Divos savstarpēji tuvā attālumā no bumbierēm ņemtos paraugos Tukuma novadā konstatēta bīstamā augļu koku slimība – bakteriālā iedega, kuru izraisa baktērija Erwinia amylovora.

Trešdien Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu. Lēmumā noteikts, ka apstādījumi, kuros konstatēts šis augu karantīnas organisms, tiek atzīti par bakteriālo iedegu perēkli, un teritorija trīs kilometru rādiusā ap perēkli – par buferzonu.

Pamatojoties uz pieņemto lēmumu par fitosanitārajiem pasākumiem, jāiznīcina divas inficētās bumbieres, ābele ar vizuālajām bakteriālo iedegu pazīmēm un klinteņu dzīvžogs 26 m garumā. Patlaban buferzonā pastiprināti tiek veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.

Kopumā šogad VAAD veicis 618 pārbaudes bakteriālo iedegu atklāšanai. Īpaša uzmanība, tāpat kā katru gadu, tiek pievērsta stādaudzētavām un to apkārtnei (šogad veiktas jau 195 pārbaudes), komercdārziem un lielajiem augļu dārziem, kur tiek audzēti tirdzniecībai paredzētie augļi (šogad veiktas 182 pārbaudes). Pārējās pārbaudes veiktas dažādās šīs slimības saimniekaugu augšanas vietās – piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā, kā arī tirdzniecības vietās.

VAAD veic pastiprināto uzraudzību pār bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) iespējamo izplatību, lai konstatētu šīs infekcijas perēkļus un veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatību visā Latvijas Republikas teritorijā.

Veicot uzraudzību, VAAD no aizdomīgiem saimniekaugiem ņem paraugus un nosūta tos testēšanai uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju.

Uz 21.08.2007 535 iesūtītos paraugos nav apstiprinājusies bakteriālo iedegu klātbūtne, tomēr ir atklāti vēl četri perēkļi Ukru pagastā Ukros, Gailīšu pagastā Uzvarā, Vecaucē un Jēkabpils rajona Vīpes pagastā.

VAAD speciālisti ir izbraukuši uz slimības skartajām saimniecībām, lai veiktu izmeklēšanu un noteiktu atbilstošus fitosanitāros pasākumus.

Šodien notika tikšanās ar Zemkopības ministrijas, Latvijas augļkopju asociācijas, Stādu audzētāju biedrības, Dendrologu biedrības, Valsts meža dienesta, Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas un Latvijas Valsts augļkopības institūta pārstāvjiem.

Šogad Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veicis 876 pārbaudes bīstamās augļkoku slimības bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) atklāšanai, informē VAAD.

Kopā šogad noņemti 514 paraugi bakteriālās iedegas noteikšanai, 510 no tiem laboratoriski izanalizēti, Erwinia amylovora konstatēta Jelgavas novadā, vienā pagājušā gada perēklī – komercdārzā (divi pozitīvi paraugi) un vienā piemājas dārzā, iepriekšējā gada perēkļa buferzonā (viens pozitīvs paraugs). Piemājas dārzā inficēta viena bumbiere, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, 10 m rādiusā ap to iznīcinātas arī vēl 3 ābeles. Arī komercdārzā infekcija konstatēta bumbierēm. Bakteriālo iedegu pazīmes novērojamas vairākās vietās, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, šajā dārzā jāiznīcina 36 bumbieres.

Lai novērstu bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) izplatību, stādīšanai ir jāizmanto vesels stādāmais materiāls, ko apliecina fitosanitārais dokuments – augu pase, kā arī dārzos jāveic profilaktiskie pasākumi, atgādina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Augu pase apliecina, ka stādus ir pārbaudījuši attiecīgās valsts (Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts) par augu aizsardzību atbildīgais dienests un šie stādi nav inficēti ar karantīnas organismiem. Bakteriālo iedegu saimniekaugiem augu pasē jābūt ZP atzīmei, kas norāda, ka stādi audzēti aizsargzonā vai citā valstī esošas speciālas buferzonas teritorijā. Ja saimniekaugu stādus tirgo pa vienam, augu pasei jābūt klāt pie katra stāda. Ja augus tirgo lielākās partijās, augu pase jāpievieno katrai partijai (uz augu pases jābūt uzrakstītam stādu daudzumam). Tas pats attiecas uz citu pavairošanas materiālu (potcelmiem, potzariem, spraudeņiem).

Šī gada jūlijā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) augļu kokiem un dekoratīvajiem stādījumiem Latvijā konstatēja kaitīgās bakteriālā iedegas (Erwinia amylovora) uzliesmojumu Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, Dobeles rajona Tērvetes novadā un Dobelē - Latvijas Valsts Augļkopības institūtā.

Pēc pastiprināta monitoringa un paraugu noņemšanas saslimšana atklāta arī Bauskas, Jēkabpils, Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas un Bauskas rajonos.

Slimības uzliesmojums valstī izraisījis satraukumu iedzīvotājos par to, kas notiks ar viņu piemājas dārziem, augļkopji satraucas par ražojošiem dārziem.

Kā baktērija izplatās?

Baktērija lokalizējas un pārziemo t.s. saimniekaugā. Ja infekcijas brīdī klimatiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi baktērijas attīstībai un inficētais augs ir veselīgs, saslimšanas simptomi nav pamanāmi. Nākamajā veģetācijas periodā pie labvēlīgiem apstākļiem kaitīgā baktērija, aktivizējoties auga vielmaiņai un attīstības procesiem, vairojas un izplatās pa auga vadaudiem. Tad arī parādās simptomi un tiek inficēti pārējie augi. Riskantākais ir augļu koku un dekoratīvo augu ziedēšanas laiks, arī mitri un silti klimatiskie apstākļi veicina mikroorganisma vairošanos un izplatību.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju konstatējis arī Latvijas Valsts Augļkopības institūtā, Db.lv informēja Valsts augu aizsardzības dienesta Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktore Kristīne Kjago.

VAAD monitoringa ietvaros ņēma paraugus Latvijas Valsts Augļkopības institūtā. Testu rezultāti apstiprina bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju.

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā dienests ņem papildus paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu.

Institūtam ir noteikta karantīna, tas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus.

Kopā ar Latvijas augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām, tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

Zaru apgriešana nevis samazina infekciju un neārstē augu vai likvidē perēkli, bet pastiprina to un rada lielāku infekcijas izplatību. Bakteriālo iedegu aizdomu gadījumā VAAD lūdz nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem.

Otrdien Zemkopības ministrija (ZM) un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informēja valdību par Latvijai jaunās un bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas Erwinia amylovora ierobežošanas pasākumiem un kompensāciju apjoma noteikšanu, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Liene Zvereva.

Tā kā bakteriālā iedega ir visbīstamākā un visgrūtāk apkarojamā augļkoku slimība, ZM šodien lūdza valdību rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Precīza kompensāciju summa cietušajiem dārziem tiks aprēķināta pēc monitoringa veikšanas, liecina ZM un VAAD sagatavotais informatīvais ziņojums. Tāpat Latvijas augļkopju asociāciju (LAA) ir izstrādājusi priekšlikumus kompensāciju aprēķināšanai.

Valdība atbalstīja ZM un VAAD priekšlikumu kompensēt bīstamās augļu koku slimības dēļ kopumā radušos zaudējumus. Par šo līdzekļu apjomu tiks lemts, izskatot šā gada grozījumus valsts budžetā. Savukārt Zemkopības ministrija izvērtēs iespējas zaudējumus kompensēt no pašreiz ministrijas budžetā pieejamiem līdzekļiem

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju konstatē arī Latvijas Valsts Augļkopības institūtā.

VAAD monitoringa ietvaros ņēma paraugus Latvijas Valsts Augļkopības institūtā. Testu rezultāti apstiprina bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju.

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā dienests ņem papildus paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu.

Institūtam ir noteikta karantīna, tas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus.

Kopā ar Latvijas augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām, tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vēlreiz atgādinām, ka zaru apgriešana nevis samazina infekciju un neārstē augu vai likvidē perēkli, bet pastiprina to un rada lielāku infekcijas izplatību. Bakteriālo iedegu aizdomu gadījumā lūdzam nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem.

Bakteriālā iedega zemnieku saimniecībai Akmentiņi var būt liktenīga

Tā apgalvo Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD), kas šoruden divās vietās Latvijā konstatējis augļu kokiem bīstamo bakteriālo iedegu, kas atklāta bumbierēm komercdārzā Jelgavas novada Vilces pagastā un kādā piemājas saimniecībā Sesavas pagastā. «Nav nekā traģiska, es pat teiktu, ka troksnis vairāk tādēļ, ka VAAD vajag publicitāti. Brīžam liekas: kura ziņa būs jaudīgāka – par iedegu vai par cūku mēri?» DB saka augļkope Dace Drošprāte.

Žēl neiegūtās ražas

VAAD DB apstiprina, ka bakteriālā iedega konstatēta zemnieku saimniecībā Akmentiņi Lietuvas pierobežā. VAAD noteicis, ka šajā komercdārzā jāiznīcina 36 bumbieres, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. D. Drošprāte ir saimniecības Gaidas īpašniece, savukārt Akmentiņos saimnieko viņas sadarbības partneris Jānis Baltiņš. Akmentiņos un Gaidās kopā augļkoki aug aptuveni 20 hektāru lielā platībā – lielākoties ābeles un bumbieres, bet pagājušajā gadā augļudārzs papildināts ar plūmēm, skābajiem ķiršiem, aprikozēm un persikiem.

Latvijas augļu dārzus aizvien vairāk skar bakteriālā iedega, saukta vēl arī par Ervīniju. Šajā situācijā traģikomiska šķiet atbildīgo valsts institūciju nespēja kontrolēt procesu.

Vismaz pirms pāris gadiem bija zināms, ka bakteriālā iedega skārusi Lietuvu, kuras dēļ tika izzāģēti daudzi augļu dārzi.

Sērga tika konstatēta arī netālu no Latvijas teritorijas, un tas bija tikai laika jautājums, kad šī augļu koku slimība tiks konstatēta mūsu valstī. Nebija ilgi jāgaida, diemžēl šovasar tā tika konstatēta Zemgalē. Taču tas, kā attīstās notikumi, liek domāt, ka atbildīgās valsts institūcijas laikam jau nebija pietiekami izvērtējušas risku un nebija sagatavojušas rīcības plānu vai stratēģiju, kā reaģēt šādā situācijā, kur nu vēl paredzējusi līdzekļus zaudējumu segšanai, kas ir vismaz 5 miljoni latu.

Bīstamā augļu koku infekcija bakteriālās iedegas rada būtisku apdraudējumu augļkopības nozarei un sākusies cīņa par dārzu pastāvēšanu.

Lai gan atsevišķi speciālisti norāda, ka apdraudējums skar tikai slimības skartās saimniecības un līdz šim drakoniskie slimības ierobežošanas pasākumi skāruši tikai piemājas saimniecības, kam solītas kompensācijas no 10 līdz 30 Ls par izcirstu augļukoku, otrdien izplatītā atbildīgo dienestu informācija jau liecina par bīstamās slimības klātbūtni vienā no komercdārziem. Zemkopības ministrija budžeta grozījumos jau pieprasījusi 154 224 Ls sērgas ierobežošanas pasākumu īstenošanai. Kā liecina Db aplēses, ja bīstamā infekcijas slimība skartu ābeļu un bumbieru komercdārzus ap 830 ha platībā, tad būtu vajadzīgi vismaz 5 milj. Ls sērgas ierobežošanai un kompensācijām.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) infekciju konstatējis dažās saimniecībās Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonos, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Ir pabeigta 785 paraugu testēšana, laboratorijā šobrīd notiek pārbaudes 41 paraugam. Taču, ņemot vērā atklātos jaunos perēkļus, VAAD turpinās veikt monitoringu un paraugu noņemšanu visā Latvijas teritorijā.

Konstatētie jaunie infekcijas perēkļi pārsvarā atrodas Zemgalē, šobrīd notiek saimniecību informēšana un lēmumu pieņemšana par fitosanitāro pasākumu veikšanu. Arī šajos perēkļos fitosanitārie pasākumi tiks noteikti, izvērtējot stādīto koku blīvumu un citus apstākļus, saskaņā ar augļkopju un dienesta izstrādāto fitosanitāro pasākumu shēmu.

Rīgas rajonā infekcija konstatēta vienā komercdārzā un piemājas dārzā.

Ogrē infekcija skārusi 100 m garu vilkābeļu dzīvžogu.

Divos no augļkokiem ņemtos paraugos Jelgavas novada Vilces pagastā konstatēta bīstama augļu koku slimība - bakteriālā iedega, informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvji.

Abi paraugi ņemti komercdārzā, kur jau pērn konstatēta bakteriālā iedega. VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu.

Bakteriālā iedega atkārtoti konstatēta paraugos, kas ņemti no ābeles un bumbieres Jelgavas novada Vilces pagasta komercdārzā, kur jau 2013.gada augustā konstatēta bīstamā augļkoku slimība un piemēroti fitosanitārie pasākumi.

Šogad kopumā VAAD veicis jau 759 pārbaudes bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) atklāšanai, tajā skaitā 18 pārbaudes veiktas pērn konstatētajos bakteriālās iedegas perēkļos, 221 pārbaude veikta bakteriālās iedegas buferzonās, kā arī 520 pārbaudes komercdārzos, piemājas dārzos, ceļmalās, savvaļā un stādaudzētavās visā Latvijas teritorijā. Pārbaudes veiktas arī reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem. Kopumā noņemti 674 paraugi, bet laboratoriski izanalizēti 254 paraugi.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

2011.gadā Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms bija 148,2 tonnas, savukārt 2019.gadā tas palielinājies par 49,1%, līdz 295,4 tonnām, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Vienlaikus ES statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā Latvijā pārdoto pesticīdu skaits 2019.gadā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, saglabājies neliels - lai arī Latvijā 2019.gadā pārdoto pesticīdu apjoms sasniedz 295,5 tonnas, salīdzinot ar, piemēram, Spāniju (24 073 tonnas), Itāliju (24 286 tonnas) vai Vāciju (10 217 tonnas), pārdoto pesticīdu apjoms ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus "Eurostat" dati liecina, ka kopējais pesticīdu lietojums ES ir samazinājies no 360 000 tonnām uz visām dalībvalstīm 2011.gadā, līdz 333 500 tonnām 2019.gadā.

Komentējot "Eurostat" datus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skaidroja, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011.gada nozīmīgi palielinājusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība (par 8%) un aramzemes platība (par 14%), līdz ar to palielinājies arī izmantoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms. Lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un izmaksu ziņā visekonomiskāk to paveikt, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, uzsvēra dienestā.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2013.-2015.gadam.

Rīcības plāna mērķis ir panākt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, mazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

Augu aizsardzība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ražu ieguvei un līdz ar to arī valsts konkurētspējai, skaidro ZM. Rīcības plānā ir iekļauti konkrēti mērķi, uzdevumi un laika grafiks to riska faktoru mazināšanai, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Plāns paredz pasākumus un uzdevumus augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas un atļauju piešķiršanas sistēmas uzlabošanai, augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un lietošanas uzraudzības stiprināšanai, novēršot nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu un lietošanu Latvijā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Šogad par glifosāta saturošu un citu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas pārkāpumiem ierosinātas 16 administratīvā pārkāpuma lietas.

Par to biznesa portālu db.lv informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre. Patlaban dienests izskatījis sešas lietas un piemērojis administratīvo sodu kopumā 1070 eiro apmērā.

Dace Ūdre informē, ka ierosinātās lietas neattiecas tikai uz glifosātu saturošu AAL lietošanu, skaits ir kopumā par AAL lietošanas pārkāpumiem. Pērn par AAL lietošanas prasības pārkāpumiem administratīvi sodītas 30 personas. Šobrīd vēl nevar salīdzināt kopumā ierosināto lietu skaitu, jo aktīvā lauksaimniecības sezona turpinās līdz pat oktobrim.

VAAD kontrolē kultūraugu audzētājus, kā tiek ievērotas augu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. VAAD pārbauda lauksaimniekus, kuri pārbaudēm tiek atlasīti pēc noteiktiem kritērijiem, kā arī veic operatīvās pārbaudes, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Pārbaužu laikā saimniecībās tiek pievērsta īpaša uzmanība glifosātu saturošu augu AAL lietošanai. VAAD inspektori pārbauda, vai tiek lietoti reģistrēti AAL un vai tie tiek lietoti saskaņā ar reģistrācijas noteikumiem. Izvērtējot riskus, lai pārbaudītu vai darbīgā viela glifosāts nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas, inspektors ņem augu paraugus.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.