NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes preses centrs izplatījis informāciju par drošības zonām NATO samita laikā.

Drošības zonas

Drošības zonas Rīgā būs laikā no 27. līdz 29. novembrim ap NATO samita norises vietām un delegāciju viesnīcām.

Šajās dienās drošības zonas plānotas:

Olimpiskā sporta centra rajonā

1. Grostonas, Tomsona, Zaubes, Nītaures, Mālpils , J. Daliņa ielās

2. Skanstes ielā no Mālpils līdz Zirņu ielai

3. Vesetas ielā no Sporta ielas

4. Ēveles ielā līdz Kr. Valdemāra ielai

Rīgas centrā

1. Arhitektu un Inženieru ielās

2. Elizabetes ielā no Tērbatas līdz Kr. Barona ielai

3. Alfrēda Kalniņa ielā no Kr. Barona ielas līdz Marijas ielai

4. Merķeļa ielā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Olimpisko spēļu mieru Londonā sargās rekordliels Lielbritānijas armijas karavīru, drošības dienestu un policijas darbinieku skaits.

Kopumā Lielbritānijas Olimpiādes apsargāšanai izvietos 18 tūkstošus militārpersonu. Iepriekš šis skaitlis bija paredzēts mazāks, tomēr atklājās, ka privātā apsardze kompānija G4S nespēj nodrošināt nepieciešamo cilvēku skaitu.

Tas lika Lielbritānijas valdībai palielināt Olimpiādēs apsargāšanai izvietoto karavīru skaitu par 3,5 tūkstošiem. Iepriekš jau vēstīts, ka Londonas Olimpiskās spēles apsargās arī britu helikopteru bāzes kuģis HMS Ocean, bet Lielbritānijas galvaspilsētā izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Satraukumu par Londonas Olimpisko spēļu drošību palielinājušas arī Izraēlas bažas, ka varētu tikt veikts uzbrukums tās sportistiem. Izraēlas slepeno dienestu pārstāvji ir pārliecināti, ka Eiropā darbojas Irānas aģentu šūniņas, kuras varētu veikt uzbrukumus Londonas Olimpisko spēļu laikā. Lai to nepieļautu, Izraēla brīdinājusi Lielbritāniju un nosūtījusi speciālā dienesta Shin Bet pārstāvjus, kas apsargās valsts sportistus.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Sakarā ar Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Rīgas domes Kultūras departamenta un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumu ir sagatavoti Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumi, kuros ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17.novembrī plkst. 21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā;

• 18.novembrī plkst. 10.00 ekumēnisks dievkalpojums Doma baznīcā;

• plkst. 11.15 svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa;

• plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11.Novembra krastmalā;

• no plkst. 19.30 līdz plkst. 20.30 svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna;

• plkst. 20.30 svētku uguņošana no A-B dambja, informēja Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta speciālām caurlaidēm):

Sakarā ar NATO Rīgas samita 2006 rīkošanu Latvijas Republikā 28. un 29. novembrī, kā arī ievērojot Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas vēstuli un Latvijas Republikas Jūras spēku komandiera vēstuli, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu un transportlīdzekļus ar caurlaidēm, kuras izsniedz Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests, Drošības policija un Valsts policijas caurlaižu birojs):

No 25. novembra no plkst. 00.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- autostāvvietā pie Latvijas Nacionālās operas.

No 26. novembra no plkst. 12.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- Kārļa Ulmaņa gatvē (abos virzienos), posmā no Beberbeķu ielas līdz Upesgrīvas ielai;

- Ciema ielā;

- Gaviezes ielā, posmā no Čuguna ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Mūkupurva ielā, posmā no Gaviezes ielas līdz lidostas "Rīga" apvedceļam;

- Mežmalas ielā;

- Rikšotāju ielā;

- Gramzdas ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Priedaines ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Grenču ielā, posmā no Mūkupurva ielas līdz Zebrenes ielai;

- Zebrenes iel, posmā no Grenču ielas līdz Valtaiķu ielai;

Izraēla ir nobažījusies, ka Irānas aģenti varētu sarīkot uzbrukumu tās sportistiem Olimpisko spēļu laikā, tādējādi «atzīmējot» četrdesmito gadskārtu kopš palestīniešu radikāļi nogalināja 11 Izraēlas sportistus Minhenes Olimpiādes laikā, vēsta ārvalstu masu saziņas līdzekļi.

Izraēlas slepeno dienestu pārstāvji ir pārliecināti, ka Eiropā darbojas Irānas aģentu šūniņas, kuras varētu veikt uzbrukumus Londonas Olimpisko spēļu laikā. Lai to nepieļautu, Izraēla brīdinājusi Lielbritāniju un nosūtījusi speciālā dienesta Shin Bet pārstāvjus, kas apsargās valsts sportistus. Savukārt Izraēlas izlūkdienests Mossad uzsācis iespējamo Irānas aģentu medības Eiropā.

Izraēla pieļauj, ka Irānas dienesti nolīguši eiropiešus, kas pārgājuši islāma ticībā, lai veiktu uzbrukumus. Starp iespējamiem teroristiem esot vācieši, zviedri un daži briti.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Bulgārijā tika uzspridzināts Izraēlas tūristu autobuss. Teroraktā dzīvības zaudējuši seši, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 30 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir izraēlieši.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Lai pirmklasniekiem mācītu satiksmes noteikumus un bērnu vecāki varētu justies mierīgi par mazo skolēnu pirmajām patstāvīgajām gaitām, Ceļu satiksme drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes, Iekšlietu ministrijām un Valsts Policiju rīko bērniem veltītu satiksmes drošības kampaņu "Piesprādzē! Neriskē!". Tās galvenais mērķis ir mācīt mazos cilvēkus vienmēr atcerēties par satiksmes drošību, gan piesprādzējoties braucot automašīnā, gan ievērojot satiksmes noteikumus ejot pa ielu.

Lai aktualizētu drošības jostu lietošanu mazajiem pasažieriem, šogad ar kampaņas palīdzību tiek uzrunāti 1. un 2. klases skolēni.

Mācību materiāls "Droši uz ielas" un Pasažiera apliecība

Vairāk nekā 40 000 pirmo klašu audzēkņiem CSDD sagatavojusi mācību materiālu "Droši uz ielas". Skolēni aicināti pēc mācību materiāla apguves kopā ar vecākiem parakstīt solījumu, kas apstiprina viņu apņemšanos turpmāk vienmēr automašīnā lietot drošības jotas. "Robja birojs" apņēmīgajiem pasažieriem nosūtīs pasažiera apliecības - simbolisku dokumentu, kas būs mazo satiksmes dalībnieku dotā solījuma liecība un atgādinājums. Pasažieru apliecības skolēniem nogādās SIA "DPD Latvija".

Ministru prezidenta amata kandidāts Ivars Godmanis publiskojis izstrādāto valdības 100 dienu rīcības plānu. Uzdevumi sadalīti 6 blokos:

Neatliekamie Valdības darbi.

Tiesiskais bloks

1. Valdība iesniegs Saeimā likumprojektus:

- par parlamentārās kontroles atjaunošanu Valsts drošības iestādēm, vienlaikus nemainot prokuratūras kā vienīgās tiesiskās uzraudzītājas funkcijas ( par pamatu ņemot likuma "Valsts drošības iestāžu likums" redakciju līdz 2002.gadam);

- grozījumus KNAB likumā, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora obligātu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par KNAB vadītāja iecelšanu un atcelšanu;

- grozījumus Kriminālprocesa likumā, iestrādājot nosacījumu KPL 410.pantā, ka prokurors nodod lietu tiesnesim, kurš pieņem lēmumu;

- grozījumus likumos, lai personas, kuriem apturēta mandāta darbība (t.sk. sakarā ar apsūdzību smagos noziegumos), varētu saņemt kompensācijas par attaisnojošu darba kavējumu (t.sk. attaisnojošs tiesas spriedumu);

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Pēc internetā publicētā aicinājuma nākamnedēļ vardarbīgi gāzt Latvijas valdību, Drošības policija par attiecīgu noziedzīgu nodarījumu ierosinājusi krimināllietu.

Krimināllieta ierosināta par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat pieciem gadiem. DP pagaidām neatklāj vai tiem jau ir kāda aizdomās turamo personu grupa.

Uzsaukuma autori interneta vietnē www.nostarsaeimu.times.lv aicina ierasties pie Saeimas nama bruņotiem "ar degmaisījuma pudelēm, dakšām un traktortehniku" un, sekojot Kārļa Ulmaņa piemēram, veikt valsts apvērsumu. "[Valsts] prezidents [Valdis Zatlers] jau izteicis savu pozīciju neatlaist Saeimu, vēsturiski tikai Kārlis Ulmanis izdarīja to ko tagad vajadzētu darīt prezidentam - veikt valsts apvērsumu," teikts paziņojumā.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības, informē Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

Pagājušajā piektdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka izmaksu nodrošinās banka Citadele.

Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā «neforsēt» banku Citadele, jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.

Ja vēlas skaidrā naudā izņemt summu, kas pārsniedz 500 latus, cilvēki aicināti vismaz dienu iepriekš par to paziņot bankai, jo Citadeles filiālēs papildu skaidras naudas pievedumi nenotiks.

Bankas Citadele filiāles pastiprināti apsargās policija, un banka aicina drošības apsvērumu dēļ cilvēkus izvēlēties bezskaidras naudas pārskaitījumu uz kādu citu kontu.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Pēc pēdējā mēneša laikā veiktajām dārglietu zādzībām vai to zagšanas mēģinājumiem, kompānijas drošības eksperti aicina pievērst lielāku uzmanību esošiem drošības pasākumiem arī citiem mazumtirgotājiem, kuru darbība saistīta ar vērtīgu preču tirgošanu un uzglabāšanu.

Drošības risinājumu kompānija AS G4S Latvia mazumtirgotājus aicina izvērtēt ieviestos drošības pasākumus un to atbilstību viņu komercdarbībai.

„Diemžēl jāsecina, ka arī pašu mazumtirgotāju attieksme ir neuzmanīga un nevērīga. Tieši šobrīd, krītot kopējam iedzīvotāju pirktspējas līmenim, jāizvērtē visi drošības riski un jāveic efektīvi aizsardzības pasākumi. Tiesa gan - nereti pietiek ar uzlabojumiem ikdienas saimnieciskās darbības procesos, lai veikalu īpašnieki vai darbinieki paši „nepalīdzētu” garnadžiem realizēt iecerētos nodomus.

Kā vēl viena negatīva tendence jāmin mazumtirgotāju un telpu iznomātāju vājā sadarbību drošības jautājumos. Jāveido dialogs, lai tirgotāju veikali, kuru pamatdarbība ir saistīta ar t.s. „riska precēm”, neatrastos stratēģiski kļūdainās vietās, piemēram, pie lielveikalu ieejām,” db.lv skaidro Eduards Bukovskis, AS G4S Latvia valdes loceklis, Fiziskās apsardzes departamenta direktors.

Situācija ir kritiska, un saasinātajos ekonomiskajos apstākļos šis ir pēdējais brīdis, lai nozarē strādājošie vienotos par darbības vienotu koncepciju, uzskata AS G4S Latvia. Apsardzes nozare atzīta par vienu no netīrākajām, vērtējot nomaksāto nodokļu apjomu, aiz sevis atstājot celtniecību.

Drošības risinājumu kompānija AS G4S Latvia ceturtdien, 10. jūlijā tikās ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas vadību, lai pārrunātu situāciju drošības pakalpojumu nozarē, Db.lv informē AS G4S Latvia pārstāve Signe Znotiņa.

Pašlaik drošības pakalpojumu tirgū Latvijā strādā aptuveni 300 licenzētas kompānijas, kas, salīdzinot ar citu valstu pieredzi, ir nepamatoti augsts rādītājs. Lielo komersantu skaitu, visticamāk, vēsturiski veidojuši salīdzinoši vieglie nosacījumi, kas ļauj kļūt par apsardzes kompāniju, ko nosaka gan Apsardzes darbības likums, gan MK Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi.

Vairāku Latvijas drošības iestāžu darbu šobrīd faktiski neviens nekontrolē. To intervijā Db pauž bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Lainis Kamaldiņš. Viņš arī analizē situāciju valstīsaistībā ar telefonsarunu noklausīšanos, kas aktualizējās pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis iznākšanas.

Liela ažiotāža šobrīd ir ap savulaik it kā noklausītajām advokāta A. Grūtupa un vairāku tiesnešu telefonsarunām. Kam tad attiecīgajā periodā - no 1998. līdz 2000. gadam bija iespēja veikt šādas noklausīšanās?

Teorētiski to bija iespējas izdarīt ļoti daudziem. Protams, lai to izdarītu, jābūt speciālistam, taču tajā laikā pieļauju bija pietiekami daudz operatīvi tehniskie darbinieki no citām, piemērām policejiskām vai militārām, struktūrām, kas varētu veikt šādu pieslēgšanos. Turklāt pietika jau, lai attiecīgais speciālists atbrauktu tikai uz iekārtas ieslēgšanas brīdi, jo apmainīt kasetes var jebkurš. Tādējādi ir ļoti plašs personu loks, kas to varētu izdarīt. Savukārt attiecībā uz tehniku, izskatās, ka izmantota tikusi pati vienkāršākā. Pieļauju pat, ka varētu tikt izmantot vēl no padomju gadiem palikusī tehnika, un tādas daudzi var izgatavot mājas apstākļos.