Absolūtam vairumam Latvijas uzņēmumu faktiski nebūs nekādu iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās un 85-90% iepirkumu nokļūs pelēkajā zonā.
Šādu secinājumu par Ministru kabineta komitejā atbalstītajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā pēc rūpīgas likumprojekta izpētes izsaka Fēlikss Vaivods, Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas jurists. Likumprojekts, kas tuvākajā laikā tiks virzīts izskatīšanai valdībā, rada nopietnas bažas par to, ka pasūtītāji, darbojoties praktiski bez jebkādiem noteikumiem, varēs rīkoties ne tikai nesaimnieciski, bet arī lobēt atsevišķu uzņēmumu intereses, ierobežojot citu uzņēmēju iespējas piekļūt valsts pasūtījumam, uzsver arī Db aptaujātie uzņēmēji.
Neredz iemeslus
Db jau vairākkārt ziņoja, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekts paredz atcelt nepieciešamību piemērot iepirkuma procedūru gadījumos, kad preču vai pakalpojumu vērtība nepārsniedz 92 755 Ls, bet būvdarbu izmaksas - 200 tūkst. Ls. Ar likuma grozījumiem esošais slieksnis preču un pakalpojumu iepirkumiem tiek celts vairāk nekā 9 reizes (līdz maksimālajam ES slieksnim), savukārt slieksnis būvdarbu iepirkumiem tiek palielināts 20 reizes, kas arī būtu viens no augstākajiem ES, samazinot to gadījumu skaitu, kad pasūtītājam jāorganizē iepirkuma procedūras. «Lai vairāk nekā 9 reizes palielinātu iepirkumu slieksni, ir jābūt ļoti nopietnam pamatojumam, tomēr no likumdevēja tāds nav dzirdēts,» norāda apsardzes firmas SIA Grifs AG direktore Maija Vavilova. Premjers Ivars Godmanis ļāvis noprast, ka turēsies pie likuma grozījumos noteiktajiem sliekšņiem, kaut arī ES direktīva mums obligāti neprasa noteikt tik augstu minimālo līgumcenas slieksni. «Ne likumprojekta anotācijā, ne politiķu publiskajos izteikumos nav atrodams saprātīgs pamatojums tam, kādēļ Latvijā slieksnis iepirkuma procedūru piemērošanai būtu jāpalielina 9 reizes. Latvija ir starp ES korupcijas apdraudētākajām valstīm, tādēļ diez vai Latvijas pilsonis var justies tikpat drošs par to, ka valsts vai pašvaldība budžeta naudu neizsaimniekos vai neatdos «savējiem», nekā analoģiskā situācijā varētu justies Dānijas vai Zviedrijas pilsonis,» uzsver sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. Konkrētu atbildi, kāpēc sliekšņus nepieciešams palielināt tik kardināli, Finanšu ministrija Db nesniedza.
Sola ekonomiju
I. Godmanis, finanšu ministrs Atis Slakteris un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss līdz šim uzsvēruši, ka, paaugstinot slieksni, mazie iepirkumi tiks efektivizēti, mazinot birokrātisko slogu, līdz ar to valsts iestādes varēs ieekonomēt uz administratīvajām izmaksām. «Šis ir viens no sektoriem, kuru reorganizējot būs iespējams panākt ietaupījumu un samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, esošo procedūru vietā ieviešot efektīvāku kontroles mehānismu. Ar šo soli nepārprotami arī tiktu panākta nevajadzīgās birokrātijas samazināšana,» plānotās izmaiņas Db komentē A. Slakteris. Savukārt uzņēmēji un eksperti ar lielu skepsi raugās uz iespējamo ekonomiju. «Likumprojekta anotācija deklarē, ka no iepirkuma sliekšņa palielināšanas samazināsies valsts administratīvie izdevumi, taču zīmīgi, ka ailītē par likumprojekta ietekmi uz valsts budžetu nav atrodami nekādi dati,» norāda I. Kažoka. «Man nav gadījies redzēt kādus Finanšu ministrijas aprēķinus, kas apliecinātu nesamērojamos korupcijas riskus ar mistisko ieguvumu, ko viņi min,» atzīmē arī KNAB vadītāja p.i. Alvis Vilks. Kā Db noskaidroja Finanšu ministrijā, izstrādājot grozījumus likumā, šādi aprēķini nemaz neesot veikti. «Konkurences iespēju un kontroles mazināšana var radīt būtiskus zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam, nevis sniegt ietaupījumu. Nenodrošinot objektīvas un pārskatāmas iepirkuma procedūras, var vēl vairāk zust uzņēmēju un sabiedrības uzticamība pasūtītāju rīcībai iepirkumu jomā,» uzsver F. Vaivods, piebilstot, ka likums ir tik tālu aizgājis un tam principiālu iebildumu no ministriju puses nav, jo visas valsts iestādes ir pasūtītāji, kurus šāds likums apmierina.
Tiks zem sliekšņiem
2007. gadā iepirkumi līdz ES sliekšņiem (no 10 000 Ls līdz 92 tūkst. Ls (precēm un pakalpojumiem) un līdz 3.5 milj. Ls (būvdarbiem)) veidoja 92.9 % no kopējā izsludināto iepirkumu skaita, IUB statistiku izpētījis F. Vaivods. «Mūsuprāt, tik augsti sliekšņi nav piemēroti Latvijas mērogam. Ja vēl diskutējams varētu būt jautājums par būvniecības iepirkumiem, tad pakalpojumu jomā lielākā daļa valsts pasūtījumu būs zem šī sliekšņa,» uzsver Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas viceprezidents Māris Plūme. «Tomēr visvairāk pārsteidz klusā gaita, kādā šis likumprojekts tiek virzīts - ir pilnībā izpalicis valdības dialogs ar biznesa vidi, kurš tik būtisku izmaiņu gadījumā ir obligāts,» turpina M. Plūme. Finanšu ministrija gan iebilst, uzsverot, ka iepirkumu procedūru sliekšņa paaugstināšana ir plaši diskutēta ar uzņēmējiem reģionos.
Maina pa kluso
Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja v.i. Raimonds Jonītis atgādina, ka jau pērn oktobrī KP sniedza atzinumu par likumprojektu, skaidri norādot, ka jebkura sliekšņu palielināšana var samazināt konkurenci valsts un pašvaldību iepirkumos. «Šī gada jūlijā dokuments Valsts sekretāru sanāksmē mazliet labotā redakcijā piedāvāts virzīšanai tālāk. Ņemot vērā, ka bija paredzēts slieksni palielināt no 10 uz 50 tūkst. Ls, mūsu kompromisa piedāvājums bija palielināt to līdz 25 tūkst. Ls, apzinoties, ka 10 tūkst. Ls varētu būt pārāk zems slieksnis,» skaidro R. Jonītis. «Tagad sliekšņi ir dramatiski paaugstināti un to vienoti aizstāv paši konkursu rīkotāji - valsts institūcijas un Latvijas Pašvaldību savienība,» atzīmē KP vadītājs.
Pēc KNAB un citu Db aptaujāto ekspertu domām, minimālos līgumcenas sliekšņus var paaugstināt tikai tādā gadījumā, ja likumā tiek noteikta detalizēta kārtība vienkāršotu iepirkuma procedūru veikšanai zem noteiktā līgumcenas sliekšņa. Bez tam likumā skaidri un nepārprotami jāiekļauj prasība nodrošināt atklātību, brīvu konkurenci, objektivitāti un iespējas apstrīdēt pasūtītāja lēmumus vienkāršotajās iepirkuma procedūrās.