AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

AS Valmieras stikla šķiedra 11. maija akcionāru sapulces lēmumi

2007.gada 11.maijā notika akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta

revidenta atzinums, 2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

1. Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes,

padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS „Valmieras

stikla šķiedra” padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu.

Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada peļņas izlietošana”:

1. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL (septiņi simti deviņpadsmit tūkstoši seši simti astoņdesmit viens lats).

Līdz 5.oktobrim Valmieras dome turpina cenu aptauju konsultantu izvēlei par Baltijas kiberpilsētas projekta sagatavošanu Phare 2003 projektu konkursam. Domes priekšsēdētājs Inesis Boķis norāda, ka projekts paredz atsevišķu biznesa inovāciju centru jeb inkubatoru izveidi ne tikai Valmierā, bet katrā Vidzemes pilsētā. Projekta kopējais finansējums orientējoši ir 6,3 miljoni eiro. Projektu atbalsta Alūksnes, Gulbenes, Valkas un Madonas pašvaldības, taču projekta iesniedzēja būs Valmieras pilsētas dome. Kiberpilsetas projektam jau ir veikta priekšizpēte, kam no Eiropas Savienības Phare 2001 ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas pērn tika saņemti 130 000 eiro.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Apstiprināti AS Valmieras stikla šķiedra Valdes sēdē 2007.gada 27.aprīlī (protokols Nr.03/2007)

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2006. gada pārskatu

apstiprināšana AS Valmieras stikla šķiedra valdes, zvērināta revidenta un

padomes ziņojums par akciju sabiedrības 2006. gada budžeta izpildi un 2006. gada

pārskata apstiprināšana

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS Valmieras

stikla šķiedra padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu (uz 27 lpp. pielikumā).

2. 2006. gada peļņas izlietošana

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL

Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Uzticamākie Valmieras rokfestivāla apmeklētāji, spītējot sliktajiem laika apstākļiem, tomēr ieradās Pauku priedēs, lai baudītu īpašo Valmieras rokfestivāla gaisotni un 17 pazīstamu latviešu grupu uzstāšanos. Jau tagad ir zināms, ka pateicoties Valmieras domes atbalstam, Valmieras rokfestivāls notiks arī turpmāk. Īsi pirms rokfestivāla sākuma notika žurnālistu tikšanās ar Valmieras pilsētas mēru Inesi Boķi, kurš uzsvēra, ka Valmieras rokfestivāls savā 9 gadu pastāvēšanas laikā ir pierādījis, ka tas ir nozīmīgs pasākums ne tikai Valmieras pilsētai, bet arī visai Latvijai, jo ir Latvijas pirmais lielais vasaras sezonas mūzikas pasākums brīvdabā. Neskatoties uz to, ka Valmieras rokfestivālam šogad bija salīdzinoši neliels budžets, aptuveni 26 000 latu, organizatori spēja piedāvāt apmeklētājiem 17 Latvijā pazīstamas un populāras rokgrupas, kā arī nodrošināt augstas kvalitātes skaņu, gaismas un video tehniku. Tāpat korekti un profesionāli darbojās apsardzes un citi tehniskie dienesti. „Jau vairākus gadus mums nepaveicas ar laiku, jo vasaras siltais lietus ir īpaši iemīļojis Valmieras rokfestivālu,” stāsta Aigars Krēsla, piebilzdams, ka pat pārceļot rokfestivālu uz jūnija pirmo sestdienu, lietus iemanās nolīt tieši šajā nedēļas nogalē. Šogad festivālu apmeklēja nepilni 3 tūkstoši skatītāju. Lietus mākoņi jau sāka pulcēties virs Pauku priedēm pirms festivāla sākuma, tomēr ļaujot skatītājiem noklausīties pirmās grupas, sēžot sausā zālītē. Sākoties death’n’roll grupas Sanctimony priekšnesumam, sāka līt, kas neatturēja dedzīgākos fanus skatuves priekšā lēkāt un izklaidēties. Daļa rokfestivāla viesu bija spiesti slēpties zem Pauku kuplajām priedēm. „Nestabilajos Latvijas laika apstākļos ir grūti laicīgi prognozēt labu vai sliktu laiku, tāpēc mums ir uzdevums domāt, kā pasargāt apmeklētājus no iespējamā lietus. Turpmāk Valmieras rokfestivālā visām alus un uzkodu tirdzniecības vietām blakus būs jānodrošina apmeklētājiem iespēju baudīt dzērienus zem lielām teltīm,” informē A.Krēsla. Līdzīgi, kā šogad arī citus gadus stiprs lietus lija nevis visu nakti, bet gan aptuveni stundu. „Ja cilvēkiem ir vietas, kur lietus laikā patverties no slapjuma, tas neatturēs apmeklētājus ierasties uz pasākumu,” uzskata A.Krēsla, piebilzdams, ka vairs nepaļausies uz veiksmi un daudz nopietnāk pievērsīsies tieši šai problēmai. Atgādinām, ka Valmieras rokfestivālu kopš 2002. gada organizē SIA “Jumprava studija”, kuru izveidoja grupas “Jumprava” dalībnieki Aigars Krēsla, Aigars Grauba, Aigars Grāvers un Ainārs Ašmanis. Līdz 2002. gadam Valmieras rokfestivālu organizēja A.Krēslas izveidotais Valmieras mūzikas klubs “Multiklubs”. Savukārt 2001.gada vasarā A.Krēsla pārdeva savas “Multikluba” īpašuma daļas, vienlaicīgi pārņemot savā rīcībā Valmieras rokfestivālu organizēšanu.

Valmieras novada pašvaldības un enerģētikas uzņēmuma "Adven Latvia" kopuzņēmums AS "Valmieras enerģija" par 3,9 miljoniem eiro pilsētā būvēs jaunu šķeldas katlumāju Ausekļa ielas rajonā, informē "Adven" pārstāvji.

Šķeldas katlumāja Valmieras pilsētā, Rietekļa ielā 1, tiks būvēta ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 3 902 522 eiro, tostarp 1 330 785 eiro ir projektam piešķirtais ES līdzfinansējums.

Adven Latvia Cēsīs būvēs jaunu šķeldas katlumāju 

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas...

Šobrīd siltumenerģijas ražošanu Ausekļa ielas rajonā nodrošina cits siltumenerģijas ražotājs, izmantojot dabasgāzes kurināmā iekārtas. Pēc projekta realizācijas siltumenerģijas ražošanu šajā rajonā pilnībā nodrošinās "Valmieras enerģija".

Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir nodrošināt visiem Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas patērētājiem stabilu un drošu siltumapgādi par pieņemamu cenu, kā arī samazināt siltumapgādes tarifa un kurināmā pieejamības atkarību no importēta fosilā kurināmā.

"Valmieras enerģija" valdes loceklis Māris Kānītis norāda, ka uzņēmums jau ir modernizējis gan labā, gan kreisā krasta centralizētās siltumapgādes ražošanas avotus. "Jaunās katlumājas projekts Rietekļa ielā 1 būs mūsu nākamais izaicinājums un nozīmīgs solis Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes attīstībā," pauž Kānītis.

Šobrīd tiek veikta plānošana un priekšdarbi, lai iespējami ātrāk sāktu būvdarbu iepirkumu un būvniecību, lai apkure no jaunā siltumavota tiktu nodrošināta jau 2024.gadā.

"Adven Latvia" projektu vadītājs Mārcis Smalkais skaidro, ka, izbūvējot jaunu šķeldas katlumāju, atjaunojamo energoresursu īpatsvars Valmieras pilsētā tiks palielināts līdz vairāk nekā 90% no kopējā kurināmā, kas tiek izmantots siltumenerģijas ražošanai. Pēc projekta realizācijas plānots samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz pat 3042 tonnām gadā.

Vienlaikus uzņēmums Valmieras pašvaldības īpašumā nodevis veco katlumāju Rīgas ielā 25, kura pārtapusi par laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve" un turpmāk būs pagaidu mājvieta arī Valmieras Drāmas teātrim.

Pērn "Valmieras enerģijas" apgrozījums bija 3,05 miljoni eiro, bet peļņa - 434 681 eiro.

"Valmieras enerģija" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 071 300 eiro. Siltumenerģētikas uzņēmumu grupas "Adven/Varmvarden" kompānijai SIA "Adven Latvia" pieder 52,15% "Valmieras enerģijas" akciju, bet Valmieras pilsētas pašvaldībai - 47,85% akciju.

Valmieras pilsētas Ziemassvētku egli 30.novembrī iedegs Pasaules galvenais Ziemassvētku vecītis no Lapzemes. Šādu pārsteigumu bērniem sagādājusi Valmieras pilsētas pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, Pilsētas Galerija Valleta un Valmieras uzņēmēji, informēja Valmieras pilsētas pašvaldība.

Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā, kas norisināsies laukumā starp Valmieras Kultūras centru un Pilsētas Galeriju Valleta, piedalīsies ne vien Ziemassvētku vecītis no Lapzemes, bet arī Valmieras Lielo masku teātris, iesaistot klātesošos rotaļās un citās aktivitātēs, tāpat iecerēti bērnu sarūpēti priekšnesumi.

''Šogad Valmierā viesosies Pasaules galvenais Ziemassvētku vecītis, turklāt Ziemassvētki ir laiks, kad brīnumi piepildās, tādēļ Valmieras pilsētas pašvaldība un Valmieras Kultūras centrs aicina bērnus no 15.novembra līdz 25.novembrim rakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim. Vēstulēs bērni varēs atklāt arī kādu nelielu, klusu vēlēšanos. Visus vēstījumus nodosim Ziemassvētku vecītim no Lapzemes,'' informēja Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja vietniece Anita Upeniece, piebilstot, ka vēstules varēs sūtīt Valmieras pilsētas pašvaldībai (Lāčplēša iela 2) vai Valmieras Kultūras centram (Rīgas iela 10) ar norādi Ziemassvētku vecītim. Vēstules būs iespējams arī personīgi iemest speciāli šim nolūkam paredzētās kastītēs, kas atradīsies Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvajā ēkā Lāčplēša ielā 2 un Valmieras Kultūras centra ēkā Rīgas ielā 10.

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

Ceturtdien, 17.janvārī, Valmieras pilsētas pašvaldības dome apstiprinājusi Saistošos noteikumus Nr.48 Par Valmieras pilsētas pašvaldības 2008.gada budžetu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Valmieras pilsētas pašvaldības 2008.gada ieņēmumi kopā ar līdzekļu atlikumu uz gada sākumu plānoti 26 086 798 latu apmērā, kas ir 949 lati uz vienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju.

2008.gadā nodokļu ieņēmumi plānoti 13.57 miljonu latu apmērā. Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos 2008.gadā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (94.6%) un nekustamā īpašuma nodoklim. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms (tajā skaitā 2007.gada nesadalītais atlikums) budžetā prognozēts 12 839 289 latu apmērā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis par kārtējo gadu plānots par 3.18 miljoniem latu jeb par 33.6% vairāk kā 2007.gada sākotnējā plānā. Nekustamā īpašuma nodokli 2008.gadā plānots iekasēt 639 174 latu apmērā. Azartspēļu nodokli 2008.gadā plānots iekasēt 93 600 latu apmērā, kas ir par 2.8 tūkstošiem latu jeb 3.1% vairāk kā 2007.gadā.

Valmieras pilsētas pašvaldība nolēmusi uz laika periodu no 2009.gada 1.augusta līdz 31.decembrim Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam, izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekam un Finanšu dienesta vadītājam - finanšu direktoram samazināt mēneša darba algu 2009.gadā par 15% procentiem.

Šīm amatpersonām arī piešķirs bezalgas atvaļinājumu ne mazāk kā piecu darba dienu apmērā 2009.gada ietvaros. Līdzīgas izmaiņas skars ikvienu pašvaldībā strādājošo, izņemot izglītības iestāžu pedagoģiskos darbiniekus, norādīja Valmieras pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Kazuša.

Pašvaldības dome nolēma uz laika periodu no 1.augusta līdz 31.decembrim samazināt mēneša darba algu par 15% arī Valmieras pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Valmieras Siltums, SIA Valmieras Ūdens, SIA Valmieras Namsaimnieks un SIA Valmieras Komunālā saimniecība valžu priekšsēdētājiem.

Atalgojumu par 30% samazinās pašvaldības komisiju priekšsēdētājiem. Savukārt domes deputāti turpmāk strādās 35 stundas mēnesī līdzšinējo 40 vietā, deputāti - komiteju priekšsēdētāji 40 stundas līdzšinējo 45 vietā. Deputātiem noteikts atalgojums 6.50 Ls stundā līdzšinējo 8 Ls vietā. Arī domes priekšsēdētāja vietniece saņems piemaksu 80 Ls mēnesī līdzšinējo 115 Ls vietā. Jāpiemin, ka mēra vietnieks Valmieras domē nav atbrīvotais amats.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Stikla šķiedras ražotājs AS "Valmieras stikla šķiedra" pagājušajā gadā strādāja ar 127,922 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 36,8% un bija 6,154 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2022.gads sākās ar rekordlieliem pārdošanas apmēriem un vēsturiski zemu gatavās produkcijas krājumu atlikumu pirmajā ceturksnī, jo, pirmkārt, pēc vannu krāsns rekonstrukcijas bija jāizpilda 2021.gadā atliktie pasūtījumi. Otrkārt, piegādes ķēdes starp Āziju un Eiropu vēl arvien apgrūtināja augstas transporta izmaksas.

Šie apstākļi radīja iespēju vairāku pārdošanas cenu korekciju rezultātā uz klientiem novirzīt pieaugošās grupas izejmateriālu, dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksas, teikts vadības ziņojumā.

Riska vadības pasākumu ietvaros 2019.-2022.gada periodā uzņēmums pakāpeniski samazināja sadarbības apmērus ar biznesa partneriem Krievijā un Baltkrievijā, tāpēc karadarbības sākums 2022.gada februārī būtiski neietekmēja "Valmieras stikla šķiedras" grupas izejmateriālu piegādes un pārdošanas ieņēmumus. Tikai atsevišķi Krievijas piegādātāji nelielos apmēros piegādāja izejmateriālus stikla kausēšanas ražošanas procesa nodrošināšanai - šī sadarbība tika pārtraukta nekavējoties karadarbības sākuma posmā, un krietni pirms starptautisko tirdzniecības sankciju ieviešanas pret Krieviju.

Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

21.decembrī Valmieras pašvaldības dome atbalstījusi ierosinājumu papildināt pilsētas Uzņēmēju Konsultatīvās padomes sastāvu, iekļaujot tajā arī a/s Valpro Corp pārstāvi Aivaru Flemingu, kā arī Valmieras Senioru akadēmijas pārstāvi Ināru Poļaku, Db.lv informēja Valmieras pilsētas pašvaldība.

Turpmāk Uzņēmēju Konsultatīvajā padomē darbosies 18 uzņēmēji. Saskaņā ar nolikumu padome ir aktīvu cilvēku grupa, kas pārstāv uzņēmēju intereses Valmieras pilsētā, kā arī kalpo kā sabiedriskās domas veidošanas instruments. Uzņēmēju konsultatīvā padome izveidota ar nolūku sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Valmieras pilsētā un aktivizēt dialogu starp pilsētas pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem, veicinot viedokļu apmaiņu un lēmumu pieņemšanu saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, pozitīvi ietekmējot uzņēmējdarbības vidi pilsētā.

Valmieras Uzņēmēju konsultatīvo padomi vada SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Jurģis Ābele.

Valmieras dome biznesa attīstībai var piedāvāt samērā nelielas teritorijas, plašāku industriālo zonu izveidei nepieciešama sadarbība ar apkārtējiem novadiem.

Ja Valmiera, kas sevi pozicionē kā rūpniecības pilsētu, grib attīstīties, tai nepieciešamas jaunas platības ražošanai. Pašvaldībai pašai pieder pieci hektāri pie bijušā gaļas kombināta Rūpniecības ielas apkārtnē, ko iegādājies krievu investors, un vēl pa diviem hektāriem citās divās vietās pilsētā.

Ir potenciālie investori, kas, meklējot vietu ražotnēm, atzinuši, ka zemes ir par maz, neslēpj ilggadējais Valmieras mērs Inesis Boķis. «Uzņēmēji grib nākt tur, kur kaut kas ir. Skatās, vai ir darbaspēks, vai tas ir kvalificēts, bet galvenais – izvietojums. Valmierai vajag papildu rūpniecisku zonu, pie tā strādājam, tā varētu atrasties apkārtējo novadu teritorijās, bet tas ir divu pašvaldību dialogs, kādā veidā to īstenot,» stāsta I. Boķis. Jautāts, vai nepastāv iespēja atpirkt privātiem īpašniekiem piederošus zemes gabalus rūpniecības attīstībai, viņš atbild noliedzoši – pašvaldībai šādu līdzekļu nav. Tai jāsedz gan pašas tēriņi, gan jāfinansē par pienākumu uzliktās funkcijas, gan jāveic iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas šogad ir 656 tūkst. eiro. I. Boķis domā, ka ir virkne lietu, ko par šo naudu varētu uzlabot turpat Valmierā.

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Tuvāko septiņu gadu laikā Valmieras pilsēta cer tās iedzīvotāju skaitu palielināt par 5000, stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks («Valmierai un Vidzemei»).

Lai gan drīzumā tiks rīkota izsole par īres tiesībām pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Valmieras namsaimnieks» celtajos īres namos, Baiks norāda, ka ar 150 jaunajiem dzīvokļiem dzīvojamā fonda trūkuma problēma nebūs atrisināta. Lēsts, ka nepieciešami vēl 1000 jauni mitekļi.

Tādēļ arī gaidāmā īres dzīvokļu izsole pašvaldībai ir svarīga – to, cik liels būs pieprasījums pēc iespējas dzīvot kādā no jaunajiem namiem, vēros arī bankas un investori, un tas varētu būt pozitīvs signāls privāto investori ienākšanai Valmierā, pieļauj domes vadītājs.

Baiks gan uzsver, ka privātuzņēmējiem pievilcīgāks ir modelis, ka mājokļi tiek uzcelti un pārdoti, kamēr pašvaldības kapitālsabiedrība var atļauties gaidīt līdz būs dzēstas visas saistības.

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14% akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījumā pārdotas 19 872 715 "Valmieras stikla šķiedras" akcijas. Vienas akcijas cena darījumā bija 0,5483 eiro, tādējādi kopējai darījuma summai veidojot 10 896 209,63 eiro.

Pēc darījuma "Valmieras stikla šķiedras" 83,14% akciju īpašnieks ir "Duke I S.à r.l.", 10,5% akciju pieder "P-D Management Industries Technologies GmbH", bet vēl 6,36% citiem akcionāriem.

Valmieras stikla šķiedra likvidējusi ASV meitasuzņēmumus 

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera...

"Duke" ir "Warwick" alternatīvo ieguldījumu fonda "European Opportunities Fund III LP", kuru pārvalda "Warwick Capital Partners LLP", Luksemburgas meitasuzņēmums. "Warwick" ir Londonā bāzēts ieguldījumu pārvaldnieks, kas darbību koncentrē uz Eiropas "special situations" jeb īpašos apstākļos nokļuvušiem uzņēmumiem, un tā pārvaldīto fondu pārvaldībā esošie aktīvi pārsniedz divus miljardus eiro.

"Šis solis, kā arī ar to saistītais finansiālais nodrošinājums dod mums iespēju vēl vairāk paplašināt uzņēmējdarbības modeli un nodrošināt uzņēmumam nepieciešamās investīcijas, kas nebija iespējams pēdējos gados," paziņojumā biržai norāda "Valmieras stikla šķiedras" valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Warwick Capital Partners" līdzdibinātājs Īans Burgess paziņojumā norāda, ka "Warwick" atbalstīs "Valmieras stikla šķiedru" finanšu pārstrukturēšanā un nākamajā izaugsmes posmā.

Burgess min, ka "Valmieras stikla šķiedra" ir viens no vadošajiem stikla šķiedras izstrādājumu ražotājiem Eiropā un "Warwick" centīsies nostiprināt šo pozīciju un paplašināt produktu piedāvājumu.

Darījumā ietverta arī "Danske Bank" prasījuma tiesību pret "Valmieras stikla šķiedru" pārņemšana. Ar darījuma noslēgšanās brīdi uzņēmuma otrs lielākais kreditors ir "Duke I S.à r.l." ar kopējo saistību summu 45 568 799,35 eiro uz pieciem gadiem ar procentu likmi 4,5%.

Jau vēstīts, ka 2020.gada oktobra beigās "Valmieras stikla šķiedras" akcionāru vairākums nolēma pārdot 83,14% uzņēmuma akciju "Duke".

Tāpat ziņots, ka "Valmieras stikla šķiedras" koncerns pērn deviņos mēnešos strādāja ar 78,312 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas zaudējumi saruka par 42,9% un bija 3,482 miljoni eiro. Savukārt koncerna mātesuzņēmums "Valmieras stikla šķiedra" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 66,398 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kamēr kompānijas peļņa samazinājās 3,1 reizi un bija 915 096 eiro.

"Valmieras stikla šķiedras" lielākie īpašnieki pērn februāra beigās bija Vācijas uzņēmumi "P-D Glasseiden GmbH Oschatz" (26,07%), "P-D Management Industries-Technologies GmbH" (23,93%) un "P-D Aircraft Composites GmbH" (22,82%), kā arī Beatrise Preisa-Daimlere (17,47%).

SIA Valmieras maiznieks, nonākusi finansiālās grūtībās, gatavojas atlaist lielu daļu savu darbinieku. Kreditoru sloga dēļ nav izslēgta arī maksātnespēja.

Valmieras maiznieka valdes locekļa Kalvja Saliņa atklāto par darbinieku atlaišanu apstiprināja arī Nodarbinātības valsts aģentūrā. Aģentūras Valmieras nodaļas vadītāja Agra Spurdziņa atklāja, ka uzņēmuma vadība aģentūru informējusi par visu darbinieku atlaišanu, jo uzņēmums sakarā ar nelabvēlīgo situāciju nolēmis pārtraukt maizes ražošanu. Kopumā uzņēmumā esot 121 nodarbinātais, no kura 95 ir strādājošie. Tomēr gan K. Saliņa teiktais, gan A. Spurdziņas pieredze liecina, ka pagaidām vēl nav skaidri zināms cik darbinieki tiks atlaisti. K. Saliņš pieļāva, ka bez darba paliks tikai 30 % no nodarbinātajiem, jo uzņēmuma vadība visiem spēkiem cenšoties atrisināt sasāpējušās finanšu problēmas.

18. decembrī tikšanās laikā ar žurnālistiem Valmieras mērs Inesis Boķis uzsvēra pilsētas izaugsmi, kā arī to, ka Valmieru kā darbības vietu izvēlas arvien vairāk uzņēmēju. Runājot par svarīgāko 2003. gadā, I. Boķis minēja SIA Vidzemes olimpiskais centrs reālu darbības sākšanu, Valmieras iesaistīšanos Lielo pilsētu asociācijā, Sabiedrības par atklātību Delna veikto domes budžeta analīzi un citus notikumus. Pilsētas nākotnei nozīmīga bijusi nobalsošana par ES, Valmieras Forums. Runājot par nākamo gadu, par vienu no galvenajiem projektiem mērs uzskata Olimpiskā centra būvniecības sākšanu, turpināsies darbs pie Valmieras centra satiksmes kustības apļa izveides, Vidzemes augstskolas paplašināšanos, Baltijas Kiberpilsētas projektu un citus.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!