Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte publicējusi pētījuma telekomunikāciju prognozes 2008.gadam kopsavilkumu, Db.lv informēja Deloitte vecākais menedžeris Aleksandrs Parfinovičs. Galvenās prognozes ir šādas:

1. No kredītu krīzes līdz komunikāciju krīzei

Kādas ir izredzes telekomunikāciju sektoram 2008. gadā? Vai kredītu krīze izraisīs komunikāciju krīzi? Tās ietekme dažādās valstīs un dažādu veidu uzņēmumiem būs atšķirīga. Visiem telekomunikāciju uzņēmumiem rūpīgi jāpārskata sava izmaksu bāze – ekonomikas apsīkums varētu būt stimuls izmaksu pazemināšanai un darbinieku skaita samazināšanai. Apsīkums var arī pavērt iespējas konsolidācijai – daži jaunās pasaules telekomunikāciju titāni var pat nospriest, ka fiskālais diskomforts un svārstīgās vērtēšanas industrializētajā pasaulē ir stimuls sākt meklēt izdevīgus darījumus. Latvijā, papildus kredītu krīzei, augstajai inflācijai un ekonomikas atdzišanai, sagaidāms, ka cilvēki būs arvien taupīgāki savos ikmēneša izdevumos. Tas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no viena patērētāja draud samazināties.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi izsoles rezultātus par radiofrekvenču spektra joslu 791,0 MHz - 821,0 MHz/832,0 MHz - 862,0 MHz lietošanas tiesību piešķiršanu, kuru plašāk pazīst kā digitālo dividendi, informē SPRK.

Izsolē, kas norisinājās no 21.-22.oktobrim, tika piedāvātas radiofrekvenču spektra joslas 791,0 MHz - 821,0 MHz/832,0 MHz - 862,0 MHz lietošanas tiesības komercdarbībai Latvijas teritorijā trim izsoles uzvarētājiem. Atbilstoši izsoles nolikumam, katrs izsoles uzvarētājs varēja iegūt radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tikai uz vienu izsoles priekšmeta daļu, kas paredzētas izmantošanai komercdarbībā Latvijas teritorijā no 2015.gada 1.jūlija uz 18 gadiem.

Izsoles priekšmeta katras daļas sākumcena bija 320 tūkstoši latu. Izsole tika rīkota ar augšupejošu soli. Izsoles kārtas sākumcenas paaugstināšanas solis bija ne mazāks par 32 tūkstošiem latu. Izsolē pieteicās un piedalījās četri komersanti - Bite Latvija, Tele2, Latvijas Mobilais Telefons, Telekom Baltija, izsoles dalībniekiem veicot vairāksolīšanu kopumā 25 izsoles kārtās. AS Telekom Baltija 24.izsoles kārtā neiesniedza savu piedāvājumu, kas saskaņā ar izsoles nolikumu nozīmēja izstāšanos no turpmākās dalības izsolē.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Zviedrijas mobilo sakaru operatori cenšas atbrīvoties no t.s. trešās paaudzes (3G) licencēs iekļautām saistībām nodrošināt UMTS standarta pārklājumu valsts mazapdzīvotās teritorijās. Tā raksta biznesa avīze Dagens industri (DI). DI raksta, ka operatori lūguši Zviedrijas regulatoru pieļaut, ka lauku un mežu apvidos izmanto citas lieljaudas datu pārraides tehnoloģijas nekā UMTS, kas prasa lielu bāzes stacījui blīvumu. Tele2, kam ir 3G licence, apsver sadarbību ar jaunu uzņēmumu Nordisk Mobiltelefon. Tas piedāvā 3G tipa pakalpojumus izmantojot cdma450 tehnoloģiju, kas prasa mazāku bāzes stacīju skaitu. Cdma 450 Latvijā izmanto Triatel. Zviedrijā Tele2 cenšas attīstīt UMTS tīklu kopā ar TeliaSonera (kam pieder daļas Lattelekom un Latvijas mobilā telefonā/LMT). Tiek arī pieprasīts, lai pāatrinātā GSM standarta datu pārraides tehnoloģija EDGE tiktu no regulatora atzīta ka 3G ekvilents (tā teorētiski var sasniegt pārraides ātrumu 384 kilobiti sekundē/kbps, UMTS tik pat teorētiski spēj virs 2 megabiti/Mbps, bet cdma 450, it kā 2.4 Mbps). Latvijā EDGE nesen ieviesa LMT. DI norāda, ka Zviedrijas regulators vēl nav nolēmis, vai pilnībā pieļaut novirzes no UMTS licencēm, kas pretēji citviet Eiropā tika izdalītas bez milzu samaksas. Tomēr zviedru operatoru uzskata, ka arī netērējot miljardus licencēm, UMTS izbūves izmaksas samērā lielās, mazapdzīvotās valsts teritorijā prasa pārmērīgas investīcijas.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi.

Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu.

Šobrīd gan zvērinātu tiesu izpildītāju, gan maksātnespējas procesa administratoru rīkotajās izsolēs visā Latvijā nereti piedalās tādi izsoles dalībnieki, kuri ar dažādiem līdzekļiem ietekmē citus izsoles dalībniekus ar mērķi samazināt izsoles cenu, tādējādi kavējot konkurenci izsoles dalībnieku vidū un izsoli kā mantas pārdošanas veidu padarot neefektīvu. Līdz ar ko samazinās godprātīgo izsoles dalībnieku skaits, izsolāmie objekti tiek nosolīti par mazāku summu, nekā tas objektīvi būtu bijis iespējams vai tieši pretēji – tiek nosolīta neadekvāti augsta summa bez nolūka to maksāt, kā rezultātā izsoles jāatzīst par nenotikušām ar no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Zviedrijas telekomunikāciju regulators noraidījis operatoru Vodafone un 3 (uzņēmuma zīmols ir cipars trīs) lūgumu atvieglot to UMTS jeb trešās paaudzes (3G) licenču prasību izbūvēt UMTS tīklu visas valsts teritorijā. Uzņēmumi bija piedāvājuši mazapdzīvotajā, mežainā un kalnainā Ziemeļzviedrijā UMTS standarta tīkla vietā ierīkot cdma450 tīklu, kas prasītu ievērojami mazāk investīciju bāzes stacijās, jo vienas bāzes stacijas sniedzamība ir lielāka nekā augstās frekvences UMTS bāzes stacijām. Abi operatori ir vīlušies zviedru regulatora rīcibā, tomēr Vodafone saskata zināmu cerības staru apstāklī, ka noteikti signāla standarti, kas varētu ļaut samazināt bāzes staciju skaitu mazapdzīvotos rajonos. Savukārt sabiedriskās organizācijas Ziemeļzviedrijā ir nobažījušās par šādu iespēju. Konkurents TeliaSonera, savukārt, deklarēja, ka regulators rīkojies pareizi, jo savādāk patērētājiem dažās Zviedrijas malās būtu jāpērk divi mobilie telefoni, viens, kas darbojas GSM/UMTS standartā, bet otrs – cdma450 tīklā. Latvijā cdma450 sakarus, arī ātru 3G datu pārraidi, piedāvā Triatel.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta, liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. 15 % mobilo tālruņu lietotāju ceļojumā tālruni neņem līdzi vai to pilnīgi izslēdz, bet 21 % ārzemēs izmanto tikai īsziņu (SMS) pakalpojumu.

Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4–6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu – tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

„Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. „Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis – tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo traucēkli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Jauna ES aptauja liecina, ka augstā viesabonēšanas maksa attur eiropiešus no mobilo tālruņu izmantošanas ārzemēs

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta. Par to liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā. Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4-6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu - tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

"Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. "Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis - tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo trauckli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Arvien biežāk tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs parādās tautā par spekulantiem saukto cilvēku tirgus eiforijā pirktie īpašumi. Tā intervijā Db atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.

Mūsu saruna notiek dienā, kad bija paredzēta viena no īpašumu izsolēm, taču tā tika atcelta. Kāpēc izsoles nenotiek?

Cilvēkiem nav naudas. Visi procesi Latvijas tautsaimniecībā atbalsojas arī tiesu izpildes procesos. Tad, kad visi visu pirka, pie mums notika tieši tas pats — bija interesenti, cenas solīja augstākas, nekā vērtējumos norādīts utt. Šobrīd viss iet atpakaļgaitā. Turklāt vērtētāji atzīst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt, pielietot salīdzināmo metodi, jo tirgus faktiski neesot.

Vai tas nozīmē, ka izsolāmo objektu skaits palielinās? Vai skaits ir bijis līdzīgs arī iepriekš, tikai atšķirība tā, ka objekti daudz ātrāk tika realizēti?

Ceturtdien portālā db.lv publicētais Tatjanas Verjē blogs „Telekomunikāciju tarifi Latvijā nesaprotami augsti” izraisīja plašu diskusiju un daudzveidīgu reakciju par šo tēmu komentētāju vidū.

Blogā autore kritizē gan starptautisko tarifu zvanus, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbību, gan Latvijas telekomunikāciju tirgū it kā nepastāvošo konkurenci, gan arī it kā netaisnīgo telekomunikācijas infrastruktūras sadalījumu.

Tik tiešām, telekomunikāciju nozare un starptautisko tarifu lielums Latvijā tiek regulēti. No vienas puses to regulēšanu veic SPRK, taču komisija nosaka vienīgi tarifu griestus, tas ir – cenu par sarunas minūti, kāda nevar tikt pārsniegta. Tajā pašā laikā tarifus mūsu valstī, kā jebkurā valstī ar tirgus ekonomiku regulē arī pats tirgus, kurā valda ļoti asa konkurence, jo telekomunikāciju pakalpojumus Latvijā sniedz vairāk nekā 300 kompānijas.

8 ES dalībvalstis apsteidz ASV platjoslas pakalpojumu ieviešanas ziņā, teikts Komisijas ziņojumā par telekomunikācijām

Kā norādīts Eiropas Komisijas 13. ziņojumā par sasniegto vienotā telekomunikāciju tirgus jomā, Dānija, Nīderlande, Somija un Zviedrija ir pasaulē vadošās valstis platjoslas pakalpojumu ieviešanā — šo valstu platjoslas pakalpojumu izplatības rādītājs 2007. gada beigās pārsniedza 30 %.

Izplatības rādītājs visās šajās ES dalībvalstīs, kā arī Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Luksemburgā un Francijā 2007. gada jūlijā pārsniedza ASV platjoslas pakalpojumu izplatības rādītāju (22,1 %). 2007. gadā platjoslas līniju skaits Eiropas Savienībā pieauga par 19 miljoniem, kas atbilst vairāk nekā 50 000 mājsaimniecībām katru dienu. Platjoslas nozares kopējo ieņēmumu apjoms tiek lēsts 62 miljardu eiro apmērā, un Eiropas kopējais platjoslas pakalpojumu izplatības līmenis sasniedza 20 %. Tomēr patērētājiem varētu piedāvāt ievērojami vairāk priekšrocību no vienotā tirgus, konkurences palielināšanās un regulējuma sloga samazināšanas tirgus dalībniekiem.

2007. gadā LMT spējis veiksmīgi atrisināt lielāko daļu uzdevumu un noslēgt pārskata gadu ar lielāko apgrozījumu – 199.8 miljoni latu un peļņu – 63.4 miljoni latu LMT vēsturē, Db.lv informē uzņēmuma preses sekretāre Elīna Lidere.

Katru gadu palielinās arī valsts budžetā samaksāto nodokļu apmērs, kas ierindo LMT desmit lielāko Latvijas nodokļu maksātāju sarakstā. 2007. gadā kopējie samaksātie nodokļi sasniedza 39.7 miljonus latu.

Latvijas Mobilais Telefons 2007. gadā veicis kapitālieguldījumus 24.3 miljonu latu apmērā.

Kopš LMT dibināšanas kopējie kapitālieguldījumi pārsnieguši jau 246 miljonus latu. Šīs investīcijas ļāvušas LMT izveidot vienu no modernākajiem mobilo sakaru tīkliem Eiropā.

LMT tīkla pārklājums, tai skaitā arī mobilajam internetam ir vairāk nekā 99% Latvijas teritorijas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot mobilo sakaru operatoru kvalitātes mērījumus 2007. gadā, atzinusi LMT kā kvalitatīvāko visos galvenajos parametros.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Iespējams, ka maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka aktīvu izsolēs varētu uzaicināt piedalīties pārstāvjus no Ekonomikas policijas, lai novērstu tā dēvēto reideru dalību izsolēs, informē bankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

«KPMG Baltics ir aizdomas par atsevišķiem gadījumiem, kuros varētu būt notikusi slēpta vienošanās starp izsoles dalībniekiem, taču skaidru pierādījumu tam nav. Patlaban ļoti nopietni apsveram iespēju vērsties Ekonomikas policijā, lai tās pārstāvjus piesaistītu Latvijas Krājbankas aktīvu izsolēs, tādējādi samazinot risku par slēptu dalībnieku vienošanos pirms izsoles,» norādīja Fīrmanis.

Arī AS Reverta (iepriekš Parex banka) pārstāve Madara Kalveite apstiprināja, ka izsolēs ir patiešām daudz šādu gadījumu.

«Ir novērots, ka izsolēs piedalās vieni un tie paši cilvēki, kuri arī neslēpj, ka viens otru pazīst. Ir bijuši gadījumi, kad pirms izsoles pienāk un pajautā bankas pārstāvjiem, līdz kādai summai banka ies. Ir bijuši arī gadījumi, kad ierauga, ka uz izsoli ieradušies bankas pārstāvji, un dodas uzreiz prom, pat nepiedaloties izsolē,» sacīja Kalveite.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Par izteiktu līderi mobilo telekomunikāciju pakalpojumu jomā Baltijā pēc apmierināto un lojālo klientu skaita izvirzījies uzņēmums Latvijas Mobilais Telefons (LMT), liecina pētījums.

EPSI Rating pētījums liecina, ka tieši LMT ir vislojālākie klienti gan patērētāju, gan biznesa segmentā. Turklāt Latvija ievērojami apsteidz Lietuvu un Igauniju, jo tieši Latvijas uzņēmumiem ir vislojālākie korporatīvie klienti.

Izmantojot starptautisko klientu apmierinātības indeksu EPSI Rating, veikta mobilo telekomunikāciju tirgus izpēte, noskaidrojot klientu apmierinātības un lojalitātes līmeni Baltijas valstīs.

Klientu apmierinātības līmenis telekomunikāciju pakalpojumiem Latvijā un Lietuvā ir augstāks nekā Igaunijā. Lai arī pēdējos gados visās Baltijas valstīs klientu apmierinātības rādītāji ir palielinājušies, šogad vērojams kritums Lietuvas iedzīvotāju apmierinātībā ar mobilo telekomunikāciju operatoru sniegtajiem pakalpojumiem.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Latvijā telekomunikāciju nozarē tarifi šogad faktiski nepieaugs, bet arī nekritīsies kā iepriekšējos gadus.

Uzsvars uz mobilo internetu

Telekomunikāciju tarifi šogad faktiski nepieaugsLatvijā šogad daudz straujāk nekā citās valstīs procentuāli pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas izmantos mobilo internetu. Tāpēc šajā segmentā ir lielas izaugsmes iespējas, akcentē LTA izpilddirektors. Arī operatori norāda, ka 2009.gadā lielu vērību ir iecerēts pievērst tieši mobilajam internetam. Latvijas Mobilā telefona (LMT) preses sekretāre Elīna Lidere Db pastāstīja, ka LMT turpina attīstīt mobilo sakaru tīklu un šobrīd norit intensīvs darbs pie ātrgaitas datu pārraides tīkla paplašināšanas. LMT arī atzīmē, ka arvien vairāk cilvēku sākuši izmantot mobilā interneta iespējas gan mobilajā tālrunī, gan arī kā interneta pieslēgumu datoram - iBirojs. «Mobilais internets turpina uzņemt apgriezienus tirgū. Mobilā interneta pakalpojums kļūs vēl populārāks un pieejamāks plašākam cilvēku lokam, pateicoties dažādām apmaksas sistēmu pieejām. Piemēram, Bite ir sākusi piedāvāt jaunu produktu – priekšapmaksas mobilo internetu,» Db norāda Bites grupas ģenerāldirektors Freds Renčaks. Arī Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa paredz, ka interneta un telekomunikāciju tirgus kļūs aizvien mobilāks, izkonkurējot esošās tehnoloģijas un piedāvājot aizvien vairāk bezvadu risinājumu. «Tā kā mobilais internets ir salīdzinoši jauns pakalpojums Latvijas tirgū, tad sagaidāms, ka aizvien vairāk cilvēku iepazīs tā iespējas un tā popularitāte augs,» uzsver R.Peļņa.