Valsts pārvaldes iestāžu darba samaksas sistēma nav caurskatāma un sabiedrība negūst patiesu priekšstatu par valsts pārvaldē nodarbināto kopējo mēneša atalgojumu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Ierēdņu vidējā mēnešalga veidojot no 45% līdz 91% no viņu kopējā atalgojuma mēnesī, kas nozīmē, ka pārējo atalgojuma daļu veido piemaksas un prēmijas.
Lai arī ir izveidota darba samaksas sistēma, valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumu būtiski ietekmē piemaksas, prēmijas un vadības līgumi. VK konstatējusi arī būtiskas nepilnības izstrādātajos normatīvajos aktos un to piemērošanā. Par darba samaksas politikas izstrādi ir atbildīga Finanšu ministrija un Valsts kanceleja.
VK atklājusi, ka ierēdņu un darbinieku vidējā mēnešalga veido no 45% līdz 91% no viņu kopējā atalgojuma mēnesī, kas nozīmē, ka pārējo atalgojuma daļu veido piemaksas, prēmijas un atlīdzība par vadības līgumos ietverto uzdevumu izpildi. Līdz ar to mēnešalga neveido būtisku (līdz 70%) atalgojuma daļu.
Valsts sekretāriem atkarībā no kvalifikācijas pakāpes mēnešalgas amplitūda var tik noteikta no Ls 500 līdz Ls 924, tā var atšķirties par Ls 424 (1,8 reizes), taču faktiski valsts sekretāru atalgojums atšķiras 2,6 reizes (par Ls 1983). Savukārt departamentu direktoriem atkarībā no kvalifikācijas pakāpes mēnešalgas amplitūda var būt no Ls 300 līdz Ls 700 - atšķirties par Ls 400 (2,3 reizes). Faktiski šis atalgojums atšķiras 2,6 reizes (par Ls 1096). VK uzskata, ka jaunā darba samaksas sistēma nenodrošina caurskatāmu un taisnīgu atalgojuma noteikšanu.
Tā kā vairākos gadījumos piemaksas par papildu darbu vai intensīvu darbu bija noteiktas jau gada sākumā, nenorādot ne konkrētus pienākumus, ne termiņu, līdz kuram šie pienākumi būs jāveic, VK secinājusi, ka piemaksas šajos gadījumos tiek izmantotas tikai kā līdzeklis atalgojuma paaugstināšanai nodarbinātajiem.
VK norāda, ka netiek nodrošināts vienlīdzības princips attiecībā pret valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, jo valsts pārvaldes iestāžu iekšējos normatīvajos aktos daudzos gadījumos nav noteikti prēmēšanas kritēriji. Revidējamā laika posmā valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem prēmijas piešķirtas no 8% līdz 312% no nodarbināto mēnešalgas.
VK secinājusi, ka vairumā gadījumu vadības līgumi ir slēgti par uzdevumiem, kas ir iekļauti struktūrvienības nolikumā, nodarbināto amata aprakstā vai darba līgumā. Revidējamajā laika posmā ar valsts pārvaldes iestāžu nodarbinātajiem ir slēgti vadības līgumi, kuros noteikta atlīdzība no 3% līdz 380% no nodarbināto mēnešalgas.
Lai arī 2006. gada 1. janvārī stājās spēkā normatīvais akts, kas nosaka darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs, tajā vēl trīs reizes tika veikti grozījumi, kā rezultātā tika kavēta mēnešalgas noteikšana atbilstoši nodarbināto kvalifikācijas pakāpei. Tas liecina, ka valsts pārvaldē nodarbināto darba samaksas sistēmas pilnveidošana netika pietiekami pārdomāta. No 29 revīzijas apjomā ietvertajām iestādēm 18 iestādēs līdz noteiktajam termiņam - 2006. gada 1. jūlijam - saskaņošanas process ar Valsts kanceleju netika pabeigts.
VK norāda uz risku, ka Finanšu ministrija nevar kvalitatīvi nodrošināt tai uzdoto funkciju - no valsts budžeta finansēto institūciju darba samaksas analīzi - izpildi, jo Vienotās darba samaksas uzskaites sistēma nenodrošina datu pilnīgumu. Lai veiktu darba samaksas politikas izstrādi un ieviešanu, ir izstrādāta un ieviesta Vienotā darba samaksas uzskaites sistēma, bet netiek nodrošināta pietiekama kontrole pār pārskatu par institūciju atalgojuma izdevumiem, amatu sarakstiem un darba samaksu iesniegšanu
Valsts pārvaldes iestādēs revidējamajā laika posmā nav nodrošināta vienota pieeja veselības apdrošināšanai un nav nodrošinātas vienlīdzīgas sociālās garantijas nodarbinātajiem, secinājusi VK.
Revīzija Atalgojuma sistēmas izvērtējums valsts pārvaldes iestādēs veikta 29 valsts pārvaldes iestādēs par laika posmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. maijam.