Valstij jāmācās sniegt servisu

Tehnoloģijas
2003. gada 25. februāris 16:31

Valsts un pašvaldību iestādēm būs jāpārņem daudz no privāta biznesā lietotiem servisa un servisa atbalsta paņēmieniem, iekams Latvijā var ieviest t.s. e-pārvaldi. Tas izriet no Satiksmes ministrijas (SM) informātikas departamenta sagatavotā dokumenta E-pārvaldes funkcionālais modelis un izmaksu plāns. SM informātikas departamenta direktors Vilis Zvidriņš, viens no dokumenta autoriem, teica, ka pats svarīgākais ir sakārtot valsts un pašvaldību iekšējos procesus tā, lai tie vispār būtu spējīgi atbalstīt t.s. e-pakalpojumu sniegšanu. Projektā iecerēts jau šogad radīt centrālu e-pārvaldes projektu vadības vienību, informācijas resursu vadības institūciju un centrāla valsts un pašvaldību pakalpojumu biroju, kā arī sākt t.s. uz klientiem orientētu darba procesu ieviešanu. Šādu pamatu likšanai SM lūgusi aptuveni 2 miljonus Ls, taču tie neesot piešķirti šī gada budžetā, praktiski apturot e-pārvaldes attīstību. Tomēr V. Zvidriņš uzskata, ka e-pārvaldes projekti varētu saņem finansējumu, kad pārskatīs valsts budžetu vasarā. Kopējās e-pārvaldes ieviešanas izmaksas nav aprēķinātas un lielā mērā būs atkarīgas no konkrētiem risinājumiem un informācijas sistēmu cenu attīstības, kam ir tendence samazināties. Tāpat e-pārvaldes īstenošana, visticamāk, ilgtu vairākus gadus. Uzņēmējiem e-pārvalde nozīmētu, ka valsts un pašvaldību iestādes viņus apkalpotu tikpat ātri un efektīvi kā labi privātā sektora pakalpojumu sniedzēji – laikā, vietā un veidā, kuru izvēlās pakalpojuma saņēmējs. «Šāda pieeja ir viena no centrālajiem elementiem valsts pārvaldes reformā. Katrs uzņēmējs taču sagaida, ka viņu apkalpos normālā servisa līmenī ne tik vien biznesa pasaulē, bet ārī no valsts puses,» teica interneta risinājumu izstrādes uzņēmuma Rix Technologies prezidents Andris Anspoks. E-pārvaldē izmanto internetu, taču pat Rietumu valstīs tikai 20 % iedzīvotāju saņem e-pārvaldes pakalpojumus šādā ceļā. Uzņēmēji internetu lieto lielākā apmērā, taču viņiem un citiem jāpiedāvā iespējas saņemt pakalpojumus pa telefonu vai iedzīvotāju pieņemšanas punktos, t.s. vienas pieturas aģentūrās, skaidroja V. Zvidriņš. Viņš uzsvēra, ka vispirms ir jāsakārto valsts pārvaldes iekšējie procesi, jānovērš pretrunas likumos un noteikumos, kā arī saskaņoti jāievieš informācijas tehnoloģiju (IT) plaša pielietošana valsts un pašvaldību iekšienē un starpiestāžu darbā. «Valsts darbība ir jāsaprot kā pakalpojums iedzīvotājiem un ir daudz kas jāpārkārto, lai valsts un pašvaldības iekšēji spētu darboties pēc šāda modeļa,» V. Zvidriņš teica.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra