iespējams panākt vienošanos,» sacīja A. Merkele. Aizvadītajā nedēļā notikušās ES līderu valstu sarunas par bloka budžetu, Vācijas kanclere raksturoja kā ļoti draudzīgas un konstruktīvas.

Piektdien ES budžeta sarunas noslēdzās bez vienošanās, dalībvalstīm nespējot atrast kopsaucēju starp tēriņu samazināšanu un to palielināšanu. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs pauda pārliecību, ka par budžetu izdosies vienoties nākamā gada sākumā.

ES budžetu 2014. līdz 2020. gadam iepriekš Eiropas Komisija ierosināja noteikt aptuveni viena triljona eiro apmērā, kas būtu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Vairākas valstis, tostarp Lielbritānija un Zviedrija, uzsver, ka bloka budžets jāsamazina 100 līdz 200 miljardu eiro apmērā. Savukārt valstis, kas pret to iebilst, norāda, ka ES budžetu nedrīkst samazināt vispārējas taupības apstākļos, jo tas nozīmētu kārtējo triecienu ekonomikām.

Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019.gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.

Līdz šim aizejošā valdība ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu, kurā valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Tomēr gala lēmums par 2019.gada budžetu ir jāpieņem jaunajai valdībai un Saeimai.

Pēc FM indikatīvā laika grafika, līdz 20.novembrim jābūt pieņemtiem visiem lēmumiem attiecībā uz nākamā gada budžetu, bet 11.decembrī budžeta likumprojektu pakete būtu jāiesniedz Saeimā. Tiesa, patlaban nav zināms, kad varētu tikt izveidots un apstiprināts jaunais Ministru kabinets, kas būs atbildīgs par 2019.gada budžeta virzību Saeimā. Tāpēc arī patlaban nav skaidrības, kad 2019.gada budžets tiks pieņemts.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.