"Pēdējos gados Latvijā sievietes vairs netiek atklāti vervētas prostitūcijai ārzemēs, un vervēšanas laikā noziedznieki cenšas izvairīties no vardarbības un draudiem. Vervēšana notiek, balstoties uz savstarpējās izdevības principu, un tikai retos gadījumos sievietes tiek piespiestas nodarboties ar prostitūciju, jo tas noziedzniekiem ir neizdevīgi un riskanti," teikts šodien, 26.jūnijā, valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā.
Ministru Kabinets šodien, 26.jūnijā, izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008.gadam īstenošanu, Db.lv informēja Iekšlietu ministrija.
Ziņojumā konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības problēmas attīstībā Latvijā 2006.gadā saglabājušās līdzšinējās tendences – atsevišķu iedzīvotāju grupu sociālekonomiskie apstākļi nosaka to, ka Latvija pārsvarā ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, nevis tranzīta vai mērķa valsts.
Ar intensīvu Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu darbu esot panākts, ka valstī gandrīz nenotiek cilvēku tirdzniecība Palermo protokola izpratnē – izmantojot vardarbību, viltu un draudus. Latvijā aktuālāka ir cita problēma: vēloties uzlabot savu materiālo stāvokli, pārsvarā jaunas sievietes apzināti piekrīt nodarboties ar prostitūciju citās Eiropas Savienības valstīs.
Pēdējos gados Latvijā sievietes vairs netiek atklāti vervētas prostitūcijai ārzemēs, un vervēšanas laikā noziedznieki cenšas izvairīties no vardarbības un draudiem. Vervēšana notiek, balstoties uz savstarpējās izdevības principu, un tikai retos gadījumos sievietes tiek piespiestas nodarboties ar prostitūciju, jo tas noziedzniekiem ir neizdevīgi un riskanti. Noziedzīgās darbības cilvēku tirdzniecības jomā tiek slēptas arī zem legālas uzņēmējdarbības dažādām formām, un personu vervēšanai tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas, reklāmas izdevumi u.c.
Pēc Valsts policijas rīcībā esošās aptuvenās informācijas uz citām Eiropas valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi pārsvarā atkārtoti no Latvijas izbrauc vairāki desmiti sieviešu. Galvenās cilvēku tirdzniecības mērķa valstis ir Lielbritānija, Vācija, Itālija, Spānija, Šveice, Dānija, Portugāle un Norvēģija.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā izbraukušo sieviešu skaits aizvien palielinās, jo kā pilntiesīgas dalībvalsts pilsones viņas var nodarboties ar prostitūciju citās ES dalībvalstīs. Šāda veida noziegumu skaits pieaugs vēl straujāk sakarā ar robežu "atvēršanu" ES ietvaros, jo kopš 2007.gada arī Latvijas nepilsoņiem nav nepieciešamas vīzas iebraukšanai citās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Apvienoto Karalisti.
Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka organizētās noziedzības grupas Latvijā aktīvi nepiedalās cilvēku tirdzniecībā. No tā attur augstais risks un niecīgie ienākumi par vervēšanu. Tomēr mērķa valstu suteneri nereti ir saistīti ar mērķa valstu un starptautisko organizēto noziedzību, un tieši šajās valstīs sievietes nereti tiek pakļautas fiziskai un emocionālai vardarbībai, tiek ekspluatētas verdzībai pielīdzināmās formās, bet ienākumus gūst mērķa valstu organizētās noziedzības un seksa industrijas organizatori.
Tā kā daļā Eiropas Savienības valstu brīvprātīga pilngadīgu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu iesaistīšanās prostitūcijā nav noziegums, vairums Eiropas valstu policiju ar Latvijas policiju cilvēku tirdzniecības apkarošanā nesadarbojas. Šajās valstīs kriminālvajāšana pret personām, kuras gūst labumu no prostitūcijas, parasti tiek uzsākta tikai par piespiedu iesaistīšanu prostitūcijā vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Prokuratūrā izmeklētajās lietās cilvēku tirdzniecībā ir parādījusies jauna personu kategorija. Pamatā tie ir Latvijas darba meklētāji ārpus valsts robežām, kas, iespējams, cietuši no piespiedu darba dažādām formām. Jāņem vērā, ka minētajam cilvēku tirdzniecības veidam piemīt ļoti augsts latentuma līmenis, jo cietušās personas, lai saņemtu labu atalgojumu, labprātīgi pakļauj sevi šādai cilvēku tirdzniecības formai. Šajā sakarībā problemātiska ir cilvēku tirdzniecības upuru sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, iespējams, ka tuvākajos gados cilvēku tirdzniecība var tikt veikta ne tikai saistībā ar personu seksuālo izmantošanu un piespiedu darba dažādām formām, bet arī ar cilvēku orgānu pārdošanu transplantācijai, teikts ziņojumā.
2006.gadā Latvijā pēc Krimināllikuma 1541.panta Cilvēku tirdzniecība uzsākti astoņi kriminālprocesi, uz tiesu nosūtītas lietas par diviem noziedzīgiem nodarījumiem, bet pēc Krimināllikuma 1651.panta Par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai uzsākti 24 kriminālprocesi un uz tiesu nosūtītas lietas par 35 noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat uzsākti trīs kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 165. panta Sutenerisms un to ietvaros aizturētas piecas aizdomās turamās personas, bet uz tiesu nosūtītas lietas par trīs noziedzīgiem nodarījumiem. 2006.gadā nav konstatēts neviens gadījums, kas būtu klasificējams kā piespiešana nodarboties ar prostitūciju.