Datorizēto tirdzniecības risinājumu kompānija SIA Bluebridge Riga pārdevusi savu informācijas sistēmu drošības biznesu citai Latvijas informāciju tehnoloģiju kompānijai IT Alise. Kā teikts abu kompāniju kopējā paziņojumā, līdzšinējā Bluebridge nodaļa tiks reģistrēta kā jauna kompānija, SIA E-protect, kas būs IT Alises meitas uzņēmums. Paziņojumā teikts, ka darījuma summa netiks publiskota. Paskaidrots, ka Bluebridge darbības virziens pārdots jo kompānija savu darbību arvien vairāk koncentrē uz datorizētām tirdzniecības sistēmām. Bluebridge arī parakstījis nodomu protokolu par pievienošanos Lietuvas Varos Group. E-protect nodarbosies ar informācijas sistēmu drošības organizātoriskiem aspektiem, piem., IT sistēmu piekritības un piekļuves shemu izstrādi, personāla atlases un apmācības principu iztrādi u.tml. pakalpojumiem, kas nav saistīti ar notiektu drošības ierīču vai programmatūras pārdošanu. Kā norāda nozares speciālisti, pats svarīgākais informācija sistēmu drošībā ir tās lietotāju apzinīgums, jo arī vislabāko t.s. ugunsmūri vai atstāt neieslēgtu, vai arī nepiesardzīgas sistēmadministrators vai izpauzt savu drošības paroli u.tml.

Lietuvas informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Varos Group viens no lielākajiem projektiem šogad būs gaļas pārstrādes vadības sistēmas NAVImeat uzstādīšana Rīgas miesniekam. Dānijā izstrādātā sistēma ir pirmais Varos Group lielāka apjoma projekts Latvijā, kas nav saistīts ar kādas Lietuvas kompānijas meitas uzņēmuma darbību. Varos Group meitas uzņēmuma WILS SIA Latvijas tirgus menedžere (country manager) Nijole Jurģele teica, ka Igaunijas Rakveres gaļas kombinātam piederošais Rīgas miesnieks NAVImeat ieviešanā ieguldīšot apmēram 150 000 Ls. «Tā ir sistēma, kas uzraudzīs visus procesus no lopa atvešanas uz kautuvi līdz gatavā gaļas produkta nodošanai vairumtirgotājam,» N. Jurģele teica. Rīgas miesnieka ģenerāldirektors Valdis Gailītis teica, ka kompānija izvēlējusies NAVImeat vairāku apsvērumu dēļ. «To darījām pēc tam, kad izanalizējam vairākus IT risinājumus. Mēs uzskatam, ka šādi vislabāk strauji iegūsim informāciju par mūsu procesu pašizmaksu. Turklāt šo sistēmu izmanto mūsu mātes uzņēmums Igaunijā un tas ir savietojams ar mūsu grāmatvedības sistēmu Navision Financials,» V. Gailītis teica. NAVImeat ir uzņēmumu vadības sistēmas Navision t.s. nozarei specifiska lietojumprogramma, kuru attīstījuši sertificēts Navision risinājumu izstrādātājs Dānijā. Dāņu Navision pagājušā gadā iekļāva globālajā Microsoft koncernā, un to turpmāk sauks Microsoft Business Solutions. Varos Group prezidents Evalds Budvilaits (Evaldas Budviliatis) pareģoja, ka apgrozījums Latvijā šogad dubultosies un sasniegs 2 līdz 2.5 miljonus Ls. Strādājošo skaits Latvijā pieaugšot līdz aptuveni 50 no līdzšinējiem 20. 2002. gada ieņēmumi Latvijā bija aptuveni 700 000 Ls. «Mēs augsim ,gan iegūstot jaunus klientus, gan uzpērkot vietējos uzņēmumus,» E. Budvilaits sacīja. E. Budvilaits paskaidroja, ka Varos Group visās trīs Baltijas valstīs reorganizēta trīs galvenajos darbības virzienos - New Vision, kas piedāvā visaptverošus galvenokārt ar Navision saistītus IT risinājumus ražotājiem un tirgotājiem, Checkpoint Meto Baltics, kas piedāvā zādzību novēršanas sistēmas tirdzniecības vietām, noliktavām u.tml. un Kemek, kas piedāvā ražošanas automatizācijas risinājumus. Lietuvā Varos Group lepojas ar kvalitātes nodrošināšanas atbalsta sistēmu pie televizoru kineskopu ražotāja Ekranas. «Katram kineskopam uzlīme, kurā atzimēti visi ražošanas procesa soļi un no kuras var atšifrēt laiku, maiņu, atbildīgās personas u.tml. Šādu informāciju pieprasa Ekranas noņēmēji, televizoru ražotāji Rietumeiropā. Nākamais solis būs keramiskas plāksnītes -- informācijas nesējas izstrāde, lai varētu uzskatīt dažādus ar karsēšanu saistītus procesus, kas agrāk nebija iespējams,» E. Budvilaits teica.

Lietuvos informāciju tehnoloģiju kompanija Varos Group šogad atkal uzstādis bezvadu biļešu un piekļuves kontroles sistēmu Eirovīzijas dziesmu konkursam. Varos Group prezidents Ēvalds Budvilaits (Evaldas Budvilaitis) seica, ka cerot savu biļešu kontroles risinājumu piedāvāt ne tikvien vienreizējiem masu pasākumiem. «Šo sistēmu var arī pastāvīgi ierīkot sporta un koncertu hallēs, teatros, kinoteātros u.tml,» teica E. Budvilaits. Varos Group Igaunijas meitas uzņēmums 2002. gada Eirovīzijas konkursam uzstādija biļešu kontroles sistēmu, kas ļava pasākuma vietas kontrolieriem ar bezvadu skeneri pārbaudīt apmeklētāju biļeši svītru kodus un no servera saņemt apstiprinājumu, ka biļete ir derīga. Latvijas televīzijas (LTV) Eirovīzijas konkursa biļešu izplatīšanas menedžere Ilze Roķe sacija, ka pieredze ari 2002. gada konkursu bija viens no galvenajiem iemesliem kādēļ, veicot cenu aptauju, LTV izvēlējās Varos Group. Tās pakalpojumi izmaksās zem 10 000 Ls, viņa sacīja.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Latvijā izstrādāts risinājums medicīnas iestādēm, lai nodrošinātu iedzīvotāju identificēšanu un operatīvas attālinātas speciālistu konsultācijas un palīdzību.

No nākamās nedēļas Latvijas iedzīvotājiem tiks ieviesta iespēja attālināti pierakstīties pie ārsta, izmantojot veselības portālu datamed.lv, un saņemt attālinātas ārstu konsultācijas.

Sākotnēji būs iespējams pieteikties pie speciālistiem Rīgas 1. slimnīcā un LOR klīnikā. Ārsti attālināti varēs konsultēt pacientus, noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt darba nespējas lapas, e-receptes.

Ārkārtas situācijā ārsti ar pacientiem sazinās dažādos tiešsaistes komunikācijas rīkos, tālruņos, e-pastos. Galvenā problēma ir pacienta identifikācija, ko nav iespējams veikt attālināti. Ārstniecības iestādēm jaunais risinājums palīdzēs precīzi identificēt pacientu un uzreiz iepazīties ar pieejamo medicīnas vēsturi.

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut būvfirmas SIA RE&RE un ceļu būvnieku SIA Latvijas Ceļu Būve apvienošanos.

Apvienošanās rezultātā SIA RE&RE iegūst izšķirošu ietekmi SIA Latvijas Ceļu Būve.

Tā kā apvienošanās dalībnieki saimniecisko darbību veic dažādos un nesaistītos konkrētajos tirgos, turklāt arī turpmāk plāno darboties tajās pašās nozarēs, Konkurences padome (KP) secināja, ka apvienošanās rezultātā nevar rasties vai nostiprināties dominējošais stāvoklis. Nav pamata uzskatīt, ka kādā no konkrētajiem tirgiem varētu tikt būtiski samazināta konkurence, tādējādi apvienošanās ir atļaujama, norādīja KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju un faktiski sargāt visas Eiropas mieru, tehnoloģiju uzņēmēji iniciējuši apvienoties kustībā “Uzņēmēji mieram” un uzsāk īpašu ziedošanas kampaņu ar mērķi dažās dienās savākt 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainai.

Atbalsts nepieciešams tūlīt un tieši privātais sektors spēj ātri apvienot spēkus, lai atbalstītu Latvijas vērtības – brīvību, demokrātiju un iespēju droši plānot nākotni ilgtermiņā.

“Pirms dažām dienām Latvijas tauta aizsāka ziedošanu Ukrainas tautai. Tagad katram Latvijas uzņēmumam ir pienākums pievienoties un palīdzēt Ukrainas karadarbībā cietušajiem, kā arī palīdzēt armijai saglabāt brīvu valsti. Privātā sektora sākotnējais mērķis ir saziedot finansiālu atbalstu vismaz 5 miljonu eiro apmērā. Aicinām uzņēmējus runāt ar saviem darbiniekiem un samazināt visas šobrīd ne tik nozīmīgās izmaksas, lai finansiāli atbalstītu ukraiņus cīņā par mieru. Ukraiņi šobrīd ar savām dzīvībām sargā mieru visā Eiropā – apstākļus, kuros mēs kā uzņēmumi spējam pastāvēt. Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt,” aicina uzņēmēju kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji.

Divu nedēļu laikā kopš projekta Wall of the World publiskošanas ir izplatījies daudz mītu, sagrozītu faktu un kļūdainu spriedumu par šo projektu, apgalvo projekta pārstāvis Ansis Lipenītis.

Šajā rakstā, pēc projekta pārstāvju domām, tiks uzskaitīti galvenie aplamie pieņēmumi ar faktisku skaidrojumu un atbildēm uz tiem.

1. Mīts. Neesot pareizi veidot šādu parku, kura uzbūvēšanai katrs projekta dalībnieks šķiras no pieciem eiro. Labāk būtu šo naudu ziedot piemēram slimnīcām.

Fakts. Pirmkārt, mūsu sadarbība ar Sarkano krustu paredz, ka daļa naudas aizies labdarībai, tajā skaitā slimnīcām. Otrkārt – šī viedokļa paudējiem varam atbildēt ar pretjautājumu - kāda jēga ir no dziesmu svētkiem? No muzejiem? No dzejas dienām? Mēs ticam, ka cilvēkam kā saprātīgai būtnei, ir vajadzīgs kas vairāk par sviestmaizi un mobilo telefonu. Cilvēkam ir vajadzīgs estētisks baudījums, emocionālais lādiņš un vienotības sajūta, ko gūstam , piemēram dziesmu svētkos. Pasaules Siena – tas ir apliecinājums un pierādījums cilvēku spējai apvienoties un pierādīt sev un visai pasaulei, ka, lai īstenotu patiesi labu un cēlu ideju, nav vajadzīgi miljoni un politiskā lobēšana.

Savilkto jostu laikmetā varētu šķist, ka valstij jāatvieglo un jāpalētina procedūras, kā uzņēmumiem veikt reformas un darbības pārstrukturizāciju. Viens no reformu, kā arī izmaksu taupīšanas veidiem var būt apvienošanās ar citu uzņēmumu vai uzņēmuma daļas pārdošana kādam citam. Taču jaunie Konkurences likuma grozījumi šo procesu atmet pagātnē, apvienošanās procesu sarežģījot un praktiski padarot ilgāku un dārgāku.

Jūnijā pieņemtie grozījumi Konkurences likumā jau to izskatīšanas stadijā tikuši kritizētidb.lv blogos. Pamatota kritika tika vērsta uz to aizliegumu paplašināšanu, kas attiecas uz dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošajiem mazumtirgotājiem. Par laimi, pateicoties gan kritikai, gan vairāku aktīvu advokātu iesniegumiem Saeimā, šie grozījumi netika pieņemti visā pilnībā.

Taču tika pieņemts grozījums, kas paredz, ka uzņēmumiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās jāiesniedz Konkurences padomei ziņojums (un jāsaņem Konkurences padomes piekrišana plānotajam darījumam), ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: (1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā ir bijis vismaz 25 miljoni latu; vai (2) apvienošanā iesaistīto dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

Latvijā ir senas koka būvniecības tradīcijas un Latvijā ražotās koka mājas cenas un kvalitātes dēļ atzītas arī citās valstīs. Tagad māju ražotāji ir nolēmuši apvienoties uz biznesu un eksportu vērstā asociācijā – klasterī.

Šī asociācija jeb klasteris sevī apvienos gan guļbūvju, gan koka karkasa māju ražotājus, kas darbojas šajā nozarē jau vairākus gadus un sevi ir pierādījuši gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, informēja Latvijas Koka būvniecības klastera pārstāvis Gatis Zamurs.

Apvienojoties tikšot veiktas mārketinga aktivitātes, darbinieku apmācība, kā arī citi konkurētspēju veicinoši pasākumi. Ir paredzēts pretendēt arī uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Kā pastāstīja viens no klastera dibinātājiem - SIA Dores Fabrika valdes loceklis Kristaps Drone, nozarē jau sen bijusi nepieciešamība apvienoties. «Uz Eiropas fona mēs esam salīdzinoši mazu ražotāju kopums. Mēs vienkārši nevaram atļauties darboties sadrumstaloti,» viņš sacīja.

Septiņās dienās 12 no Spānijas 45 krājaizdevu sabiedrībām jeb cajām ir sākušas apvienošanās sarunas un trīspadsmito krājaizdevu sabiedrību izglābusi centrālā banka, raksta The Wall Street Journal.

Medijs norāda, ka tagad grūtībās nonākusī nozare ilgi pretojās valdības spiedienam apvienoties.

Pagājušās nedēļas piektdienā katra par saviem apvienošanās plāniem paziņojušas arī Spānijas divas lielākās krājaizdevu sabiedrības - Barselonā bāzētā La Caixa un Caja Madrid. Tās plāno apvienoties ar dažām valsts vājākajām krājaizdevu sabiedrībām. Abas pagaidām tiekot uzskatītas par finansiāli stabilām.

La Caixa, valsts trešā lielākā finanšu iestāde pēc aktīvu apjoma aiz Banco Santander SA un Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA, iepriekš esot izrādījusi mazu interesi par citu aizdevēju pārņemšanu. Bet piektdien tā paziņojusi, ka sākusi sarunas par apvienošanos ar krājaizdevu sabiedrību Caixa Girona.

Uzņēmuma Sadales tīkls (ST) klienti arvien biežāk izvērtē elektroenerģijas pieslēgumu jaudas

Divu gadu laikā uzņēmums saņēmis apmēram 60 tūkstošus pieteikumu pieslēguma jaudas samazināšanai, savukārt vairāk nekā 20 tūkstošu objektu īpašnieki informējuši ST, ka viņu īpašumiem elektroenerģijas piegāde vairs nav nepieciešama vispār, intervijā DB norāda ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, kurš šajā amatā iecelts šā gada aprīlī. Viņš stāsta, ka viena no nākamo gadu galvenajām uzņēmuma prioritātēm saistīta ar ST efektivitātes plāna īstenošanu, un atzīst, ka šogad ST plāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kā esat iejuties jaunajā amatā – kādi bijuši pirmie paveiktie darbi?

Neraugoties uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem pasaulē, arī kaimiņvalstīs, tūrisma nozare attīstās pozitīvā virzienā, tostarp stabili strādā pašmāju lielākās kompānijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no 2013. gada, kad visas desmit lielākās tūrisma kompānijas uzrādīja apgrozījuma pieaugumu (par 1–22%), 2014. gads ar šādu izteiktu apjomu palielinājuma tendenci vairs neizcēlās – dažām kompānijām apgrozījums pērn nedaudz ir samazinājies, tomēr visi lielākie uzņēmumi strādājuši ar peļņu.

Nokož kumosu

Nozares kompāniju saraksta galvgalī ir atpūtas braucienu operatori Tez Tour un Novatours. Trijniekā kā allaž ir uzņēmums Latvia Tours. Strauji tam tuvojas un faktiski pat apsteidz SIA Averoja un SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs grupa. DB jau ziņoja par šo kompāniju apvienošanos 2013.gadā. Juridiski tie ir divi atsevišķi uzņēmumi, taču abiem ir kopīgs īpašnieks un administrācija, nozarē abu uzņēmumu rezultāti tiek skatīti vienoti. Kopējais tirgus pieaugums 2014. gadā bijis 2%. Kolumbs un Averoja sekmīgi noturējās virs tirgus līmeņa, sasniedzot 24,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 12% lielāks nekā 2013. gadā. 2014. gadā abi uzņēmumi kopā savu tirgus daļu palielināja par 11,6%, informē Tūrisma aģentūras Kolumbs direktore Kitija Reinfelde.

Jūrmala varētu pārvarēt sezonalitātes problēmu, ceļot pansionātus Rietumeiropas pensionāriem, uzskata Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore, interneta žurnāla The Baltic Course izdevēja un galvenā redaktore jūrmalniece Olga Pavuka.

Investori par šādu iespēju interesējas un tas būtu viens no iespējamiem risinājumiem, kas ļautu Jūrmalai atgūt agrāko kūrvietas slavu, darbojoties un attiecīgi arī pelnot visu gadu un nevis tikai dažus vasaras mēnešus, Pavuka teica intervijā aģentūrai LETA.

Pēc ekonomistes teiktā, daudzi Centrāleiropas uzņēmēji pansionātus saviem pensionāriem ceļ nevis pašu zemēs, bet jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs - Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā. Piemēram, Vācijā par dzīvošanu šādā pansionātā jāmaksā 3000 eiro mēnesī, bet Slovākijā - aptuveni 2000.

«Jūrmalā tādu pansionātu jau atvēruši francūži, un diez vai daudzi zina, ka dzīvošana tajā izmaksā aptuveni tūkstoti eiro mēnesī. Un tās ir labas, elitāras mītnes, nevis kaut kādas nabagmājas. Zinu, ka kāds Krievijas investors iegādājies zemi šāda nama celtniecībai. Ja uzņēmējus stimulēs, viņi darbosies aktīvāk. Piešķirot Jūrmalai brīvās ekonomiskās zonas statusu ar medicīnas tūrisma un rekreācijas ievirzi, varētu labi piesaistīt investorus,» sprieda Pavuka.

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

Pagājušajā gadā Rīgas dome (RD) deputātu ārzemju komandējumiem tērēja 21,2 tūkstošus eiro. Arī pērn, līdzīgi kā 2017. gadā, darījumu braucienos ārpus Latvijas devās tikai pozīcijas pārstāvji.

Visbiežāk komandējumos 2018. gadā devās Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs, tagad domes priekšsēdētāja vietnieks, Oļegs Burovs, RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kā arī Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks. RD Sabiedrisko attiecību nodaļā norāda, ka opozīcijas pārstāvji 2018. gadā komandējumos nav devušies tāpēc, ka uzaicinātāji parasti paši nosaka uzaicināmo oficiālo amatpersonu loku.

Tērēs vairāk

Tas būtu labas pārvaldības piemērs, ja uz atsevišķiem komandējumiem dotos arī opozīcijas pārstāvji, uzskata Nacionālās apvienības RD frakcijas pārstāvis Ģirts Lapiņš. «Esmu RD deputāts sešus gadus, aktīvi darbojos arī vairākās komitejās, taču no domes vadības nekad neesmu saņēmis nevienu uzaicinājumu doties komandējumā, un, kā man zināms, to nav saņēmuši arī citi opozīcijas pārstāvji. Iesaistot darījumu braucienos opozīciju, būtu iespējams nodrošināt kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu,» pauž Ģ. Lapiņš. Viņš atklāj, ka izvērtēt pozīcijas deputātu darījumu braucienu lietderību pašlaik ir sarežģīti, jo pieejamā informācija ir ļoti ierobežota. «Finanšu un administrācijas lietu komitejā tiek skatīta tikai neliela daļa no plānotajiem komandējumiem, savukārt atskaites, kurās būtu apkopota informācija par to, kas komandējuma iet- varos ir darīts, deputātiem izvērtēšanai komitejās nekad netiek sniegtas. Es varu tikai intuitīvi teikt, ka komandējumu izmaksas Rīgas pilsētas budžetam ir adekvātas, tomēr neatbildēts paliek katra komandējuma lietderības izvērtējums, jo ir pavisam reāls risks, ka komandējums tiek savienots ar atpūtas braucienu vai arī ieguvumi pilsētai ir ļoti ierobežoti vai nekādi. RD problēma joprojām ir lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, tas attiecas gan uz Rīgas pilsētas budžetu kopumā, gan uz komandējumiem,» uzskata Ģ. Lapiņš.

Līdz šim Erasmus projektos galvenokārt piedalījās studenti, šobrīd RISEBA piedāvā ārvalstīs skoloties arī jaunajiem uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augstskola RISEBA ir veiksmīgi startējusi projektu konkursā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem ar projektu Business opportunities for European Young Entrepreneurs (Biz4EYE), kā rezultātā divu gadu garumā Latvijas topošajiem uzņēmējiem būs iespēja mācīties pie pieredzējušiem uzņēmumu vadītājiem ES valstīs un iegūt nepieciešamās zināšanas sava biznesa izveidei un attīstībai. Līdzīgu programmu Latvijā pirms vairākiem gadiem ir īstenojusi vien Biznesa augstskola Turība.

Piecas valstis

Lai īstenotu projekta programmu Erasmus Jaunajiem uzņēmējiem no 2015. līdz 2017. gadam, 2015. gadā Eiropas Komisija (EK) apstiprināja 10 projektu pieteikumus 6,5 miljonu eiro apjomā. Projektā Biz4EYE, kuru īstenos RISEBA, ir iesaistītas piecas valstis – Itāliju pārstāv uzņēmējdarbības attīstības organizācija Value Services, Portugāli – radošo industriju aģentūra Addict, Poliju – nodibinājums Mobile Open Society Through Wireless Technology, Somiju – augstskola AALTO University, bet Latviju – augstskola RISEBA. Kopējais Biz4EYE programmas finansējums ir aptuveni 0,5 miljoni eiro, no tiem 90% finansē Eiropas Komisija, bet 10% ir katras valsts līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2017. gada janvārim, un tā ietvaros paredzēts pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm nosūtīt aptuveni 20 jauno uzņēmēju, kuru mobilitātei tiks piešķirti aptuveni 60 tūkstoši eiro, pārējie līdzekļi paredzēti projekta administrēšanai, informē RISEBA Projektu daļas vadītājs Reinis Budriķis. Projekta iet- varos jauno uzņēmēju mobilitāte paredzēta no viena līdz sešiem mēnešiem, bet viesošanās pie ārvalstu partneriem ir iespējama arī ar pārtraukumiem, stāsta R. Budriķis.

Piedaloties starptautiskajā izstādē World Food, ko otrdien atklāj Maskavā, vietējie pārtikas ražotāji cer piesaistīt jaunus sadarbības partnerus ģeogrāfijas paplašināšanai Krievijas tirgū. Lai Latvijas pārtikas ražotāji varētu veiksmīgi darboties kaimiņvalstī, maskavieši ierosina viņiem apvienoties un izveidot vienotu distribūcijas centru. Vairums Db aptaujāto speciālistu šo ieceri atbalsta, norādot, ka jāņem vērā arī iepriekšējie neveiksmīgie mēģinājumi. Krievija ir liels un pievilcīgs tirgus Latvijas pārtikas ražotājiem, taču viens no eksporta tempu kāpināšanas kavējošiem iemesliem ir moderna distribūcijas un loģistikas centra trūkums, to norāda aptaujātie uzņēmēji. Aicinājumu Latvijas pārtikas ražotājiem apvienoties un izveidot kopīgu distribūcijas centru Latvijā ražotās produkcijas izplatīšanai Maskavā izstādes Riga Food 2003 laikā paudis arī Maskavas valdības ministrs Vladimirs Mališkovs, piebilstot, ka Maskava apēdīs visu. Komentējot šo aicinājumu lielākā piena pārstrādes uznēmuma a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) ģenerāldirektors Jānis Skvanovičs norādīja, ka nepieciešamība nodrošināt efektīvas distribūcijas iespējas bija viens no iemesliem, kāpēc RPK investēja Demjanskas piena rūpnīcas iegādē. «Taču jautājums ir – kurš uzņemtos iniciatīvu, kurš administrētu izmaksas, kāds būtu šī centra juridiskais statuss un kādas būtu valsts funkcijas šajā projektā? Bez distribūcijas centra izveides un darbības nodrošināšanas nepieciešami arī mārketinga pasākumi tirdzniecības veicināšanai, taču patlaban vēl nav izstrādāta pat vienota koncepcija Latvijas tēla veidošanai Eiropā,» atzina J. Skvarnovičs. Patlaban eksports uz Krieviju viedo 9% no RPK kopējiem eksporta apjomiem un turpmākie plāni darbībai Krievijā vērsti uz esošo tirdzniecības marku nostiprināšanu, jaunu tirdzniecības marku ieviešanu un sortimenta paplašināšanu ar produktiem, kuriem ir augstāka pievienotā vērtība.

a/s Latvijas Finieris mazākuma akcionāru iniciatīva apvienoties lielākas akciju paketes veidošanai ir jāatbalsta, un Krievijas saplākšņa ražotājs Sveza aicina akcionāru grupu izvirzīt pārstāvjus pārrunām par akciju pārdošanu, norāda Sveza ģenerāldirektors Andrejs Kašubskis.

"Iedrošinām Latvijas Finiera akcionārus apvienoties un līdz 5.novembrim izvirzīt savus pārstāvjus. Akcionāriem apvienojoties, uzņēmuma vadībai būs daudz grūtāk biedēt ar atlaišanu no darba par to, ka viņi plāno rīkoties ar pašu godīgi nopelnītajām akcijām," pārliecināts ir Kašubskis.

Viņš norāda, ka Latvijas Finiera akcionāru aktivitāte apliecina, ka Sveza solis, piedāvājot no mazākuma akcionāriem nopirkt uzņēmuma akcijas un attīstīt uzņēmumu, bijis pareizs un ļāvis akcionāriem objektīvi izvērtēt pašreizējo situāciju Latvijas Finierī.

"Akcionāru darbība norāda arī uz to, ka viņi sapratuši - ja uzņēmuma kontrolpakete ir viena spēcīga investora rokās, tas būtiski paaugstina uzņēmuma vērtību, kā arī nodrošina efektīvu darbību un straujāku uzņēmuma attīstību," skaidro Kašubskis.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienoties UAB Sanitex, SIA Officeday Latvia un SIA E-Save, informē KP pārstāvji.

Apvienošanās rezultātā UAB Sanitex iegūs vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA Officeday Latvia un SIA E-Save.

KP norāda – nav pamata uzskatīt, ka darījuma rezultātā varētu tikt ietekmēts loģistikas tirgus un ikdienas patēriņa preču tirgus, savukārt biroja un kancelejas preču tirgū apvienošanās dalībnieku tirgus daļa palielināsies nebūtiski, tādējādi konkurence netiks nelabvēlīgi ietekmēta.

Izvērtējot biroju un kancelejas preču zīmolu aizvietojamību, KP secina, ka konkrētajā tirgū preces zīmolam nav nozīmes, ja vien tas nav īpaši atpazīstams. Tajā pašā laikā tirgū ir liels klāsts citu preču zīmolu, kas konkurē ar apvienošanās dalībnieku portfelī esošiem zīmoliem, kuri ir savstarpēji aizstājami. Vienlaikus biroja un kancelejas preču tirgū darbojas citi spēcīgi konkurenti ar daudzveidīgiem piedāvājumiem, tādējādi pasūtītājiem iespējams iegādāties preču zīmolu, cenu, kā arī preču piegādes nosacījumu alternatīvas

Latvijas Banka rīt, 3. maijā, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Latgales kongress, informē centrālā banka.

Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, 4. maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.

Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.