Jaunākais izdevums

Nupat sev par pārsteigumu uzzinājām, ka LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs kādā lietā š.g. 11. augustā ir pieņēmis lēmumu, kurā dots vērtējums Komerclikuma noteikumiem, kuri noteiktos gadījumos paredz, ka komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir norādāms personas kods, bet, ja personai tāda nav – tad dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati.

Proti, lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu personas kodu Latvijā piešķir vienīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Un, ņemot vērā to, Komerclikumā minētais «personas kods» attiecas tikai uz Latvijā piešķirtu personas kodu – tātad, ja arī ārvalstniekam ir personas kods (ārvalstīs piešķirts), komercreģistrā iesniedzamajos dokumentos ir jānorāda nevis tas, bet gan personas dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati, jo, ja dokumentā minēts ārvalstīs piešķirts personas kods, «..nav saprotams, vai norādītā ciparu virkne ir personas kods». Pamatojoties uz šo lēmumu, LR Uzņēmumu reģistra notāri pašreiz sparīgi raksta atteikumus attiecībā uz tiem iesniegumiem, kuros ārvalstniekiem norādīti to ārvalstīs piešķirtie personas kodi.

Šeit gribas jautāt – kas būs nākamais? Tikpat sekmīgi, piemēram, LR Uzņēmumu reģistrs varētu pasludināt, ka, tā kā saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu Latvijā personu apliecinoši dokumenti ir pase un personas apliecība, pie kam, gan viens, gan otrs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums, ārvalstniekam nemaz nevar būt personu apliecinošs dokuments, un, tātad, ārvalstnieki nevar kļūt, piemēram, par Latvijā reģistrētu komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem vai to dalībniekiem.

Absurds, protams, bet, ja nopietni – vai minētajam lēmumam ir jebkāds juridisks pamatojums? Komerclikumā pilnīgi noteikti ar personu ir domāta jebkura persona (kā Latvijas iedzīvotājs, tā ārvalstnieks), un pilnīgi noteikti «ja personai nav personas koda, ...» arī attiecas uz visām personām bez izņēmuma. Attiecīgās likuma normas ir ļoti skaidras un tām papildus gramatiskajai nav nepieciešama nekāda cita īpaša interpretācija, lai tās saprastu. Cita lieta, ja likumā būtu skaidri noteikts, ka ārvalstniekiem norādāms tikai dzimšanas datums un personu apliecinoša dokumenta dati, taču tas tā nav. Tādēļ, ja LR Uzņēmumu reģistram šķiet, ka ārvalstnieku personas kodu norādīšana dokumentos rada kādus draudus, tad jāierosina attiecīgi Komerclikuma grozījumi.

Pats skumjākais šajā stāstā ir tas, ka grozījumi, ar kuriem Komerclikumā tika ieviests noteikums par to, ka dokumentos norādāms dzimšanas datums, ja nav personas koda, tika pieņemti vēl tikai šī gada aprīlī un to mērķis taču bija (vismaz gribētos tā domāt) sakārtot situāciju – lai būtu skaidri zināms, ko dokumentos norādīt, ja personai nav personas koda (jo iepriekš likumā bija prasība vienīgi par personas koda norādīšanu). Tagad ilgi gaidītās skaidrības vietā reģistrs ātri vien rada jaunu neskaidrību. Un, cik vēl resursu tiks iztērēts, rakstot atteikumus un no jauna izskatot labotos dokumentus? Un, kam/kāds no tā labums? Dzimšanas datumu un personu apliecinoša dokumenta datus tieši tāpat kā ārvalstnieka personas kodu droši vien UR notāri nepārbauda (nevar pārbaudīt) un abos gadījumos paļaujas uz iesnieguma veidlapā ietverto iesniedzēja apliecinājumu par iesniegtās informācijas patiesumu. Vai šādā gadījumā ir jebkāds pamats uzskatīt, ka informācija par dzimšanas datumu ir vieglāk pārbaudāma/drošāka par personas kodu? Vai arī pēc dzimšanas datuma un personu apliecinoša dokumenta persona ir labāk identificējama?

Ļoti gribas cerēt, ka Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs apzinās sava lēmuma izmaksas un ir izvērtējis, ka tās ir nebūtiskas salīdzinot ar ieguvumu (?!), ko šis lēmums radīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai vajadzīga Āfrika?

Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV valdes locekle, projekta līdzautore, Džona Kabota Universitātes Romā docente, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Piebalgu par ekonomikas ministru

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

Anēmiskā globālās ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu – tāds ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viedoklis, un nekas neliecina, ka tas būtu nepārdomāts. Fonda vadītājas Kristīnes Lagardas formulējums par «jauno viduvējību» kā investīciju vides un izaugsmes jauno normu ir labs iemesls arī Latvijas ārpolitikas ekonomiskās dimensijas plānotājiem un īstenotājiem pārdomāt divreiz, vai nevajadzētu skatus vēl apņēmīgāk vērst pāri tuvākajiem un ērtākajiem tirgiem. Tas principā neapšauba pastāvošo realitāti, ka nozīmīgākā preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr arī spēja gūt labumu no uzrāviena eksotiskākos tirgos par ļaunu nenāks. Bet šāda spēja ir jāplāno un jākopj laikus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas palīdz piekļūt biznesa finansējumam, kur korupcija un postkoloniālie aizspriedumi to liedz

Tehnoloģijas afrikāņiem dod iespēju pašiem noteikt savu likteni un attīstības trajektoriju, paliekot savā sociālajā un kulturālajā vidē, saka Āfrikā strādājošas aizdevumu platformas Ovamba Solutions dibinātāja Vaiola Luelina (Viola Llewellyn). Rīgā viņa viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu esat norādījusi uz inovācijām un tehnoloģijām kā demokratizējošu spēku. Kad mēs Rietumos runājam par demokrātiju, tad ar to saprotam varas dalīšanu, bet jūs acīmredzot to saprotat citādi, jo jūsu Ovamba Solutions pozicionē sevi kā pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šariata likumiem.

Par šariatu mēdz būt nepareizs priekšstats. Kad cilvēki Rietumos dzird šo vārdu, tad tas viņiem saistās ar terorismu un slepkavošanu. Kad mēs ar biznesa partneri Marvinu Kolu (Marvin Cole) sākām Kameronā un Centrālāfrikā veidot šo biznesu, tad sapratām, ka Āfrikas tirgū vienkārši ir spēkā zināmas ekonomiskās struktūras, un tās vietējā situācijā ir visnotaļ jēdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank aicina investēt Āfrikas uzņēmumos

Gunta Kursiša, 09.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikā ir lielas dabas resursu rezerves, tādēļ uzņēmumi, ar kuros banka saviem klientiem piedāvās investēt, darbojas galvenokārt dabas resursu ieguves un pārstrādes nozarē, norāda Swedbank pārstāvji. Swedbanka sākusi piedāvāt saviem klientiem iespēju investēt ar Āfriku saistītajos uzņēmumos.

Bankas klienti to var darīt, piesakoties Swedbank jaunajam dinamiskajam depozīta piedāvājumam «Āfrika», teikts bankas paziņojumā.

Dinamiskais depozīts piesaistīts reitingu aģentūras Standard&Poor‘s Access Africa indeksam, kurā iekļauti lielākie un likvīdākie uzņēmumi, kas darbojas tikai Āfrikā un šajā kontinetā gūst arī vairāk nekā pusi no saviem ieņēmumiem. To skaitā ir viens no pasaulē lielākajiem izrakteņu un dabas resursu ieguves uzņēmumiem Anglo American, zelta ieguves un ražošanas kompānijas Rangold Resources, Iamgold, AngloGold Ashanti, naftas un gāzes izpētes un ieguves uzņēmums Tulloe Oil, kā arī pasaules lielākais platīna ieguves uzņēmums Anglo Platinum. Standard&Poor’s Acces Afrika eiro indeksā ietilpst arī finanšu un telekomunikāciju kompānijas, Db.lv skaidroja Swedbank preses sekretāre Kristīna Jakubovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samērā trūcīgās Āfrikas valstis ir arī reģioni ar lielāko izaugsmes potenciālu, no kura iegūs tie, kas būs pirmie, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas aizvien pragmatiskākā pieeja attīstības palīdzībai (AP) Āfrikā un citviet dod arī biznesa iespējas šajos tirgos. Pagaidām gan no ES puses AP vairāk ir kā riska menedžments, lai sevišķi melnā kontinenta sociālajām problēmām līdz ar bēgļu plūdiem neļautu radīt politisko krīzi Eiropā. Vispragmatiskākā pieeja Āfrikai pagaidām ir Ķīnai. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrika tirgojas ar Ameriku, kas šogad arī ir sasparojusies ar investīciju un sadarbības projektiem. ES ar 50 miljardu eiro AP budžetu gadā tomēr ir pasaulē lielākā ieguldītāja dažāda veida palīdzības projektos Āfrikā, un ir pēdējais laiks vērtēt, kā lai šīs investīcijas nestu atgriezenisku labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Partiju līderi nespēj precīzi nosaukt pasaules kontinentus

Dienas Bizness, 05.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav izslēgts, ka Latvijas pilsoņi var tuvākajā nākotnē piedzīvot jaunu pasu un citu dokumentu maiņas vilni, jo fakts, ka personas kodā esot ietverts personas vecums, īsti neatbilstot cilvēktiesībām. Turklāt pēc personas koda mūsu valstī esot iespējams noteikt pat cilvēka dzimumu, jo numerologi spēj visādus brīnumus.

Var jau būt, ka ir daļa sabiedrības, kurai nav patīkami, ka svešs cilvēks, ieraugot personas kodu, spēj momentāni izdarīt noteiktus secinājumus. Tomēr tāpēc vien nevajag iet galējībās, un, pirms ķerties pie šo kodu mainīšanas, vajadzētu ņemt vērā vienu otru būtisku aspektu.

Pirmkārt, jāatzīst, ka vismaz Latvijā personas kods tiek izmantots pārāk plaši - to tiek prasīts norādīt, pat aizpildot anketas, lai daļā tirdzniecības vietu saņemtu lojalitātes kartes. Un tas ir totāli lieki. Tādējādi to lietošanu ikdienā būtu nepieciešams būtiski ierobežot. Otrkārt, nekādi nav skaidrs, kā gan var pamanīties, ieraugot tikai personas kodu, noteikt cilvēka dzimumu, ņemot vērā, ka šā koda otrā daļa nebūt nav unikāla - tā nereti ir vienāda dažādu dzimumu un vecumu cilvēkiem. Treškārt, likt pēkšņi mainīt pases un autovadītāju apliecības (uz kurām, kā zināms, arī ir personas kods), būtu pārāk dārgi un sarežģīti. It īpaši, ņemot vērā, ka šāda soļa ieguldījums personas datu aizsardzības jomā būtu visnotaļ apšaubāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas eksperti sāk Āfrikas sieviešu izglītošanu uzņēmējdarbības jautājumos

Db.lv, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiski motivēta migrācija nav vienā virzienā, un migrantu naudas pārvedumi ir nozīmīgi arī Eiropai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Paralēli migrantu pieplūduma krīzei Eiropā notiek arī pretēja kustība, un Eiropā naudu sapelnījušie atgriežas Āfrikā, lai sāktu patstāvīgu biznesu. Tā publikācijā par Senegālu un Subsahāras Āfriku vispār secina biznesa datu un ziņu aģentūra Bloomberg. «Šis ir izcils piemērs, ka cilvēks, nopelnot starta kapitālu attīstītā Eiropas valstī, atgriežas dzimtajā zemē un uzsāk savu biznesu. Faktiski gan pašam imigrantam un viņa ģimenei, gan tā dzimtajai zemei tas ir ideāls imigrācijas variants, kad ārzemēs uzkrātā pieredze un kapitāls atvesti un ieguldīti savā valstī,» DB saka farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs, migrācijas jautājumos specializējies ekonomikas zinātņu doktors Eduards Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautas skaitīšana internetā iespējama vien ar eparaksta un internetbankas starpniecību

Elīna Pankovska; Dace Preisa, 02.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu valsts inspekcija ir noteikusi pagaidu aizliegumu datu apstrādei Centrālas statistikas pārvaldes (CSB) vietnē www.Tautasskaitisana.lv līdz brīdim, kad personu ievadītie dati būs drošībā. Tāpēc šobrīd CSB piedāvā autorizēties tikai ar e-paraksta vai banku identifikatoriem.

CSP uzsver, ka šie ir droši identifikatori iedzīvotāju personības noteikšanā un nav pieejami nepiederošām personām, kā tas varētu būt ar personas pasu datiem. Līdz papildu risinājumu izstrādei, atbilstoši Datu valsts inspekcijas norādījumiem, nebūs iespējams aizpildīt elektroniski anketas, izmantojot personas kodu un pasu datus.

Jau vēstīrs, ka Datu valsts inspekcija brīdina, ka citas personas identifikatoru – personas datu, izmantošana, lai aizpildītu tautas skaitīšanas anketu internetā, bez pašas personas piekrišanas, ir administratīvi vai pat krimināli sodāma rīcība.

Datu valsts inspekcija, konstatējusi, ka informāciju, kura, aizpildot tautas skaitīšanas ir sniegta CSB, pēc tam ir iespējams skatīt, labot vai precizēt, Vietnē ievadot personas, kura informāciju CSB sniedza, personas kodu un pases numuru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, nomaiņu, tomēr ir neskaidrības par šo kodu mainījušo personu iepriekšējām saistībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība jau ir akceptējusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kurš dos iespējas jebkuram cilvēkam iegūt jaunu personas kodu bez dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. DB jau rakstīja, ka jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par šiem grozījumiem gan vēl gala vārds būs jāsaka Saeimai.

«No personas datu aizsardzības viedokļa šāda personas koda nomaiņas iespēja ar tādu, kas nesatur datus par personas vecumu, nav slikta ideja, jo līdzīgi procesi notiek arī citās valstīs, tomēr ir vairāki jautājumi, uz kuriem vismaz pašlaik nav skaidru atbilžu,» situāciju raksturo personas datu aizsardzības eksperts un SIA E - sabiedrības risinājumi valdes loceklis Māris Ruķers. Ja parlaments attiecīgos grozījumus akceptēs, tad no 2017. gada jebkurš cilvēks varēs nomainīt savu personas kodu gluži tāpat, kā pašlaik pasi, mainot uzvārdu – reģistrējot laulību – un samaksājot attiecīgu valsts nodevu. «Neredzu problēmas ar valsts iestāžu pārbaudēm par personas kodu mainījušajiem cilvēkiem, bet redzu jautājumus no privātsektora par to, kā viņi varēs pārbaudīt šo cilvēku saistības, un cik tas izmaksās,» atzīmēja M. Ruķers. Viņam nav informācijas par to, vai ar privātuzņēmējiem notikusi kāda saruna – diskusija – par šādu tēmu. «Jautājums jau nav par dzimšanas datuma slēpšanu, jo valsts iestādes ar pieeju reģistriem to zinās, bet gan – par privātsektora iespējām identificēt personas kodu nomainījušo personu,» turpina M. Ruķers. Viņš uzskata, ka privātsektoram tāpat nāksies uzglabāt gan pašreizējo, gan arī jauno personas kodu. «Naivi ir uzskatīt, ka veco kodu neviens vairs negribēs zināt, jo būs jānoskaidro personas iepriekšējās saistības utt.,» uzskata M. Ruķers. Viņaprāt, valstij vajadzētu pārskatīt gadījumus, kad tiek pieprasīts un publiskots personas kods. Līdz ar to būtu jāprecizē, kas tad ir tā cilvēku grupa, kuras personas koda izmantošana saistībā ar dzimšanas datuma izpaušanu pašreiz rada un radīs privātuma aizskārumu, piemēram, komersantu amatpersonu datu publicēšana oficiālajā publikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea brīdina par krāpnieciskām viltus vēstulēm

Lelde Petrāne, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi Nordea klienti saņēmuši krāpnieciska satura e-pastus it kā bankas vārdā, kuros aicināti izmantot bankas internetbanku, informēja kredītiestādes pārstāve Signe Lonerte.

Banka šobrīd pārbauda šos gadījumus un aicina klientus nekādā gadījumā nereaģēt uz šādām viltus vēstulēm, par šādiem saņemtiem ziņojumiem nekavējoties informējot banku.

Banka aicina ņemt vērā:

• Neatbildēt zvaniem, īsziņām vai e-pastiem «it kā no Nordea» ar lūgumu atsūtīt savu paroli vai citus identifikācijas datus. Nordea nekad nezvana un neizsūta e-pastus, neveido internetbankā logus, kuros aicina ievadīt personīgu informāciju. Personīgas informācijas piemēri: maksājumu kartes numurs, kartes derīguma termiņš, PIN kods, internetbankas lietotāja kods, parole.

• Savus personas datus vai konta informāciju norādīt tikai tajās tīmekļa vietnēs, par kuru drošumu (SSL jeb HTTPS pieslēgums) klients ir pārliecināts un kuru apmeklēšanu iepriekš iniciējis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Salacgrīvas ostā muitošana tiks nodrošināta diennakts režīmā

Lelde Petrāne, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk Salacgrīvas ostas kā robežšķērsošanas vietas uzraudzību, kravu muitošanu un kontroli veiks Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts (MKP), kas strādā diennakts režīmā.

Līdzīgi kā Mērsraga ostā un Rojas ostā, kur muitas kontroli pēc nepieciešamības veic diennakts režīmā strādājošā Ventspils ostas MKP amatpersonas, turpmāk arī Salacgrīvas ostā muitošanu būs iespējams nodrošināt diennakts režīmā. Muitas kontroli kuģiem vai to kravām Salacgrīvas ostā faktiski veiks Rīgas brīvostas MKP muitas amatpersonas, ierodoties fiziski vai veicot pārbaudes dokumentāri, pēc informācijas saņemšanas no kuģošanas komercsabiedrības, kuģa īpašnieka, kapteiņa, to pilnvarota kuģa aģenta vai, ja tas ir atpūtas kuģis, no jahtkluba, kurā attiecīgais kuģis piestāj.

Līdz šim Salacgrīvas ostā darbojās pastāvīgs muitas kontroles punkts, un muitas kontrole tika nodrošināta darba dienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Savukārt Rojas MKP un Mērsraga MKP muitas iestāžu kodi tika izmantoti tikai vietas apzīmēšanai bez muitas amatpersonu pastāvīgas klātbūtnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Televīzijas pakalpojumu sniedzējs Lattelecom uzsācis reklāmas kampaņu, kuras pamatā tiks izmantots tikai QR kods (quick response code). Latvijā šī būs pirmā šāda veida QR kodu kampaņa.

Vides reklāmas ar QR kodu, patlaban redzamas trīs ārvides plakātos Rīgā, Ventspilī un Bauskā, un nākamā mēneša laikā plānots esošās reklāmas papildināt ar citām QR kodu aktivitātēm, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ar viedtālruni vai planšetdatoru noskenēts QR kods ved uz konkrētu interneta vietni. Lattelecom reklāmas kampaņas ietvaros paredzēts, ka QR kods vedīs uz vietni, kurā Lattelecom piedāvās bez maksas izmēģināt interneta televīzijas pakalpojumus.

Par QR kodu popularitātes pieaugumu liecina to plašais pielietojums drukātajos medijos un dažādas aktivitātes publiskajā telpā, piemēram, «dzīvie QR kodi», kurus veido cilvēki, turot rokās melnbaltas plāksnes, uzskata Lattelecom pārstāvji. Tā, piemēram, otrdien, pulksten 16.30 Doma laukumā pasaulē lielāko «dzīvo QR kodu» cer izveidot Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studenti, iesaistot QR koda veidošanā 150 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Situācija saistībā ar «aplokšņu» apmēru ir dramatiska

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem, informē VID.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar «aplokšņu» algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais «aplokšņu» algas saņēmēju īpatsvars - 37%.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

«Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku,» uzsver VID ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Veidos datu bāzi par nodokļu maksātājiem, kuru parādi pārsniedz 100 latus

Lelde Petrāne, 12.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Grozījumi paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiks ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādu kopsumma pārsniedz 100 latus.

Informācija tiks aktualizēta divas reizes mēnesī. Ar datu bāzes izveidošanu tiks ietaupīti līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie VID resursi, kā arī tiks novērsts izziņu viltošanas risks. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus nepieciešamības gadījumā pārliecināties par darījuma partnera nodokļu maksāšanas disciplīnu.

Lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods, tādējādi tiks nodrošinātas fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi.

Lai izveidotu minēto datu bāzi, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgu programmatūru un integrēt to jau esošajā VID sistēmā, līdz ar to MK lēma, ka datu bāze ir jāizveido līdz 2013. gada 1. janvārim, kad tā kļūs publiski pieejama. Šobrīd saskaņā ar likumā par nodokļiem un nodevām noteikto VID pienākums ir publicēt informāciju par tiem simts nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikā ir 55 miljardieri, daudz vairāk nekā lēsts iepriekš, atsaucoties uz Nigērijā bāzētā finanšu žurnāla Ventures sniegto informāciju, ziņo BBC.

Starp šiem cilvēkiem ir arī trīs sievietes - Kenijas prezidenta māte Ngina Kenijata, Angolas prezidenta meita Izabella Dos Santos un Nigērijas naftas magnāte un modes dizainere Folorunšo Alakija.

Bagātākais cilvēks ir Nigērijas Aliko Dangote ar bagātību 20,2 miljardu ASV dolāru apmērā.

Šī informācija, visticamāk, būs par pamatu debašu atsākšanai par nevienlīdzību starp bagātajiem un nabadzīgajiem cilvēkiem Āfrikā. Aprīlī Pasaules Banka vēstīja, ka to cilvēku skaits, kuri Āfrikā dzīvo galējā nabadzībā, pēdējo trīs desmitgažu laikā pieaudzis no 205 miljoniem līdz 414 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vitol, Helios un Shell noslēdz vienošanos par naftas pārstrādes uzņēmumiem Āfrikā

Līva Melbārzde, 21.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vitol sadarbībā ar Helios Investment Partners vienojies par Shell vairākuma naftas pārstrādes uzņēmu akciju iegādi Āfrikā kopā par aptuveni 1 miljardu dolāru.

Saskaņā ar šo vienošanos divi kopuzņēmumi turpmāk nodrošinās Shell degvielas un smērvielu pieejamību 14 Āfrikas valstīs ar Shell zīmolu. Viens kopuzņēmums nodarbosies ar Shell eļļas produktiem, to izplatīšanu un mazumtirdzniecību 14 Āfrikas valstīs, ar potenciālu nākotnē pievienot vēl piecas valstis. Vitol un Helios piederēs 80% uzņēmuma, bet pārējie 20% - Shell. Otrs uzņēmums, kurā 50% piederēs Shell un 50% Vitol un Helios, nodarbosies ar Shell esošajām smērvielu jaukšanas rūpnīcām septiņās valstīs un uzraudzīs attiecības ar lielākajiem izplatītājiem katrā valstī, kurā darbojas galvenais kopuzņēmums, kā arī veiks vairākas citas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru