LATNET akadēmiskais tīkls kopā ar vairākām iestādēm un bankām nolēmis izveidot Latvijas CERT (Computer Emergency Response Team - Datoru ātrās reaģēšanas vienību (autora aptuvens tulkojums)) komandu darba grupu. Tās uzdevums būs koordinēt sadarbību starp projektā iesaistītajiem dalībniekiem, lai novērstu drošības incidentus internetā, Db.lv informēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas preses sekretārs Jānis Riņķis.

Vārdi drošības incidents nozīmē dažādus pārkāpumus, kas kaitē drošai un likumīgai interneta lietošanai. Piemēram, neautorizēta piekļūšana informācijai vai mēģinājumi to izdarīt (portu skenēšana), spam vēstuļu sūtīšana, phishing uzbrukumi (personīgās informācijas izmānīšana elektroniskā veidā), autortiesību pārkāpumi utt. Visi šie pārkāpumi uztrauc ne tikai LATNET akadēmisko tīklu. Tāpēc darba grupu veido pārstāvji no AS Hansabanka, AS SEB Unibanka, Valsts Informācijas Tīklu Aģentūras (VITA), un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU).

Saskaņā ar Latvijas Interneta asociācijas datiem, pastāvīgo interneta lietotāju skaits 2007. gada sākumā ir pieaudzis līdz 54%. Aptuveni 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju regulāri izmanto internetu un tā piedāvātās iespējas: pirkt, pārdot, reklamēt produktus un pakalpojumus, kā arī veikt dažādas banku operācijas.

Interneta pakalpojumu sniedzējs LATNET izveidojis jaunu LATNET grupas uzņēmumu LATNET Datu centrs, šādā veidā paplašinot kompānijas darbību. Pateicoties jaunajam uzņēmumam, šodien darbu uzsācis datu centrs, liecina sniegtā informācija medijiem.

Mārtiņš Freivalds, LATNET Datu centrs vadītājs: „Pieaugot lietotāju skaitam un pieprasījumam pēc LATNET ārpakalpojumiem, tika nolemts izveidot jaunu LATNET grupas uzņēmumu LATNET Datu centrs, kas, pateicoties LATNET interneta pieslēgumam, sniedz tiešo pieslēgumu LIX ar ātrumu līdz pat 10Gbs un divus neatkarīgus ārzemju kanālus ar ātrumu līdz 1Gbs. Šis pieslēgums nodrošina datu centrā izvietotājām sistēmām ne tikai pieejamību Latvijā, bet arī sasniedzamību no ārvalstīm. Līdz ar šī jaunā datu centra izveidi klientus sagaidīs arī vairāki būtiski jauninājumi un uzlabojumi e-pastu sistēmā, kā arī web lapu uzturēšanā. Turklāt piedāvāsim arī jaunas iespējas mūsu klientiem, piemēram, virtuālu servera darbības uzraudzību, kas nozīmēs, ka izmaiņu veikšanu administrēšanā klients varēs veikt no jebkuras vietas, fiziski neatrodoties datu centrā. Galvenais uzņēmuma mērķis būs sniegt kvalitatīvus IT ārpakalpojumus.”

Noslēdzot 2018. gada nogalē uzsākto reorganizācijas procesu, viens no Latvijā lielākajiem datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem – «Latnet» – maina vizuālo identitāti, informē uzņēmuma valdes loceklis Vladislavs Gurmans.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību pērnā gada novembrī tika apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss», apvienoto uzņēmumu nodēvējot par «Latnet».

«Latnet» zīmolam ir bagāta, 20 gadus ilga vēsture, tāpēc tā jaunā vizuālā identitāte veidota saskaņā ar aktuālajām zīmolu attīstības tendencēm, vienlaikus neaizmirstot par «Latnet» zīmola mantojumu, skaidro uzņēmumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc jaunajā identitātē saglabātas zīmola vēsturiskās krāsas – melna, balta un zaļa.

Nākotnē īpaša uzmanība tiks veltīta integrētajiem IKT un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kas kompāniju «Latnet» iegādājās pērnā gada pavasarī.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Viens no Latvijas interneta pionieriem LATNET apvienosies ar telekomunikāciju un IT ārpakalpojumu kompāniju Stream Networks darījumā, pēc kura izveidosies valstī otrs lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs korporatīvajā segmentā, sacīts abu kompāniju ceturtdien izplatītajā paziņojumā.

Saskaņā ar apvienošanās līguma nosacījumiem abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem zīmoliem, Stream Networks kļūstot par apvienotās struktūras mātes firmu, bet LATNET - par meitas uzņēmumu.

Līdz ar darījumu būs izmaiņas LATNET vadībā - ilggadējais uzņēmuma vadītājs Vladimirs Atlavins dodas pelnītā atpūtā, bet viņa amatā stājas valdes loceklis un pārdošanas vadītājs Vladislavs Gurmans, kurš LATNET strādā teju 15 gadu. Otrs valdes loceklis uzņēmumā būs Stream Networks valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

«Esam gandarīti paziņot, ka ir likts pamats jauna telekomunikāciju milža tapšanai, kas pēc klientu skaita kļūs par otru lielāko tirgus dalībnieku korporatīvajā segmentā. Apvienošanās ir loģisks solis abu kompāniju attīstībā, jo no tehnoloģiskā viedokļa abas kompānijas sniedz līdzīgus pakalpojumus,» paziņojumā norāda Ricevs.

SIA LATNET Serviss esošās DNS serveru adreses paliek nemainīgas, līdz ar to uz uzņēmuma klientiem neattiecas SigmaNet medijos izplatītais aicinājums nomainīt DNS serveru uzstādījumus datoros, teikts izplatītajā informācijā medijiem. Pēdējās dienās LATNET Serviss saņēmis daudz zvanus no klientiem, kas satraukušies par iespējamu IP adrešu maiņu.

Mārtiņš Freivalds, LATNET Serviss IT daļas vadītājs: „Atvainojamies mūsu klientiem par radušos pārpratumu. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka SigmaNet medijos izplatītais aicinājums uz tiem neattiecas! Tāpat kā līdz šim arī turpmāk LATNET klientiem DNS serveru adreses būs 159.148.60.2 un 159.148.108.1.”

Pārpratuma pamatā ir pērn pabeigtā restrukturizācija, kā rezultātā savā starpā nodalījās LU MII akadēmiskais tīkls, kuram tika mainīts nosaukums uz SigmaNet, un LATNET Serviss. Vēsturiski LATNET nodrošināja LU MII ar interneta pieslēgumu, kur tika reģistrēti visi domēni Latvijā. Kad sākās restrukturizācija, DNS serveru adreses palika kompānijas LATNET paspārnē. Savukārt SigmaNet izveidoja jaunas IP adreses.

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» («Bite») ir parakstījis 100% kapitāldaļu pirkuma līgumu par «Stream Networks» un tā meitasuzņēmuma «Latnet Serviss» iegādi, informē «Bites» vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Ziņa papildināta ar Konkurences padomes komentāru 6. rindkopā

««Stream Networks» un «Latnet Serviss» ir veiksmīgi uzņēmumi ar kvalitatīviem IKT pakalpojumiem, augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā. Apvienojot spēkus, mēs varēsim integrēt mobilo sakaru pakalpojumus ar moderniem IKT risinājumiem, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, video novērošanu, mākoņpakalpojumiem un citiem mūsdienās aktuāliem biznesa pakalpojumiem, piedāvājot biznesa klientiem pilna servisa pakalpojumus,» norāda Buls.

Uzņēmums informē, ka «Latnet Serviss» un «Stream Networks» komanda un tās līdzšinējais vadītājs Edgars Ricevs turpinās darbu apvienotajā uzņēmumu struktūrā. Viņš arī turpinās darbu «Stream Networks» un «Latnet Serviss» valdēs kā to priekšsēdētājs.

FMS pārdošana norvēģu Visma, Latnet un Stream Networks apvienošanās, nedaudz piparu, kā arī datu pārraides uzvaras gājiens

Tādi ir lielākie šā gada notikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kā lielākais šā gada notikums, pēc DB apsekojuma, ir IT uzņēmuma FMS nonākšana ziemeļvalstu IT kompānijas Visma Group īpašumā. Proti, Visma Group ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas. Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu, tā DB intervijā pēc darījuma noslēgšanas sacīja FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Lielu daļu no darījuma summas Visma ir nomaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem.

Šodien, 3.decembrī, darbību uzsāk interneta pakalpojumu sniedzēja SIA LATNET Serviss jaunais diennakts zvanu centrs 67 04 99 40. Uzņēmums nomainījis arī līdzšinējo atrašanās vietu, un turpmāk tas atradīsies Rīgā, Maskavas ielā 240, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar šīm pārmaiņām esot pilnībā noslēgusies jau pirms vairākiem gadiem uzsāktā LATNET restrukturizācija, kā rezultātā LATNET Serviss nodalījās no akadēmiskā tīkla Latnet (pašlaik SigmaNet) un kļuva par juridiski neatkarīgu uzņēmumu, kas sniedz pilna servisa IT pakalpojumus.

1992.gadā ar mērķi nodrošināt ar interneta pakalpojumiem gan akadēmiskās iestādes, gan arī uzņēmumus, valsts iestādes, skolas un privātpersonas tika izveidots Latnet datortīkls. Datortīkla apkalpošanai un attīstībai tika izveidots neatkarīgs uzņēmums LATNET Serviss, kura uzdevums bija datu pārraides sistēmas ieviešana.

Viens no pirmajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem Latvijā LATNET meitas uzņēmums SIA LATNET datu centrs izveidojis jaunu sava uzņēmuma mājas lapu www.latnet-dc.lv.

Mājas lapā var apskatīt informāciju par uzņēmumu un to pakalpojumiem. Jaunajā mājas lapā izveidota sadaļu, kurā ikviens tās apmeklētājs var pārbaudīt visu populārāko zonu (.lv. .eu. com, .net, .org, .ru) domēnus. Kā vēl viens jauninājums jāmin iespēja tiešsaistē pietiekties LATNET pakalpojumiem un reģistrēt domēnu, Db.lv informē LATNET Datu centra vadītājs Mārtiņš Freivalds.

Turpmāk potenciālie klienti varēs veikt pakalpojuma pieteikumus mājas lapā, kā arī slēgt līgumu nebraucot uz LATNET centrālo biroju.

Informāciju jaunajā mājas lapā iespējams lasīt gan latviešu, gan krievu un angļu valodās, līdz ar to paplašinot interesentu loku un sniedzot aktualitātes plašam mājas lapu apmeklētāju un klientu lokam.

Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Atzīmējot savu 15 gadu pastāvēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) paspārnē esošais akadēmiskais datortīkls LATNET nolēmis mainīt savu nosaukumu, informēja tā pārstāvis Jānis Riņķis.

Turpmāk to dēvēs par SigmaNet.

"Akadēmiskais datortīkls LATNET tika izveidots 1992. gadā, lai nodrošinātu ar interneta pakalpojumiem zinātniskas un pētnieciskas iestādes, skolas, augstskolas un to darbiniekus. Iesākumā datortīkla mērķis bija veicināt interneta izmantošanu akadēmisko lietotāju vidū. Taču tika pieliktas lielas pūles, lai popularizētu internetu arī citu Latvijas iedzīvotāju vidū. Daļēji pateicoties tieši LATNET aizsāktajam darbam 90to gadu sākumā, internets šodien ir kļuvis par daudzu cilvēku sadzīves neatņemamu sastāvdaļu," informēja J. Riņķis.

Virtuālais serveris ļaus klientam izvietot reāli darbojošos serveri uz LATNET datu centra jaudīgi aprīkotajiem koplietošanas serveriem, Db.lv informē Mārtiņš Freivalds, LATNET Datu centrs vadītājs.

„Papildinot mūsu uzņēmumu ar jauniem šāda veida pakalpojumiem, mēs saviem klientiem nodrošinām ērtu un kvalitatīvu darbu, jo līgumus var ātri noslēgt pat neizejot no mājas. Tāpat mūsu uzņēmums piedāvā klientiem papildināt servera resursus vienkārši piezvanot uz LATNET datu centru. Ja klientam tomēr virtuālā servera resursi ir nepietiekoši, mēs piedāvājam nomāt fizisku serveri ar klienta izvēlētu konfigurāciju. Šādam serverim varam piedāvāt arī attālinātu vadību, ieskaitot iespēju to pārstartēt,” uzsver M. Freivalds.

Joprojām aktuāli ir e-pasta pakalpojumi, kur LATNET dalās savā pieredzē ar e-pasta lietotājiem SPAM un vīrusu apkarošanas frontē, izveidojot jaunu un progresīvu e-pasta plūsmas filtra produktu, kuru var izmantot visi e-pasta serveru īpašnieki, ne tikai LATNET klienti.

Lai nodrošinātu lauku saimniecību veiksmīgu darbu to vadītāju slimības vai atvaļinājuma laikā, tiek spriests par saimnieku aizvietotāju piesaisti. Aptauju par lauku saimnieku aizvietotājiem veicis Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs, aptaujājot 815 saimniecības, kā arī 97 lauku iedzīvotājus, kuri izteikuši vēlmi kļūt par saimnieku aizvietotājiem. Centra projektu un attīstības daļas vadītāja Kristīne Ragaine informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi(LOSP), ka aptaujā visaktīvākās bija lopkopības saimniecības ar vidējo govju skaitu 20 un kurās vidēji apsaimniekošanā ir ap 20 ha apsētu platību. Pēc lauku saimnieku aptaujas, vēlamie speciālisti nozarē ir lopkopji, slaucēji, mehanizatori, augkopji un citi ar atbilstošu pieredzi un izglītību un uzticami. Savukārt saimnieku aizvietotāji var piedāvāt prakstisku pieredzi savā saimniecībā. Aptauja parāda arī būtisku atšķirību darba samaksā - ja tā saucamie saimnieku aizvietotāji vēlas saņemt 1,52 Ls stundā, tad lauku saimnieki varētu piedāvāt vidēji 0,79 Ls stundā. Lai gan LOSP sanāksmē izskanēja informācija, ka lauku saimnieku aizvietotāju sistēmas izveidei un ieviešanai būtu nepieciesami ap 300 000 Ls vadoties pēc Igaunijas pieredzes, K. Ragaine Db norādīja, ka pašlaik nebūtu korekti runāt par konkrētām summām iekams nav izstrādāts gatavs projekts un veikti konkrēti aprēķini. Nauda tiktu tērēta speciālistu apmācībai un sertificēšanai, kā ari datu bāzes izveidei. LOSP pārstāvis Jūlijs Beļavnieks norādīja, ka šādas istēmas izveidē vajadzētu ņemt vērā arī Somijas pieredzi. Savukārt LOSP valdes priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane atzina, ka aptauja veikta tikai 815 saimniecībās, kas ir neliela daļa no kopējā saimniecību skaita un šīs radītājs neesot objektīvs. LOSP vienojās, ka, piesaistot rajonu lauksaimnieku apvienību pārstāvjus un pagastu konsultantus, aptauja par lauku saimnieku aizvietotājiem tiks turpināta un taps pilotprojekts ar detalizētaku informāciju par šo pakalpojumu, iespējamo finansējuma piesaisti. Pēc pilotprojekta izveides to skatīs Zemkopības ministrijas speciālisti, kas varētu lemt par tā ieviešanu, piebilda K. Ragaine.

Ceturtdien, 12. decembrī, Rīgā tika noslēgts Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) sadarbības līgums par operatoru centra pakalpojumu izmantošanu. Līgums paredz operatoru centra pakalpojumu izmantošanu – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pa tālruni. Sadarbības līguma ietvaros Lattelekom un Latgales attīstības aģentūra ir izveidojusi speciālu informatīvo līniju 7 118 118. Šo līniju apkalpos Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Turklāt Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs savu palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Turpmāk iedzīvotāji, piezvanot pa tālruņiem 118 un 7 118 118 vai arī apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv, varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgales reģionā. LRAA direktore Inga Goldberga atzīst: “Sadarbības līgums ar Lattelekom ir nozīmīgs gan Latgales reģiona attīstības aģentūrai, gan visai Latgalei kopumā. Tagad, izmantojot Lattelekom Rēzeknes operatoru centra pakalpojumus, mēs iedzīvotājiem varēsim sniegt daudzveidīgus pakalpojumus. Arī reģiona uzņēmēji atzīst, ka 118 Uzziņu dienesta datu bāzē ievietotā informācija ir ļoti nepieciešama. Jācer, ka līgums būs labs sākums ilgtermiņa sadarbībai un daudz plašākai informēšanai par aktuāliem notikumiem Latgalē.” Vērtējot noslēgto līgumu, Lattelekom Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas direktore Baiba Paegle uzsver: “Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot atbilstošu telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir viens no informācijas sabiedrības veidošanas pamatelementiem. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij tik nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā ekonomiski izdevīgi un ērti pašvaldību institūcijas var sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs īstenot valsts un pašvaldību iestādēm uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti.” Avots:

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

No 20. maija, izmantojot Latnet meklētāju, iespējams meklēt informāciju Latvijas interneta lapās, kas ir veidotas angļu, vācu, spāņu u. c. valodās. Tāpat tiek uzturēti visi krievu valodas un baltic valodu šrifti. Latnet meklētājs veidots pēc tādiem pašiem principiem kā populārais meklētājs Google. Lielākā vērība Latnet meklētāja attīstīšanā ir pievērsta informācijas atjaunošanai, lai meklētāja lietotājiem vienmēr būtu pieejama precīza un aktuāla informācija. Šobrīd meklētājs satur datus par informāciju, kas atrodama vairāk nekā 800 tūkstošos Latvijas interneta lapu. Latnet meklētāja datu bāzi veido aptuveni 12 tūkstošu unikālu serveru vārdu.

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom